VAS Latvijas dzelzceļš

Vairākas LDz lokomotīves iznomātas uzņēmumam, kam īpašniekos ir Uģa Magoņa sieva

35
(atjaunots 12:15 11.06.2019)
Saeima ieinteresējusies par darījumu, kura rezultātā lielākā daļa Ukrainā ražoto lokomotīvju, ko Igaunijā iegādājies Latvijas dzelzceļš, iznomātas uzņēmumam, kura akcijas pieder LDz bijušā vadītāja Uģa Magoņa dzīvesbiedrei.

RĪGA, 11. jūnijs — Sputnik. Pirms četriem gadiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja "Latvijas dzelzceļa" (LDz) prezidentu Uģi Magoni. Viņa automašīnas bagāžniekā tika atrasts pusmiljons eiro, ko, iespējams, iedevis igauņu miljonārs Oļegs Osinovskis. Īsi pirms tam LDz no Osinovska uzņēmuma iegādājās četras jaudīgas lokomotīves. No 11 šī modeļa lokomotīvēm, kas pieder LDz, septiņas iznomātas privātam uzņēmumam, kura akcijas nesen iegādājusies Uģa Magoņa sieva, vēsta TV3.

Palicis uzticīgs Šleseram

1998. gadā darbu politikā sāka Ainārs Šlesers. Viņa "Jaunā partija" tika ievēlēta Saeimā, bet bija mazākā frakcija parlamentā. Partijas sarakstā bija arī Uģis Magonis, taču deputāta mandātu viņš nesaņēma.

Partija izjuka, bet Magonis palika uzticīgs Šleseram: 2001. gadā viņš kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no Šlesera Jaunās konservatīvās partijas, bet 2005. gadā – no Latvijas Pirmās partijas.

2005. gadā, kad Šlesers ieņēma satiksmes ministra posteni, Magonis kļuva par LDz valdes priekšsēdētāju. Amatu viņš saglabāja līdz 2015. gadam, kad KNAB Magoni aizturēja par kukuļņemšanu.

LDz tik daudz nevajag

Prokurore uzskata: Magonis saņēmis kukuli par četru 80. gados Ukrainā ražotu lokomotīvju iegādi. Kopumā LDz pieder 11 tādas lokomotīves. Lielākā daļa no tām ir iznomātas privātam uzņēmumam Baltijas tranzīta serviss (BTS).

Šāda modeļa un vecuma lokomotīve maksā vidēji 2 milj. eiro. Koncernā "LDz ar kravu pārvadājumiem nodarbojas uzņēmums "LDz Cargo", taču lokomotīves iegādājās cits koncerna uzņēmums – "LDz ritošā sastāva serviss". Lokomotīvju ir vairāk nekā vajadzīgs pašam koncernam: tikai četras lokomotīves nomā "LDz Cargo", bet septiņas – privātais uzņēmums BTS.

Par katru lokomotīvi "LDz ritošā sastāva serviss" no abiem saņem līdzīgu nomas maksu – no 200 000 līdz 300 000 eiro gadā.

2TE116 sērijas lokomotīves ražotas Ukrainā. Salīdzinājumā ar citiem PSRS laika ražojumiem tās patērē mazāk degvielas, spēj vilkt garākus sastāvus. Pirms desmit gadiem Latvijā tādu nebija, taču vēlāk, kad politiskās spriedzes apstākļos strauji kritās Krievijas kravu tranzīts uz Tallinu, radās iespēja iegādāties lietotās 2TE116 no Igaunijas. Vispirms tās iegādājās privātais uzņēmums BTS.

Lielāku skaitu lokomotīvju BTS neiegādājās, jo tas rada risku biznesam. Tā vietā lokomotīves nopirka LDz. Meitasuzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss" 2011. gadā nopirka sešas šāda tipa lokomotīves. Vienu iznomāja "LDz Cargo", pārējās – BTS. Divus gadus vēlāk tika nopirkta vēl viena, 2015. gadā – četras. Galu galā no 11 jaudīgajām "LDz ritošā sastāva servisa" pirktajām lokomotīvēm septiņas izmanto privātais uzņēmums.

