Akmens tilts un Nacionālās bibliotēkas ēka

Dārga vai lēta: Eurostat novērtējusi Latviju

54
(atjaunots 23:55 26.06.2019)
Eiropas statistikas aģentūra noskaidrojusi, ko būtu visizdevīgāk pirkt Latvijā salīdzinājumā ar citām ES valstīm.

RĪGA, 25. jūnijs — Sputnik. Eurostat salīdzinājusi patēriņa cenas visās 28 Eiropas Savienības valstīs, Šveicē, Norvēģijā un Islandē. Pētījumā iekļautas desmitu preču un pakalpojumu cenas: pārtika, alkoholiskie dzērieni un tabaka, apģērbs un apavi, komunālie pakalpojumi un mājokļa īre, mēbeles, automašīnas un motocikli, pasažieru transports, sakari, ar kultūru un atpūtu saistītie izdevumi, viesnīcas un restorāni.

Statistika liecina, ka visu kategoriju preces un pakalpojumi Latvijā izmaksā mazāk nekā vidēji ES. Piemēram, pārtikas cenas ir par 9,1% zemākas nekā ES, alkohols un tabakas izstrādājumi izmaksā par 16,1% mazāk nekā citās savienības valstīs, taču visizdevīgāk Latvijā ir īrēt mājokli un apmaksāt komunālos pakalpojumus – tie šeit ir par 42,9% lētāki nekā vidēji ES.

Ar ievērojami zemām cenām salīdzinājumā ar citām valstīm izceļas arī transporta joma: vilcienu, autobusu, lidmašīnu un ūdens transporta biļetes ir par 40% zemākas nekā vidēji ES.

Arī Lietuvā visas preces un pakalpojumi ir lētāki nekā ES, taču būtiskākā atšķirība vērojama mājokļu kategorijā: izdevumi ir par 57,4% mazāki nekā ES. Igaunijā visizdevīgāk ir pirkt visa veida iekšzemes transporta biļetes: to cenas ir par 38% zemākas nekā vidēji ES.

Viena no lētākajām valstīm ES izrādījusies Bulgārija: tur ir lētākais alkohols un cigaretes, apģērbs un apavi un mēbeles. Turklāt, ja izīrēsiet mājokli Bulgārijā, izmantosies transportu, rezervēsiet slimnīcu vai izmantosiet sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus, tas jums izmaksās lētāk nekā visās pārējās ES valstīs.

54
Pēc temata
Dārzeņi Latvijā kļūs dārgāki, bet augļi Latvijas iedzīvotājiem jau sen nav pa kabatai
Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties
Mājsaimniecības Latvijā – starp piecām trūcīgākajām ES
No 2010. gada mājokļu cenas Latvijā augušas par 61%
Pasažieri lidostā Rīga, foto no arhīva

Kad atjaunosies pasažieru plūsma: Rīgas lidosta sniedz prognozes

16
(atjaunots 12:26 20.10.2020)
Kad Rīgas lidostas vadība plāno palielināt apgrozījumu, kā palīdz nomniekiem, kuri saskārušies ar grūtībām, kāpēc lidosta līdz šim nav saņēmusi naudu, ko valdība tai piešķīra pavasarī.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Pašreizējās prognozes liecina, ka pasažieru plūsma aviācijā, kam būtisku kaitējumu nodarīja Covid-19 pandēmija, var atjaunoties no 2024. gada, vēsta TV3.

"Prognozes patlaban nav pārāk spīdošas attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem. Ja gada sākumā, pavasarī, vēl bija prognozes, ka tāda pakāpeniska atjaunošanās notiks un apmēram no nākamā gada viss varētu atjaunoties, tad šā brīža prognozes saka, ka atjaunošanās tieši pasažieru pārvadājumos varētu notikt 2024. gadā," atzina lidostas "Rīga" valdes priekšsēdētāja Laila Odiņa.

Viņa pastāstīja, ka pašreizējos apstākļos lidosta iegulda lielākus līdzekļus kravu pārvadājumu un biznesa aviācijas attīstīšanā ar mērķi pievilināt jaunus kravu pārvadātājus un audzēt apgrozījumu. Kravas perons ir ļoti moderns, ar pazemes degvielas hidrantiem, kas ļauj ātrāk apkalpot lidmašīnas, un tas var pieņemt vislielākos – F un E klases – gaisa kuģus, kam iepriekš kapacitātes nebija.

