Pasažieris lidostā. Foto no arhīva

Ekonomists: Latvija zaudējusi ceturto daļu darba tirgū aktīvo iedzīvotāju

65
(atjaunots 01:33 19.06.2019)
Latviju pamet jaunie un izglītotie, samazinot darbspējīgo iedzīvotāju skaitu, kuri spēj nodrošināt pensijas sirmgalvjiem.

RĪGA, 18. jūnijs — Sputnik. Pēdējo 19 gadu laikā no Latvijas aizbraukusi ceturtā daļa 30-40 gadus veco iedzīvotāju. Starp emigrantiem liels skaits ir arī jaunākās paaudzes pārstāvju. Valstī paliek tikai pensionāri, kurus atlikušajiem nodokļu maksātājiem ir aizvien grūtāk uzturēt, raksta Dienas Bizness.

Pagājušā gadsimta 80.gados dzimušie tagad ir aptuveni 30-40 gadus veci. Kopš 2000.gada, saskaņā ar ekonomista Jāņa Hermaņa aplēsēm, uz ārzemēm devušies 90 tūkstoši – 25% šīs vecuma grupas pārstāvju. Vēl aptuveni 6 tūkst. cilvēku šajā vecuma grupā ir miruši. Pie tam dati liecina, ka 30-40 gadus vecie cilvēki ir aktīvākie darba tirgū, turklāt šajā periodā cilvēki visbiežāk dibina ģimenes un laiž pasaulē bērnus. Tātad, zaudējot 25% šīs paaudzes, Latvija ir zaudējusi arī bērnus, kas viņiem dzimuši ārzemēs, secināja ekonomists.

Savukārt 70.gadu paaudzei tagad ir 40-50 gadi. Šajā grupā zaudējumi ir mazāki. Kopš 2000.gada aizbraukuši aptuveni 56 tūkstoši šī vecuma cilvēku, jeb 17% paaudzes. 14 tūkstoši (4%) ir miruši.

Lieli ir arī zaudējumi starp jauniešiem, kuri dzimuši pēc 2000.gada (tagad viņi ir 15-18 gadus veci). No 2000.gada aizbraukuši 7% šīs vecuma kategorijas pārstāvju.

Un, visbeidzot, 90.gadu paaudze. Tagad viņi ir 20-30 gadus veci. Hermanis uzskata, ka arī šis vecums ir ļoti svarīgs ekonomikā, jo cilvēki iziet darba tirgū un sāk dibināt ģimenes. Kopš 2000.gada aptuveni 40 tūkstoši – sestā daļa – šīs paaudzes pārstāvju pametuši Latviju.

Iepriekš vēstīts, ka gada laikā valsts iedzīvotāju skaits sarucis par 14,4 tūkstošiem cilvēku. Negatīvs ir gan iedzīvotāju dabiskais pieaugums, gan migrācijas saldo. Aizvadītā gada beigās valstī dzīvoja 1 milj. 920 tūkst. cilvēku. 2018.gadā Latviju pametuši 15,8 tūkst. cilvēku (par 1,9 tūkst. mazāk nekā 2017.gadā), atbraukuši – 10,9 tūkst. tātad migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits samazinājies par 4,9 tūkst. Visbiežāk emigranti dodas uz Vāciju un Lielbritāniju.

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums vēl joprojām ir negatīvs. 2018.gadā dzimuši 19,3 tūkst. bērnu (par 1 514 mazāk nekā 2017.gadā), miruši – 28,8 tūkstoši (par 63 vairāk nekā 2017.gadā). Negatīvais dabiskais pieaugums – 9,5 tūkstoši. Jāpiebilst, ka negatīvs dabiskais pieaugums Latvijā vērojams kopš 1991.gada.

