VAS Latvijas dzelzceļš

Vairākas LDz lokomotīves iznomātas uzņēmumam, kam īpašniekos ir Uģa Magoņa sieva

35
(atjaunots 12:15 11.06.2019)
Saeima ieinteresējusies par darījumu, kura rezultātā lielākā daļa Ukrainā ražoto lokomotīvju, ko Igaunijā iegādājies Latvijas dzelzceļš, iznomātas uzņēmumam, kura akcijas pieder LDz bijušā vadītāja Uģa Magoņa dzīvesbiedrei.

RĪGA, 11. jūnijs — Sputnik. Pirms četriem gadiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja "Latvijas dzelzceļa" (LDz) prezidentu Uģi Magoni. Viņa automašīnas bagāžniekā tika atrasts pusmiljons eiro, ko, iespējams, iedevis igauņu miljonārs Oļegs Osinovskis. Īsi pirms tam LDz no Osinovska uzņēmuma iegādājās četras jaudīgas lokomotīves. No 11 šī modeļa lokomotīvēm, kas pieder LDz, septiņas iznomātas privātam uzņēmumam, kura akcijas nesen iegādājusies Uģa Magoņa sieva, vēsta TV3.

Palicis uzticīgs Šleseram

1998. gadā darbu politikā sāka Ainārs Šlesers. Viņa "Jaunā partija" tika ievēlēta Saeimā, bet bija mazākā frakcija parlamentā. Partijas sarakstā bija arī Uģis Magonis, taču deputāta mandātu viņš nesaņēma.

Partija izjuka, bet Magonis palika uzticīgs Šleseram: 2001. gadā viņš kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no Šlesera Jaunās konservatīvās partijas, bet 2005. gadā – no Latvijas Pirmās partijas.

2005. gadā, kad Šlesers ieņēma satiksmes ministra posteni, Magonis kļuva par LDz valdes priekšsēdētāju. Amatu viņš saglabāja līdz 2015. gadam, kad KNAB Magoni aizturēja par kukuļņemšanu.

LDz tik daudz nevajag

Prokurore uzskata: Magonis saņēmis kukuli par četru 80. gados Ukrainā ražotu lokomotīvju iegādi. Kopumā LDz pieder 11 tādas lokomotīves. Lielākā daļa no tām ir iznomātas privātam uzņēmumam Baltijas tranzīta serviss (BTS).

Šāda modeļa un vecuma lokomotīve maksā vidēji 2 milj. eiro. Koncernā "LDz ar kravu pārvadājumiem nodarbojas uzņēmums "LDz Cargo", taču lokomotīves iegādājās cits koncerna uzņēmums – "LDz ritošā sastāva serviss". Lokomotīvju ir vairāk nekā vajadzīgs pašam koncernam: tikai četras lokomotīves nomā "LDz Cargo", bet septiņas – privātais uzņēmums BTS.

Par katru lokomotīvi "LDz ritošā sastāva serviss" no abiem saņem līdzīgu nomas maksu – no 200 000 līdz 300 000 eiro gadā.

2TE116 sērijas lokomotīves ražotas Ukrainā. Salīdzinājumā ar citiem PSRS laika ražojumiem tās patērē mazāk degvielas, spēj vilkt garākus sastāvus. Pirms desmit gadiem Latvijā tādu nebija, taču vēlāk, kad politiskās spriedzes apstākļos strauji kritās Krievijas kravu tranzīts uz Tallinu, radās iespēja iegādāties lietotās 2TE116 no Igaunijas. Vispirms tās iegādājās privātais uzņēmums BTS.

Lielāku skaitu lokomotīvju BTS neiegādājās, jo tas rada risku biznesam. Tā vietā lokomotīves nopirka LDz. Meitasuzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss" 2011. gadā nopirka sešas šāda tipa lokomotīves. Vienu iznomāja "LDz Cargo", pārējās – BTS. Divus gadus vēlāk tika nopirkta vēl viena, 2015. gadā – četras. Galu galā no 11 jaudīgajām "LDz ritošā sastāva servisa" pirktajām lokomotīvēm septiņas izmanto privātais uzņēmums.

