ASV vēstniecības ēka Rīgā

Financial Times: Latvija pieņem lēmumus ASV spiediena ietekmē

92
(atjaunots 15:48 14.06.2019)
Saeima trešajā lasījumā pieņēma izmaiņas Kredītiestāžu likumā un izmainīja Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pienākumus.

RĪGA, 14. jūnijs – Sputnik. Latvija pieņēma naudas atmazgāšanas apkarošanas likumus un gatavojas atbrīvoties no sava galvenā finanšu regulatora pēc vairāku mēnešu spēcīga starptautiska spiediena, raksta Financial Times.

Šis jaunais likums ļauj Latvijas varasiestādēm nocelt Pēteri Putniņu no galvenā banku regulatora, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), vadītāja amata. Šis nolūks iepriekš izraisīja ekstraordināru konfliktu starp Putniņu un valsts valdību.

Kopš brīža, kad ASV apsūdzēja vienu no lielākajām Latvijas bankām ABLV naudas atmazgāšanā, savukārt Latvijas Bankas vadītāju sāka turēt aizdomās par kukuļņemšanu, uz Latviju pusotru gadu garumā tika izdarīts spiediens ar mērķi panākt likumu pastiprināšanu.

Sākumā ASV atbalstīja Putniņu, lai gan daži politiķi bija neapmierināti ar viņa darbībām attiecībā uz ABLV banku. Taču šogad ASV vēstniecība Rīgā kritizēja Putniņu, un, klīst baumas, ka ASV varasiestādes brīdinājušas viņu arī privātā kārtībā.

Jaunais likums maina FKTK valdes norīkošanas kārtību, un, kā iepriekš paziņoja Latvijas finanšu ministrs, Putniņam nāksies no jauna iesniegt pieteikumu dalībai konkursā uz FKTK vadītāja aizvietošanu. Savukārt viņš paziņoja, ka brīvprātīgi neaiziešot, kas noveda pie viņa atstādināšanas gaidām oktobrī, kad spēkā stāsies jaunais likums. Tāpat likumā ir paredzēta kompensācija 80% apmērā no gada algas, ja viņš atkāpsies no amata līdz mēneša beigām.

Šonedēļ Putniņš atkārtoja savus kritiskos aizrādījumus, kurus iepriekš izteica sarunā ar Financial Times. Pēc viņa sacītā, jaunais likums ir "politiskais spiediens" un FKTK "valdes piespiedu maiņa", kuru viņš uzskata par "spēcīgāko banku kontroles posmu".

"Tas ir bezprecedenta politiskās iejaukšanās gadījums FKTK lietās. Turklāt nav skaidrs, kādu mērķu labad," piebilda viņš.

Latvijas valdības locekļi un oficiālās amatpersonas vairākkārt atteikušies skaidrot, kāpēc Putniņš zaudējis viņu uzticību. Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietniece Līga Kļaviņa iepriekš paskaidroja, ka valdību apmierina Putniņa darbs, taču tā vēlas pastiprināt kontrolējošās iestādes.

Latvija rosina reformu cerībā izvairīties no iekļūšanas Eiropas Padomes Naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumu izvērtēšanas (Moneyval) "pelēkajā sarakstā".

"Ja Latvija neizpildīs Moneyval rekomendācijas, tas izstums mūsu valsti pelēkajā vai pat melnajā sarakstā, kas nozīmēs recesiju un pazaudētas darbavietas," iepriekš paziņoja Kariņš.

ASV atbalstītā reforma, izņemot pārējo, ļauj ātri ieviest starptautiskas sankcijas.

"Šīs ambiciozās reformas ir liels lēciens uz priekšu mūsu naudas atmazgāšanas, terorisma finansēšanas un ieroču tirdzniecības apkarošanā. Šie pasākumi demonstrē mūsu nelokāmo politisko gribu pēc iespējas drīzāk panākt pārmaiņas finanšu sektorā un kļūt par Eiropas līderi caurspīdīgumā un efektīvā vadībā," pateica Kariņš.

Taču valsti joprojām gaida nopietnas apsūdzības naudas atmazgāšanā: nogalinātās Maltas žurnālistes Dafnes Karuanas Galicias ģimene šonedēļ nosūtīja Latvijas varasiestādēm atskaiti uz 31 lappuses, kurā tiek nosaukti grupējuma locekļu vārdi, kas, iespējams, ir saistīti ar slepkavību.

92
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (92)
Pēc temata
ASV atļāva Latvijai atņemt naudu aizdomīgiem nerezidentiem
NYT: ASV pieprasa apņēmīgas reformas no Latvijas
ASV pieprasījušas SEB un Nordea ziņas par bankām Baltijā
Efektīva cīņa ar ārzemju investoriem: bankas Latvijā zaudējušas miljardiem eiro
Eiropas komisija izpētīs ABLV bankrota scenāriju

Latvijas dzelzceļš "apēdis" visu valsts naudu un atlaidis tūkstoti cilvēku

23
(atjaunots 16:31 04.03.2021)
Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" apgrozījums 2020. gadā, saskaņā ar provizoriskiem datiem, sastādījis 156,5 miljonus eiro – par 14,6% mazāk, nekā 2019. gadā, stāsta Тvnet.lv.