65
Pēc temata
Katra piektā ģimene ar bērniem valstī dzīvo uz nabadzības robežas
Latvieši ir mazāk gatavi neparedzētiem izdevumiem, nekā pārējie Eiropas iedzīvotāji
Latvija izmirst: Ekonomikas ministrija iesaka atlikušajiem strādāt labāk
Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties
Latvijas dzelzceļš

Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus

33
(atjaunots 22:34 27.05.2020)
Pagājušajā gadā "Latvijas dzelzceļš" cieta zaudējumus, kravu plūsmas pieaugums nav gaidāms, kompānija optimizē izdevumus un atlaiž daļu darbinieku.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Aizvadītajā gadā "Latvijas dzelzceļa" apgrozījums krities par 7,5% salīdzinājumā ar 2018.gadu un sastādījis 337,645 milj.eiro. Koncerna zaudējumi sastādījuši 9,328 milj.eiro, salīdzinājumā ar ienākumiem 14,408 milj.eiro apmērā, vēsta Diena.

Lielāko daļu LDz ienākumu nodrošina kravu pārvadājumu meitas uzņēmums "LDz Cargo". Pērn pa dzelzceļu pārvadāti 41,49 milj. tonnu kravu – par 7,77 milj.tonnu, jeb 15,8% mazāk nekā 2018.gadā. 79,4% šī apjoma veidoja importa pārvadājumi (32,949 milj.tonnu), par 18,6% mazāk nekā 2018.gadā.

Lielāko daļu kravu plūsmas pa Latvijas dzelzceļu veido partneri no Krievijas - 70,4% visu pārvadājumu. Kravas no Baltkrievijas sastāda 21,7%, no Lietuvas - 5%, no Kazahstānas - 1,2%, no Ukrainas – 1,1%, no Igaunijas – 0,3%, no Uzbekistānas – 0,1%, no citām valstīm – kopā 0,2%.

Koncerna LDz ienākumi par infrastruktūras lietošanu, salīdzinājumā ar 2018.gadu, pieauguši par 14,2%, jeb 9,514 milj.eiro.

"Latvijas dzelzceļš" kapitālieguldījumi pagājušajā gadā sastādīja 29,742 milj.eiro, "LDz Cargo" kapitālieguldījumi – 2,61 milj.eiro.

"Latvijas dzelzceļa" ienākumi šogad sarukuši tik lielā mērā, ka nesedz izdevumus. Tāpēc izņēmums finansiālā līdzsvara nodrošināšanas labad pieprasa piešķirt no valsts budžeta 25 milj.eiro. vēl 15,8 milj.eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu izdevumu kompensācijai, informēja LDz.

"Latvijas dzelzceļš" pārskatījusi arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstlenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Sputnik Latvija jau rakstīja, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms Latvijā 2019. gadā krities līdz minimālajam 17 gadu laikā. Kompānija "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki – ceturtā daļa uzņēmuma personāla.

Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzīmēja, ka valsts negrasās glābt nacionālo dzelzceļu. Viņš teica, ka LDz finansēšana no valsts budžeta ir ārkārtējs solis. Pirmām kārtā ir jāķeras klāt izmaksu samazināšanai visos virzienos, jāveic racionalizācijas process un jāstrādā pie jaunu kravu piesaistīšanas.

LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs atzīmēja, ka darbinieku skaita samazināšana vienmēr ir sāpīgs lēmums uzņēmuma dzīvē, taču solis nepieciešams finansiālās stabilitātes labad.

Koncernu veido seši meitasuzņēmumi: uzņēmums "LatRailNet" nosaka infrastruktūras ekspluatācijas maksu un sadala dzelzceļa jaudas; "LDZ Cargo" nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos kravu pārvadājumus, "LDZ infrastruktūra" nodarbojas ar infrastruktūras būvdarbiem un apkopi; "LDZ ritošā sastāva serviss" nodarbojas ar ritošā sastāva remontu un uzturēšanu, "LDZ apsardze" atbild par drošību, bet "LDZ loģistika" – par loģistiku.

