Eiro naudaszīmes

Latvijas finanšu sektoram ir nepieciešams kapitālremonts: Bondars par draudiem ekonomikai

57
(atjaunots 09:46 13.06.2019)
Ja Latvija iekļūs Moneyval pelēkajā sarakstā, valsts ekonomiskā attīstība piebremzēs, paziņoja Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars.

RĪGA, 13. jūnijs – Sputnik. Pēc Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājā Mārtiņa Bondara domām, šobrīd Latvijas finanšu sektorā veidojas strupceļa situācija. Par to Bondars paziņojas Latvijas Radio intervijā, vēsta Tvnet.lv.

Tuvāko mēnešu laikā Latvijā gaidāma jauna Eiropas Padomes naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumu izvērtēšanas ekspertu – Moneyval – revīzija. Bondars uzsvēra, ka Latvijai draud iekļūšana pelēkajā sarakstā. Un ja tas notiks, valsts ekonomiskā attīstība būtiski piebremzēs.

Taču, kā norāda Saeimas Budžeta un finanšu komisijas priekšsēdētājs, nozares sakārtošanai ir izstrādāti attiecīgi likumu grozījumi, un tie tiks pieņemti. Bondars cer, ka ar to būs gana, lai Latvija neiekļūtu Moneyval pelēkajā sarakstā.

Tiesa, pēc politiķa domām, situācija nenormalizēsies pilnībā kā pēc burvju nūjiņas mājiena. Sistēmā pastāv problēmas, un ir jāveic tās kapitālremonts, kurš ietver sevī arī personu maiņu. Tādēļ 2019. gada oktobrī-decembrī jābūt ievēlētam jaunajam Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) sastāvam.

Bondars uzskata, ka pēc tam vēl būs liels darbs jāpadara, tostarp iespējams jāprecizē likumi vēlreiz.

Iepriekš ziņots, ka finanšu ministrs Jānis Reirs piedāvāja FKTK likuma grozījumus, saskaņā ar kuriem atlūgumu pēc pašu gribas FKTK padomes priekšsēdētājam Pēterim Putniņam un viņa vietniecei Guntai Razānei līdz 2019. gada 1. augustam kompensē ar 80% gada algas izmaksu. Šos grozījumus atbalstīja Saeimas Budžeta un finanšu komisija, kura gatavo likuma grozījumus izskatīšanai trešajā lasījumā.

Personu maiņa un kapitālremonts

Komisija atbalstīja piedāvājumu par to, ka, ja Saeima atbrīvo no amata FKTK padomes priekšsēdētāju vai viņa vietnieku, tad uz laiku, kamēr netiek apstiprināti jauni vadītāji, pēc kopēja finanšu ministra un Latvijas Bankas padomes piedāvājuma, par padomes priekšsēdētāju norīko kādu no pārējiem FKTK padomes locekļiem vai tās darbiniekiem, lai nodrošinātu nepārtrauktu komisijas darbu.

Ar FKTK likuma grozījumiem plānots samazināt tās padomes locekļu skaitu no esošajiem pieciem līdz trim. Komisija atbalstīja arī piedāvājumu, ka FKTK padomes priekšsēdētāju amatā apstiprina Saeima pēc Ministru Kabineta rekomendācijām, savukārt pārējos padomes locekļus – pēc FKTK priekšsēdētāja rekomendācijām un pēc saskaņošanas ar Latvijas Bankas padomi un finanšu ministru.

Šī gada februārī premjerministrs Krišjānis Kariņš apsolīja veikt nevis kosmētisku Latvijas banku sektora remontu, bet gan tā kapitālremontu. Viņš nosauca četrus galvenos reformas virzienus.

Pirmais - FKTK lomas pastiprināšana, kurai tiks dots tiešs uzdevums apkarot finanšu noziegumus. Otrais – Kredītiestāžu likuma grozījumi, lai izslēgtu no finanšu sistēmas bankas, kuras nodarbojas ar naudas atmazgāšanu. Trešais – legālas prezumpcijas principa ieviešana. Un pēdējais virziens – tiesu sistēmas, policistu un prokuratūru slodzes samazināšana, lai mazo noziegumu vietā viņi vairāk uzmanības velta lietām par lielām finanšu mahinācijām.

Paredzētā FKTK reforma jau izraisījusi asu šīs iestādes vadītāja Pētera Putniņa kritiku. Pēc viņa sacītā, izmaiņas FKTK valdes iecelšanas kārtībā ir pretrunā ar Bāzeles banku uzraudzības komitejas principiem, saskaņā ar kuriem nekāda valdības iejaukšanās nedrīkst ietekmēt finanšu regulatora neatkarību.