Labi noteikumi privātajam nomniekam

BTS lielākais īpašnieks ir "Rīgas tirdzniecības osta", kas pieder bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram, personām, kas saistītas ar Aivaru Lembergu, un uzņēmuma vadītājam Ralfam Kļaviņam.

2018. gada sākumā par mazākuma akcionāri BTS kļuva "LDz" bijušā vadītāja Uģa Magoņa sieva Anastasija.

Magonis noliedz jebkādu ietekmi uz to, kādas lokomotīves "LDz ritošā sastāva serviss" pircis un kam tālāk iznomājis.

""Baltijas tranzīta servisā" mana sieva ir akcionārs, bet es tur neko nedaros. Pa Lietuvu daros, jā, bet pa Latviju – es neko. Es nesekoju, kam viņi izīrēja, – galvenais, lai viņi izīrē tur, kur ir ekonomika un viss pārējais," paskaidroja Magonis.

Lokomotīvju apkopes noteikumi ir stingri. Līdztekus ikdienas apkopei, regulāri jāveic trīs veidu tekošie remonti. Bez tam paredzēts kapitālais remonts. Šo darbu izmaksas var sasniegt no dažiem desmitiem tūkstošu līdz pat pusmiljonam eiro. Privātais nomnieks BTS apmaksā tikai pirmo remontu, pārējos sedz lokomotīvju īpašnieks - "LDz ritošā sastāva serviss". Savukārt "LDz Cargo" savu lokomotīvju tekošos remontus apmaksā pats. Laiku, ko lokomotīve pavada remontā, BTS nomas maksu nemaksā, bet "LDz Cargo" – apmaksā.

"Gan "LDZ Cargo", gan "Baltijas tranzīta serviss", saņemot kalkulāciju, viņiem ir obligāti nosegtas izmaksas. Abiem diviem ir vienāds piecenojums. Vienīgais, atšķirība ir tā, ka "LDZ Cargo" maksā uzreiz par tiem remontiem, kas ir tajā gadā ieplānoti – tā mums tā tradīcija te ir izveidojusies -, savukārt "Baltijas tranzīta serviss" amortizē viņu visā lietošanas laikā. Viņiem tur ir noteiktas apņemšanās. Cenas, es gribētu teikt, ir vienādas abiem diviem," atklāja "Latvijas dzelzceļa" viceprezidents Aivars Strakša.

Tranzīta kašķi

Tranzīta nozare ir ienesīga, taču politizēta. Ar kravu pārvadājušiem Latvijā nodarbojas tikai trīs kompānijas. "LDz Cargo" pieder valsts koncernam "Latvijas dzelzceļš". BTS (50 milj. eiro) pārsvarā pārvadā kravas uz Rīgas ostu un līdz šim baudīja politiskās vadības labvēlību. "Baltijas ekspresis" (39 milj. eiro) ved kravas uz Ventspili, un tā padomi vada Rūdolfs Meroni.

Pašreizējais "LDz" prezidents Edvīns Bērziņš amatā tika iecelts ZZS satiksmes ministra Ulda Auguļa darbības periodā. Bērziņa vadība jauno satiksmes ministru Tāli Linkaitu neapmierina. Pirms mēneša politiķis izteica neuzticību "LDz" valdei un aicināja padomi atbrīvot no amata Bērziņu un divus valdes locekļus. Ministrs apgalvoja, ka informāciju nosūtījis arī KNAB.

Šonedēļ LDz vadība vērsās policijā pret Linkaitu par neslavas celšanu.

Informāciju par lokomotīvju nomu pieprasījis arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens. Viņš apstiprināja, ka šonedēļ ar saņemto informāciju iepazīstinās pārējos komisijas deputātus un lūgs atbalstu tās nodošanai policijai.

Pagaidām LDz padome atlikusi lēmumu par to, vai nāktos atbrīvot no amata valdes locekļus, kam ministrs paudis neuzticību – uzņēmums vēlas sagaidīt divu neatkarīgu auditu rezultātus, kas būs gatavi augustā.

