Kāpēc nodokļu pārmaksu atgūšana Latvijā ir bagātnieku privilēģija
(atjaunots 23:48 26.06.2019)
Kā reforma ietekmējusi nodokļu atgūšanas sistēmu un kā panākt, lai pamatotie izdevumi "nenodegtu".RĪGA, 26. jūnijs — Sputnik. Līdz ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) diferencētās likmes ieviešanu iedzīvotājiem veidojies nodokļu parāds. Lai to mazinātu, Valsts ieņēmumu dienests (VID) iesaka iesniegt čekus un dokumentus par attaisnotiem izdevumiem. Daudziem tas palīdzēja mazināt vai pat vispār dzēst parādu. Tiesa, ja parāda nebūtu, atgūto nodokļa pārmaksu būtu iespējams izmantot citiem mērķiem, nevis parāda nomaksai, pie kura izveidošanās cilvēki nav vainīgi.
Taču daļa iedzīvotāju ar nelielu algu un vairākiem apgādājamajiem nevar atgūt nodokļus, lai arī šai iedzīvotāju grupai tas būtu visvairāk vajadzīgs, raksta nra.lv.
No visām VID līdz 16. jūnijam iesniegtajām gada ienākumu deklarācijām nodokļa parāds ir izveidojies 167 538 nodokļu maksātājiem (19,1%). Kopējā nodokļu parāda summa – 39,5 miljoni eiro.
Vēl 708 589 deklarāciju iesniedzējiem (80,9%) pienākas nodokļu atmaksa. Kopējā atmaksājamā summa - 133,29 milj. eiro. To veido ne tikai tiešā nodokļa pārmaksa, bet arī atmaksa par attaisnotajiem izdevumiem.
Nodokļu atmaksu reforma
Vērienīgā 2018. gada nodokļu reforma skāra arī attaisnoto izdevumu aprēķināšanas kārtību. No vienas puses, tika palielināti iesniedzamās summas griesti līdz 600 eiro (pirms tam – 215 eiro), taču, no otras puses, visi attaisnotie izdevumi tiek summēti.
Iepriekš attaisnotie izdevumi bija sadalīti atbilstoši to veidam. Bija ierobežoti izglītības un vispārējie ārstniecības izdevumi, taču neskaitot, piemēram, zobārstniecību, zobu protezēšanas pakalpojumus, endoprotēzēšanu utt.
Tiesībsarga biroja pētījums par nodokļu reformas ietekmi liecina: salīdzinot ar 2017. gadu un iepriekšējiem gadiem, personas, kuras iesniedza attaisnotos izdevumus par medicīnas un izglītības pakalpojumiem, saskaņā ar jauno regulējumu ir ieguvēji, ja izdevumu apmērs bija lielāks par 215 eiro gadā. Savukārt personas, kuras iesniedza attaisnotos izdevumus par zobārstniecības, zobu protezēšanas pakalpojumiem un plānveida operācijām, ir zaudētāji, ja izdevumu summa ir lielāka par 600 eiro.
Atmaksu var zaudēt
VID paskaidroja, ka attaisnotie izdevumi var sasniegt 600 eiro gadā par katru ģimenes locekli un kopā tie nevar pārsniegt 50% no deklarācijas iesniedzēja gada ar nodokli apliekamā ienākuma. Ja izdevumi pārsniedz 50% ienākumu, atlikumu nevar kompensēt ar cita ģimenes locekļa attaisnoto izdevumu limitu. Tātad maksimālā atgūstamā summa gadā ir 120 eiro par katru ģimenes locekli. Piemēram, ja par vienu ģimenes locekli tiek iesniegti čeki par 800 eiro, bet par otru - 400 eiro, tekošajā gadā var atgūt nodokļa pārmaksu no 1000 eiro. 200 eiro var pārcelt uz nākamo gadu.
Tāpat nav iespējams saņemt lielāku nodokļa atmaksu, nekā samaksātais nodoklis. Piemēram, ja šogad nodoklī samaksāti 96 eiro, tekošajā gadā nevar atgūt vairāk nekā 96 eiro, pat ja ir iesniegti čeki par 600 eiro, kas teorētiski dod iespēju atgūt 120 eiro.
