Vecā gadagājuma cilvēks parkā. Foto no arhīva

Kaut kas ir jādara ar demogrāfiju: SVF brīdina Latviju par izaugsmes tempa kritumu

81
(atjaunots 10:38 29.06.2019)
Negatīvas demogrāfijas tendences, ārējā ietekme un finanšu sektora reputācijas iedragāšana var nopietni traucēt Latvijas ekonomikas izaugsmei ilgtermiņa perspektīvā, secina SVF eksperti.

RĪGA, 29. jūnijs – Sputnik. Galvenos draudus Latvijas ekonomikai rada nelabvēlīga demogrāfija, pakļautība ārējiem riskiem un finanšu sektora sliktā reputācija, secinājusi Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) delegācija. Tās ziņojums publicēts SVF mājaslapā.

Kaut arī vispārējais ekonomikas vērtējums paliek stabils, ilgtermiņa izaugsmes perspektīvas ir ierobežotas, norāda eksperti. Gaidāms, ka šogad valsts IKP pieaugs par 3%, jeb pusotru reizi mazāk nekā pērn, kad izaugsmes tempi sastādīja 4,8%.

Taču ilgtermiņa perspektīvā saglabājas nopietni riski izaugsmei.

Ko lai dara ar darba tirgu

Pirmām kārtām tie ir saistīti ar negatīvām demogrāfijas tendencēm: valsts iedzīvotāju skaits samazinās vidēji par 1% gadā un strauji noveco. Turpinās masveida emigrācija, sevišķi jauniešu un augsti kvalificētu speciālistu vidū.

Tas viss negatīvi ietekmē darbspējīgo iedzīvotāju produktivitāti un skaitu un rada papildu slodzi darba tirgum. Ja šīs tendences saglabāsies, Latvijai būs grūti nodrošināt dzīves standartu celšanu.

Ja netiks veiktas nopietnas reformas, IKP izaugsme samazināsies vēl divas reizes, brīdina SVF eksperti. Viņi iesaka divkāršot ilgtermiņa bezdarba apkarošanas pūliņus, attīstīt pārkvalificēšanās iespējas un nodrošināt augsti kvalificētu Latvijas emigrantu atgriešanās pievilcību dzimtenē.

Ņemot vērā iedzīvotāju novecošanu, augsto nabadzības un nevienlīdzības līmeni, Latvijas valdībai, visticamāk, nāksies palielināt budžeta izdevumus, teikts ziņojumā. Līdzekļi būs jānovirza projektiem, kuri var nodrošināt privāto investīciju izaugsmi un kuriem ir labvēlīgas sociālās ietekmes potenciāls.

Eksperti iesaka paaugstināt valsts pakalpojumu efektivitāti un to caurspīdīgumu, lai novērstu valsts līdzekļu izšķērdēšanu.

Ārējie riski un reputācija

Nelielā Latvijas ekonomika ir dziļi integrēta globālos saimniecības procesos un ir pakļauta ārējiem šokiem, teikts ziņojumā.

Pasaules ekonomikas un eiro zonas izaugsmes tempu samazināšanās, kā arī protekcionisma izaugsme var samazināt pieprasījumu Latvijas eksporta precēm, un tas nozīmēs tautsaimniecības izaugsmes palēnināšanos.

SVF ziņojumā tiek atzīmēti arī reputācijas riski finanšu sektorā. Pēc SVF domām, ja Latvija nespēs pārliecināt starptautiskos partnerus, ka ir pietiekamā apjomā nostiprinājusi naudas atmazgāšanas apkarošanas režīmu un nodrošinājusi banku biznesa modeļu caurspīdīgumu, kuras apkalpo ārvalstu klientus, finanšu sistēma tiks iedragāta un nespēs uzturēt investīciju un IKP izaugsmi.

Kā tiek norādīts noslēgumā, Latvijas varasiestādes ir izrādījušas spēcīgu politisko gribu pārmaiņām šajā jomā un Moneyval rekomendācijām, un tagad tām ir jāpierāda, ka veiktie pasākumi ir efektīvi.