Padomi vada "Latvijas Valsts ceļu" vadītājs Jānis Lange, tajā strādā Satiksmes ministrijas pārstāvis Andris Maldups, kā arī neatkarīgais eksperts no akadēmiskās vides Aigars Laizāns. 7. jūnijā padome tika paplašināta ar vēl diviem locekļiem – tajā darbu sāka ilggadējais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Andris Liepiņš un uzņēmējs Reinis Ceplis.

35
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš: kurp aiziet kravas no Krievijas
Miljonāru no Igaunijas var saukt pie kriminālatbildības par kukuļdošanu Latvijā
Latvijas Dzelzceļš: mazāki tarifi, vairāk kravu
Latvijas dzelzceļš dabūjis pa mici no Valsts valodas centra
Airbaltic

Kāpēc airBaltic iedeva no budžeta ceturtdaļmiljardu un vai to var dabūt atpakaļ

20
(atjaunots 18:00 07.08.2020)
Ja airBaltic pamatkapitālā ieguldītie līdzekļi netiks savlaicīgi atgūti, Eiropas Komisija var sodīt Latviju. Tiesa, lai saņemtu naudu atpakaļ, būs jāpaveic tas, ko nav izdevies pēdējā pusotra gadu desmita laikā.

RĪGA, 7. augusts — Sputnik. Latvijas Finanšu ministrija uzskata, ka 250 miljonu eiro nodošana airBaltic pamatkapitālā neietekmē budžeta bilanci, vēsta Neatkarīgā

Uzņēmumu reģistrs apliecina, ka uzņēmuma "Air Baltic Corporation AS" pamatkapitāls 4. augustā gandrīz dubultots un sasniedzis 506 472 824 eiro. 250 miljoni eiro aviokompānijai, domājams, pārskaitīti tāpēc, ka tā parādi atkal pārsnieguši pamatkapitālu, uzskata Neatkarīgā. Reālais pamatkapitāls būtu jārēķina, nevis saskaitot uzņēmuma iepriekšējo pamatkapitāla nominālu ar kārtējo valsts iemaksu, bet atņemot no svaigi iemaksātajiem 250 miljoniem eiro parādus, kas uzņēmumam jāatmaksā tuvākajā laikā. Iespējams, pēc šīm operācijām vismaz simt miljoni eiro paliks, un uzņēmums atkal kādu laiku turēsies gaisā.

Latvijas valdības šo soli saskaņojusi ar Eiropas Komisiju, kas uzskata: rekapitalizācija palīdzēšot uzņēmumam pārvarēt Covid-19 izraisīto krīzi

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits centās pat pateikt ko tādu, kam jāmīkstina ziņa par valsts naudas izšķiešanu: pirmkārt, "airBaltic" esot un būšot viss Baltijas aviācijas nozares stūrakmens. Otrkārt, EK lēmums ne tikai ļauj, bet pat liek šo naudu atgūt piecu līdz septiņu gadu laikā.

"Nosacīti ir paredzētas arī soda sankcijas, ja šie līdzekļi netiek atgūti savlaikus. Saskaņā ar lēmumu Latvijas valstij ir jāiesniedz konkrēts plāns, kā valsts šos līdzekļus atgūs. Mēs esam vienojušies, ka aviokompānijas vadība nākamo sešu mēnešu laikā nāks klajā ar detalizētu redzējumu, kā tālāk var strādāt, lai samazinātu valsts ieguldījumu airBaltic," skaidro ministrs.

Ieguldījums pamatkapitālā nav aizdevums, bet principā arī šāda nauda ir atgūstama. Atliek vien atrast kādu, kas atpērk no valsts airBaltic akcijas. Šādu pircēju meklējumi turpinās jau gadus piecpadsmit.

Tagad noteikts visnotaļ īss termiņš - pusgads, kura laikā airBaltic vadībai jāizstrādā plāns akciju publiskajam piedāvājumam. Termiņš ir reāls – tas nosaka tikai plāna izstrādāšanu, nevis akciju pārdošanu. Pēc tam nāks vēl daži gadi, kuru laikā ekonomiskā situācija pasaulē kopumā un aviācijas nozarē tajā skaitā jau uzlabošoties, lai ķertos pie savlaicīgi sastādītā plāna izpildes.

