Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš

Visiem jāsamet pa druskai: premjers paskaidroja, samazināt nodokļus

54
(atjaunots 17:11 27.06.2019)
Premjerministrs Kariņš un VID vadītāja Jaunzeme pastāstīja, kā plāno tuvināt Latviju ziemeļvalstīm, un aicināja iedzīvotājus būt apzinīgākiem.

RĪGA, 27. jūnijs — Sputnik. Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš gribētu samazināt nodokļus, taču šim nolūkam jāpanāk, lai lielāks skaits cilvēku tos maksātu. Par to politiķis pastāstīja pēc tikšanās ar Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, vēsta lsm.lv.

Pēc premjera domām, ēnu ekonomika ir viens no valsts tautsaimniecības lielākajiem bremzētājiem – tās dēļ ir zemas pensijas un algas publiskajā sektorā. Vienlaikus viņš uzsvēra, ka nepieciešama cieņpilna attieksme pret godprātīgajiem maksātājiem.

"Mums ir uz salīdzinoši zemām algām vislielākās nodokļu likmes Ziemeļeiropā un Skandināvijā, bet nodokļu iekasējamība pret IKP (iekšzemes kopproduktu – red.) – viena no viszemākajām. Tas neiet kopā.

Kāpēc standartrežīmā ir jāmaksā visi nodokļi, bet ir citi legāli režīmi, kur nav? Ko tad tas viens būtu darījis labāk vai sliktāk par otru?" vaicāja Kariņš.

Viņš atzīmēja, ka Ministru kabinets sadarbībā ar VID strādās pie nodokļu slodzes optimizācijas.

"Bet svarīgi, protams, arī sabiedrībā saprast, ka nemaksāt nodokli nozīmē atņemt kādam pensiju, atņemt kādam ārstam algu, atņemt skolotājam algu. Mums ir valdībai jādomā, kā to sistēmu uzlabot," uzsvēra Kariņš.

Viņš atgādināja, ka nodokļu sistēmu plānots izanalizēt 2021. gadā.

Politiķis apliecināja, ka viņa mērķis būtu mazināt nodokļus, ja vairums sabiedrības tos godprātīgi maksātu.

"Mums jāskatās, kā skandināvi var dzīvot ar zemākām likmēm, bet iekasēt vairāk. Tas saistīts ar to, ka visi maksā," pastāstīja Kariņš.

Viņš uzskata, ka ilgtermiņā vajadzētu samazināt likmes, taču palielināt to iekasēšanas līmeni.

"Ja visi samet pa druskai, sanāk ļoti daudz. Bet pašlaik mums ir nevienlīdzīga situācija, kas daudzos rod netaisnības izjūtu: kāpēc man maksāt nodokļus, ja kaimiņš var nemaksāt," sacīja premjers.

Maksājiet brīvprātīgi

VID ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme atzīmēja, ka dienesta rīcībā esošie analītiskie rīki arvien veiksmīgāk ļauj atklāt ēnu ekonomikā darbojošos.

"Mūsu mērķis ir brīvprātīga nodokļu nomaksa. Tikai tad mēs varam mazāk iejaukties uzņēmējdarbībā.

Ja mums izdotos kā Zviedrijā, ka 90% būtu brīvprātīgi nomaksāti. Šobrīd mums ir tikai 57%. Mums ir jāiet pakaļ 30% un jāskatās. Mēs gribētu, lai vēl manā darba laikā mēs sasniegtu vismaz 65% un tuvotos tiem 90%," konstatēja Jaunzeme.

Arī viņa uzsvēra, ka ēnu ekonomika bremzē Latvijas attīstību.

"Esot ēnu ekonomikā, uzņēmums nevar ņemt kredītus, nevar attīstīties, nevar arī apgūt jaunus tirgus, jo - kurš gan vēlēsies sadarboties ar uzņēmēju, kuram nav skaidras finanšu perspektīvas.

Tādēļ ēnu ekonomikas mazināšana ir un paliks mūsu galvenais uzdevums kopā ar cieņpilnu attieksmi un  brīvprātīgu nodokļu nomaksu," skaidroja VID ģenerāldirektore.

Preses konferencē Kariņam tika uzdots arī jautājums par līdz šim neizkliedētajām aizdomām, ka labklājības ministres Ramonas Petravičas ģimenes uzņēmums, iespējams, izvairījies no nodokļiem. Premjera atbilde bija izvairīga – viņš uzsvēra – ja Petravičai izsniegta pielaide valsts noslēpumam, viņas pagātne ir vispusīgi izvērtēta.

Savukārt Jaunzeme piebilda, ka vērsusies Finanšu ministrijā ar ierosinājumu turpmāk pieļaut VID pārbaužu publiskošanu.

