Kāpēc nodokļu pārmaksu atgūšana Latvijā ir bagātnieku privilēģija
(atjaunots 23:48 26.06.2019)
Kā reforma ietekmējusi nodokļu atgūšanas sistēmu un kā panākt, lai pamatotie izdevumi "nenodegtu".RĪGA, 26. jūnijs — Sputnik. Līdz ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) diferencētās likmes ieviešanu iedzīvotājiem veidojies nodokļu parāds. Lai to mazinātu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) iesaka iesniegt čekus un dokumentus par attaisnotiem izdevumiem. Daudziem tas palīdzēja mazināt vai pat vispār dzēst parādu. Tiesa, ja parāda nebūtu, atgūto nodokļa pārmaksu būtu iespējams izmantot citiem mērķiem, nevis parāda nomaksai, pie kura izveidošanās cilvēki nav vainīgi.
Taču daļa iedzīvotāju ar nelielu algu un vairākiem apgādājamajiem nevar atgūt nodokļus, lai arī šai iedzīvotāju grupai tas būtu visvairāk vajadzīgs, raksta nra.lv.
No visām VID līdz 16. jūnijam iesniegtajām gada ienākumu deklarācijām nodokļa parāds ir izveidojies 167 538 nodokļu maksātājiem (19,1%). Kopējā nodokļu parāda summa – 39,5 miljoni eiro.
Vēl 708 589 deklarāciju iesniedzējiem (80,9%) pienākas nodokļu atmaksa. Kopējā atmaksājamā summa - 133,29 milj. eiro. To veido ne tikai tiešā nodokļa pārmaksa, bet arī atmaksa par attaisnotajiem izdevumiem.
Nodokļu atmaksu reforma
Vērienīgā 2018. gada nodokļu reforma skāra arī attaisnoto izdevumu aprēķināšanas kārtību. No vienas puses, tika palielināti iesniedzamās summas griesti līdz 600 eiro (pirms tam – 215 eiro), taču, no otras puses, visi attaisnotie izdevumi tiek summēti.
Iepriekš attaisnotie izdevumi bija sadalīti atbilstoši to veidam. Bija ierobežoti izglītības un vispārējie ārstniecības izdevumi, taču neskaitot, piemēram, zobārstniecību, zobu protezēšanas pakalpojumus, endoprotēzēšanu utt.
Tiesībsarga biroja pētījums par nodokļu reformas ietekmi liecina: salīdzinot ar 2017. gadu un iepriekšējiem gadiem, personas, kuras iesniedza attaisnotos izdevumus par medicīnas un izglītības pakalpojumiem, saskaņā ar jauno regulējumu ir ieguvēji, ja izdevumu apmērs bija lielāks par 215 eiro gadā. Savukārt personas, kuras iesniedza attaisnotos izdevumus par zobārstniecības, zobu protezēšanas pakalpojumiem un plānveida operācijām, ir zaudētāji, ja izdevumu summa ir lielāka par 600 eiro.
Atmaksu var zaudēt
VID paskaidroja, ka attaisnotie izdevumi var sasniegt 600 eiro gadā par katru ģimenes locekli un kopā tie nevar pārsniegt 50% no deklarācijas iesniedzēja gada ar nodokli apliekamā ienākuma. Ja izdevumi pārsniedz 50% ienākumu, atlikumu nevar kompensēt ar cita ģimenes locekļa attaisnoto izdevumu limitu. Tātad maksimālā atgūstamā summa gadā ir 120 eiro par katru ģimenes locekli. Piemēram, ja par vienu ģimenes locekli tiek iesniegti čeki par 800 eiro, bet par otru - 400 eiro, tekošajā gadā var atgūt nodokļa pārmaksu no 1000 eiro. 200 eiro var pārcelt uz nākamo gadu.
Tāpat nav iespējams saņemt lielāku nodokļa atmaksu, nekā samaksātais nodoklis. Piemēram, ja šogad nodoklī samaksāti 96 eiro, tekošajā gadā nevar atgūt vairāk nekā 96 eiro, pat ja ir iesniegti čeki par 600 eiro, kas teorētiski dod iespēju atgūt 120 eiro.
Strādājošie ar zemiem ienākumiem un vairākiem apgādājamajiem IIN nemaksā, ja viņiem tiek piemērots maksimālais neapliekamais minimums (2018. gadā – 200 eiro mēnesī) un atvieglojums par apgādājamo (2018. gadā – 200 eiro par katru apgādājamo mēnesī). Līdz ar to viņi nevar saņemt atmaksu par attaisnotiem izdevumiem.
