Naudas skaitīšana. Foto no arhīva

Vajag naudu pārmaksā: ātro kredītu ierobežošana kaitēs patērētājiem

59
(atjaunots 09:37 29.06.2019)
Pirms Saeimas vēlēšanām apstiprinātie jaunie ierobežojumi var apturēt kavēto kredītu skaita kāpumu, bet vienlaikus nesīs labumu lielajām firmām šajā nozarē.

RĪGA, 29. jūnijs – Sputnik. Pagājušais gads atnesa lielu peļņu firmām, kuras izsniedz ātros kredītus. Pieaudzis ne vien kredītņēmēju, bet arī parādnieku skaits, vēsta TV3.

Situācija varētu mainīties pēc 1. jūlija, kad spēkā stāsies likuma grozījumi, kuri vēl vairāk ierobežos nebanku kreditēšanu.

2018. gadā ātro kredītu apjoms pārsniedza 260 miljonus eiro, tas ir par 10% vairāk nekā pirms gada.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzskata, ka pērn nebanku kreditēšanas tirgus bija stabils, taču saglabājas nepatīkama tendence – cilvēki arvien biežāk cenšas pagarināt kredīta atmaksas termiņu.

Pērn gandrīz puse iedzīvotāju bija spiesti pagarināt kredītu trīs un vairāk reižu.

Vienlaikus tam 2018. gadā par 16% pieauga kredītu skaits, kuri tika nodoti parādu piedzīšanai. Trešā daļa no tiem ir nebanku kredīti.

Situācija var uzlaboties šogad saistībā ar jaunajiem ierobežojumiem šajā nozarē. Daļa no tiem stājās spēkā 1. janvārī – tagad šādām firmām bargāk jāpārbauda kredīta pieteicēju maksātspēja, turklāt ir ierobežota summa, kuru var aizņemties uz 30 dienām, un ir aizliegts pagarināt kredītu vairāk nekā divas reizes.

Vēl bargāki noteikumi kļūs pēc 1. jūlija – spēkā stāsies procentu likmes ierobežojums un aizliegums reklamēt šādus kredītus.

Kam tas ir izdevīgi

"Cilvēkam, ja arī vajadzēja aizņemties, piemēram, 100 vai 150 eiro uz 30 vai 40 dienām, šādu veidu aizdevumi nebūs pieejami. Cilvēkam, ja atļaus maksātspēja, tiks piedāvātas lielākas summas, kas varbūt no vienas puses raisa jautājumu, vai cilvēkam vajag aizņemties lielāku summu, nekā tajā brīdī nepieciešams," uzskata Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš.

Tas var nozīmēt to, ka par lielākiem kredītiem ar ilgāku atmaksas termiņu cilvēkiem nāksies pārmaksāt, uzskata asociācijā. Tāpat Āboltiņš norādīja, ka izmaiņas likumdošanā ietekmēs tirgu – ne visas firmas būs spējīgas tām pielāgoties.

"Es teiktu, ka 2020. gada pirmajā pusgadā tas varētu parādīties. To, ko mēs redzam, šī gada pavasarī viens no distances kreditētājiem pārtrauca savu darbību un apturēja licenci. Un, es domāju, ka tas ir jau pirmais signāls grozījumiem."

Arī Patērētāju tiesību aizsardzības centrā uzskata, ka tirgus var samazināties, turklāt koncentrācija tirgū ne vienmēr nāk par labu patērētājiem.

"It sevišķi reklāmas ierobežojums parasti dod varu lielajiem un zināmajiem komersantiem, tāpēc tiem parasti arī patīk reklāmas ierobežojumi, jo jaunajiem, mazajiem praktiski nav iespējas ienākt tirgū, jo viņi par savu pakalpojumu nevar informēt. Un tā, manuprāt, nav tā labākā lieta," turpina centra direktore Baiba Vītoliņa.

Vītoliņa uzskata, ka reklāmas ierobežošana būs jāpārskata. Ne vien tāpēc, ka šis lēmums tika pieņemts steigā pirms vēlēšanām, bet arī tāpēc, ka tas rada pārāk lielu telpu interpretācijai.