Labi noteikumi privātajam nomniekam

BTS lielākais īpašnieks ir "Rīgas tirdzniecības osta", kas pieder bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram, personām, kas saistītas ar Aivaru Lembergu, un uzņēmuma vadītājam Ralfam Kļaviņam.

2018. gada sākumā par mazākuma akcionāri BTS kļuva "LDz" bijušā vadītāja Uģa Magoņa sieva Anastasija.

Magonis noliedz jebkādu ietekmi uz to, kādas lokomotīves "LDz ritošā sastāva serviss" pircis un kam tālāk iznomājis.

""Baltijas tranzīta servisā" mana sieva ir akcionārs, bet es tur neko nedaros. Pa Lietuvu daros, jā, bet pa Latviju – es neko. Es nesekoju, kam viņi izīrēja, – galvenais, lai viņi izīrē tur, kur ir ekonomika un viss pārējais," paskaidroja Magonis.

Lokomotīvju apkopes noteikumi ir stingri. Līdztekus ikdienas apkopei, regulāri jāveic trīs veidu tekošie remonti. Bez tam paredzēts kapitālais remonts. Šo darbu izmaksas var sasniegt no dažiem desmitiem tūkstošu līdz pat pusmiljonam eiro. Privātais nomnieks BTS apmaksā tikai pirmo remontu, pārējos sedz lokomotīvju īpašnieks - "LDz ritošā sastāva serviss". Savukārt "LDz Cargo" savu lokomotīvju tekošos remontus apmaksā pats. Laiku, ko lokomotīve pavada remontā, BTS nomas maksu nemaksā, bet "LDz Cargo" – apmaksā.

"Gan "LDZ Cargo", gan "Baltijas tranzīta serviss", saņemot kalkulāciju, viņiem ir obligāti nosegtas izmaksas. Abiem diviem ir vienāds piecenojums. Vienīgais, atšķirība ir tā, ka "LDZ Cargo" maksā uzreiz par tiem remontiem, kas ir tajā gadā ieplānoti – tā mums tā tradīcija te ir izveidojusies -, savukārt "Baltijas tranzīta serviss" amortizē viņu visā lietošanas laikā. Viņiem tur ir noteiktas apņemšanās. Cenas, es gribētu teikt, ir vienādas abiem diviem," atklāja "Latvijas dzelzceļa" viceprezidents Aivars Strakša.

Tranzīta kašķi

Tranzīta nozare ir ienesīga, taču politizēta. Ar kravu pārvadājušiem Latvijā nodarbojas tikai trīs kompānijas. "LDz Cargo" pieder valsts koncernam "Latvijas dzelzceļš". BTS (50 milj. eiro) pārsvarā pārvadā kravas uz Rīgas ostu un līdz šim baudīja politiskās vadības labvēlību. "Baltijas ekspresis" (39 milj. eiro) ved kravas uz Ventspili, un tā padomi vada Rūdolfs Meroni.

Pašreizējais "LDz" prezidents Edvīns Bērziņš amatā tika iecelts ZZS satiksmes ministra Ulda Auguļa darbības periodā. Bērziņa vadība jauno satiksmes ministru Tāli Linkaitu neapmierina. Pirms mēneša politiķis izteica neuzticību "LDz" valdei un aicināja padomi atbrīvot no amata Bērziņu un divus valdes locekļus. Ministrs apgalvoja, ka informāciju nosūtījis arī KNAB.

Šonedēļ LDz vadība vērsās policijā pret Linkaitu par neslavas celšanu.

Informāciju par lokomotīvju nomu pieprasījis arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens. Viņš apstiprināja, ka šonedēļ ar saņemto informāciju iepazīstinās pārējos komisijas deputātus un lūgs atbalstu tās nodošanai policijai.

Pagaidām LDz padome atlikusi lēmumu par to, vai nāktos atbrīvot no amata valdes locekļus, kam ministrs paudis neuzticību – uzņēmums vēlas sagaidīt divu neatkarīgu auditu rezultātus, kas būs gatavi augustā.