Iepriekš vēstīts, ka liels skaits uzņēmēju kritizē valdību par stingro nodokļu politiku, kuras rezultātā tiek likvidēta virkne uzņēmumu. Piemēram, 20. jūnijā slēgtā restorāna Kinfield bijusī īpašniece organizēja pie Saeimas protesta akciju – viņa iebilda pret nodokļu politiku, kuras rezultātā pēc nodokļu nomaksas uzņēmējiem atliek vien "barankas caurums".

54
Pēc temata
Ministrs: Latvijā valda totāla nabadzība, pietiek izspiest nodokļus no "sīkaļām"
Kāpēc nodokļu pārmaksu atgūšana Latvijā ir bagātnieku privilēģija
Nodokļi žņaudz mazo biznesu: Rīgā tiek slēgtas vēl divas kafejnīcas
Celtnieki, foto no arhīva

mainījies darba tirgus Latvijā: patlaban pieprasītākās profesijas

35
(atjaunots 13:06 29.05.2020)
Pandēmija ir mainījusi situāciju Latvijas darba tirgū; vakanto vietu skaits ir manāmi sarucis, bet patlaban pieprasītākie ir celtniecības speciālisti un kravas automašīnu vadītāji – tālbraucēji.

RĪGA, 29. maijs — Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvis Dainis Jukonis pastāstīja iknedēļas izdevumam "Vesti", ka maija sākumā bezdarbs valstī sastādīja 8% un salīdzinājumā ar martu, kad pandēmijas dēļ tika izsludināts ārkārtējās situācijas režīms, pieaudzis par 1,2%. Tāpat kā iepriekš augstākais tas ir Latgalē – 15,3%, zemākais – Rīgā (6,2%).

Tiesa, viss kļūst skaidrāks salīdzinājumā. Pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas galvaspilsētā bezdarbs pieaudzis visvairāk – par 1,5%, Latgalē – par 0,8%. Tas ir saprotams, jo Rīgā ir lielākais skaits nozaru, ko krīze skārusi īpaši sāpīgi: viesmīlības, tūrisma un restorānu bizness...

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Vakanto vietu skaits darba biržā arī ir manāmi sarucis – gandrīz par 12 tūkstošiem – 5. maijā bija brīvas 14 980 vietas. Laiki, kad visur bija vajadzīgi operatori tirdzniecības tīklos (kasieri), ir palikuši pagātnē. Tagad pieprasītākā ir kravas automašīnas vadītāja profesija – darba biržā ir 980 vakances.

Tiesa, tālbraucēji bija pieprasīti arī pirms krīzes. Darbs ir smags, autovadītāji, tāpat kā viņu kolēģi lielākajā daļā Austrumeiropas valstu, saņem daudz mazāk nekā tālbraucēji rietumvalstīs.

Tranzīta pārvadājumu uzņēmuma vadītājs pastāstīja, ka pēdējos gados viņus glābuši šoferi no Pleskavas. Viņi ir gan profesionāli, gan atbildīgi. Taču pandēmijas dēļ viņi bija spiesti atgriezties mājās, kur nekavējoties nonāca karantīnā.

Pie tam jaunajos apstākļos tālbraucēju darbs ir vēl sarežģījies. Pārbaudes uz robežām ir pastiprinājušās, pieauguši sastrēgumi. Neizpaliek arī reisi uz Itāliju, Spāniju un Franciju, kur plosās koronavīruss. Kāds kravas mašīnas vadītājs pastāstīja, ka ceļā pa tukšu pilsētu Ziemeļitālijā bija sastopami tikai policisti. Viņi... aplaudējuši, lai paustu cieņu autovadītāja darbam: šī profesija tagad saistīta ar vēl lielāku risku.

Nemirstīgais Afoņa

Tālāk vakanto vietu sarakstā redzami celtniecības specialitāšu darbinieki: betonētāji, apdares meistari, akmeņkaļi, krāsotāji-apmetēji. Vajadzīgi arī santehniķi, elektriķi, metinātāji, atslēdznieki...

Jāpiebilst, ka vakanto vietu skaita (497) ziņā santehniķi ieņem ceturto vietu. Tomēr daudzi cilvēki, kam pēdējā laikā nācies saskarties ar šīs profesijas pārstāvjiem (mainījis cauruli vannas istabā, remontējis krānu vai tualeti utt.) var teikt, ka liela daļa īsto meistaru, acīmredzot, aizbraukuši uz ārzemēm. Te palikuši tikai tādi "speči" kā leģendārās filmas "Afoņa" galvenais varonis. Grib lielu naudu, bet kvalitāte klibo ar abām kājām. To var apstiprināt arī daudzu celtniecības firmu vadītāji.

Trūkst arī labu celtnieku. Ne velti šajā jomā aizvien lielāks ir uzaicinātā darbaspēka skaits. Starp citu, pirms pandēmijas valstī oficiāli bija vairāk nekā 15 tūkstoši strādnieku no citām valstīm...