Pērn "Latvijas dzelzceļš" strādāja bez peļņas un zaudējumiem. Daļēji – tāpēc, ka uzņēmums saņēmis no valsts budžeta 13,011 miljonu eiro, kas pilnībā atvēlēti izdevumu segšanai. Tāpat uzņēmuma darbības stgabilizācijas mērķiem pērn tika pieņemts lēmums izmaksāt agrāko gadu nesadalīto peļņu dividendēs 19,18 miljonu eiro apmērā.

Pērn uzņēmums pārvedis 24,1 milj. t kravu, par 41,9% mazāk, nekā 2019. gadā. Kravu plūsma samazinājusies vispasaules fosilo izrakteņu pieprasījuma lejupslīdes apstākļos, kā arī ņemot vērā Krievijas politiku ar mērķi novirzīt kravas uz savām ostām. Būtiska ietekme bija arī Covid-19 pandēmijai, kuras dēļ palēninājušies pasaules ekonomiskie procesi, piemēram, ražošanas apjomi un kravu pārvadājumu pieprasījums.

Kravu apgrozījumā lielāko daļu aizņem importa kravas – 16,3 milj. tonnu, jeb 67,6% no kopējā pārvadāto kravu apjoma. Lielāko daļu kravu plūsmā sastādīja nafta un naftas produkti (26,6%), akmeņogles (16,8%), minerālmēsli (9,5%), koksne un kokmateriāli (8,6%), lopbarība (8,5%).

Vidējais darbinieku skaits uzņēmumā sarucis par 16%, jeb 1023 cilvēkiem.

2019. gadā LDz apgrozījums sastādīja 183,3 milj. eiro, peļņa – 32 tūkstoši eiro.

Uzņēmuma vadība uzsver, ka, ņemot vērā kravu pārvadājumu tendences un pašreizējo stāvokli pasaulē un reģionā, arī situāciju ar pandēmiju, stāvoklis kravu pārvadājumu jomā šogad būtiski nepieaugs. Tāpēc uzņēmums nevarēs nodrošināt finansiālo līdzsvaru uz savas peļņas rēķina.

Iepriekš Sputnik Latvija pastāstīja, ka kravu pārvadājumu lejupslīdes fonā LDz izstrādājis jaunu biznesa modeli, kam vajadzētu palīdzēt uzņēmumam iziet no krīzes. LDz jaunais biznesa modelis paredz sniedzamo pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un auto pārvadājumu ekspedīcijas pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Vienlaikus LDz pārskatīusi plānoto un sākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansētas no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot līdz ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā pievedceļu attīstības projektu.

Tāpat Latvijas dzelzceļš ir spiests samazināt darbinieku skaitu un atbrīvojas no liekā nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

23
Tagi:
Kravu pārvadājumi, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš gatavojas atlaist vēl aptuveni simt cilvēkus
Lietuva un Igaunija elektrificē dzelzceļu līdz KF robežai. Latvijai naudas nav
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Latvijas dzelzceļš izpārdod īpašumus par zemām cenām
Kuģītis no eiro naudaszīmes

Atbalsts beidzies: valdība vairs neaizsargās parādniekus

64
(atjaunots 07:03 04.03.2021)
Pirmās ārkārtējās situācijas laikā pērnā gada pavasarī Latvijas valdība parūpējās par parādnieku sirdsmieru sarežģītajā ekonomiskajā situācijā, tagad viņi palikuši vienatnē ar savām problēmām.

RĪGA, 4. marts — Sputnik. Atbalsts, ko saņēma parādnieki 2020. gada pavasarī, vairs netiek sniegts – šobrīd nav neviena likuma, kas pasargātu parādniekus no kolektoru dusmām, stāsta BВ.lv.

Pirmās ārkārtējās situācijas laikā Latvijas valdība pieņēma atbilstošas tiesiskās normas, kas pasargāja parādniekus no kolektoriem, taču vasarā tās zaudēja savu spēku, un jaunajā likumā nekas tamlīdzīgs nav iekļauts.

Vienlaikus kolektori atzīts, ka pēdējo sešu mēnešu laikā valstī audzis parādu piedziņas pieprasījums, tātad parādi aug. Saskaņā ar "Jurists ABC" datiem, vispārējās ekonomiskās nestabilitātes un ierobežojošo pasākumu fonā parādu piedziņas pakalpojumu pieprasījums audzis par 7,3% pēdējā pusgada laika.

Visbiežāk rēķinu nomaksa kavējas celtniecības un vairumtirdzniecības jomā. SIA "Verdikts" to skaidro gan arī lielo pēcapmaksas rēķinu daļu, kā arī nozares problēmām kopumā.

HoReCa (viesnīcas, restorāni un sabiedriskā ēdināšana), autonomas uzņēmumi un veikali bieži izjūt grūtības ar savu saistību izpildi.

Iepriekš vēstīts, ka likums par fizisku personu atbrīvošanu no parādu saistībām atlikts uz gadu. Plānots, ka tas stāsies spēkā 2021. gada 31. decembrī, nevis 1. janvārī, kā bija iecerēts agrāk.