Nodokļu atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem iespējams noformēt triju gadu laikā, pēc tam tie pazūd. VID uzsvēra, ka vispirms vienmēr tiek izskatīti izdevumi par ziedojumiem un dāvinājumiem, jo tos nevar attiecināt uz nākamajiem taksācijas gadiem. Iepriekšējos gados izveidotais attaisnoto izdevumu pārsniegums norādīts VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas gada ienākumu deklarācijas detalizētās versijas pielikumā D4.
VID atgādināja, ka pie attaisnotajiem izdevumiem ir pieskaitāmas arī iemaksas privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas prēmijas, kas nepārsniedz 10% no darbinieka mēneša bruto darba samaksas, bet ne vairāk kā 4000 eiro gadā (tātad maksimālā atgūstamā summa – 800 eiro).
Tiesībsargs norādīja, kādas problēmas radušās
Tiesībsargs izanalizējis personu maksājamo IIN dažādos gada ienākumu līmeņos un secinājis, ka 2018.gadā virkne nodokļu maksātāju nevar izmantot attaisnoto izdevumu atgūšanu, jo ienākumu summa nav pietiekama.
Piemēram, tas attiecas uz idevumiem privātajiem pensiju fondiem un dzīvības apdrošināšanai: lai būtu iespējams pieteikt attaisnotos izdevumus 4 tūkst.eiro apmērā, nepieciešami 40 000 eiro gada apliekamie ienākumi, tātad tie, kuru gada apliekamie ienākumi ir mazāki, šo attaisnoto izdevumu pozīciju nevar piemērot pilnā apmērā.
Turklāt laika periodā no 2015. līdz 2018. gadam pieaudzis ienākumu līmenis, kas nepieciešams attaisnoto izdevumu piemērošanai, tātad pieaudzis arī nodokļu maksātāju skaits, kuri to piemērot nevar.
Valsts parāds kāpj pāri malām: cik pandēmija izmaksājusi Latvijas budžetam?
(atjaunots 00:55 23.04.2021)
Prognozes rāda, ka līdz 2022. gadam Latvijas valsts parāda apjoms pārsniegs 50% no IKP. Šajā kontekstā ir saprotama valdības vēlme izbeigt atbalsta pasākumus biznesam un iedzīvotājiem. RĪGA, 23. aprīlis — Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Valdībā sākušās runas par ekonomikas atbalsta pasākumu iespējamo atcelšanu, bet Saeimā šajā laikā apspriesta pandēmijas ietekme uz budžeta stāvokli. Īstermiņa aspektā viss izskatās tīri labi, taču, ja pandēmija turpināsies, no negatīva notikumu attīstības scenārija izvairīties neizdosies.
Nodokļu ienākumi nav samazinājušies gandrīz nemaz
Budžeta stāvoklis 2020. gadā un tā izpilde 2021. gada pirmajā ceturksnī tika apspriesta Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. Pirmais pārsteidzošais novērojums: 2020. gadā nodokļu ienākumu līmenis sastādīja 99,4% no nodokļiem, kas tika savākti pirms krīzes – 2019. gadā
Atsevišķu nodokļu ieplūde ir sarukusi. Ienākumi no PVN sastādīja 88% no 2020. gada plāna (- 340 miljoni eiro), lai arī, paskaidroja Finanšu ministrijā, lejupslīde lielā mērā skaidrojama ar grozījumiem pārmaksātā PVN atmaksas noteikumos. Salīdzinājumā ar 2019. gadā faktiski iekasēto PVN, tā ieplūde 2020. gadā sastādīja 96% (- 130 miljoni eiro).
Interesanta situācija veidojusies iedzīvotāju ienākumu nodokļa jomā. Lai arī plāns tika sastādīts tolaik, kad vēl neviens ne dzirdējis nebija par Covid-19, IIN plāns 2020. gadā tika pārpildīts – 103,5% (+ 61,4 miljoni eiro), tiesa, nodokļu ienākumi nav pārsnieguši 2019. gada rādītāju: 94,3%, jeb mīnus 109 milj. eiro. Par 143 miljoniem (88,1% no ieplānotā) sarukuši akcīzes nodokļa ienākumi. Savukārt galveno pozitīvo rekordu uzstādījis uzņēmumu ienākuma nodoklis: 463%, salīdzinājumā ar faktiskajiem ieņēmumiem 2019. gadā, jeb 162,7 milj. eiro absolūtajos skaitļos. Iemesls – īstenotās nodokļu reformas, jo, salīdzinājumā ar 2020. gada plānu, ienākumi sastādījuši tikai 79,5%.
