Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš

Visiem jāsamet pa druskai: premjers paskaidroja, samazināt nodokļus

55
(atjaunots 17:11 27.06.2019)
Premjerministrs Kariņš un VID vadītāja Jaunzeme pastāstīja, kā plāno tuvināt Latviju ziemeļvalstīm, un aicināja iedzīvotājus būt apzinīgākiem.

RĪGA, 27. jūnijs — Sputnik. Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš gribētu samazināt nodokļus, taču šim nolūkam jāpanāk, lai lielāks skaits cilvēku tos maksātu. Par to politiķis pastāstīja pēc tikšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, vēsta lsm.lv.

Pēc premjera domām, ēnu ekonomika ir viens no valsts tautsaimniecības lielākajiem bremzētājiem – tās dēļ ir zemas pensijas un algas publiskajā sektorā. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nepieciešama cieņpilna attieksme pret godprātīgajiem maksātājiem.

"Mums ir uz salīdzinoši zemām algām vislielākās nodokļu likmes Ziemeļeiropā un Skandināvijā, bet nodokļu iekasējamība pret IKP (iekšzemes kopproduktu – red.) – viena no viszemākajām. Tas neiet kopā.

Kāpēc standartrežīmā ir jāmaksā visi nodokļi, bet ir citi legāli režīmi, kur nav? Ko tad tas viens būtu darījis labāk vai sliktāk par otru?" vaicāja Kariņš.

Viņš atzīmēja, ka Ministru kabinets sadarbībā ar VID strādās pie nodokļu slodzes optimizācijas.

"Bet svarīgi, protams, arī sabiedrībā saprast, ka nemaksāt nodokli nozīmē atņemt kādam pensiju, atņemt kādam ārstam algu, atņemt skolotājam algu. Mums ir valdībai jādomā, kā to sistēmu uzlabot," uzsvēra Kariņš.

Viņš atgādināja, ka nodokļu sistēmu plānots izanalizēt 2021. gadā.

Politiķis apliecināja, ka viņa mērķis būtu mazināt nodokļus, ja vairums sabiedrības tos godprātīgi maksātu.

"Mums jāskatās, kā skandināvi var dzīvot ar zemākām likmēm, bet iekasēt vairāk. Tas saistīts ar to, ka visi maksā," pastāstīja Kariņš.

Viņš uzskata, ka ilgtermiņā vajadzētu samazināt likmes, taču palielināt to iekasēšanas līmeni.

"Ja visi samet pa druskai, sanāk ļoti daudz. Bet pašlaik mums ir nevienlīdzīga situācija, kas daudzos rod netaisnības izjūtu: kāpēc man maksāt nodokļus, ja kaimiņš var nemaksāt," sacīja premjers.

Maksājiet brīvprātīgi

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme atzīmēja, ka dienesta rīcībā esošie analītiskie rīki arvien veiksmīgāk ļauj atklāt ēnu ekonomikā darbojošos.

"Mūsu mērķis ir brīvprātīga nodokļu nomaksa. Tikai tad mēs varam mazāk iejaukties uzņēmējdarbībā.

Ja mums izdotos kā Zviedrijā, ka 90% būtu brīvprātīgi nomaksāti. Šobrīd mums ir tikai 57%. Mums ir jāiet pakaļ 30% un jāskatās. Mēs gribētu, lai vēl manā darba laikā mēs sasniegtu vismaz 65% un tuvotos tiem 90%," konstatēja Jaunzeme.

Arī viņa uzsvēra, ka ēnu ekonomika bremzē Latvijas attīstību.

"Esot ēnu ekonomikā, uzņēmums nevar ņemt kredītus, nevar attīstīties, nevar arī apgūt jaunus tirgus, jo - kurš gan vēlēsies sadarboties ar uzņēmēju, kuram nav skaidras finanšu perspektīvas.

Tādēļ ēnu ekonomikas mazināšana ir un paliks mūsu galvenais uzdevums kopā ar cieņpilnu attieksmi un  brīvprātīgu nodokļu nomaksu," skaidroja VID ģenerāldirektore.

Preses konferencē Kariņam tika uzdots arī jautājums par līdz šim neizkliedētajām aizdomām, ka labklājības ministres Ramonas Petravičas ģimenes uzņēmums, iespējams, izvairījies no nodokļiem. Premjera atbilde bija izvairīga – viņš uzsvēra – ja Petravičai izsniegta pielaide valsts noslēpumam, viņas pagātne ir vispusīgi izvērtēta.

Savukārt Jaunzeme piebilda, ka vērsusies Finanšu ministrijā ar ierosinājumu turpmāk pieļaut VID pārbaužu publiskošanu.

Iepriekš vēstīts, ka liels skaits uzņēmēju kritizē valdību par stingro nodokļu politiku, kuras rezultātā tiek likvidēta virkne uzņēmumu. Piemēram, 20. jūnijā slēgtā restorāna Kinfield bijusī īpašniece organizēja pie Saeimas protesta akciju – viņa iebilda pret nodokļu politiku, kuras rezultātā pēc nodokļu nomaksas uzņēmējiem atliek vien "barankas caurums".