Tomēr viņa konstatēja, ka pašreizējais brīdis nav labvēlīgs jaunu pasažieru pārvadātāju piesaistīšanai epidemioloģiskās situācijas un karantīnas prasību dēļ. Nozare gaida, kad valsts atbalstīs industriju un radīs risinājumu Covid-19 testiem kombinācijā ar pašizolāciju, lai padarītu regulējumu elastīgāku. Pēc viņas domām, vislabāk būtu, ja visā Eiropas Savienībā būtu vienota pieeja šim jautājumam, kas palīdzētu industrijai ātrāk atgūties.

Lidosta Rīga, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Patlaban lidosta izdzīvo, pateicoties pērnajai peļņai. Finansējumu, ko valsts pavasarī piešķīra  lidostai, tā vēl nav saņēmusi – šim nolūkam nepieciešams Eiropas Komisijas saskaņojums, un jāpierāda, ka piešķirtais finansējums tiks atdots piecu gadu laikā. Patlaban izraudzīts viens no scenārijiem, ko plānots iesniegt EK šajā nedēļā. Pie tam EK pagājušajā nedēļā arī mainījusi regulējumu, iekļaujot izmaiņas saistībā ar 100% valsts kapitālsabiedrībām, tātad ir cerības panākt pozitīvu risinājumu. Odiņa pauda cerību, ka attiecīgo jautājumu izdosies nokārtot līdz gada beigām.

Viņa pastāstīja, ka lidostā ir 62 nomnieki, no kuriem 28 strādā terminālī, pārējie – ārpus termināļa, lidostas teritorijā. Visvairāk cietuši ir terminālī strādājošie, tostarp trīs uzņēmumi jau pametuši lidostu, vēl pieci pārdomā šo jautājumu. Lidosta samazina nomas maksu nomniekiem, kam apgrozījums krities par 30%.

16
Tagi:
koronavīruss, lidosta Rīga, pasažieru pārvadājumi
Pēc temata
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Neļauj vīrusam ceļot: Rīgas lidosta atsāk darbu
Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, foto no arhīva

Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti

43
(atjaunots 18:08 19.10.2020)
Valdībai izdevies atrast naudu mediķu algu celšanai tikai uz pašvaldību izdevumu apšņāpšanas rēķina.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 2021. gada budžets liecina par izmisumu un valdības nespēju vadīt valsti, uzskata Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Savas domas viņš atklāja radio Baltkom ēterā.

Aizvadītajā nedēļā, kad Saeima nobalsoja par budžeta paketes nodošanu komisijām, Dombrovskis savā lapā Facebook pastāstīja:

"Es cenšos katram budžetam atrast kādu ietilpīgu apzīmējumu. Tādējādi 2020. gada budžeta projekts bija (vēlētāju) "uzmešanas budžets". 2021.gada budžeta projektu es sauktu par "izmisuma budžetu".

Kāpēc? Paskaidrošu nākamnedēļ".

Radio ēterā viņš paskaidroja, ka budžeta projekts nepārprotami liecina – Latvijas valdība nekontrolē situāciju valstī.

"Jātniekam ir jāsēž zirgā, jākontrolē situācija. Citādi viņš ir zem zirga vēdera. Šis budžets skaidri liecina, ka jātnieks ir zem zirga. Zirgs viņu nes nezināmā virzienā," teica deputāts.

Pēc viņa vārdiem, mediķu algu palielināšanai 2021. gadā valdošie atraduši naudu, vienkārši pārvelkot deķi no pašvaldībām.

"Ilgus gadus bija ienākumu nodokļa sadales proporcija: 80% - pašvaldībām, 20% - valstij. Tā nemainījās pat 2008.-2009. gg. smagajā krīzē. Šodien mēs redzam, ka valdība palielinājusi savu daļu līdz 25% un tā sameklējusi naudu mediķu algām," piezīmēja Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka visi lēmumi par pabalstu celšanu, pēc būtības, ir piespiedu kārtā pieņemti, jo šogad Satversmes tiesa pēc tiesībsarga Jura Jansona prasībām novērtēja, cik adekvāta ir sociālās aizsardzības sistēma valstī un atzina, ka Satversmei tā neatbilst.

"Otrs svarīgais "izmisuma budžeta" aspekts: visas piemaksas sociālajā sfērā ir saistītas ar Satversmes tiesas lēmumiem. Tātad valdība nav gatava palīdzēt bez piespiešanas. Trešais – mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas iznīcināšana, ko es prognozēju jau pirms pusgada," teica deputāts.