Pētot nodokļu ieņēmumus mēnešu šķērsgriezumā, kļūst skaidrs: lielākā nodokļu ieņēmumu lejupslīde 2020. gadā bija redzama martā – jūnijā (par 80 milj. eiro un vairāk ik mēnesi). Lielākā lejupslīde bija maijā (- 217 milj. eiro). Otrajā pandēmijas vilnī, kas bija spēcīgāks nekā pirmais, nodokļu ieņēmumu lejupslīde vairs nebija tik ievērojama (26 miljoni novembrī, 53 miljoni – decembrī). Finanšu ministrija uzskata, ka tolaik bizness jau pielāgojās dzīvei pandēmijas apstākļos, zināma loma bija arī valdības pilnveidotajiem atbalsta pasākumiem.
Runājot par rezultātiem 2021. gada pirmajā ceturksnī, FM atzīmē, ka nodokļu iekasēšana faktiski sasniegusi pirmspandēmijas līmeni – 2020. gada pirmos trīs mēnešus. Kopumā nodokļu ieņēmumi sastādīja 103,2% no budžeta plāna šajā periodā un 99,7% - salīdzinājumā ar budžeta faktisko izpildi 2020. gada pirmajā ceturksnī. Ienākumi atpalika no plāniem, jo laikā, kad tika plānots budžets 2021. gadam, tikai retais gaidīja pandēmijas otro vilni, kas izrādīsies visai ilgstošs.
Neviens nevēlējās ekonomēt
Pie tam budžeta izdevumi strauji pieaug. Politisko partiju un to pārstāvju apetītei ministrijās pievienojās nepieciešamība atbalstīt tautsaimniecību un iedzīvotājus pandēmijas laikā (tas atainojas arī politisko partiju reitingos). 2020. gada sākumā veidotie uzkrājumi, "naudas tik daudz, kā vēl nekad", tika strauji "noēsti" 2020. gadā. Budžeta deficīts pieaug.
Saskaņā ar FM datiem, 2005. gadā kopējā budžeta izdevumi sastādīja 4,6 miljardus eiro un, pastāvīgi pieaugot (izņemot krīzi 2009.-2010. gg.), līdz 2020. gadam sasniedza 12,4 miljardus eiro, bet 2021. gadā (neskatoties uz nodokļu ienākumu krišanos) sasniegs vēsturiski maksimālo rādītāju – 14,5 miljardus eiro. Tiesa, pēc tam, 2022.-2023.gg., vidēja termiņa budžeta projekta ietvaros ieplānota to neliela lejupslīde, taču arī tad izdevumi pārsniegs 13 miljardus eiro gadā.
Lielākais līdzekļu apjoms (gan summā, gan arī no pieauguma tempu viedokļa no 2019. līdz 2021. gadam) atvēlēts sociālajiem pabalstiem. 2019. gadā tie sastādīja 3,2 miljardus, 2020. gadā – jau 3,6 miljardus, bet šogad pārsniegs 4,5 miljardus eiro.
Otrajā vietā – subsīdijas un dotācijas. 2,3 miljardi, 2,7 miljardi un 3,7 miljardi - no 2019. līdz 2021. gadam. Trešajā vietā – apbalvojumi: 2,6, 2,7 un 2,8 miljardi eiro atbilstoši.
Pluss nesakrīt ar mīnusu
Budžeta bilance par pandēmijas pirmo gadu nav optimistiska. 2021. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar šo periodu 2020. gadā, konsolidētā budžeta deficīts sastādīja 597,5 miljonus eiro. 590 milj. – valsts konsolidētā budžeta deficīts, 451 milj. – valsts pamata budžeta deficīts, 160 miljoni – valsts speciālā budžeta deficīts. Šajā fonā vairāk vai mazāk "pieklājīgi" izskatās pašvaldību konsolidētais budžets, kur deficīts ir "tikai" 6,7 milj. eiro. Tā sakot, neko daudz neietekmē.
Sputnik / Sergey Melkonov
2020. gadā budžeta deficīts sasniedza 1,57 miljardus eiro – 5,4% no IKP, daudz vairāk nekā rādītājs 2020. gada budžeta likumā (0,3% no IKP). Prognozēts, ka strukturālais deficīts augs arī nākotnē.