57
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (91)
Pēc temata
Iesaldēti rekordlielie 100 miljoni eiro: kā Latvija cīnās ar naudas atmazgāšanu
Latvijas Bankas ekonomists: mēs nevaram attīstīties bez starptautiskā atbalsta
ASV atļāva Latvijai atņemt naudu aizdomīgiem nerezidentiem
Pasaules lielākās bankas pieķertas karteļa sazvērestībā
Baņķieris: būt kā vācietim – Latvijas nacionālā ideja
Naudas maks, foto no arhīva

Ceturtā daļa darbinieku Latvijā saņem 450 eiro algu un mazāk

23
(atjaunots 14:40 23.05.2020)
Latvijā 14,9% nodarbināto pirmajā ceturksnī saņēma minimālo algu un zemāk, savukārt vairāk nekā 1400 eiro – tikai 6,3% strādājošo.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Šī gada pirmajā ceturksnī ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju saņēma galvenajā ienākumu gūšanas vietā algu zem 450 eiro pēc nodokļu samaksas, 15% nodarbināto – minimālo algu un zemāk, vēsta Centrālā statistikas pārvalde. Bezdarba līmenis sastādīja 7,4%, vēsta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Pirmajā ceturksnī 25,4% Latvijas iedzīvotāju saņēma algu mazāk par 450 eiro pēc nodokļu samaksas. Tas ir par 3,6% mazāk, nekā pērn. Turklāt 117,1 tūkstotis cilvēku, jeb 14,9% nodarbināto, saņēma minimālo algu (430 eiro) vai mazāk. Tas ir par 0,4% mazāk, nekā pērn.

Ja agrāk vismazāk saņēma Latgalē strādājošie cilvēki, tad šajā ceturksnī pirmajā vietā izrādījās Vidzeme – algu, kas ir mazāka vai vienāda ar minimālo, saņēma 22,9% nodarbināto (Latgalē – 22,4%).

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 33,7% (2019. gadā šis rādītājs bija 34,8%) – uz rokām saņem no 450 līdz 700 eiro, 28,9% (pērn 26,4%) – no 700 līdz 1400 eiro, vairāk par 1400 eiro – 6,3% Latvijas iedzīvotāju (pērn 4,4%).

Saskaņā ar CSP datiem, Latvijā pirmajā ceturksnī strādāja 902,1 tūkstotis cilvēku, jeb 64,7% iedzīvotāju, kas ir par 0,3% vairāk, nekā pērn, taču par 0,7% mazāk, nekā 2019. gada ceturtajā ceturksnī.

Salīdzinot ar pērnā gada ceturto ceturksni, strādājošo skaits ir samazinājies par 11 tūkstošiem cilvēku, visvairāk samazinājums skāris būvniecības nozari.

Strādājošo skaits valstī, salīdzinot ar 2019. gada pirmo ceturksni, ir palielinājies par 9,2 tūkstošiem. Vislielākais nodarbinātības pieaugums bija pārstrādes rūpniecībā, izglītībā, atpūtas un izklaides nozarē, viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, administratīvo un servisa dienestu jomā.

Bezdarba līmenis pirmajā ceturksnī sastādīja 7,4% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas ir par 0,5% vairāk, nekā attiecīgajā periodā 2019. gadā, un par 1,4% vairāk, nekā pērnā gada ceturtajā ceturksnī.

Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 72,2 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5,3 tūkstošiem vairāk, nekā pirms gada, un par 14,3 tūkstošiem vairāk, nekā iepriekšējā ceturksnī.

Salīdzinot ar 2019. gada pēdējo ceturksni, Covid-19 krīzes rezultātā divas reizes palielinājies bezdarbnieku skaits, kuri meklē darbu mazāk nekā mēnesi, un pusotru reizi pieaudzis bezdarbnieku skaits, kuri meklē darbu 1-2 mēnešus.

23
Tagi:
alga, Latvija
Pēc temata
Pieci eiro noguldījumu procentos: Latvijas satiksmes ministrs atskaitījās par ienākumiem
Cenas Latvijā aug naftas un algu dēļ: Danusēvičs paskaidroja, kāpēc cenas ir tik augstas
Apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji un skolotāji Latvijā saņem aptuveni vienādu algu
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Ogļu pārkraušana Rīgas brīvosta, foto no arhīva

Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju

25
(atjaunots 14:35 23.05.2020)
Latvijas transporta nozarē satiksmes ministrs Tālis Linkaits izceļ aviāciju, dzelzceļam viņš neprognozē kravas un iesaka samazināt izdevumus.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Igaunija ir jūras valsts, tur ir Tallink, Lietuvā ir konkurētspējīgāks dzelzceļš, savukārt Latvijas ir aviācijas mezgls, tādēļ valsts arī piešķīra tik lielu finanšu palīdzību kompānijai airBaltic, paziņoja Latvijas Radio 4 raidījumā "Darbības personas" satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Sauszemes transportam, sevišķi kravu pārvadājumiem, iestājusies grūti laiki, kritums dzelzceļā sākās jau pērn, kad Krievija pārorientēja enerģētikas kravas uz savām ostām. Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze vēl vairāk apgrūtinājusi tranzīta sektora stāvokli – Ķīnā bija problēmas ar konteineru sastāvu veidošanu, kas ietekmējis arī Latviju, sacīja Tālis Linkaits. Salīdzinot ar 2019. gada pirmajiem četriem mēnešiem, pārvadājumu apjoms krities par 46%, un šogad principiālas izmaiņas nenākas gaidīt – tas ir tas apjoms, ar kuru var rēķināties.

Pēc Linkaita sacītā, šajā situācijā var tikai un vienīgi samazināt izdevumus, ko arī dara, piemēram, Latvijas Dzelzceļš, samazinot darbinieku skaitu un atceļot elektrifikācijas projektu.

"Dzīve uz dzelzceļa neapstājas, kravas nāk, lai gan mazākā apjomā. Līdz ar to, ir un būs nepieciešamība dzelzceļa darbiniekos. (…) Taču darbinieku atlaišana bija un, laikam, būs vēl. Ja salīdzina mūsu ceļu ar Lietuvas vai Igaunijas pārvadāto kravu ziņā, rēķinot uz vienu darbinieku un kilometru ceļa, tad efektivitāte mums ir krietni zemāka. Pastāv iespēja izmainīt tehnoloģisko procesu, lai samazinātu cilvēku skaitu uz dzelzceļa," sacīja ministrs.

Pēc Linkaita sacītā, tādus Krievijas ogļu apjomus Latvijas tranzītam vairs nebūs redzēt, un uz to aizstāšanu ar Ķīnas kravām arī nav vērts cerēt.

"Vēsturiski mēs saņēmām dažus vilcienus ar kravām no Ķīnas – taču tā, drīzāk, bija demonstratīva uzstāšanās. Es vairāk ceru uz kravām, kuras nāk caur Baltkrievijas loģistikas centru "Boļšoj kameņ", un no turienes – Skandināvijas virzienā (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Dānija). Mēs strādājam pie tā, lai šīs kravas ietu caur Latviju. Tā ir reālāka iespēja, nekā gaidīt kravas pa tiešo no Ķīnas. (…) Ja paskatāmies kartē, mēs neatrodamies šo kravu kustības ceļā uz Eiropu. Pārsvarā tās iet caur Baltkrieviju un Poliju, nav loģikas tajā, lai tās ietu pa taisno caur Latviju. Mēs strādājam pie tā, lai atsevišķi kravu sastāvi ietu uz Latviju, taču, ja paskatīsimies uz statistiku, tie nekādā veidā nevar kompensēt to lielo kravu daudzumu, kurš gāja no Krievijas. Ogles… Tādā apjomā, protams, tādu kravu nebūs," sacīja Linkaits.

Pēc viņa domām, uz lietām ir jāskatās reāli un jāaizķeras aiz tā, ko reāli var dabūt.

"Piemēram, mēs labi strādājam kravas aviopārvadājumu jomā no Ķīnas, ir iespēja sūtīt pastu no Ķīnas caur Latviju, ja ļoti pacentīsimies," sacīja ministrs.

Tāpat ministrs paskaidroja, kādēļ valsts piešķīra tik lielu finanšu atbalstu (250 miljonus eiro) airBaltic koronavīrusa pandēmijas laikā.

"Aviācija ir mūsu viss. Ja skatāmies uz sadalījumu starp Baltijas valstīm, tad var teikt, ka Igaunija ir jūras valsts, tur ir liels Baltijas jūras pasažieru prāmju satiksmes uzņēmums Tallink. Lietuvai ir konkurētspējīgāks dzelzceļš. Latvija ir aviācijas mezgls, airBaltic strādā ne tikai Baltijas valstīs, bet arī citos virzienos, ar labu jaunu floti un mazākiem izdevumiem. Mēs esam ieinteresēti, lai gan aviokompānija, gan visi uzņēmumi ap to pēc krīzes strādātu tajā pašā virzienā," teic Linkaits.

Pēc viņa sacītā, daļu airBaltic flotes krīzes dēļ atgriezīs līzinga devējiem, daļu lidmašīnu pārdos. "Protams, šobrīd to ir grūti izdarīt – visas pasaules aviokompānijas samazina floti. Ceru, ka pircēji tomēr atradīsies. Varbūt, ne par labāko cenu, taču arī tas ir labāk, nekā atstāt lidmašīnas airBaltic," sacīja Linkaits.