33
Tagi:
tranzīts, kravas, Latvijas Dzelzceļš, Latvija, Krievija
Pēc temata
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu
Kravu nav: "Latvijas dzelzceļš" lūdz valstij 40 miljonus eiro
Vispirms darbinieki, tagad – sliedes: "Latvijas dzelzceļš" izpārdod metāllūžņus
Kravas aizgāja, bet mēs sēdējām: Latvijā alternatīvu vietā meklē vainīgos
Naudas maks, foto no arhīva

Ceturtā daļa darbinieku Latvijā saņem 450 eiro algu un mazāk

24
(atjaunots 14:40 23.05.2020)
Latvijā 14,9% nodarbināto pirmajā ceturksnī saņēma minimālo algu un zemāk, savukārt vairāk nekā 1400 eiro – tikai 6,3% strādājošo.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Šī gada pirmajā ceturksnī ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju saņēma galvenajā ienākumu gūšanas vietā algu zem 450 eiro pēc nodokļu samaksas, 15% nodarbināto – minimālo algu un zemāk, vēsta Centrālā statistikas pārvalde. Bezdarba līmenis sastādīja 7,4%, vēsta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Pirmajā ceturksnī 25,4% Latvijas iedzīvotāju saņēma algu mazāk par 450 eiro pēc nodokļu samaksas. Tas ir par 3,6% mazāk, nekā pērn. Turklāt 117,1 tūkstotis cilvēku, jeb 14,9% nodarbināto, saņēma minimālo algu (430 eiro) vai mazāk. Tas ir par 0,4% mazāk, nekā pērn.

Ja agrāk vismazāk saņēma Latgalē strādājošie cilvēki, tad šajā ceturksnī pirmajā vietā izrādījās Vidzeme – algu, kas ir mazāka vai vienāda ar minimālo, saņēma 22,9% nodarbināto (Latgalē – 22,4%).

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 33,7% (2019. gadā šis rādītājs bija 34,8%) – uz rokām saņem no 450 līdz 700 eiro, 28,9% (pērn 26,4%) – no 700 līdz 1400 eiro, vairāk par 1400 eiro – 6,3% Latvijas iedzīvotāju (pērn 4,4%).

Saskaņā ar CSP datiem, Latvijā pirmajā ceturksnī strādāja 902,1 tūkstotis cilvēku, jeb 64,7% iedzīvotāju, kas ir par 0,3% vairāk, nekā pērn, taču par 0,7% mazāk, nekā 2019. gada ceturtajā ceturksnī.

Salīdzinot ar pērnā gada ceturto ceturksni, strādājošo skaits ir samazinājies par 11 tūkstošiem cilvēku, visvairāk samazinājums skāris būvniecības nozari.

Strādājošo skaits valstī, salīdzinot ar 2019. gada pirmo ceturksni, ir palielinājies par 9,2 tūkstošiem. Vislielākais nodarbinātības pieaugums bija pārstrādes rūpniecībā, izglītībā, atpūtas un izklaides nozarē, viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, administratīvo un servisa dienestu jomā.

Bezdarba līmenis pirmajā ceturksnī sastādīja 7,4% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas ir par 0,5% vairāk, nekā attiecīgajā periodā 2019. gadā, un par 1,4% vairāk, nekā pērnā gada ceturtajā ceturksnī.

Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 72,2 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5,3 tūkstošiem vairāk, nekā pirms gada, un par 14,3 tūkstošiem vairāk, nekā iepriekšējā ceturksnī.

Salīdzinot ar 2019. gada pēdējo ceturksni, Covid-19 krīzes rezultātā divas reizes palielinājies bezdarbnieku skaits, kuri meklē darbu mazāk nekā mēnesi, un pusotru reizi pieaudzis bezdarbnieku skaits, kuri meklē darbu 1-2 mēnešus.