81
Pēc temata
Demogrāfs aprēķinājis, cik iedzīvotāji paliks Latvijā līdz 2030. gadam
Austrumeiropas demogrāfiskais slazds: bezizeja
Demogrāfi pastāstīja par nebijušu iedzīvotāju skaita sarukumu Baltijas valstīs

"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ

29
(atjaunots 16:24 25.11.2020)
Tik sarežģītā laikā radikālas nodokļu izmaiņas – tas ir teju noziegums, uzskata mazā biznesa īpašniece Stella Trusa, kurai pēc nodokļu pacelšanas nāksies slēgt firmu; tādu kā viņa būs daudz, brīdina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Trešdien, 25. novembrī, Saeima turpina darbu pie nākamā gada budžeta projekta. Viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – dēvē to par brāķi. LTRK uzskata, ka nodokļu izmaiņas sevišķi sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem, kuriem jau tā klājas smagi koronavīrusa krīzes dēļ, vēsta LTV.

Latvijā joprojām nav precīzas statistikas par to, cik uzņēmumu bankrotēja koronavīrusa krīzes dēļ. Lai arī valdība ir paplašinājusi un pagarinājusi atbalsta pasākumus, daudziem no tiem, kas vēl turas virs ūdens, klāsies smagi jaunā budžeta dēļ, kurš paredz nodokļa sloga pieaugumu mazajam biznesam.

"Tādā laikā vispār nekādas nodokļu reformas! Kaut ko mainīt krasi – tas ir pat tā kā noziegums!  Nu, pagaidiet gadu divus un tad skatīsimies!" paziņo SIA "Alfa kravu kontrole" īpašniece Stella Trusa.

Viņa jau šobrīd atrodas uz bankrota robežas. Viņas firma nodarbojas ar tranzītkravu kontroli ostās un muitas noliktavās. Nodokļu pacelšanu uzņēmums nepārdzīvos: pandēmijas dēļ tas jau tā ir pazaudējis pusi klientu, savukārt darbinieku skaits samazināts līdz minimumam.

"Tagad mēs esam palikuši divi. Un pēc jaunā projekta iznāk tā, ka es varēšu tikai viena strādāt. Protams, es viena nevarēšu strādāt. Es taisīšu uzņēmumu ciet," saka Trusa.

Saskaņā ar viņas aprēķiniem, citas izejas neesot. Ja vēl pērn mēneša peļņa sastādīja aptuveni 1000 eiro, tad šobrīd tie ir vien 300 eiro uz diviem darbiniekiem.

"Kādi nodokļi vēl var būt papildus, kādi? Es nevaru ne veselības apdrošināšanu nopirkt ne sev, ne savam darba biedram!" uzsver uzņēmēja.

LTRK prognozē, ka uzņēmējus, kuri var nokļūt šādā situācijā, būs daudz.

"Mēs varam pateikt, ka sīkajam biznesam īpašā mikrouzņēmuma nodokļa režīmam "de facto" – tā ir likvidācija. Jo likmes celšana, dažādi citi ierobežojumi, aizliegums izmantot šo režīmu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nozīmēs, ka liela daļa šo statusu vienkārši izbeigs.

Jāsaka, ka liela daļa vienkārši pāries ēnu zonā. Un otra daļa, es domāju, paliks bezdarbnieku rindās.

Un šeit ir tā dīvainākā situācija, ka, no vienas puses, mums vajadzētu darīt visu, lai bezdarba apjomu mazinātu, un to mēģina darīt ar dažādiem Covid-19 atbalsta rīkiem. Bet patiesībā mēs radām jaunu krīzi. Jo pilnīgi skaidrs, ka ar šo regulējumu bezdarbnieku rindas tikai palielināsies," pārliecināts LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmēji sagaida tālāku situācijas pasliktināšanos tuvākajos mēnešos.