Saskaņā ar FM aplēsēm, apmēram 10% deficīta no IKP valstij maksāja atbalsta pasākumi, ko valdība pieņēma un īstenoja pandēmijas krīzes gada laikā. 2020. gadā visi īstenotie atbalsta pasākumi tika novērtēti 1,3 miljardu eiro apmērā (4,5% no IKP), plāns 2021. gadam – 3,1 miljards eiro (10% no IKP), taču jau pirmajā ceturksnī tautsaimniecības nozaru atbalstam atvēlēti 1,9 miljardi eiro (apmēram 6,2% IKP). Šeit tiek ņemti vērā visi atbalsta veidi – aizņēmumi un garantijas, pabalsti, nodokļu atvieglojumi, atbalsts nozarēm, ES fondu restrukturizācija.
Kur meklēt naudu?
No valsts parāda progresa viedokļa, 2008.-2009. gg. krīze Latvijai izmaksāja dārgi. Valsts parāds no 8,5% no IKP līdz 2010. gadam pieauga līdz 47,9% no IKP. Ņemot vērā IKP ikgadējo pieaugumu, jāsaprot, ka absolūtajos skaitļos valsts parāda pieauguma temps ir daudz iespaidīgāks, taču absolūtie skaitļi par 15 gadiem nav sniegti.
Tiesa, periodā no 2010. līdz 2019. gadam valsts parāda apmēru izdevies pamazām samazināt līdz 36,9% no IKP. Taču tad sākās pandēmija. 2020. gadā ārējos tirgos tika piesaistīti 1,55 miljardi eiro, iekšējā finanšu tirgū – 680 miljoni. Līdz 2021. gadam valsts parāda apmērs pieaudzis līdz 48,9% no IKP. 2021. gada martā starptautiskajos finanšu tirgos tika piesaistīti vēl 1,25 miljardi eiro ar 10 gadu termiņu. 2009. gada krīzes laikā Latvijai gandrīz nemaz nebija pieejami aizņēmumi pasaules tirgos, bet tagad tādu iespēju ir papilnam. Galu galā aizņēmums 2021. gada martā veikts ar rekordzemu kuponu likmi – 0,0%. Tiesa, procentu trūkums neatceļ nepieciešamību atmaksāt līdzekļus aizdevējiem. Līdz 2022. gadam Latvijas valsts parāda apjoms pārsniegs 50% no IKP. Pēc tam, saskaņā ar plānu, tas pamazām saruks.
Ja Eiropas Komisijas finanšu politika nemainīsies, jau 2022. gadā Latvijai ir fiskālo kritēriju "rezerve" atbalsta pasākumu īstenošanai, taču ar noteikumu, ka krīzes ietekme nebūs ilgstoša. Pretējā gadījumā valdībai nāksies spert stingrus soļus izdevumu ierobežošanai, tostarp – arī pabalstiem un biznesa atbalsta pasākumiem.
Šajā kontekstā kļūst skaidrs, kāpēc valdība aizvien biežāk pauž viedokli par to, ka laiks pamazām atcelt ekonomikas ierobežojumus, tāpat kā apspriest atbalsta pasākumu pakāpenisku atcelšanu. Tie pārāk dārgi izmaksā budžetam.
Tālākie notikumi būs atkarīgi no tā, cik efektīvi tiks izmantota no ES saņemtā nauda ekonomikas atveseļošanai. Diemžēl optimisma par prātīgiem ieguldījumiem pagaidām nav, nav arī pamata domāt, ka Latvijas valdības "sankciju domāšana" mainīsies par labu ekonomiskiem un saimnieciskiem, nevis ģeopolitiskiem apsvērumiem.
Tiesa, 2022. gadā gaidāmas Saeimas vēlēšanas. Pat tālāko tagadējai valdībai vairs nebūs jārūpējas.
Mazāk ogļu, vairāk graudu: kā jaunajos apstākļos darbojas Latvijas ostas
(atjaunots 13:39 20.04.2021)
Rīgas ostas kravu apgrozījums 2021. gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 15,3%, Ventspils ostas – par 3,7%, Liepājas ostas – par 1,3%.RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Latvijas ostu apgrozījums šī gada pirmajos trīs mēnešos samazinājās par 8,2%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, kopumā tika pārkrautas 11,15 miljoni tonnu, liecina Satiksmes ministrijas dati.
