VAS Latvijas dzelzceļš

Vairākas LDz lokomotīves iznomātas uzņēmumam, kam īpašniekos ir Uģa Magoņa sieva

35
(atjaunots 12:15 11.06.2019)
Saeima ieinteresējusies par darījumu, kura rezultātā lielākā daļa Ukrainā ražoto lokomotīvju, ko Igaunijā iegādājies Latvijas dzelzceļš, iznomātas uzņēmumam, kura akcijas pieder LDz bijušā vadītāja Uģa Magoņa dzīvesbiedrei.

RĪGA, 11. jūnijs — Sputnik. Pirms četriem gadiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja "Latvijas dzelzceļa" (LDz) prezidentu Uģi Magoni. Viņa automašīnas bagāžniekā tika atrasts pusmiljons eiro, ko, iespējams, iedevis igauņu miljonārs Oļegs Osinovskis. Īsi pirms tam LDz no Osinovska uzņēmuma iegādājās četras jaudīgas lokomotīves. No 11 šī modeļa lokomotīvēm, kas pieder LDz, septiņas iznomātas privātam uzņēmumam, kura akcijas nesen iegādājusies Uģa Magoņa sieva, vēsta TV3.

Palicis uzticīgs Šleseram

1998. gadā darbu politikā sāka Ainārs Šlesers. Viņa "Jaunā partija" tika ievēlēta Saeimā, bet bija mazākā frakcija parlamentā. Partijas sarakstā bija arī Uģis Magonis, taču deputāta mandātu viņš nesaņēma.

Partija izjuka, bet Magonis palika uzticīgs Šleseram: 2001. gadā viņš kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no Šlesera Jaunās konservatīvās partijas, bet 2005. gadā – no Latvijas Pirmās partijas.

2005. gadā, kad Šlesers ieņēma satiksmes ministra posteni, Magonis kļuva par LDz valdes priekšsēdētāju. Amatu viņš saglabāja līdz 2015. gadam, kad KNAB Magoni aizturēja par kukuļņemšanu.

LDz tik daudz nevajag

Prokurore uzskata: Magonis saņēmis kukuli par četru 80. gados Ukrainā ražotu lokomotīvju iegādi. Kopumā LDz pieder 11 tādas lokomotīves. Lielākā daļa no tām ir iznomātas privātam uzņēmumam Baltijas tranzīta serviss (BTS).

Šāda modeļa un vecuma lokomotīve maksā vidēji 2 milj. eiro. Koncernā "LDz ar kravu pārvadājumiem nodarbojas uzņēmums "LDz Cargo", taču lokomotīves iegādājās cits koncerna uzņēmums – "LDz ritošā sastāva serviss". Lokomotīvju ir vairāk nekā vajadzīgs pašam koncernam: tikai četras lokomotīves nomā "LDz Cargo", bet septiņas – privātais uzņēmums BTS.

Par katru lokomotīvi "LDz ritošā sastāva serviss" no abiem saņem līdzīgu nomas maksu – no 200 000 līdz 300 000 eiro gadā.

2TE116 sērijas lokomotīves ražotas Ukrainā. Salīdzinājumā ar citiem PSRS laika ražojumiem tās patērē mazāk degvielas, spēj vilkt garākus sastāvus. Pirms desmit gadiem Latvijā tādu nebija, taču vēlāk, kad politiskās spriedzes apstākļos strauji kritās Krievijas kravu tranzīts uz Tallinu, radās iespēja iegādāties lietotās 2TE116 no Igaunijas. Vispirms tās iegādājās privātais uzņēmums BTS.

Lielāku skaitu lokomotīvju BTS neiegādājās, jo tas rada risku biznesam. Tā vietā lokomotīves nopirka LDz. Meitasuzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss" 2011. gadā nopirka sešas šāda tipa lokomotīves. Vienu iznomāja "LDz Cargo", pārējās – BTS. Divus gadus vēlāk tika nopirkta vēl viena, 2015. gadā – četras. Galu galā no 11 jaudīgajām "LDz ritošā sastāva servisa" pirktajām lokomotīvēm septiņas izmanto privātais uzņēmums.