Viesstrādnieki nepieviļ

Lielākais skaits viesstrādnieku nāk no Ukrainas. Tai seko Baltkrievija, Krievija, Uzbekistāna. 2017. gadā Pilsonības un migrācijas lietu departaments izsniedza 7500 īstermiņa ielūgumus viesstrādniekiem, bet pērn – 15 300.

Ielūgums darba devējam izmaksā 100-500 eiro. Pie tam uzaicinātā darbinieka alga nevar būt mazāka nekā vidējā valstī – 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Un nav svarīgi, ko viesstrādnieks dara – kārto zivis konservu bundžās vai ķieģeļus jaunbūvē. Izņēmums pieļauts tikai lauksaimniecības darbiniekiem – viņiem var maksāt ne vairāk kā 700 eiro bruto.

Tas nav daudz. Tomēr, spriežot pēc visa, lielākā daļa darbinieku ar noteikumiem ir apmierināti, citādi viņu skaits nepieaugtu.

Pie tam no bijušās PSRS valstīm uzaicinātie ar darbu tiek galā labi un teicami – to apliecina darbu vadītāji būvobjektos un lauksaimnieki...

Kas palicis bez darba

Turpināsim stāstu par to, kā pandēmija mainījusi darba tirgu. Šajā periodā liels skaits cilvēku zaudējuši darbu un reģistrējušies biržā.

Pirmo vietu viņu vidū ieņem pārdevēji-konsultanti (684), viņiem seko mazo veikaliņu pārdevēji (596), ir pavāri (563), oficianti (318), bārmeņi (207), pavāru palīgi (112).

Vienlaikus vairākās šajās profesijās ir vakantas vietas, piemēram, vajadzīgs 291 pavārs. Tikai gribētos zināt, vai kāds pēc elitāra restorāna, viesnīcas, pazīstamas kafejnīcas gribēs strādāt sociālās iestādes, skolas vai bērnudārza ēdnīcā?

Būvmateriālu veikali zeļ un plaukst

Pie tam pandēmijas rezultātā nav cietuši visi kā viens. Būvmateriālu veikalos (it īpaši nelielajos, kas atrodami dzīvojamajos masīvos) apgrozījums aug. Daudzi cilvēki, strādājot "attālināti", nolēmuši netērēt laiku velti un ķerties pie dzīvokļu un vasarnīcu remonta. Katram sīkumam nebrauksi pakaļ uz lielo tirdzniecības centru, un ir ļoti ērti, ja viss atrodams blakus – dzīvojamā masīva veikalā. Par to, ka darba apjoms pieaudzis, pastāstīja pārdevēji būvmateriālu veikalos Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā.

Pieaudzis apgrozījums arī nelielajos  pārtikas veikalos provincē un aptiekās, it īpaši apdzīvotajās vietās netālu no Lietuvas robežas. Vietējie iedzīvotāji, kuri agrāk produktus pirka pie kaimiņiem, tagad pievērsušies pašmāju tirgotājiem. Jautājums tikai, vai tas ir uz ilgu laiku? Latvijas veikaliem un aptiekām šis ir īstais brīdis, lai papūlētos panākt, ka cilvēki arī pēc robežu atvēršanas pirktu nepieciešamo pašu mājās. Gan provincē, gan galvaspilsētā. Tomēr to var panākt nevis ar aizliegumiem un ierobežojumiem, bet gan ar veselīgu konkurenci.

Iespējams, pandēmija liks izdarīt kaut kādus secinājumus? Tostarp arī valstij, kas tikai vārdos apgalvo, ka šeit ir komfortabli apstākļi biznesam. No komfortabliem apstākļiem neviens nebēg uz citām valstīm un biznesu nepārceļ...

35
Tagi:
ekonomiskā krīze, Latvija, darba tirgus
Pēc temata
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Nemaksā nodokļus – tevi aprīs: VID nolasīja lekciju skolēniem
Ceturtā daļa darbinieku Latvijā saņem 450 eiro algu un mazāk
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
Naudas skaitīšana, foto no arhīva

Vidējā alga Latvijā pirmajā ceturksnī 812 eiro pēc nodokļu nomaksas

12
(atjaunots 14:30 28.05.2020)
Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga par pilnu likmi valstī veidoja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, "uz rokas" – 812 eiro.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga Latvijā sastādīja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb par 6,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta BNN.

Šī gada janvārī vidējā alga bruto pieauga par 7% salīdzinājumā ar šo periodu pērn un sasniedza 1101 eiro mēnesī, februārī – 7,8% (1085 eiro), bet martā – par 5% (1113 eiro).

Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, 2020. gada pirmajā ceturksnī alga bruto samazinājusies par 1,2%.