Visvairāk pārkrautas beramkravas — 4,98 miljoni tonnu (-13,6% salīdzinot ar pērno gadu), tai skaitā graudu un labības produkti - 1,564 miljoni tonnu (+22,1%), šķeldas - 632,6 tūkstoši tonnu (-8,6%), ķīmiskās beramkravas - 521,1 tūkstoši tonnu (-2,5%), ogļu - 200,6 tūkstoši tonnu (-85,1%).
Lejamkravas pārkrautas 3,111 miljonu tonnu (-5,6%) apmērā. Lielākā daļa no tām ir naftas produkti - 2,932 miljoni tonnu (-6,5%).
Ģenerālkravas 2021. gada pirmajā ceturksnī pārkrautas 3,059 miljoni tonnu (-0,9%) apmērā, tai skaitā konteineros 1,102 miljonu tonnu (-7%) apmērā, kokmateriāli - 1,06 miljoni tonnu (+11%) apmērā, ro-ro kravu - 802,7 tūkstoši tonnu (-2%) apmērā.
Pārkrauto kravu apmēra ziņā pirmo vietu ieņem Rīgas ostā, kur pārkrāva 5,393 miljonus tonnu kravu, kas ir par 15,3% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērnajā gadā.
Ventspils ostā šī gada pirmajā ceturksnī pārkrāva 3,585 miljonus tonnu kravu (-3,7%), Liepājas ostā - 1,564 miljonus tonnu (-1,3%).
Latvijas mazo ostu vidū lielākais kravas apgrozījums 2021. gada pirmajos trīs mēnešos bija Skultē – 316,7 tūkstoši tonnu (+26,3%). Mērsraga ostas kravas apgrozījums bija 143 tūkstoši tonnu (+12,5%), Salacgrīvas ostas – 127 tūkstoši tonnu (+66%).
2020. gadā Latvijas ostās tika pārkrauti 44,928 miljoni tonnu kravu, kas ir par 28% mazāk nekā 2019. gadā.
Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, premjerministrs Krišjānis Kariņš, uzstājoties Saeimā, atzīmēja, ka tranzīta un banku sektora darba modelis Latvijā ir novecojis un nevar sekmēt valsts labklājību.
"Šī te novecojusī doma, ka tranzīts mūs glābs – tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Nu kur tas mūs aizveda? Mēs vedam, vedām naftas produktus, akmeņogles, minerālvielas, beramkravas uz mūsu ostām. Šķērsojot mūsu teritoriju, /šīs kravas/ aiziet uz ostu un tiek sūtītas uz āru. Indivīdi varbūt no tā kļūst bagāti, bet valsts no tā diemžēl nekļūst bagāta," teica valdības vadītājs.
Dubulti standarti: mācības Krievijā – slikti, manevri Baltijā – normāla lieta
(atjaunots 15:51 23.04.2021)
Krievijas bruņoto spēku pārvietošanu KF teritorijā un dažu valsts teritoriālo ūdeņu rajonu slēgšanu ārvalstu karakuģiem Vašingtona uzskata par neizprovocētu eskalāciju. Taču vienlaikus ASV Gaisa spēku iznīcinātāji Baltijas valstīs agresīvi izspēlē aviācijas triecienus "avangardā" – 150 kilometru attālumā no Sanktpēterburgas un 6000 kilometrus no Amerikas krasta. Krievija adekvāti atbild uz nepārprotamo eskalāciju un militārajiem draudiem – Rietumu kara apgabala PGA sistēmas S-400 un S-350 kontrolē katra amerikāņu iznīcinātāja lidojumu no pacelšanās līdz nosēšanās brīdim, atgādināja militārais analītiķis Aleksandrs Hroļenko.
Amerikāņu iznīcinātāji-bumbvedēji F-15E Strike Eagle ieradušies Igaunijā, lai tās gaisa telpā izspēlētu pilotu sadarbību ar aviācijas tēmētājiem, aviācijas triecienus avangardā un gaisa mērķu pārtveršanu. Mācību zona 21. aprīlī aptvēra Emari aviobāzes, Sāremā un Hījumā salu apkaimi, tātad aviācijas triecienu prioritārie mērķi ir iespējamā pretinieka kuģi.