55
Pēc temata
Ministrs: Latvijā valda totāla nabadzība, pietiek izspiest nodokļus no "sīkaļām"
Kāpēc nodokļu pārmaksu atgūšana Latvijā ir bagātnieku privilēģija
Nodokļi žņaudz mazo biznesu: Rīgā tiek slēgtas vēl divas kafejnīcas
Rīgas Brīvosta, foto no arhīva

Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus

20
(atjaunots 14:18 17.01.2021)
Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Pērn Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedza Ventspils, Rīgas un Liepājas kopējos rādītājus.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis komentēja Latvijas un Lietuvas ostu darbības rezultātus 2020. gadā. Dati liecina: Latvijas politika tranzīta jomā ir cietusi absolūtu fiasko, uzskata politiķis.

Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Osta vēstīja, ka pērn pārkrāvusi 47,7 miljonus tonnu kravu – par 3,2% vairāk nekā 2019. gadā.

Savukārt kravu plūsma caur Latvijas ostām aizvadītajā gadā joprojām samazinājās.

Rīgas ostas kravu apgrozījums pērn krities par 27,6%, līdz 23,7 milj. tonnu, Ventspils ostas – par 36,9%, līdz 12,9 milj. tonnu, Liepājas – par 10%, līdz 6,6 milj. tonnu.

Koncerns "Tallinna Sadam" (Tallinas osta), kas kontrolē piecas ostas, paziņoja, ka to kravu apgrozījums pērn bijis par 7% lielāks, nekā 2019. gadā – 21,3 milj. tonnu.

Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot rādītājus, paziņoja, ka kravu apstrādes lejupslīde Latvijas ostās cita starpā skaidrojama arī ar valdības politiku.

"Absolūts fiasko Latvijas tranzīta politikā vienā grafikā. Aizvadītajā gadā Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedzis triju pašu lielāko Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) summāro kravu apgrozījumu. Bet 2003. gadā Klaipēda vairāk nekā 2 reizes atpalika no Latvijas "trijnieka"!

Grafiks liecina, ka pēdējo divu gadu laikā tagadējā valdība paspējusi ieguldīt savu artavu Rīgas un Ventspils ostu attīstībā," Dombrovskis konstatēja savā lapā Facebook.

20
Tagi:
tranzīts, Liepāja, Ventspils, Rīgas brīvosta, osta, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Nevar kompensēt apjomus no Krievijas: kravu apgrozījums Ventspilī krities par 37%
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Rīgas osta izdomājusi, kā konkurēt ar Krievijas ostām Baltijas jūrā
Vladimirs Oļenčenko

Eksperts: obligātais ienākums nomierinātu cilvēkus, tomēr Latvijai nav naudas

70
(atjaunots 11:32 16.01.2021)
Valstij ir jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Savienības valstīs tiek vākti paraksti iniciatīvai ieviest neapstrīdmo bāzes ienākumu. Plānots, ka fiksēto izmaksu apmērs visiem cilvēkiem neatkarīgi no nodarbinātības un ienākumu līmeņa varētu sastādīt līdz 800 eiro.

Diskusija par neapstrīdamo bāzes ienākumu ES ieguvusi "nomierinošu zāļu" formu, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Oļenčenko.

"Neapstrīdamā bāzes ienākuma teorija dzimusi, atbildot uz augošo ekonomisko un sociālo nevienlīdzību pasaulē. Pie tam ražošanas digitalizācijas un robotizācijas process rada bažas par bezdarba pieaugumu. Tāpēc radusies neapstrīdam bāzes ienākuma ideja," pastāstīja Oļenčenko.

Eksperts atgādināja, ka iniciatīva praktiski izmēģināta Somijā.

"Runa bija par summām līdz 200 eiro apmērā, un mērogs nebija liels. Valdība izraudzījās apmēram 5% iedzīvotāju, kam deviņus mēnešus tika izmaksāts bāzes ienākums. Eksperiments noslēdzās, tomēr varasiestādes tā rezultātus nepublicēja. Tātad mēs nevaram spriest, vai sistēma ir attaisnojusies," paskaidroja Oļenčenko.

Sakarā ar bezdarba būtisko pieaugumu (Baltijas valstīs – virs 10%) palielinās sociālā spriedze, un diskusijai par iespēju ieviest neapstrīdamo bāzes ienākumu vajadzētu darboties nomierinoši, norādīja eksperts.

"Tomēr faktiski ES valstu budžetos tādu punktu nav, un idejas realizācijai būs vajadzīgi brīvi līdzekļi. Varu pieņemt, ka Baltijas valstīm tās būs dotācijas. Tomēr jāsaprot, ka tās veidojas uz donorvalstu rēķina. Ja neapstrīdamā bāzes ienākuma izmaksas iegūs dotāciju režīmu, no kurienes donorvalstis ņems tam naudu? Tām ir pašām savi bezdarbnieki," sprieda Oļenčenko.

Pēc eksperta domām, pagaidām runas par neapstrīdamo bāzes ienākumu ir nevietā. "Valstij  jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu," piezīmēja Oļenčenko.

Оленченко: безусловный доход успокоит людей, но платить не из чего
70
Tagi:
Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Strādā, lai izdzīvotu: finanšu situācija pasliktinājusies pusei Latvijas iedzīvotāju
No pavasara likts lietā sliktākais: ekonomiste par valdības soļiem epidēmijas gadā
Deputāts: uzņēmējiem Latvijā atliek ar skaudību skatīties uz Krieviju un maksāt nodokļus
VID organizēs interneta semināru par izdzīvošanu krīzes apstākļos