Padomi vada "Latvijas Valsts ceļu" vadītājs Jānis Lange, tajā strādā Satiksmes ministrijas pārstāvis Andris Maldups, kā arī neatkarīgais eksperts no akadēmiskās vides Aigars Laizāns. 7. jūnijā padome tika paplašināta ar vēl diviem locekļiem – tajā darbu sāka ilggadējais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Andris Liepiņš un uzņēmējs Reinis Ceplis.

35
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš: kurp aiziet kravas no Krievijas
Miljonāru no Igaunijas var saukt pie kriminālatbildības par kukuļdošanu Latvijā
Latvijas Dzelzceļš: mazāki tarifi, vairāk kravu
Latvijas dzelzceļš dabūjis pa mici no Valsts valodas centra
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

58
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

58
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē
Ustjlugas osta, foto no arhīva

Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai

18
(atjaunots 14:25 18.09.2020)
Baltkrievijas tranzītu iespējams pārorientēt uz Ustjlugu – osta var piedāvāt atbilstošus noteikumus, tomēr viss ir atkarīgs no tā, vai baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievija pārorientēs savas kravu plūsmas no Baltijas uz Krieviju, ja tai tiks piedāvāti līdzīgi noteikumi, valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko norādīja Krievijas valsts vadītājam Vladimiram Putinam tikšanās laikā Sočos. Viņš piezīmēja, ka Putins devis rīkojumu "visu aprēķināt" un organizēt pārrunas.

Spriežot pēc agrākajiem izteikumiem, Baltkrievijas valdībai tranzīta jautājums nav prioritārs, svarīgāka ir politiskā aktivitāte, atzīmēja Integrācijas perspektīvu pētījumu centra direktors, portāla RuBaltic.Ru galvenais redaktors Sergejs Rekeda.

Eksperts atgādināja, ka pirms dažiem gadiem Krievija jau ir piedāvāja Baltkrievijai izdevīgus tranzīta noteikumus.

"Minska atteicās, sakot, ka ar to nepietiek. Toreiz godā bija tranzīta un ogļūdeņražu piegādes daudzveidības un diversifikācijas idejas," Rekeda atgādināja sarunā ar Sputnik Latvija.

Pēc viņa domām, patlaban iespējama pārorientācija drīzāk uz Ustjlugu nekā uz Kaļiņingradu – šī osta var piedāvāt piemērotus noteikumus.

"Tagad Krievija var piedāvāt Baltkrievijai izdevīgus finansiālos noteikumus, atliek politiskais jautājums – cik lielā mērā baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas un atteikties no Baltijas republiku ostām," konstatēja Rekeda.

Baltijas valstis ieviesa individuālās sankcijas pret virkni Baltkrievijas amatpersonu, ieskaitot valsts prezidentu. Lukašenko informēja, ka necīnīsies par to, lai viņu tur ielaistu, viņš risinās problēmu ekonomiski. Pēc viņa vārdiem, Baltkrievijai "būs mazliet neizdevīgi" pārorientēt kravas uz Krievijas ostām, taču ar Krieviju "var vienoties par tarifiem".

Baltkrievijā joprojām nerimst protesti pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvarējis Lukašenko. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai" republikā. Ģenerālprokuratūra to kvalificēja kā valstiskuma apdraudējumu un ierosināja krimināllietu. Vairāki opozīcijas aktīvisti ir aizturēti.

18
Tagi:
tranzīts, Krievija, Baltkrievija
Pēc temata
Kurss uz Krievijas ostām: kā Baltija palikusi bez Baltkrievijas naftas tranzīta
Latvijas Augstākā tiesa apglabājusi cerības par naftas tranzītu uz Baltkrieviju
Ventspils zaudējusi izredzes saņemt Baltkrievijas minerālmēslu tranzītu
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu
Cilvēki aizsargmaskās Madridē, foto no arhīva

Eiropa sagaida otro Covid-19 vilni: kādi ierobežojumi jau ir ieviesti

0
(atjaunots 16:01 20.09.2020)
PVO uzskata, ka par Covid-19 gadījumu skaita pieauguma iemeslu Eiropā kļuva drošības pasākumu neievērošana un kontroles trūkums no varasiestāžu puses.