Galvenais jautājums : no kādiem izdevumiem Latvijas valsts atsakās tagad ar pamatojumu, ka airBaltic ieguldītā nauda vēlāk atgriezīšoties ar procentiem. Runa ir ne tikai par tiešu materiālo labumu. airBaltic atbalsts nes arī tādus labumus kā tūristu plūsmu, ko aviokompānija atves uz valsti un valsts tēla uzlabošanu. Nemateriāls labums no airBaltic bija arī Rīgas pilsētai, kuras ielas nopietni patukšojušās bez ārzemju viesiem.

Pie tam FM paziņoja: ceturtdaļmiljona eiro ieguldīšana airBaltic pamatkapitālā neietekmē valsts kopbudžeta izdevumus. Resors klāstīja, ka neesot starpības starp Valsts kasē gulošu naudu un valsts uzņēmuma kasē gulošu naudu.

"Attiecībā uz AS Air Baltic Corporation skaidrojam, ka maksājumi, kas tiek veikti pamatkapitāla palielināšanai, neietekmē kopbudžeta izdevumu plūsmas. Šo maksājumu veikšana norit valsts budžeta finansēšanas daļā, neietekmējot izdevumu pozīcijas. Atbilstoši Eiropas nacionālo kontu sistēmas vadlīnijām, pamatkapitāla palielināšanas darījumi tiek vērtēti individuāli un atbilstoši tiek uzskaitīti vai neuzskaitīti kā izdevumi vispārējās valdības budžeta bilancē un parādā," informēja ministrija.

20
Tagi:
airBaltic, budžets, Eiropas Komisija, Latvija
Pēc temata
Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700
"Pēkšņā un pāragrā nāvē". Par Latvijas ekonomikas galveno nozaru likteni
Lidostas "Rīga" pasažieru plūsma pieaug: kad atlaistos sāks pieņemt atpakaļ
Linkaits: airBaltic būs jāatgriež valstij 250 miljoni eiro
ASV dolārs

Dāņu žurnālists pastāstīja par smagu triecienu ASV ekonomikai

40
(atjaunots 17:00 06.08.2020)
Šī gada otrajā ceturksnī ASV ekonomika izjutusi lielāko lejupslīdi pēckara periodā: IKP kritums sasniedzis 32,9% salīdzinājumā ar šo periodu gadu iepriekš.

RĪGA, 6. augusts - Sputnik. ASV ekonomiku, kas vienmēr demonstrējusi spēju ātri atgūties, nāksies pārdzīvot ilgstošāko krīzi vēsturē. Šāds viedoklis pausts rakstā dāņu izdevumā Berlingske, vēsta RIA Novosti.

Koronavīruss nodarījis Savienotajām valstīm smagu kaitējumu, konstatēja raksta autors Ulriks Haralds Bī. Šī gada otrajā ceturksnī ASV ekonomika izjutusi lielāko lejupslīdi pēckara periodā: IKP kritums sasniedzis 32,9% salīdzinājumā ar šo periodu gadu iepriekš, viņš atzīmēja.

Ekonomiskās aktivitātes samazināšanās un augstākais bezdarba līmenis kopš 30. gadiem licis sabrukt nodokļu ieņēmumiem laikā, kad valsts izdevumi ir pieauguši. Samazinājies patēriņš, kritušās investīcijas biznesā un mājokļu celtniecībā, besdarba pabalsta jauno pieteikumu skaits atkal pieaug, teikts materiālā.

Martā valdība novirzīja divus triljonus dolāru ekonomikas atbalstam, maijā piešķīra vēl trīs triljonus dolāru. Jūlijā sākās diskusijas par nepieciešamību piešķirt vēl triljonu dolāru, atgādināja žurnālists.

ASV vienmēr ir demonstrējušas spēju ātri atgūties, tomēr šoreiz tām, domājams, nāksies vēl dziļāk iebrukt koronavīrusa radītajā bedrē, pirms sāksies atdzimšana, konstatēja izdevums.

