Vecā gadagājuma cilvēks parkā. Foto no arhīva

Kaut kas ir jādara ar demogrāfiju: SVF brīdina Latviju par izaugsmes tempa kritumu

81
(atjaunots 10:38 29.06.2019)
Negatīvas demogrāfijas tendences, ārējā ietekme un finanšu sektora reputācijas iedragāšana var nopietni traucēt Latvijas ekonomikas izaugsmei ilgtermiņa perspektīvā, secina SVF eksperti.

RĪGA, 29. jūnijs – Sputnik. Galvenos draudus Latvijas ekonomikai rada nelabvēlīga demogrāfija, pakļautība ārējiem riskiem un finanšu sektora sliktā reputācija, secinājusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) delegācija. Tās ziņojums publicēts SVF mājaslapā.

Kaut arī vispārējais ekonomikas vērtējums paliek stabils, ilgtermiņa izaugsmes perspektīvas ir ierobežotas, norāda eksperti. Gaidāms, ka šogad valsts IKP pieaugs par 3%, jeb pusotru reizi mazāk nekā pērn, kad izaugsmes tempi sastādīja 4,8%.

Taču ilgtermiņa perspektīvā saglabājas nopietni riski izaugsmei.

Ko lai dara ar darba tirgu

Pirmām kārtām tie ir saistīti ar negatīvām demogrāfijas tendencēm: valsts iedzīvotāju skaits samazinās vidēji par 1% gadā un strauji noveco. Turpinās masveida emigrācija, sevišķi jauniešu un augsti kvalificētu speciālistu vidū.

Tas viss negatīvi ietekmē darbspējīgo iedzīvotāju produktivitāti un skaitu un rada papildu slodzi darba tirgum. Ja šīs tendences saglabāsies, Latvijai būs grūti nodrošināt dzīves standartu celšanu.

Ja netiks veiktas nopietnas reformas, IKP izaugsme samazināsies vēl divas reizes, brīdina SVF eksperti. Viņi iesaka divkāršot ilgtermiņa bezdarba apkarošanas pūliņus, attīstīt pārkvalificēšanās iespējas un nodrošināt augsti kvalificētu Latvijas emigrantu atgriešanās pievilcību dzimtenē.

Ņemot vērā iedzīvotāju novecošanu, augsto nabadzības un nevienlīdzības līmeni, Latvijas valdībai, visticamāk, nāksies palielināt budžeta izdevumus, teikts ziņojumā. Līdzekļi būs jānovirza projektiem, kuri var nodrošināt privāto investīciju izaugsmi un kuriem ir labvēlīgas sociālās ietekmes potenciāls.

Eksperti iesaka paaugstināt valsts pakalpojumu efektivitāti un to caurspīdīgumu, lai novērstu valsts līdzekļu izšķērdēšanu.

Ārējie riski un reputācija

Nelielā Latvijas ekonomika ir dziļi integrēta globālos saimniecības procesos un ir pakļauta ārējiem šokiem, teikts ziņojumā.

Pasaules ekonomikas un eiro zonas izaugsmes tempu samazināšanās, kā arī protekcionisma izaugsme var samazināt pieprasījumu Latvijas eksporta precēm, un tas nozīmēs tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanos.

SVF ziņojumā tiek atzīmēti arī reputācijas riski finanšu sektorā. Pēc SVF domām, ja Latvija nespēs pārliecināt starptautiskos partnerus, ka ir pietiekamā apjomā nostiprinājusi naudas atmazgāšanas apkarošanas režīmu un nodrošinājusi banku biznesa modeļu caurspīdīgumu, kuras apkalpo ārvalstu klientus, finanšu sistēma tiks iedragāta un nespēs uzturēt investīciju un IKP izaugsmi.

Kā tiek norādīts noslēgumā, Latvijas varasiestādes ir izrādījušas spēcīgu politisko gribu pārmaiņām šajā jomā un Moneyval rekomendācijām, un tagad tām ir jāpierāda, ka veiktie pasākumi ir efektīvi.