Strādājošie ar zemiem ienākumiem un vairākiem apgādājamajiem IIN nemaksā, ja viņiem tiek piemērots maksimālais neapliekamais minimums (2018. gadā – 200 eiro mēnesī) un atvieglojums par apgādājamo (2018. gadā – 200 eiro par katru apgādājamo mēnesī). Līdz ar to viņi nevar saņemt atmaksu par attaisnotiem izdevumiem.
Nodokļu atmaksu par attaisnotajiem izdevumiem iespējams noformēt triju gadu laikā, pēc tam tie pazūd. VID uzsvēra, ka vispirms vienmēr tiek izskatīti izdevumi par ziedojumiem un dāvinājumiem, jo tos nevar attiecināt uz nākamajiem taksācijas gadiem. Iepriekšējos gados izveidotais attaisnoto izdevumu pārsniegums norādīts VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmas gada ienākumu deklarācijas detalizētās versijas pielikumā D4.
VID atgādināja, ka pie attaisnotajiem izdevumiem ir pieskaitāmas arī iemaksas privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas prēmijas, kas nepārsniedz 10% no darbinieka mēneša bruto darba samaksas, bet ne vairāk kā 4000 eiro gadā (tātad maksimālā atgūstamā summa – 800 eiro).
Tiesībsargs norādīja, kādas problēmas radušās
Tiesībsargs izanalizējis personu maksājamo IIN dažādos gada ienākumu līmeņos un secinājis, ka 2018.gadā virkne nodokļu maksātāju nevar izmantot attaisnoto izdevumu atgūšanu, jo ienākumu summa nav pietiekama.
Piemēram, tas attiecas uz idevumiem privātajiem pensiju fondiem un dzīvības apdrošināšanai: lai būtu iespējams pieteikt attaisnotos izdevumus 4 tūkst.eiro apmērā, nepieciešami 40 000 eiro gada apliekamie ienākumi, tātad tie, kuru gada apliekamie ienākumi ir mazāki, šo attaisnoto izdevumu pozīciju nevar piemērot pilnā apmērā.
Turklāt laika periodā no 2015. līdz 2018. gadam pieaudzis ienākumu līmenis, kas nepieciešams attaisnoto izdevumu piemērošanai, tātad pieaudzis arī nodokļu maksātāju skaits, kuri to piemērot nevar.
Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli
(atjaunots 16:41 22.01.2021)
Pārsvarā "Ventspils grain terminal" nodarbojas ar Latvijā audzēto graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkraušanu, tranzīta kravas sastāda vien nelielu daļu kravu apgrozījuma strūktūrā.RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kazahstānas kompānija "AIC-INVEST" pārdod izsolē 100% akciju, kas tai pieder uzņēmumā "Ventspils grain terminal" – graudu terminālī Venstpils ostā.
Sākumcena, ar ko plānots sākt izsoli 2021. gada 2. februārī, sastāda 4 miljardus tenge (aptuveni 7,96 miljoni eiro). Izsoles dalībniekiem noteikta garantijas iemaksa 87,5 miljonu tenge apmērā (aptuveni 172,4 tūkstoši eiro).
Saskaņā ar informāciju kompānijas vietnē, "Ventspils grain terminal" nodibināts ar mērķi piesaistīt un pārkraut graudu un citu beramo pārtikas produktu kravas no Krievijas, Kazahstānas un Baltijas valstīm pasaules tirgū un sāka darbu 2005. gada augustā.
Terminālis piedāvā klientiem kravu ekspedēšanu, importa, eksporta, tranzīta graudu un citu lauksaimniecības kravu un to pārstrādes produktu glabāšanas un pārkraušanas iespējas. Termināļa jauda – aptuveni 2 miljoni tonnu kravu gadā.
"Kompānijas galvenie konkurenti ir termināļi Klaipēdas (Lietuva), Liepājas un Rīgas (Latvija) ostās. Uz tiem pienākas 30%, 30% un 10% tirgus. "Ventspils grain terminal" daļa Baltijas reģiona graudu kravu parkraušanas transporta un loģistikas jomā sastāda apmēram 30%," atzīmēja atskaites autori.