Tamlīdzīgas mācības Baltijas valstīs ASV GKS organizē regulāri, it kā ar mērķi pārbaudīt cīņas gatavību. Tomēr Latviju, Lietuvu un Igauniju nekad neapdraud un nekas netraucē 48. iznīcinātāju spārna pilotiem celt cīņasspēju pastāvīgās dislokācijas vietā – Leikenhitas aviobāzē Lielbritānijā (vai dzimtenē – ASV). Patiesībā Pentagons izraudzījies Baltiju, lai izspēlētu agresīvas operācijas pret Krieviju. Tādu manevru taktiskā bezjēdzība var novest pie reģionālās krīzes. Kādā no saviem lidojumiem amerikāņu iznīcinātājs var nejauši noiet no kursa, pārkāpt Krievijas robežu. Un saņemt Krievijas PGA sistēmu triecienu, kuru redzes un darbības lokā bez grūtībām iekļaujas Baltijas valstu gaisa telpa.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins vēstījumā Federālajai sapulcei atklāti brīdināja partnerus: tie, kas organizē jebkādas provokācijas pret Krievijas drošības interesēm, "nožēlos nodarīto tā, kā jau sen neko nav nožēlojuši". Krievijas Bruņoto spēku koncentrācija, piemēram, Melnās jūras reģionā ļauj Pentagonam un NATO tuvāk pavērot Krievijas neverbālos argumentus.
Neveiksmīgs uzdevums
19. aprīlī vairāki desmit ASV GKS iznīcinātāju F-15 un F-16 uz nenoteiktu laiku pārvietoti no Lielbritānijas uz Poliju, uz 32. aviobāzi netālu no Laskas pilsētas, 310 kilometru attālumā no Brestas pilsētas Baltkrievijā. No šejienes ir ērtāk izspēlēt lielāku vienību gaisa operācijas.
Krievijai jebkurā virzienā savu robežu tuvumā ir liels – kvalitatīvs un kvantitatīvs – militārais pārspēks. Un tā spēj operatīvi radīt spēcīgu militāro grupējumu satriecošai atbildei (pat bez kodolieročiem).
Pentagona preses sekretārs Džons Kirbijs bumbvedēju pārvietošanu uz Baltijas reģionu novērtēja kā standarta mācības, kas nekādi nav saistītas ar situāciju uz Krievijas un Ukrainas robežas. Taču Krievija vērīgi seko partneru darbiem – viņu paziņojumi pēdējā laikā pamatīgi kritušies cenā. Vladimirs Putins pauda cerību, ka "nevienam ne prātā nenāks attiecībās ar Krieviju pārkāpt tā saucamo sarkano līniju, un to, kur tā būs iezīmēta, to mēs katrā konkrētā gadījumā noteiksim paši".
Nejaušība?
20. aprīlī, kad amerikāņu iznīcinātāji jau atradās Polijā, virs Baltijas jūras neitrālajiem ūdeņiem absolūti "nejauši" lidoja divi Krievijas stratēģiskie bumbvedēji-raķešnesēji Tu-160 "Baltais gulbis". Krievijas AM atzīmēja, ka Tu-160 piesedza GKS lidmašīnu Su-35S un jūras aviācijas Su-27 ekipāžas. Stratēģi pavadīja lidojumā astoņas stundas (tātad paveica vairākus "apļus" virs Baltijas). Lidojums notika atbilstoši gaisa telpas lietošanas starptautiskajiem noteikumiem. Tomēr Krievijas stratēģiskās aviācijas patruļas ir metode stabilitātes stiprināšanai.
Stratēģiskie raķešnesēji Tu-160 lidojumā izspēlē tuvošanos vietai, no kuras tiks palaistas spārnotās raķetes pa domājamā pretinieka objektiem. Ja kādam Varšavā, Viļņā, Rīgā vai Tallinā, šķiet, ka amerikāņu iznīcinātāji padara sabiedrotos Baltijā stiprākus, viņiem nav taisnība. ASV trieciena aviācijas koncentrācija Krievijas robežu tuvumā padara valstis, kurās tā uzturas, par ļoti viegli ievainojamām un patiesi bīstamām dzīvei. Lieta tāda, ka Tu-160M var uzņemt savās tilpnēs 45 tonnu arsenālu – līdz 12 mazpamanāmās un precīzās spārnotās raķetes X-101 ar darbības attālumu līdz 5500 km, ko iespējams pielietot, neieejot pretinieka PGA darbības zonā. X-101 parastās modifikācijas lādiņš sasniedz aptuveni 400 kilogramus trotila ekvivalentā. Speciālā (X-102) aprīkota ar kodoltermisko lādiņu ar jaudu no 250 kilotonnām līdz 1 megatonnai. Divi "stratēģi" Tu-160 – tās ir 24 spārnotās raķetes, un nav grūti iztēloties iznīcības mērogu Laskas, Emari aviobāzēs un citviet reāla militārā konflikta situācijā ar Krieviju.