Termometrs un zāles. Foto no arhīva

Aptieku uzcenojumu līderis: kāpēc zāles Latvijā ir dārgas

92
(atjaunots 12:11 12.06.2019)
PVN medikamentiem Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā, vairumtirdzniecības un aptieku uzcenojumi – augstākie Baltijas valstīs.

RĪGA, 12. jūnijs — Sputnik. Aizvadītajā nedēļā Veselības ministrijā notika farmaceitiskas nozares konsultatīvās padomes sēde, kuras dalībnieki iepazinās ar pārskatu, kas atklāja medikamentu augsto cenu iemeslus, vēsta rus.db.lv.

Spriežot pēc VM pētījuma, Latvijā ir augstākie uzcenojumi medikamentiem Baltijas valstīs – gan kompensējamiem, gan nekompensējamiem, kā arī augstākie uzcenojumi aptiekās.

Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents Māris Pļaviņš
из личного архива автора

Piemēram, nosacīti kompensējamam medikamentam, kura cena ir 10 eiro, uzcenojums Lietuvā ir 0,51 eiro, Igaunijā – 0,50 eiro, Latvijā – 0,70. Situācija nekompensējamo medikamentu jomā ir vēl sliktāka - medikamentam, kura cena ir 10 eiro, uzcenojums Igaunijā — 0,50 eiro, Lietuvā – 0,70 eiro, Latvijā — 1,63 eiro.

Dārgākām zālēm uzcenojums ir vēl lielāks: kompensējamam medikamentam, kura cena ir 20 eiro, uzcenojums Lietuvā ir 0,51, Igaunijā – 0,75, Latvijā – 1,25 eiro. Nekompensējamam medikamentam par 20 eiro, uzcenojums Lietuvā ir 1,00, Igaunijā – 0,60, Latvijā – 2,84 eiro. Tātad uzcenojums dažām zālēm Latvijā ir 3-4 reizes lielāks nekā kaimiņvalstīs.

Latvija ieņēmusi līdera vietu arī aptieku uzcenojumu ziņā: piemēram, par 5 eiro vērtām zālēm uzcenojums Lietuvā veido 1,10 eiro, Igaunijā — 1 eiro, bet Latvijā — 1,68 eiro.

Šie dati vēlreiz pierāda, ka medikamentu augstās cenas valsts aptiekās, neskatoties uz likumā paredzētajiem uzcenojumu "griestiem", ir vairumtirdzniecības uzņēmumu un aptieku tīklu pārlieku augsto uzcenojumu tiešs rezultāts. VM apņēmusies atrisināt šo problēmu tuvākajā laikā.

Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas (SIFFA) izpilddirektors Valters Bolēvics norādīja, ka VM vispirms jāsamazina maksimālais pieļaujamais medikamentu uzcenojums gan vairumtirgotājiem, gan aptiekām.

Produkcijas kvalitātes kontrole
© Sputnik / Алексей Даничев

Cenu ietekmē arī PVN likme: Lietuvā nodoklis veido 5%, Igaunijā — 9%, Latvijā — 12%. Starp citu, PVN medikamentiem Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā (Zviedrijā, Lielbritānijā un Maltā — 0%, Francijā — 2,1%%, Šveicē — 2,5%, Spānijā — 4% utt.).

Pērn Saeimas Sociālo lietu un darba komisija ierosināja valdībai izveidot darba grupu, kas izvērtētu iespējamo PVN atcelšanu kompensējamiem un recepšu medikamentiem. Aptieku īpašnieku asociācija ierosināja samazināt medikamentu PVN līdz 5% kā Lietuvā.

Eurostat novērtēja, ka Latvija ir viena no piecām ES valstīm, kuras iedzīvotājiem farmaceitiskajiem preparātiem paredzētie izdevumi kļūst par nopietnu finansiālo slogu.