24
Tagi:
alga, Latvija
Pēc temata
Pieci eiro noguldījumu procentos: Latvijas satiksmes ministrs atskaitījās par ienākumiem
Cenas Latvijā aug naftas un algu dēļ: Danusēvičs paskaidroja, kāpēc cenas ir tik augstas
Apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji un skolotāji Latvijā saņem aptuveni vienādu algu
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Rīgas kaķis Muris

Bijušais Rīgas mērs nosaucis Mura nāves iemeslu

0
(atjaunots 17:47 27.05.2020)
Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs pastāstījis, kāpēc miris visā Latvijā pazīstamais kaķis Muris, kā arī atklājis Kuzjas tālākās dzīves plānus.

RĪGA, 27. maijs — Sputnik. Otrdien, 26. maijā, kļuva zināms, ka miris viens no pazīstamajiem Rīgas kaķiem. Bijušais Rīgas mērs, Eiropas Parlamenta deputāts Nils Ušakovs pastāstīja, ka Mura vairs nav.

Dzīvnieka nāves iemeslus Ušakovs tobrīd neatklāja. Šodien, 27.maijā politiķis apmierināja par mīluļa nāvi noskumušo lasītāju zinātkāri.

Savā publikācijā lapā Facebook Ušakovs informēja, ka Muris slimojis ar hrnonisku nieru mazspēju un miris tās dēļ. Tāpat politiķis mazliet pastāstīja par to, kā Kuzja un Muris dzīvojuši, kad viņš aizbraucis uz Briseli.

"Kad es aizgāju no domes, runči Kuzja un Muris turpināja savu darbu pie vice-mēres Annas Vladovas. Pēc domes atlaišanas šogad februārī runči pārbrauca uz manu ofisu Stabu ielā. Tur viņi abi labi iedzīvojās, par viņiem rūpējās manas kolēģes - Anna Vladova un mana Rīgas biroja vadītāja Diana Švane. Pēdējā gada laikā uz Diānas galda, sākumā Rīgas domē, pēc tam birojā Stabu ielā Muris arī pavadīja lielāko daļu sava laika. Muris nomira no nieru mazspējas, ar ko slimoja jau visus pēdējos gadus," stāstīja Ušakovs.

Par Kuzjas tālāko dzīvi skaidrības vēl nam. Ušakovs publicēja kaķa fotogrāfijas un paskaidroja, ka, iespējams, paņems viņu līdzi uz uz Briseli, kad tiks atcelti visi ierobežojumi, vai kaķim tiks sameklēts jauns draugs no patversmes, ko viņš nav radis  būt viens.

Kaķi Kuzja un Muris apmetās rātsnamā 2011.gadā, kad Ušakovs tos pieņēma no dzīvnieku patversmes un izmitināja savā kabinetā. Šajos gados kaķi piedalījās vairākās Rīgas reklāmas kampaņās, tikās ar galvaspilsētas viesiem mēra kabinetā un izpelnījušies vērā ņemamu slavu – Muzeju naktī pie rātsnama stājās rindā visi, kas vēlējās ar viņiem aprunāties.

Muris
© Sputnik / Sergey Melkonov

Politiķiem, kuri vēlējās ieņemt mēra krēslu, žurnālisti nemainīgi uzdeva jautājumu, kāds liktenis gaida Kuzju un Muri. Tomēr galu galā kaķi bija spiesti pamest mēra kabinetu – jaunajam pilsētas galvam Oļegam Burovam bija alerģija pret kaķiem.

Kuzja un Muris vispirms pārvācās uz vicemēres Annas Vladovas kabinetu, kurai ar viņiem izveidojās ļoti sirsnīgas attiecības. Tomēr pēc kārtējām pārmaiņām dome viņiem vēlreiz nācās mainīt dzīves vietu – februārī viņi ievācās Ušakova ofisā Rīgā.

0
Tagi:
Nils Ušakovs, Rīgas dome, Rīga
Pēc temata
Viņiem viss ir labi: žurnālisti apciemoja Kuzju un Muri
Kuzja un Muris aizbrauca no Rīgas domes, bet solīja atgriezties
"Rūpēsimies ne tikai par kaķiem": Rīgas vēlēšanām parādījies pirmais kopīgais saraksts
Nils Ušakovs sniedzis oficiālu paziņojumu