29
Tagi:
budžets
Pēc temata
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
"Katrs dzīvo savā Latvijā": skolnieks un Latvijas lepnums uzrunāja Levita kungu
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Oļegs Burovs

Burovs: Rīga būvēs tiltus un ceļus, ja saņems ES naudu

28
(atjaunots 16:17 25.11.2020)
Rīgas dome cer saņemt no Eiropas fondiem gandrīz 2 miljardus eiro. Pozitīvas Briseles atbildes gadījumā, galvaspilsētas transporta infrastruktūru sagaida izrāviens.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Teorētiskajos remonta un būvniecības plānos Rīgā ir iekļauti 12 tilti un ceļu pārvadi, taču pašlaik būvdarbi notiek tikai trīs objektos. Vairums tiltu Latvijas galvaspilsētā ne tikai netiek remontēti, bet pat netiek projektēti. Rīgas budžets nākamgad ir samazināts par 40 miljoniem eiro, un pilsēta ir ierobežota iespējās patstāvīgi finansēt lielus projektus.

Kopš Rīgas domes jaunā sasaukuma darba sākuma nav pagājis tik daudz laika, lai varētu runāt par pilsētas problēmu risināšanu, pateica Sputnik Latvija bijušais Rīgas mērs, deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

"Problēmas ar transporta infrastruktūru Rīgā pastāv. Ja daudzas pilsētas īpašumā esošās ēkas ir savestas kārtībā, tad ar ceļiem un tiltiem problēmas ir acīmredzamas. Esošā Rīgas domes vadība pirms vēlēšanām solīja pilsētai daudz Eiropas naudas. Dome apkopoja pieprasījumus un iesniedza pieteikumu 1,9 miljardu eiro apmērā. Jautājums – kas no tā reāli aizies līdz Rīgai," prāto Burovs.

Pēc viņa sacītā, ja Rīga saņems Eiropas naudu, notiks noteikts izrāviens attiecībā uz jauniem transporta infrastruktūras projektiem.

"Tā, piemēram, ir Austrumu maģistrāle, kura ir apvedceļa prototips, kā arī Rīgas un Rīgas rajona savienošanas projekti… Taču daudzi skatās uz finansējuma perspektīvu pesimistiski un nedomā, ka nauda tiks piešķirta," atzīmēja Burovs.

Pilsētvides un satiksmes jautājumus pārvaldošais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis apgalvo, ka jaunā domes vadība liek lietā visas pūles, lai atrastu līdzekļus galvaspilsētas aktuālo problēmu atrisināšanai.

Буров: Рига будет строить мосты и дороги, если получит деньги из ЕС
28
Tagi:
Oļegs Burovs, nauda, ceļi, Rīga
Pēc temata
Latvijas valsts ceļus vēlas nodot privātuzņēmumu rokās
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Latvijas IeM pieprasa no valdības 200 miljonus eiro ekoloģijai
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad

Stop, mašīna! Krievijas mierneši rūpējas par drošību Lačinas koridorā

0
(atjaunots 16:21 26.11.2020)
Krievijas miernešu kontingenta karavīri nenogurstoši kontrolē galveno transporta artēriju starp Armēniju un Kalnu Karabaha republiku.

Krievijas miernešu vienības neatzītajā Kalnu Karabaha republikā kontrolē trīspusējā miera līguma un uguns pārtraukšanas režīma ievērošanu. Karavīri diennaktī kontrolē situāciju 23 novērošanas posteņos pie saskarsmes līnijas. Mierneši rūpējas par satiksmes drošību Lačinas koridorā – tā ir galvenā transporta artērija starp Armēniju un Kalnu Karabaha republiku. Pa to, Krievijas kareivju pavadīti, Karabahā jau atgriezušies vairāk nekā 11 tūkstoši bēgļu.

Miernešu kontingents no Krievijas palīdz vietējiem iedzīvotājiem un varasiestādēm atjaunot mierīgu dzīvi. Sapieri atmīnē karadarbībā cietušās teritorijas. Inženieru vienības attīra ceļus, palīdz sakārtot transporta kustību reģionā, kā arī atjauno ūdens, elektroenerģijas un siltuma padevi dzīvojamos rajonos. Krievijas miernešu patruļas pavada kolonnas ar bēgļiem un transportu ar pārtikas produktiem uz attālinātiem Kalnu Karabahas rajoniem.

0