92
Pēc temata
Lietuvā gandrīz četras reizes samazinājies recepšu zāļu PVN
Līga Kozlovska: e-veselība neļauj izrakstīt lētās zāles
Latvijā varētu pārtraukt zāļu pārdošanu pa daļām
Zāles tirdzniecības automātos: ManaBalss.lv portālā izveidota petīcija
Naudas maks, foto no arhīva

Ceturtā daļa darbinieku Latvijā saņem 450 eiro algu un mazāk

24
(atjaunots 14:40 23.05.2020)
Latvijā 14,9% nodarbināto pirmajā ceturksnī saņēma minimālo algu un zemāk, savukārt vairāk nekā 1400 eiro – tikai 6,3% strādājošo.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Šī gada pirmajā ceturksnī ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju saņēma galvenajā ienākumu gūšanas vietā algu zem 450 eiro pēc nodokļu samaksas, 15% nodarbināto – minimālo algu un zemāk, vēsta Centrālā statistikas pārvalde. Bezdarba līmenis sastādīja 7,4%, vēsta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Pirmajā ceturksnī 25,4% Latvijas iedzīvotāju saņēma algu mazāk par 450 eiro pēc nodokļu samaksas. Tas ir par 3,6% mazāk, nekā pērn. Turklāt 117,1 tūkstotis cilvēku, jeb 14,9% nodarbināto, saņēma minimālo algu (430 eiro) vai mazāk. Tas ir par 0,4% mazāk, nekā pērn.

Ja agrāk vismazāk saņēma Latgalē strādājošie cilvēki, tad šajā ceturksnī pirmajā vietā izrādījās Vidzeme – algu, kas ir mazāka vai vienāda ar minimālo, saņēma 22,9% nodarbināto (Latgalē – 22,4%).

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 33,7% (2019. gadā šis rādītājs bija 34,8%) – uz rokām saņem no 450 līdz 700 eiro, 28,9% (pērn 26,4%) – no 700 līdz 1400 eiro, vairāk par 1400 eiro – 6,3% Latvijas iedzīvotāju (pērn 4,4%).

Saskaņā ar CSP datiem, Latvijā pirmajā ceturksnī strādāja 902,1 tūkstotis cilvēku, jeb 64,7% iedzīvotāju, kas ir par 0,3% vairāk, nekā pērn, taču par 0,7% mazāk, nekā 2019. gada ceturtajā ceturksnī.

Salīdzinot ar pērnā gada ceturto ceturksni, strādājošo skaits ir samazinājies par 11 tūkstošiem cilvēku, visvairāk samazinājums skāris būvniecības nozari.

Strādājošo skaits valstī, salīdzinot ar 2019. gada pirmo ceturksni, ir palielinājies par 9,2 tūkstošiem. Vislielākais nodarbinātības pieaugums bija pārstrādes rūpniecībā, izglītībā, atpūtas un izklaides nozarē, viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, administratīvo un servisa dienestu jomā.

Bezdarba līmenis pirmajā ceturksnī sastādīja 7,4% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas ir par 0,5% vairāk, nekā attiecīgajā periodā 2019. gadā, un par 1,4% vairāk, nekā pērnā gada ceturtajā ceturksnī.

Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 72,2 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5,3 tūkstošiem vairāk, nekā pirms gada, un par 14,3 tūkstošiem vairāk, nekā iepriekšējā ceturksnī.

Salīdzinot ar 2019. gada pēdējo ceturksni, Covid-19 krīzes rezultātā divas reizes palielinājies bezdarbnieku skaits, kuri meklē darbu mazāk nekā mēnesi, un pusotru reizi pieaudzis bezdarbnieku skaits, kuri meklē darbu 1-2 mēnešus.

24
Tagi:
alga, Latvija
Pēc temata
Pieci eiro noguldījumu procentos: Latvijas satiksmes ministrs atskaitījās par ienākumiem
Cenas Latvijā aug naftas un algu dēļ: Danusēvičs paskaidroja, kāpēc cenas ir tik augstas
Apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji un skolotāji Latvijā saņem aptuveni vienādu algu
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Ogļu pārkraušana Rīgas brīvosta, foto no arhīva

Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju

25
(atjaunots 14:35 23.05.2020)
Latvijas transporta nozarē satiksmes ministrs Tālis Linkaits izceļ aviāciju, dzelzceļam viņš neprognozē kravas un iesaka samazināt izdevumus.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Igaunija ir jūras valsts, tur ir Tallink, Lietuvā ir konkurētspējīgāks dzelzceļš, savukārt Latvijas ir aviācijas mezgls, tādēļ valsts arī piešķīra tik lielu finanšu palīdzību kompānijai airBaltic, paziņoja Latvijas Radio 4 raidījumā "Darbības personas" satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Sauszemes transportam, sevišķi kravu pārvadājumiem, iestājusies grūti laiki, kritums dzelzceļā sākās jau pērn, kad Krievija pārorientēja enerģētikas kravas uz savām ostām. Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze vēl vairāk apgrūtinājusi tranzīta sektora stāvokli – Ķīnā bija problēmas ar konteineru sastāvu veidošanu, kas ietekmējis arī Latviju, sacīja Tālis Linkaits. Salīdzinot ar 2019. gada pirmajiem četriem mēnešiem, pārvadājumu apjoms krities par 46%, un šogad principiālas izmaiņas nenākas gaidīt – tas ir tas apjoms, ar kuru var rēķināties.

Pēc Linkaita sacītā, šajā situācijā var tikai un vienīgi samazināt izdevumus, ko arī dara, piemēram, Latvijas Dzelzceļš, samazinot darbinieku skaitu un atceļot elektrifikācijas projektu.

"Dzīve uz dzelzceļa neapstājas, kravas nāk, lai gan mazākā apjomā. Līdz ar to, ir un būs nepieciešamība dzelzceļa darbiniekos. (…) Taču darbinieku atlaišana bija un, laikam, būs vēl. Ja salīdzina mūsu ceļu ar Lietuvas vai Igaunijas pārvadāto kravu ziņā, rēķinot uz vienu darbinieku un kilometru ceļa, tad efektivitāte mums ir krietni zemāka. Pastāv iespēja izmainīt tehnoloģisko procesu, lai samazinātu cilvēku skaitu uz dzelzceļa," sacīja ministrs.

Pēc Linkaita sacītā, tādus Krievijas ogļu apjomus Latvijas tranzītam vairs nebūs redzēt, un uz to aizstāšanu ar Ķīnas kravām arī nav vērts cerēt.

"Vēsturiski mēs saņēmām dažus vilcienus ar kravām no Ķīnas – taču tā, drīzāk, bija demonstratīva uzstāšanās. Es vairāk ceru uz kravām, kuras nāk caur Baltkrievijas loģistikas centru "Boļšoj kameņ", un no turienes – Skandināvijas virzienā (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Dānija). Mēs strādājam pie tā, lai šīs kravas ietu caur Latviju. Tā ir reālāka iespēja, nekā gaidīt kravas pa tiešo no Ķīnas. (…) Ja paskatāmies kartē, mēs neatrodamies šo kravu kustības ceļā uz Eiropu. Pārsvarā tās iet caur Baltkrieviju un Poliju, nav loģikas tajā, lai tās ietu pa taisno caur Latviju. Mēs strādājam pie tā, lai atsevišķi kravu sastāvi ietu uz Latviju, taču, ja paskatīsimies uz statistiku, tie nekādā veidā nevar kompensēt to lielo kravu daudzumu, kurš gāja no Krievijas. Ogles… Tādā apjomā, protams, tādu kravu nebūs," sacīja Linkaits.

Pēc viņa domām, uz lietām ir jāskatās reāli un jāaizķeras aiz tā, ko reāli var dabūt.

"Piemēram, mēs labi strādājam kravas aviopārvadājumu jomā no Ķīnas, ir iespēja sūtīt pastu no Ķīnas caur Latviju, ja ļoti pacentīsimies," sacīja ministrs.

Tāpat ministrs paskaidroja, kādēļ valsts piešķīra tik lielu finanšu atbalstu (250 miljonus eiro) airBaltic koronavīrusa pandēmijas laikā.