No 1. janvāra mikrouzņēmums saglabās savu statusu, ja tajā būs nodarbināts tikai 1 cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbinieki, kā agrāk. No 15% līdz 25% pieaugs nodoklis, ko nāksies maksāt no gada apgrozījuma līdz 20 tūkstošu eiro apmērā. No apgrozījuma 20-40 tūkstošu eiro apmērā gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet pie darba parastajā nodokļu režīmā.

43
Tagi:
Latvija, budžets, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek
"Lieciet mierā kultūru": pie Saeimas norisinājās protesta akcija
Latvijas prezidents Egils Levits, foto no arhīva

Latvijā jāveido "domu policija"? Urbanovičs par prezidenta aicinājumiem jauniešiem

0
(atjaunots 15:58 21.10.2020)
Latvijā krievvalodīgajiem nākas meklēt kompromisu starp pilsoņa pienākumu "veidot kopēju pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt", norādīja Jānis Urbanovičs.

RĪGA, 21. oktobris – Sputnik. Latvijas prezidents Egils Levits mudina papildus Valsts valodas inspekcijai izveidot arī "domu policiju". Šādu viedokli pauda partijas "Saskaņa" līderis, Saeimas deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot valsts vadītāja aicinājumu jauniešiem kļūt par latviešu valodas sargiem.

Atgādināsim, ka Levits pagājušajā nedēļā vērsās pie jauniešiem ar aicinājumu runāt un domāt latviski, kā arī rūpēties par to, lai valoda netiek piesārņota ar aizguvumiem no svešvalodām. Levits atzina, ka svešvalodas zināt ir nepieciešams un noderīgi, taču "tikai dzimtajā valodā mēs varam pilnībā izteikt vārdos to, ko mēs patiesi jūtam".

Deputāts Jānis Urbanovičs, komentējot prezidenta aicinājumu, atgādināja, ka Latvijā aptuveni trešdaļai iedzīvotāju valsts valoda nav dzimtā valoda, un Levits, kurš kādreiz solīja būt par visas tautas prezidentu, šo cilvēku kategoriju nolēma nepamanīt.

"Valsts prezidents aicina mūs visus ne tikai runāt, bet arī domāt valsts valodā. Pilsonim ir pienākums to darīt "konsekventi", jo "kopēja valoda – neatkarīgi no tautības, izcelsmes un citiem faktoriem – veido kopēju pasaules redzējuma, informācijas un diskusiju telpu", tā norāda E.Levits.

Pieņemu, ka šāds uzstādījums izriet no viņa personīgā dzīves gājuma. No tā secināms, ka mūsu tagadējam prezidentam līdz ar pilsonības statusu vairākkārt nācies mainīt valodu, kādā viņš domā.  

Taču prezidents ir godīgs un atklāti atzīst – "tikai dzimtajā valodā cilvēks var pilnībā izteikt vārdos to, ko viņš patiesi jūt".

Pēc Centrālās statistikas pārvaldes datiem, 60.8% Latvijas iedzīvotāju valsts valoda ir arī  dzimtā valoda. Atlikušajiem 39,2% grūtāk – jāmeklē saprātīgs vidusceļš starp pilsoņa pienākumu "veidot kopējo pasaules redzējumu" un dabisku vēlmi "vislabāk izteikt vārdos to, ko cilvēks jūt".

"Bez latviešu valodas nebūtu mūsu Latvijas valsts," apgalvo E.Levits.

Es piekrītu, ka latviešu valodai ir tiesības Latvijā  būt aizsargātai un privileģētai. Taču mūsu valsts – tā ir daudzu tautību, daudzu kultūru klātbūtne un mijiedarbība, kas padara mūs bagātākus daudzos veidos. Tiem 40%, kurus valsts prezidents kārtējo reizi izliekas neredzam, ir tiesības sagaidīt, lai valsts cieņpilni risinātu šo problēmu starp viņu tiesībām lietot savu dzimto valodu un valsts valodas īpašo statusu.  Tā vietā E.Levits, kurš reiz solījās būt visas tautas prezidents, nu mudina, ka  valsts valodas inspekcijai papildus vajadzētu  ieviest arī "domu policiju"…

Kaut kur mēs jau to esam lasījuši, vai ne?"

0
Tagi:
latviešu valoda, Egils Levits, Jānis Urbanovičs
Pēc temata
Paldies prezidentam: krievvalodīgie politiķi izsmej Levitu