Saskaņā ar atskaitē iekļauto prognozi par termināļa noslogojumu, ņemot vērā pandēmiju, 2021. gadā tas var pārkraut 660 tūkstošus tonnu kravu, no kurām 400 tūkstoši ir Latvijas graudi, 70 tūkstoši tonnu – citas kravas no Latvijas, 100 tūkstoši tonnu tranzīta graudu, 90 tūkstoši tonnu – cita veida tranzīta kravu.
Auditors novērtēja, ka kompānijas tirgus vērtība sastāda 8,67 miljonus eiro.
Termināļa īpašnieks, kompānija "AIC-INVEST" nodarbojas ar graudu un citas lauksaimniecības produkcijas iegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību. Tai ir trīs meitasuzņēmumi: SIA "Azovskij portovoj elevator", AS "Ventspils graudu terminālis" un biedrība ar ierobežotu atbildību "MEZ-SKO", precizēts valsts reģistra vietnē.
2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām – par 30%
(atjaunots 13:04 20.01.2021)
Latvijas ostās 2020. gadā zaudējuši gandrīz 80% ogļu kravu, kā arī 20% no naftas produktu pārkraušanas apjoma.RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā pērn samazinājās par 41,9%, bet ostās tika pārkrauts par 28% kravu, liecina Satiksmes ministrijas dati.
Dzelzceļš
Salīdzinājumā ar 2019. gadu dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā 2020. gadā samazinājās par 41,9% un sastādīja 24,113 miljonus tonnu.
Tostarp starptautisko pārvadājumu apjoms bija 22,047 miljoni tonnu (-44,6%), bet iekšzemes pārvadājumu apjoms palielinājās par 20,8%, līdz 2,066 miljoniem tonnu.
Tranzīta pārvadājumi sastādīja 19,028 miljonus tonnu (-47,4%), importa kravu apjoms - 2,695 miljonus tonnu (-18,9%), eksporta - 324 000 tonnu (+15,4%).
Dzelzceļa tranzītkravu pārvadājumi caur ostām pērn bija 15,31 miljons tonnu (-51,6%), sauszemes tranzīts caur Latvijas teritoriju - 3,718 miljoni tonnu (-18,%).
2019. gadā kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 15,8%, salīdzinot ar 2018. gadu, un sastādīja 41,492 miljonus tonnu.
Ostas
Latvijas ostās 2020. gadā pārvadātais kravu apjoms salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājies par 28% un bija 44,928 miljoni tonnu.
Visvairāk pērn Latvijas ostās tika pārkrautas beramkravas - 21,205 miljoni tonnu (-39,3%), tai skaitā ogles - 3,449 miljoni tonnu (-79,6%), labība un tās produkti - 6,21 miljons tonnu (+12,8%), šķeldas - 2,061 miljoni tonnu (+0,5%%), ķīmiskās kravas - 1,833 miljoni tonnu (-21,6%).
Lejamkravas tika pārkrautas 11,687 miljonu tonnu (-19,9%) apmērā. Lielāko daļu no tiem veidoja naftas produkti - 10,968 miljoni tonnu (-20,2%).
Ģenerālkravas pērn pārkrautas 12,035 miljonu tonnu apmērā (-6,4%), tostarp konteineros pārkrautas 4,683 miljoni tonnu (-4,1%) apmērā, kokmateriāli - 3,784 miljoni tonnu (-8,1%), ro-ro kravas - 3,088 miljoni tonnu (-9,7%) apmērā.
Pēc kravas apgrozījuma pirmo vietu ieņēma Rīgas osta ar 23,68 miljoniem tonnu, kas ir par 27,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Ventspils ostas kravu apgrozījums 2020. gadā bija 12,902 miljoni tonnu, kas ir par 36,9% mazāk nekā gadu iepriekš, Liepājas ostas - 6,603 miljoni tonnu, kas ir par 10% mazāk nekā pērn.