81
Pēc temata
Demogrāfs aprēķinājis, cik iedzīvotāji paliks Latvijā līdz 2030. gadam
Austrumeiropas demogrāfiskais slazds: bezizeja
Demogrāfi pastāstīja par nebijušu iedzīvotāju skaita sarukumu Baltijas valstīs
VID ēka, foto no arhīva

Obligātās sociālās iemaksas un jauns neapliekamais minimums: Latvijā mainīsies nodokļi

22
(atjaunots 15:08 11.08.2020)
Runas par nodokļu celšanu Latvijā nav, reformas būtība ir sloga pārdalīšanā, lai atrastu finansējumu veselības aprūpes nozarei, skolotāju algu celšanai un izpildītu Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu līmeni, paziņoja Kariņš.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Latvijas valdība nākamnedēļ plāno uzklausīt Finanšu ministrijas paziņojumu par iespējamām izmaiņām nodokļu sistēmā, lai "kliedētu mītus" un sniegtu sabiedrībai pilnu informāciju, paziņoja premjers Krišjānis Kariņš.

Pēc viņa sacītā, Finanšu ministrijas piedāvājums paredz obligāto sociālo maksājumu ieviešanu, lai rēķinātos ar sociālo palīdzību, piemēra, darba zaudēšanas gadījumā, varētu visi. Tai pat laikā standarta nodokļu režīmu nav plānots mainīt.

"Nav runas par nodokļu paaugstinājumu. Mums ir diskusija par to, ka varētu notikt iekšēja nodokļu pārdale, jo zinām, ka ir jāatrod trīs lietas – prognozējams finansējums nākotnē veselības nozarei un pedagogu algām, kā arī jārisina jautājums saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu," citē Kariņu BNN.

Finanšu ministrijas izstrādātais paziņojums paredz pārdalīt daļu sociālā nodokļa un iedzīvotāju ienākumu nodokļa par labu veselības aprūpes nozares finansējumam, nepaceļot nodokļu slogu nodarbinātajiem. Reformas mērķis ir savest kārtībā nodokļu sistēmu tā, lai tā būtu taisnīgāka, vienlaikus nodrošinot valdībai ienākumus no nodokļiem visu valsts sociālo programmu finansēšanai.

Attiecībā uz Jaunās konservatīvās partijas piedāvājumiem par nekustāmā īpašuma nodokļa likmju izmaiņām Kariņš norādīja, ka nodokļu reformas kontekstā tas netika apspriests. "Es neatbalstīšu vienkāršu nodokļu celšanu, jo mērķis ir sakārtot sistēmu," paziņoja premjers. Kariņš atzīmēja, ka jaunās kadastrālās vērtības aprēķina sistēmas stāšanās spēkā gadījumā maksājumi par nekustamā īpašuma nodokli daudziem var palielināties vairākas reizes, un jārosina diskusija par nodokļa likmju samazināšanas nepieciešamību, lai nepaaugstinātu nodokļu maksājumu slogu.

Valdībai jāpieņem Finanšu ministrijas informatīvais paziņojus, lai izslēgtu "spekulāciju un cilvēku iebiedēšanas" varbūtību, uzsvēra Kariņš, atzīstot, ka sabiedrībā trūkst dziļākas izpratnes par to, par ko diskutē valdība.

Kariņš uzsvēra, ka JKP piedāvājums palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro samazinās naudas apjomu valsts budžetā.

"To tagad vērtējam. Nav runas par to, ka samazināsim neapliekamo minimumu. Es esmu par to, ka mēs to palielinātu, bet ir jārēķina, par cik mēs varam atļauties to palielināt, neatņemot līdzekļus no citām budžeta pozīcijām," teic valdības vadītājs.

22
Tagi:
budžets, Latvija, nodokļi, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu
Latvijā ražotie piena produkti, foto no arhīva

Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs

56
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Latvijas valdība plāno izmaiņas Dabas resursu nodokļa piemērošanā pārtikas rūpniecībai; ražotāji būs spiesti iekļaut izmaksu kāpumu savas produkcijas cenā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Pārtikas rūpniecības uzņēmumi, kuri noslēguši sadarbības līgums ar kādu no iepakojumu apsaimniekotājiem, turpmāk netiks atbrīvoti no Dabas resursu nodokļa, vēsta TV3. Šāds piedāvājums iekļauts nodokļu politikas galveno nosacījumu projektā uz 2021.-2025. gadu.

Pārtikas produktu ražotājiem tas kļuvis par ārkārtīgi nepatīkamu pārsteigumu, pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Bija šoka reakcija. Pārtikas nozarē tas pašlaik ir viens no sāpīgākajiem punktiem. Ir hroniskas kaites, bet ir arī jaunas kaites. Un tā bija jaunā problēma, kas pēkšņi parādījās, kad VARAM kopā ar Finanšu ministriju iestrādāja valsts nodokļu pamatnostādnēs. Pēkšņi tur 100% atbrīvojums no Dabas resursu nodokļa ir pazudis un parādījies tikai 65% atbrīvojums," pastāstīja Šure.