Labi noteikumi privātajam nomniekam

BTS lielākais īpašnieks ir "Rīgas tirdzniecības osta", kas pieder bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram, personām, kas saistītas ar Aivaru Lembergu, un uzņēmuma vadītājam Ralfam Kļaviņam.

2018. gada sākumā par mazākuma akcionāri BTS kļuva "LDz" bijušā vadītāja Uģa Magoņa sieva Anastasija.

Magonis noliedz jebkādu ietekmi uz to, kādas lokomotīves "LDz ritošā sastāva serviss" pircis un kam tālāk iznomājis.

""Baltijas tranzīta servisā" mana sieva ir akcionārs, bet es tur neko nedaros. Pa Lietuvu daros, jā, bet pa Latviju – es neko. Es nesekoju, kam viņi izīrēja, – galvenais, lai viņi izīrē tur, kur ir ekonomika un viss pārējais," paskaidroja Magonis.

Lokomotīvju apkopes noteikumi ir stingri. Līdztekus ikdienas apkopei, regulāri jāveic trīs veidu tekošie remonti. Bez tam paredzēts kapitālais remonts. Šo darbu izmaksas var sasniegt no dažiem desmitiem tūkstošu līdz pat pusmiljonam eiro. Privātais nomnieks BTS apmaksā tikai pirmo remontu, pārējos sedz lokomotīvju īpašnieks - "LDz ritošā sastāva serviss". Savukārt "LDz Cargo" savu lokomotīvju tekošos remontus apmaksā pats. Laiku, ko lokomotīve pavada remontā, BTS nomas maksu nemaksā, bet "LDz Cargo" – apmaksā.

"Gan "LDZ Cargo", gan "Baltijas tranzīta serviss", saņemot kalkulāciju, viņiem ir obligāti nosegtas izmaksas. Abiem diviem ir vienāds piecenojums. Vienīgais, atšķirība ir tā, ka "LDZ Cargo" maksā uzreiz par tiem remontiem, kas ir tajā gadā ieplānoti – tā mums tā tradīcija te ir izveidojusies -, savukārt "Baltijas tranzīta serviss" amortizē viņu visā lietošanas laikā. Viņiem tur ir noteiktas apņemšanās. Cenas, es gribētu teikt, ir vienādas abiem diviem," atklāja "Latvijas dzelzceļa" viceprezidents Aivars Strakša.

Tranzīta kašķi

Tranzīta nozare ir ienesīga, taču politizēta. Ar kravu pārvadājušiem Latvijā nodarbojas tikai trīs kompānijas. "LDz Cargo" pieder valsts koncernam "Latvijas dzelzceļš". BTS (50 milj. eiro) pārsvarā pārvadā kravas uz Rīgas ostu un līdz šim baudīja politiskās vadības labvēlību. "Baltijas ekspresis" (39 milj. eiro) ved kravas uz Ventspili, un tā padomi vada Rūdolfs Meroni.

Pašreizējais "LDz" prezidents Edvīns Bērziņš amatā tika iecelts ZZS satiksmes ministra Ulda Auguļa darbības periodā. Bērziņa vadība jauno satiksmes ministru Tāli Linkaitu neapmierina. Pirms mēneša politiķis izteica neuzticību "LDz" valdei un aicināja padomi atbrīvot no amata Bērziņu un divus valdes locekļus. Ministrs apgalvoja, ka informāciju nosūtījis arī KNAB.

Šonedēļ LDz vadība vērsās policijā pret Linkaitu par neslavas celšanu.

Informāciju par lokomotīvju nomu pieprasījis arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens. Viņš apstiprināja, ka šonedēļ ar saņemto informāciju iepazīstinās pārējos komisijas deputātus un lūgs atbalstu tās nodošanai policijai.

Pagaidām LDz padome atlikusi lēmumu par to, vai nāktos atbrīvot no amata valdes locekļus, kam ministrs paudis neuzticību – uzņēmums vēlas sagaidīt divu neatkarīgu auditu rezultātus, kas būs gatavi augustā.

Padomi vada "Latvijas Valsts ceļu" vadītājs Jānis Lange, tajā strādā Satiksmes ministrijas pārstāvis Andris Maldups, kā arī neatkarīgais eksperts no akadēmiskās vides Aigars Laizāns. 7. jūnijā padome tika paplašināta ar vēl diviem locekļiem – tajā darbu sāka ilggadējais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Andris Liepiņš un uzņēmējs Reinis Ceplis.