59
Pēc temata
Kredīti par 15% un nekādu investīciju: eksperts brīdinājis par katastrofu Latvijā
Latvijā zāles tirgo uz kredīta. Kas notiks tālāk?
Uzlabojiet demogrāfiju un nāciet vēlāk: bankas atsaka kredītus Latvijas ciemiem
Latvijas prezidents apturēja "ātro kredītu" pieejamību un atvēra "čekas maisus"
Kur dodas mācīties Latvijas studenti, kuri paņēmuši studiju kredītu
Naudas skaitīšana, foto no arhīva

Vidējā alga Latvijā pirmajā ceturksnī 812 eiro pēc nodokļu nomaksas

7
(atjaunots 14:30 28.05.2020)
Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga par pilnu likmi valstī veidoja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, "uz rokas" – 812 eiro.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga Latvijā sastādīja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb par 6,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta BNN.

Šī gada janvārī vidējā alga bruto pieauga par 7% salīdzinājumā ar šo periodu pērn un sasniedza 1101 eiro mēnesī, februārī – 7,8% (1085 eiro), bet martā – par 5% (1113 eiro).

Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, 2020. gada pirmajā ceturksnī alga bruto samazinājusies par 1,2%.

Vidējā alga pamata darba vietā pēc nodokļu nomaksas 2020. gada pirmajā ceturksnī sastādīja 812 eiro. Gada laikā tā palielinājusies par 6,3%, bet salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni tā sarukusi par 0,8%.

Uz rokas saņemtās algas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu, sastādīja 4,3%.

2020. gada pirmajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas sabiedriskajā sektorā tikai par 4 eiro pārsniedza privātā sektora rādītāju – 1104 eiro pret 1100. Valsts sektorā, kurā iekļautas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētās un finansētās kapitālsabiedrības, vidējā alga pieaugusi līdz 1061 eiro, jeb par 7,8%.

Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, vidējā alga privātajā sektorā ir mazliet pieaugusi (+0,4%), bet sabiedriskajā sektorā sarukusi par 4,5%, ņemot vērā piemaksu un prēmiju samazināšanos.

Koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes rezultātā vidējā alga viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas sektorā 2020. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar datiem par šo periodu pērn, kritusies par 3%, bet šī gada martā, salīdzinājumā ar 2019. gada martu un 2020. gada februāri, - sarukusi par 21%.

Salīdzinājumā ar februāri vidējā alga martā sarukusi arī daiļrades, izklaides un atpūtas jomā (-1,1%), kā arī izglītībā (-0,9%).

Gada laikā visvairāk pieaugusi vidējā alga citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un saimniecības priekšmetu remonts, ķīmiskās tīrītavas, frizētavas, apbedīšanas pakalpojumi utt. Šajās nozarēs vidējā alga pieaugusi par 12,8%. savukārt veselības aprūpes un sociālās aprūpes jomās vidējā alga pieaugusi par 11,5%.

Latvijas reģionu starpā ātrākais algu pieaugums pirmajā ceturksnī (gada izteiksmē) bija vērojams Rīgas rajonā – 10,2%. Citos reģionos, neskaitot Latgali, gada pieaugums fiksēts 5,6-5,9% apmērā. Latgalē, kur vidējā alga ir viszemākā (747 eiro), gada pieaugums sastādījis 4,9%.

7
Tagi:
Latvija, alga
Pēc temata
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Lidsabiedrība airBaltic lūdz savus darbiniekus pasēdēt gadu bez algas
Apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji un skolotāji Latvijā saņem aptuveni vienādu algu
Zviedrijas karogs, foto no arhīva

"Ārkārtējā situācija ir kaitniecība": LOSP vadītājs iesaka paskatīties uz Zviedriju

29
(atjaunots 23:02 27.05.2020)
Latvijas Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis uzskata, ka ārkārtējās situācijas režīms Latvijā ieviests pēc lielo kompāniju pasūtījuma, lai izputinātu mazos un vidējos uzņēmējus un padzītu tos no tirgus.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Nebija vajadzības ieviest tik stingrus ierobežojumus Latvijā koronavīrusa dēļ, ir pārliecināts Latvijas Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis. To apliecina statistika, viņš atzīmēja sarunā ar Neatkarīgā.