RĪGA, 20. septembris – Sputnik. Pasliktinošās epidemioloģiskās situācijas dēļ Eiropā sāk ieviest jaunus ierobežojošos pasākumus, raksta Gazeta.ru. Vairāk nekā puse ES valstu paziņojušas par inficēto skaita pieaugumu vairāk nekā par 10% pēdējo divu nedēļu laikā, paziņoja Pasaules Veselības organizācijas (PVO) pārstāvis Hanss Klūge.

Pēc Klūges sacītā, iknedēļas saslimšanas gadījumu pieaugums šobrīd ir augstāks, nekā epidēmijas sākumā martā.

"Pagājušajā nedēļā šis rādītājs pārsniedza 300 000 pacientu," paziņoja viņš.

PVO birojā Belgradā nosauca saslimstības jauna uzliesmojuma Eiropā galvenos iemeslus. Saskaņā ar viņu datiem, pirmām kārtām tas ir saistīts ar Covid-19 izplatības novēršanas pasākumu neievērošanu, raksta RIA Novosti. Tāpat, saskaņā ar PVO paziņojumu, ir nepieciešama kontroles pastiprināšana no varasiestāžu puses.

Viena no pirmajām jaunus ierobežojumus ieviesa Lielbritānija, kur no vīrusa jau ir miruši 41 773 cilvēki, kas dotajā brīdī ir augstākais rādītājs Eiropā.

Lielbritānijā aizliedza pulcēties kompānijās virs 6 cilvēkiem, sporta zāles ir slēgtas, universitātes pārgājušas pie tālmācībām. Plānots ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru mācību iestādēs cilvēki kustētos pa apli un viņu ceļi nešķērsotos.

Lielbritānijas veselības ministrs Mets Henkoks paziņoja, ka valsts ziemeļaustrumos tiek ieviesti vēl stingrāki pasākumi, kur visi pabi, restorāni un izklaides iestādes strādās tikai līdz plkst. 22:00, savukārt komunikācija ārpus mājsaimniecībām būs aizliegta.

Vācijā Bavārijas kalnu slēpošanas kūrortā arī ieviesti strikti koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi. Covid-19 uzliesmojums tur izcēlies kāda inficētā ASV tūrista dēļ, šobrīd Minhenes prokuratūra uzsākusi pārbaudi attiecībā pret viņu.

Arī Diseldorfā tika pastiprināti drošības pasākumi, varasiestādes stingri uzrauga aizsargmasku režīma ievērošanu. Uz ielas un cilvēku masveida pulcēšanās vietās, tostarp kafejnīcās, obligāti jālieto individuālie aizsarglīdzekļi.

Papildu koronavīrusa izplatības mazināšanas pasākumi tika ieviesti arī Bavārijas Garmišā-Partenkirhenē. Bāri tiek slēgti plkst. 22:00, savukārt cilvēku skaits ballītēs nedrīkst pārsniegt 100 cilvēkus. Apmeklētāju skaits restorānos vienlaikus nedrīkst pārsniegt piecus cilvēkus.

Austrijas kanclers Sebastjans Kurcs uzstāšanās laikā pilsoņu priekša paziņoja, ka ir jāpastiprina pasākumi sakarā ar otrā koronavīrusa viļņa sākšanos. Pēc viņa teiktā, priekšā gaidāmi sarežģīti rudens un ziemas mēneši, Covid-19 gadījumu skaits katru dienu pieaug.

0
Tagi:
Eiropa, koronavīruss
Pēc temata
ANO ģenerālsekretārs ziņo: koronavīruss nav kontrolējams
Otrais koronavīrusa vilnis atkal velk uz leju nedaudz atdzīvojušos Latvijas ekonomiku
Kā tas ir iespējams? Pastāv risks atkārtoti inficēties ar koronavīrusu
Koronavīruss aiznesis jau vairāk nekā 800 tūkstošus dzīvību