35
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš: kurp aiziet kravas no Krievijas
Miljonāru no Igaunijas var saukt pie kriminālatbildības par kukuļdošanu Latvijā
Latvijas Dzelzceļš: mazāki tarifi, vairāk kravu
Latvijas dzelzceļš dabūjis pa mici no Valsts valodas centra
Naudas skaitīšana, foto no arhīva

Vidējā alga Latvijā pirmajā ceturksnī 812 eiro pēc nodokļu nomaksas

7
(atjaunots 14:30 28.05.2020)
Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga par pilnu likmi valstī veidoja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, "uz rokas" – 812 eiro.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga Latvijā sastādīja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb par 6,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta BNN.

Šī gada janvārī vidējā alga bruto pieauga par 7% salīdzinājumā ar šo periodu pērn un sasniedza 1101 eiro mēnesī, februārī – 7,8% (1085 eiro), bet martā – par 5% (1113 eiro).

Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, 2020. gada pirmajā ceturksnī alga bruto samazinājusies par 1,2%.

Vidējā alga pamata darba vietā pēc nodokļu nomaksas 2020. gada pirmajā ceturksnī sastādīja 812 eiro. Gada laikā tā palielinājusies par 6,3%, bet salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni tā sarukusi par 0,8%.

Uz rokas saņemtās algas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu, sastādīja 4,3%.

2020. gada pirmajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas sabiedriskajā sektorā tikai par 4 eiro pārsniedza privātā sektora rādītāju – 1104 eiro pret 1100. Valsts sektorā, kurā iekļautas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētās un finansētās kapitālsabiedrības, vidējā alga pieaugusi līdz 1061 eiro, jeb par 7,8%.

Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, vidējā alga privātajā sektorā ir mazliet pieaugusi (+0,4%), bet sabiedriskajā sektorā sarukusi par 4,5%, ņemot vērā piemaksu un prēmiju samazināšanos.

Koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes rezultātā vidējā alga viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas sektorā 2020. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar datiem par šo periodu pērn, kritusies par 3%, bet šī gada martā, salīdzinājumā ar 2019. gada martu un 2020. gada februāri, - sarukusi par 21%.

Salīdzinājumā ar februāri vidējā alga martā sarukusi arī daiļrades, izklaides un atpūtas jomā (-1,1%), kā arī izglītībā (-0,9%).

Gada laikā visvairāk pieaugusi vidējā alga citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un saimniecības priekšmetu remonts, ķīmiskās tīrītavas, frizētavas, apbedīšanas pakalpojumi utt. Šajās nozarēs vidējā alga pieaugusi par 12,8%. savukārt veselības aprūpes un sociālās aprūpes jomās vidējā alga pieaugusi par 11,5%.

Latvijas reģionu starpā ātrākais algu pieaugums pirmajā ceturksnī (gada izteiksmē) bija vērojams Rīgas rajonā – 10,2%. Citos reģionos, neskaitot Latgali, gada pieaugums fiksēts 5,6-5,9% apmērā. Latgalē, kur vidējā alga ir viszemākā (747 eiro), gada pieaugums sastādījis 4,9%.

7
Tagi:
Latvija, alga
Pēc temata
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Lidsabiedrība airBaltic lūdz savus darbiniekus pasēdēt gadu bez algas
Apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji un skolotāji Latvijā saņem aptuveni vienādu algu
Zviedrijas karogs, foto no arhīva

"Ārkārtējā situācija ir kaitniecība": LOSP vadītājs iesaka paskatīties uz Zviedriju

29
(atjaunots 23:02 27.05.2020)
Latvijas Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis uzskata, ka ārkārtējās situācijas režīms Latvijā ieviests pēc lielo kompāniju pasūtījuma, lai izputinātu mazos un vidējos uzņēmējus un padzītu tos no tirgus.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Nebija vajadzības ieviest tik stingrus ierobežojumus Latvijā koronavīrusa dēļ, ir pārliecināts Latvijas Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis. To apliecina statistika, viņš atzīmēja sarunā ar Neatkarīgā.