"Aviācija ir mūsu viss. Ja skatāmies uz sadalījumu starp Baltijas valstīm, tad var teikt, ka Igaunija ir jūras valsts, tur ir liels Baltijas jūras pasažieru prāmju satiksmes uzņēmums Tallink. Lietuvai ir konkurētspējīgāks dzelzceļš. Latvija ir aviācijas mezgls, airBaltic strādā ne tikai Baltijas valstīs, bet arī citos virzienos, ar labu jaunu floti un mazākiem izdevumiem. Mēs esam ieinteresēti, lai gan aviokompānija, gan visi uzņēmumi ap to pēc krīzes strādātu tajā pašā virzienā," teic Linkaits.

Pēc viņa sacītā, daļu airBaltic flotes krīzes dēļ atgriezīs līzinga devējiem, daļu lidmašīnu pārdos. "Protams, šobrīd to ir grūti izdarīt – visas pasaules aviokompānijas samazina floti. Ceru, ka pircēji tomēr atradīsies. Varbūt, ne par labāko cenu, taču arī tas ir labāk, nekā atstāt lidmašīnas airBaltic," sacīja Linkaits.

Attiecībā uz kravu autopārvadājumiem Satiksmes ministrija sagatavojusi dokumentus, lai nākamajam pusgadam par 50% samazinātu kravas mašīnu ekspluatācijas un transporta nodokli, samazinot transporta kompāniju izmaksas, paziņoja Linkaits. Daži pārvadātāji izmantoja dīkstāves pabalstus un iespēju atlikt nodokļu samaksu, citi saņēma no "Altum" piekļuvi papildu apgrozāmajiem līdzekļiem kompānijas atbalstam, sacīja ministrs.

25
Tagi:
Latvija, dzelzceļa pārvadājumi, aviācijas pārvadājumi, Kravu pārvadājumi, Tālis Linkaits
Pēc temata
Kravu tranzīts caur Latviju krities vairāk nekā divkārt – un tās vēl nav krīzes beigas
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Kravu tranzīts caur Latviju krities gandrīz par 60%
Kravu nav: "Latvijas dzelzceļš" lūdz valstij 40 miljonus eiro
"Latvija neprātīgi atņēma sev tranzītu": KF izvērtēja Levita izteicienus par "tilta" lomu
Vēja radītājs

Sinoptiķi izstrādās jaunu sliktu laikapstākļu brīdinājumu sistēmu

0
(atjaunots 09:55 26.05.2020)
Jaunā brīdinājumu sistēma par sliktiem laikapstākļiem ļaus iedzīvotājiem labāk izprast riskus un savlaicīgi veikt drošības pasākumus.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra pārstāve Sanita Pelēķe pastāstīja, ka tiek izstrādāta jauna sistēma, kas ļaus uzlabot informācijas precizitāti par bīstamiem laikapstākļiem, vēsta jauns.lv. Šī iemesla dēļ tiks pārvērtēti hidrometeoroloģisko brīdinājumu kritēriji.

Kritēriji tiek pārskatīti sadarbībā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, lai izplatāmie brīdinājumi labāk atspoguļotu gaidāmo hidrometeoroloģisko parādību intensitāti un to sagaidāmo ietekmi.

Gandrīz visām hidrometeoroloģiskajām parādībām ir ieviesti trīs brīdinājumu līmeņi. Dzeltenais nozīmē, ka laikapstākļi ir pasliktināti un tiek novērota stipras intensitātes parādība. Oranžais - laikpstākļi kļūst bīstami, tiek novērota ļoti stipras intensitātes parādība, sarkanais - laikapstākļi ir ļoti bīstami, tiek novērota ekstremālas/bīstamas intensitātes parādība.

Turpmāk, līdz ar prognozēto hidrometeoroloģisko parādību intensitāti, brīdinājumos būs iekļauta arī vispārēja informācija par gaidāmo ietekmi un norādījumi iedzīvotājiem rīcībai šajās situācijā, ļaujot sabiedrībai vieglāk izprast gaidāmos riskus.

Jauno brīdinājumu kritēriju vizualizācijai izveidota jauna mājaslapa bridinajumi.meteo.lv, kurā būs detalizētāk norādīti reģioni, kuriem tiek prognozētas bīstamākās dabas parādības.

0
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Biedējoši tempi: jūra aizvien biežāk atņem zemi tās īpašniekiem Latvijā
Latvijas iedzīvotāji šoziem redzējuši sauli 2-6 stundas nedēļā