Saskaņā ar Pārtikas uzņēmumu federācijas aprēķiniem, dažiem uzņēmumiem kopējās izmaksas maksājumiem iepakojumu pārstrādes firmām un Dabas resursu nodoklis var pieaugt no trim līdz četrām reizēm.

"Tas nozīmē, ka par vienu un to pašu lietu mums jāmaksā divas reizes – gan par (iepakojuma) apsaimniekošanu, gan arī valstij, ka atbrīvojuma vairs nav," paskaidroja Šure.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu sloga izaugsme neizbēgami novedīs pie cenu kāpuma.

"Nākamais solis ir inflācija, jo skaidrs, ka uzņēmums to nevar pavilkt. Tātad viņš pārcels šo slogu uz pārtikas cenām. Un šīs cenas var augt 3 līdz 5% vismaz," atzīmēja nozares pārstāve.

Pēc viņas sacītā, Dabas resursu nodoklis jau tā katru gadu pieaug, radot slogu Latvijas ražotājiem, taču turpmāk nāksies maksāt arī par atkritumu apsaimniekošanu, un daļu Dabas resursu nodokļa valstij.

56
Pēc temata
Pārtikas produktiem Latvijā tērē vairāk nekā vidēji ES
Noskaidrojies, kādas summas Latvijā atvēl pārtikai un alkoholam
Pārtikas produktu cenas: burkāni varbūt kļūs lētāki, taču piens – diezin vai
Latvijā turpina mazināties pārtikas "nacionālpatriotisms"
Kafejnīca

Astoņi pie viena galdiņa: ko piedāvā Veselības ministrija

0
(atjaunots 08:25 12.08.2020)
Veselības ministrija ir gatava nedaudz atvieglot dzīvi tūristiem un Latvijas sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Veselības ministrija no 17. augusta piedāvā mīkstināt ierobežojumus sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem, kultūras, sporta, reliģisko pasākumu rīkotājiem, kā arī atļaut pulcēties telpās līdz 1000 cilvēkiem, vēsta Mixnews.lv.

Sabiedriskās ēdināšanas iestādēs plānots atļaut sēdēt pie viena galda astoņiem cilvēkiem esošo četru vietā, savukārt terasē ierobežojumu nebūs. Platība uz vienu apmeklētāju sabiedriskās ēdināšanas iestādēs var tikt samazināta no 4 uz 3 kvadrātmetriem, saglabājot divu metru distances prasību starp galdiņiem un ar nosacījumu, ka apmeklētāju skaits var būt ne vairāk par 50% no iestādes ietilpības.

Tāpat sabiedriskās ēdināšanas iestādēm var atļaut strādāt līdz plkst. 2:00, nevis līdz pusnaktij, kā arī kultūras, sporta un reliģiskajām iestādēm.

Izmaiņas attiecībā uz pulcēšanos ārpustelpās netiek plānotas – joprojām drīkstēs pulcēties līdz 3000 cilvēkiem.

Turklāt Veselības ministrija piedāvā publicēt ceļojumiem bīstamo un nebīstamo valstu sarakstu sestdien, nevis piektdien, un noteikt konkrētu šī saraksta stāšanās spēkā brīdi, lai cilvēkiem nerodas grūtības, plānojot braucienus.

Vēl viens piedāvājums – atcelt obligātās pašizolācijas prasību cilvēkiem, kuri izslimojuši Covid-19 un spēs uzrādīt izziņu no ārsta, un atļaut cilvēkiem, kuriem ir pienākums pašizolēties, pamest dzīvesvietu, lai nodotu antivielu testu.

Iepriekš premjerministrs Krišjānis Kariņš paziņoja, ka pagaidām neredz nepieciešamību pārskatīt spēkā esošos ierobežojumus, kuri tika ieviesti Covid-19 dēļ.

0
Tagi:
koronavīruss, Veselības ministrija
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Izveidojusies acīmredzama imūnā atbilde: Krievijas vakcīna pret Covid-19 devusi rezultātu
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt
SPKC meklē autobusa Rīga-Daugavpils pasažierus: Latvijā 7 jauni Covid-19 gadījumi