Kā piemēru viņš minēja Zviedriju, kur salīdzinājumā ar aizvadīto gadu mirstība nav pieaugusi, lai arī valsts nav ieviesusi stingrus ierobežojumus pandēmijas dēļ.

(Jāpiebilst, ka martā mirušo skaits Zviedrijā salīdzinājumā ar aizvadīto gadu nebija pārlieks, tomēr aprīlī bija redzams kopējās mirstības vispārējs pieaugums visu iemeslu dēļ). 

"Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija ir kaitniecība. Tā sagrāva mazos uzņēmējus Latvijā. Ieguvēji no šīs situācijas būs lielie, globālie pārtikas ražotāji, kam būs vieglāk pārdzīvot krīzi un kas pārņems mazo un vidējo uzņēmumu nišu.

Es uzskatu, ka viss, kas notiek, tiek darīts pēc pasūtījuma, ar mērķi sagraut mazo un vidējo uzņēmējdarbību.

Cilvēki būs spiesti meklēt darbu, un, ja neatradīs to Latvijā, tad dosies prom," prognozēja G. Vilnītis.

Viņš uzsvēra, ka lauksaimniecībā dzīve nav apstājusies arī ārkārtējās situācijas periodā, jo laukus vajag apsēt sējas laikā, vienalga, ir pandēmija vai nav.

Tomēr lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi izjuta sāpīgas ierobežojumu sekas – pietrūka darba roku, jo darbinieki ārkārtējās situācijas apstākļos atteicās strādāt. Tāpēc uzņēmējiem radās papildu izdevumi un grūtības.

29
Tagi:
Zviedrija, ārkārtējā situācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Imunologs nosauca Covid-19 epidēmijas beigu nosacījumu katrā valstī
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
ES veselības un pārtikas drošības komisāre uzslavējusi Baltijas valstis
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Igaunija atceļ ārkārtējās situācijas režīmu valstī
Zviedru prettanku granātmetējs Carl Gustaf AB

Latvija un Igaunija iepērk jaunus granātmetējus Carl-Gustav M4

12
(atjaunots 15:05 28.05.2020)
Daļu vecā bruņojuma savu valstu armijās Igaunija un Latvija aizvietos ar zviedru granātmetējiem Carl-Gustav M4.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4 Zviedrijas kompānijā Saab. Piegādes tiks veiktas laikā no 2021. līdz 2024. gadam, liecina informācija ražotāja vietnē.

Pasūtījumi veikti saskaņā ar 2019. gada jūnijā parakstīto vienošanos. Tā ļauj Zviedrijai, Latvijai un Igaunijai pasūtīt granātmetējus Carl-Gustaf M4 desmit gadu periodā.

"Jaunās paaudzes prettanku granātmetēji Carl-Gustaf M4 noteikti ir liels solis uz priekšu karavīriem, kuri mācījušies tos izmantot un strādājuši ar iepriekšējām versijām, M2. Īpaši tas attiecas uz pārvietošanos ar granātmetējiem," norādīja Igaunijas Aizsardzības pētījumu centra pārstāvis Ramils Lips.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas kopīgais iepirkums nodrošinās vērā ņemamu līdzekļu ekonomiju un tas ir teicams kooperācijas piemērs.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks apgalvoja, ka prettanku granātmetēju kopīgais iepirkums ļaus palielināt operatīvo savietojamību un atvieglos mācības ar sabiedrotajiem.

"Jauno "Carl Gustaf" prettanku ieroču pasūtījums ir turpinājums jau pirms vairākiem gadiem iedibinātajai sadarbībai ar Skandināvijas partneriem. Šie ieroči atbilst Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, ir nodrošinājuši sekmīgu uzdevumu izpildi mācībās, kā arī paplašina mūsu ekipējuma savietojamību ar ģeogrāfiski tuvāko sabiedroto valstu arsenālu. Tādēļ lēmums modernizēt jau esošo ieroču klāstu ir likumsakarīgs," norādīja Artis Pabriks.

Jaunajiem ieročiem ir piemērota agrāko modifikāciju munīcija, tāpēc tās piegādes nav nepieciešamas.

12
Tagi:
Latvija, Igaunija, bruņojums
Pēc temata
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Latvija slepeni iegādājās prettanku ieroci Zviedrijā