Koronavīrusa infekcijas jauno reģistrēto gadījumu skaits pēdējā diennaktī ASV sasniedza 57,5 tūkstošus, miruši vēl vairāk nekā 1,3 tūkstoši. Pandēmijas laikā Savienotajās Valstīs fiksēti 4 771 519 inficēšanās un 156 839 nāves gadījumi. Pēc inficēšanās izveseļojušies vairāk nekā 1,5 miljoni cilvēku.

40
Tagi:
ekonomiskā krīze, ASV
Pēc temata
IKP lejupslīde Savienotajās Valstīs sasniegusi rekordu
Franču žurnālists prognozējis ASV Padomju Savienības likteni
Eksperts prognozēja augošu sabiedrības šķelšanos ASV pēc prezidenta vēlēšanām
"Ēra tuvojas galam": eksperti sola milzīgu naftas šoku
ASV prezidents Donalds Tramps, foto no arhīva

Mediji pastāstīja, Instagram kļūme palīdzēja Trampam priekšvēlēšanu cīņā

0
(atjaunots 16:29 08.08.2020)
Sociālā tīkla algoritmiem ir jāstrādā tā, lai tēmturu meklēšanas rezultātā platforma piedāvātu lietotājam ar norādīto tēmu saistītu saturu.

RĪGA, 8. augusts - Sputnik. Sociālais tīkls Instagram pēc tehniskas kļūmes algoritmu darbā vismaz divus mēnešus, pieprasot ar ASV prezidentu Donaldu Trampu saistītus tēmturus, nerādīja saturu, kas saistīts ar viņā domājamo konkurentu vēlēšanās Džo Baidentu, vēsta RIA Novosti, atsaucoties uz portālu Buzzfeed.

Sociālā tīkla algoritmiem ir jāstrādā tā, lai tēmturu meklēšanas rezultātā platforma piedāvātu lietotājam ar norādīto tēmu saistītu saturu. Portāls pastāstīja, ka šonedēļ, pieprasot tēmturi #JoeBiden un citas ar Baidenu saistītas tēmas, sociālais tīkls demonstrēja arī "protrampa" saturu. Tomēr, pieprasot tēmas, kas saistītas ar Trampu, Instagram demonstrēja tikai noteiktus tēmturus, piemēram, #MAGA vai #Trump.

Portāls atzīmēja: tas nozīmē, ka, pieprasot ar Baidenu saistītus tēmturus, lietotāji varēja iepazīties arī ar "pretēja satura vēstījumu", savukārt tēmturi, kas saistīti ar Trampu, to nepiedāvāja.

Sociālā tikla oficiālā pārstāve Rakija Veina nosauca šo starpību meklējumu rezultātos par kļūmi.

"Tehniskas kļūdas rezultātā pēc dažiem pieprasījumiem netika parādīti (ar tiem) saistītie tēmturi. Problēmas izvērtēšanas laikā mēs esam atslēguši šo funkciju," viņa teica.

Viņa norādīja, ka problēma skārusi vairākuis tūkstošus tēmturus. Viņa neprecizēja, cik ilgu laiku bija vērojama kļūda un kāpēc tā skārusi ar Trampu saistītos tēmturus, taču nav skārusi saturu, kas saistīts ar Baidenu.

Instagram ir bezmaksas lietotne fotogrāfiju un videoierakstu apmaiņai ar sociālā tīkla elementiem, ļauj uzņemt fotogrāfijas un video, pielietot filtrus un izplatīt tās ar sava servisa un citu sociālo tīklu starpniecību. Tā pieder kompānijai Facebook.

0
Tagi:
sociālie tīkli, prezidenta vēlēšanas, ASV
Pēc temata
ASV gatavojas valsts apvērsumam pēc vēlēšanām
Donalds Tramps: kongresa vidustermiņa vēlēšanu rezultāti ir "satriecoši panākumi"
Trampa izredzes tikt pārvēlētam kūst acu priekšā
Ar Trampu saistīta kompānija iejaukusies vēlēšanās visā pasaulē