Iniciatīva atļaut atbrīvot no parāda saistībām fiziskas personas ar minimālie ienākumiem iestrādāta likumprojektā jau 2020. gada aprīlī pēc Latvijas Bankas paziņojumiem. LB (un Saeimas opozīcijas deputāti, kas atbalstīja iniciatīvu) atzīmēja, ka vairāk nekā simt tūkstošiem cilvēku valstī nav iespēju nomaksāt parādsaistības.

Jaunais likumprojekts, ko gatavo Saeima, paredz atbrīvot no liekiem izdevumiem un atvieglot maksātnespējas procedūru cilvēkiem, kuru parāds pārniedz 2 minimālās algas (pērn – 860 eiro), taču ne vairāk kā 5000 eiro.

64
Tagi:
parādi, ekonomika, valdība, Latvija
Pēc temata
Termiņa sadalīšana, zvani, piedzinēji: kā Latvijas slimnīcas atgūst parādus no pacientiem
Latvijā palaists neatgūstamo 2008. gada hipotekāro parādu norakstīšanas mehānisms
"Šī vara ir sajukusi prātā!": juristi šokējusi saruna ar VID ierēdni
Valsts ieņēmumu dienests draud ar sodu 42 tūkstošiem nodokļu maksātāju
Marija Zaharova

Krievijas ĀM pārstāve pastāstīja, Krievija "apdraud" ASV

0
(atjaunots 07:25 05.03.2021)
ASV vadība nospraudusi mērķi – neļaut Krievijai konkurēt kā līdztiesīgai, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova, atbildot uz ASV valsts sekretāra Entonija Blinkena izteikumiem par "draudiem".

RĪGA, 5. marts — Sputnik. ASV valsts sekretārs Entonija Blinkens savā programmas runā ārpolitikas jautājumos nosauca Krieviju par "nopietnu draudu" līdz ar Irānu un Ziemeļkoreju, savukārt Ķīnu Blinkens piedevām nodēvēja arī par "pretinieku", stāsta RIA Novosti.

Krievija komentēja ASV valsts sekretāra skaļo izteikumu. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova radiostacijas "Govorit Moskva" ēterā paskaidroja, kur amerikāņi patiesībā saskata "draudus".

Diplomāte atgādināja, ka Vašingtona uzskata par draudiem visus, kas konkurē ar to, turklāt jebkurā nozarē.

"Protams, līdztekus faktoram, kam vajadzētu demonstrēt viņu sabiedroto attiecības, viņus apvienot, vēl ir arī zaudējamās konkurences faktors, vai tās, kurā viņi nevar iesaistīties uz vispārpieņemtajiem noteikumiem," paskaidroja Marija Zaharova.

Pie tam ĀM pārstāve atzīmēja, ka viens no ASV galvenajiem mērķiem ir Krievijas bremzēšana valstu konkurences cīņā, tas ir, pēc viņas vārdiem, Vašingtona nevēlas, lai Maskava sacenstos ar to uz līdztiesīgiem noteikumiem.

Šī "sāncensība" pat iekļauta ASV nacionālās drošības stratēģijā, kas pieņemta jau prezidenta Džo Baidena laikā. Tajā norādīts, ka "Maskava ieguldījusi nopietnus līdzekļus darbībās, kuru mērķis ir apturēt ASV nopietnās priekšrocības un neļaut mums aizsargāt mūsu intereses un sabiedrotos visā pasaulē".

Pie tam ASV apgalvo, ka ir gatavas iesaistīties "substantīvā dialogā" ar Krieviju un Ķīnu par jaunajām militārajām tehnoloģijām, kas var ietekmēt stratēģisko stabilitāti.

Atzīmēsim, ka Maskava ne vienu vien reizi norādījusi: tā ir gatava sākt jebkādu dialogu par aktuālām problēmām, it īpaši par stabilitāti pasaulē. Atliek tikai atsaukt atmiņā, cik reizes ASV atgādināja par nepieciešamību pagarināt NEW START, līdz amerikāņi aptvēra, ka tas patiešām ir jādara, turklāt arī tas notika pēc prezidenta maiņas.

Tātad Vašingtona nez kāpēc uzklausa Krieviju ļoti selektīvi un dialogu sāk tikai tad un tikai no tās puses, kas ērta viņiem, pie tam pārvēršot to par monologu.

Vienlaikus ASV ļoti patīk noskaņot pret Krieviju citas valstis, pie tam stratēģiski patiešām svarīgos jautājumos. Vārdu sakot, cenšas darīt visu, lai kaut kā destabilizētu situāciju. Par laimi, pagaidām tas viņiem īsti labi neizdodas.

0
Tagi:
Zaharova, Ārlietu ministrija, Krievija, ASV
Pēc temata
"Tas visu sagraus": kā Pentagons plāno "savaldīt" Krieviju
Krievijā komentēja ASV paniku par "vienotību ar NATO" un "graušanu"
Zaharova atbildēja uz NATO izteikumiem par draudiem no Krievijas puses