Kā piemēru viņš minēja Zviedriju, kur salīdzinājumā ar aizvadīto gadu mirstība nav pieaugusi, lai arī valsts nav ieviesusi stingrus ierobežojumus pandēmijas dēļ.

(Jāpiebilst, ka martā mirušo skaits Zviedrijā salīdzinājumā ar aizvadīto gadu nebija pārlieks, tomēr aprīlī bija redzams kopējās mirstības vispārējs pieaugums visu iemeslu dēļ). 

"Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija ir kaitniecība. Tā sagrāva mazos uzņēmējus Latvijā. Ieguvēji no šīs situācijas būs lielie, globālie pārtikas ražotāji, kam būs vieglāk pārdzīvot krīzi un kas pārņems mazo un vidējo uzņēmumu nišu.

Es uzskatu, ka viss, kas notiek, tiek darīts pēc pasūtījuma, ar mērķi sagraut mazo un vidējo uzņēmējdarbību.

Cilvēki būs spiesti meklēt darbu, un, ja neatradīs to Latvijā, tad dosies prom," prognozēja G. Vilnītis.

Viņš uzsvēra, ka lauksaimniecībā dzīve nav apstājusies arī ārkārtējās situācijas periodā, jo laukus vajag apsēt sējas laikā, vienalga, ir pandēmija vai nav.

Tomēr lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi izjuta sāpīgas ierobežojumu sekas – pietrūka darba roku, jo darbinieki ārkārtējās situācijas apstākļos atteicās strādāt. Tāpēc uzņēmējiem radās papildu izdevumi un grūtības.

29
Tagi:
Zviedrija, ārkārtējā situācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Imunologs nosauca Covid-19 epidēmijas beigu nosacījumu katrā valstī
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
ES veselības un pārtikas drošības komisāre uzslavējusi Baltijas valstis
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Igaunija atceļ ārkārtējās situācijas režīmu valstī
Zviedru prettanku granātmetējs Carl Gustaf AB

Latvija un Igaunija iepērk jaunus granātmetējus Carl-Gustav M4

12
(atjaunots 15:05 28.05.2020)
Daļu vecā bruņojuma savu valstu armijās Igaunija un Latvija aizvietos ar zviedru granātmetējiem Carl-Gustav M4.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4 Zviedrijas kompānijā Saab. Piegādes tiks veiktas laikā no 2021. līdz 2024. gadam, liecina informācija ražotāja vietnē.

Pasūtījumi veikti saskaņā ar 2019. gada jūnijā parakstīto vienošanos. Tā ļauj Zviedrijai, Latvijai un Igaunijai pasūtīt granātmetējus Carl-Gustaf M4 desmit gadu periodā.

"Jaunās paaudzes prettanku granātmetēji Carl-Gustaf M4 noteikti ir liels solis uz priekšu karavīriem, kuri mācījušies tos izmantot un strādājuši ar iepriekšējām versijām, M2. Īpaši tas attiecas uz pārvietošanos ar granātmetējiem," norādīja Igaunijas Aizsardzības pētījumu centra pārstāvis Ramils Lips.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas kopīgais iepirkums nodrošinās vērā ņemamu līdzekļu ekonomiju un tas ir teicams kooperācijas piemērs.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks apgalvoja, ka prettanku granātmetēju kopīgais iepirkums ļaus palielināt operatīvo savietojamību un atvieglos mācības ar sabiedrotajiem.

"Jauno "Carl Gustaf" prettanku ieroču pasūtījums ir turpinājums jau pirms vairākiem gadiem iedibinātajai sadarbībai ar Skandināvijas partneriem. Šie ieroči atbilst Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, ir nodrošinājuši sekmīgu uzdevumu izpildi mācībās, kā arī paplašina mūsu ekipējuma savietojamību ar ģeogrāfiski tuvāko sabiedroto valstu arsenālu. Tādēļ lēmums modernizēt jau esošo ieroču klāstu ir likumsakarīgs," norādīja Artis Pabriks.

Jaunajiem ieročiem ir piemērota agrāko modifikāciju munīcija, tāpēc tās piegādes nav nepieciešamas.

12
Tagi:
Latvija, Igaunija, bruņojums
Pēc temata
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Latvija slepeni iegādājās prettanku ieroci Zviedrijā