Vidējā alga pamata darba vietā pēc nodokļu nomaksas 2020. gada pirmajā ceturksnī sastādīja 812 eiro. Gada laikā tā palielinājusies par 6,3%, bet salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni tā sarukusi par 0,8%.

Uz rokas saņemtās algas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu, sastādīja 4,3%.

2020. gada pirmajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas sabiedriskajā sektorā tikai par 4 eiro pārsniedza privātā sektora rādītāju – 1104 eiro pret 1100. Valsts sektorā, kurā iekļautas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētās un finansētās kapitālsabiedrības, vidējā alga pieaugusi līdz 1061 eiro, jeb par 7,8%.

Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, vidējā alga privātajā sektorā ir mazliet pieaugusi (+0,4%), bet sabiedriskajā sektorā sarukusi par 4,5%, ņemot vērā piemaksu un prēmiju samazināšanos.

Koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes rezultātā vidējā alga viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas sektorā 2020. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar datiem par šo periodu pērn, kritusies par 3%, bet šī gada martā, salīdzinājumā ar 2019. gada martu un 2020. gada februāri, - sarukusi par 21%.

Salīdzinājumā ar februāri vidējā alga martā sarukusi arī daiļrades, izklaides un atpūtas jomā (-1,1%), kā arī izglītībā (-0,9%).

Gada laikā visvairāk pieaugusi vidējā alga citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un saimniecības priekšmetu remonts, ķīmiskās tīrītavas, frizētavas, apbedīšanas pakalpojumi utt. Šajās nozarēs vidējā alga pieaugusi par 12,8%. savukārt veselības aprūpes un sociālās aprūpes jomās vidējā alga pieaugusi par 11,5%.

Latvijas reģionu starpā ātrākais algu pieaugums pirmajā ceturksnī (gada izteiksmē) bija vērojams Rīgas rajonā – 10,2%. Citos reģionos, neskaitot Latgali, gada pieaugums fiksēts 5,6-5,9% apmērā. Latgalē, kur vidējā alga ir viszemākā (747 eiro), gada pieaugums sastādījis 4,9%.

12
Tagi:
Latvija, alga
Pēc temata
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Lidsabiedrība airBaltic lūdz savus darbiniekus pasēdēt gadu bez algas
Apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji un skolotāji Latvijā saņem aptuveni vienādu algu
Protesta akcija pret novadu reformu pie Saeimas ēkas

Latvijas iedzīvotāji metušies meklēt ar Covid-19 inficējušos ar jaunās lietotnes palīdzību

0
(atjaunots 12:38 30.05.2020)
Viedtālruņu lietotne Apturi Covid jau pirmajā palaišanas dienā kļuva par populārāko lejupielādēto lietotni Latvijā gan App Store, gan Google Play.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Piektdien, 29. maijā, Latvijā tika palaista bezmaksas viedtālruņu lietotne Apturi Covid, kas izseko kontaktus ar inficētiem ar koronavīrusu.

Lietotne informē visus, kas kontaktējis ar inficēto ar Covid-19 ilgāk par 15 minūtēm, taču inficēto vārdi un adreses netiek atklāti.

Par to, ka Apturi Covid pirmajā palaišanas dienā guva neiedomājamu popularitāti App Store un Google Play Latvijas segmentā, paziņoja mobilo sakaru operatora "Latvijas Mobilais telefons" (LMT) preses sekretāre Elīna Līdere.

Tiesa, precīzu lietotāju skaitu, kas lejupielādējuši lietotni, Līdere nespēja nosaukt.

Zināms, ka lietotni jau ir lejupielādējis un instalējis savā viedtālrunī Latvijas prezidents Egils Levits.

Atgādināsim, ka lietotne ir pieejama lejupielādēšanai par brīvu. Turklāt Apturi Covid neievāc GPS datus un neizseko lietotājus. Viedtālruņi ar instalētu lietotni dalās ar informāciju ar Bluetooth palīdzību.

Analoģiskas viedtālruņu lietotnes jau darbojas citās valstīs. Lietuvā šāda lietotne saucas Karantinas.

Lietuvas premjerministrs Sauļus Skvernelis paziņoja, ka Eiropas Savienībai ir jāizveido vienota mobilā lietotne pilsoņu pārvietošanās vērošanai. Savukārt tiem, kas nevēlēsies to izmantot, būs jāievēro noteikti ierobežojumi.

0
Tagi:
viedtālrunis, lietotne, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Latvijā sākusi darboties lietotne Apturi Covid, kura izseko kontaktus ar inficētiem
Pašizolācija Latvijā: iedzīvotājus izsekos pēc mobilā telefona atrašanās vietas
Latvijā varētu no jauna ieviest ārkārtējās situācijas režīmu
Pēc Covid-19 mediķi aizbēgs no Latvijas