Attiecībā uz kravu autopārvadājumiem Satiksmes ministrija sagatavojusi dokumentus, lai nākamajam pusgadam par 50% samazinātu kravas mašīnu ekspluatācijas un transporta nodokli, samazinot transporta kompāniju izmaksas, paziņoja Linkaits. Daži pārvadātāji izmantoja dīkstāves pabalstus un iespēju atlikt nodokļu samaksu, citi saņēma no "Altum" piekļuvi papildu apgrozāmajiem līdzekļiem kompānijas atbalstam, sacīja ministrs.

25
Tagi:
Latvija, dzelzceļa pārvadājumi, aviācijas pārvadājumi, Kravu pārvadājumi, Tālis Linkaits
Pēc temata
Kravu tranzīts caur Latviju krities vairāk nekā divkārt – un tās vēl nav krīzes beigas
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Kravu tranzīts caur Latviju krities gandrīz par 60%
Kravu nav: "Latvijas dzelzceļš" lūdz valstij 40 miljonus eiro
"Latvija neprātīgi atņēma sev tranzītu": KF izvērtēja Levita izteicienus par "tilta" lomu
Automobiļi, foto no arhīva

Covid-19 ietekmējis automobiļu tirdzniecību Latvijā

0
(atjaunots 08:40 25.05.2020)
Koronavīrusa izraisītās krīzes dēļ Latvijā ir nokritusi lietotu mašīnu tirdzniecība un samazinājusies jaunu automobiļu iegāde.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Krīzes laikā mašīnu pārdošanas apjomi Latvijā ir nokrituši – cilvēki izvēlas nemainīt automobiļus un nepārdot tos, līdz ar to viņi nepērk arī jaunus, vēsta Bb.lv.

Jau aprīlī Latvijā bija reģistrēts par 55% mazāk jaunu automobiļu un par 60% mazāk lietotu.

Lietotu automobiļu pārdošanas uzņēmuma AS "Longo Group" valdes loceklis Edgars Cērps paskaidroja, ka praksē aprīlī bija pārdots vēl mazāk mašīnu. Nedrīkst spriest pēc reģistrēto automobiļu skaita, jo daudzi darījumi tika noslēgti iepriekšējos mēnešos.

Tāpat Cērps atzīmēja, ka Latvijā vairums lietotu mašīnu nāk no ārzemēm, taču šobrīd šis process ir apstājies. Rezultātā notiek lietotu auto primāro reģistrāciju skaita samazināšanās.

Arī visā Baltijā ir samazinājušies lietotu mašīnu pārdošanas apjomi, saskaņā ar "Longo Group" statistiku. Šobrīd tie ir 50-55% no 2020. gada februāra rādītājiem.

Aptuveni 15% mašīnu "Longo.lv" ("Longo Group" Latvijas filiāle) pārdod Internetā un piegādā tās jebkurā Latvijas vietā. Tas nedaudz glābj situāciju, taču tas īpaši neietekmē kopējo ainu.

Taču Cērps uzsvēra, ka jaunu automobiļu tirgus cietīs vēl stiprāk. Pirmām kārtām kritīsies pieprasījums, taču arī cenas pieaugs, jo palielināsies ražošanas pašizmaksas.

Jaunu mašīnu piegādes jau ir kritušās Covid-19 pandēmijas un rūpniecības apturēšanas dēļ. Rezultātā cilvēki braukās ar savām vecajām mašīnām, kas vedīs pie lietotu automobiļu tirgus sabrukuma.

Un tas palielinās risku daudzumu lietotu automobiļu iegādē. Jo mazie tirgotāji, kuri izlems neuzgriezt cenas, iespējams, mēģinās pārdot mašīnas ar nopietniem defektiem.

Iepriekš ziņots, ka Latvijā manāmi pieaudzis mašīnu aizdzīšanas gadījumu skaits. To saistīja ar pārvietošanās ierobežojumiem ārkārtējās situācijas laikā.

Tika atzīmēts arī tas, ka ir samazinājusies vai pat pilnībā apstājusies automobiļu piegāde no citām valstīm Latvijā to izjaukšanai detaļās. Tādēļ lietotu rezerves daļu tirgus piedzīvo laikus, kad pieprasījums ir, bet piedāvājuma nav. Protams, ka automobiļu aizdzinēji piesteidzās aizpildīt šo caurumu.

0
Tagi:
automašīnas
Pēc temata
Cilvēki masveidā pameta Rīgu: pie izbraukšanas no pilsētas veidojās milzīgi sastrēgumi
Noņem lukturus un izdauza stiklus: Rīgā aktivizējušies autozagļi
Cik mājās ir vannas istabu un mašīnu ģimenē: vecāki sašutuši par bērnu aptauju skolā