VAS Latvijas dzelzceļš

Vairākas LDz lokomotīves iznomātas uzņēmumam, kam īpašniekos ir Uģa Magoņa sieva

35
(atjaunots 12:15 11.06.2019)
Saeima ieinteresējusies par darījumu, kura rezultātā lielākā daļa Ukrainā ražoto lokomotīvju, ko Igaunijā iegādājies Latvijas dzelzceļš, iznomātas uzņēmumam, kura akcijas pieder LDz bijušā vadītāja Uģa Magoņa dzīvesbiedrei.

RĪGA, 11. jūnijs — Sputnik. Pirms četriem gadiem Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturēja "Latvijas dzelzceļa" (LDz) prezidentu Uģi Magoni. Viņa automašīnas bagāžniekā tika atrasts pusmiljons eiro, ko, iespējams, iedevis igauņu miljonārs Oļegs Osinovskis. Īsi pirms tam LDz no Osinovska uzņēmuma iegādājās četras jaudīgas lokomotīves. No 11 šī modeļa lokomotīvēm, kas pieder LDz, septiņas iznomātas privātam uzņēmumam, kura akcijas nesen iegādājusies Uģa Magoņa sieva, vēsta TV3.

Palicis uzticīgs Šleseram

1998. gadā darbu politikā sāka Ainārs Šlesers. Viņa "Jaunā partija" tika ievēlēta Saeimā, bet bija mazākā frakcija parlamentā. Partijas sarakstā bija arī Uģis Magonis, taču deputāta mandātu viņš nesaņēma.

Partija izjuka, bet Magonis palika uzticīgs Šleseram: 2001. gadā viņš kandidēja Rīgas domes vēlēšanās no Šlesera Jaunās konservatīvās partijas, bet 2005. gadā – no Latvijas Pirmās partijas.

2005. gadā, kad Šlesers ieņēma satiksmes ministra posteni, Magonis kļuva par LDz valdes priekšsēdētāju. Amatu viņš saglabāja līdz 2015. gadam, kad KNAB Magoni aizturēja par kukuļņemšanu.

LDz tik daudz nevajag

Prokurore uzskata: Magonis saņēmis kukuli par četru 80. gados Ukrainā ražotu lokomotīvju iegādi. Kopumā LDz pieder 11 tādas lokomotīves. Lielākā daļa no tām ir iznomātas privātam uzņēmumam Baltijas tranzīta serviss (BTS).

Šāda modeļa un vecuma lokomotīve maksā vidēji 2 milj. eiro. Koncernā "LDz ar kravu pārvadājumiem nodarbojas uzņēmums "LDz Cargo", taču lokomotīves iegādājās cits koncerna uzņēmums – "LDz ritošā sastāva serviss". Lokomotīvju ir vairāk nekā vajadzīgs pašam koncernam: tikai četras lokomotīves nomā "LDz Cargo", bet septiņas – privātais uzņēmums BTS.

Par katru lokomotīvi "LDz ritošā sastāva serviss" no abiem saņem līdzīgu nomas maksu – no 200 000 līdz 300 000 eiro gadā.

2TE116 sērijas lokomotīves ražotas Ukrainā. Salīdzinājumā ar citiem PSRS laika ražojumiem tās patērē mazāk degvielas, spēj vilkt garākus sastāvus. Pirms desmit gadiem Latvijā tādu nebija, taču vēlāk, kad politiskās spriedzes apstākļos strauji kritās Krievijas kravu tranzīts uz Tallinu, radās iespēja iegādāties lietotās 2TE116 no Igaunijas. Vispirms tās iegādājās privātais uzņēmums BTS.

Lielāku skaitu lokomotīvju BTS neiegādājās, jo tas rada risku biznesam. Tā vietā lokomotīves nopirka LDz. Meitasuzņēmums "LDz ritošā sastāva serviss" 2011. gadā nopirka sešas šāda tipa lokomotīves. Vienu iznomāja "LDz Cargo", pārējās – BTS. Divus gadus vēlāk tika nopirkta vēl viena, 2015. gadā – četras. Galu galā no 11 jaudīgajām "LDz ritošā sastāva servisa" pirktajām lokomotīvēm septiņas izmanto privātais uzņēmums.

Labi noteikumi privātajam nomniekam

BTS lielākais īpašnieks ir "Rīgas tirdzniecības osta", kas pieder bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram, personām, kas saistītas ar Aivaru Lembergu, un uzņēmuma vadītājam Ralfam Kļaviņam.

2018. gada sākumā par mazākuma akcionāri BTS kļuva "LDz" bijušā vadītāja Uģa Magoņa sieva Anastasija.

Magonis noliedz jebkādu ietekmi uz to, kādas lokomotīves "LDz ritošā sastāva serviss" pircis un kam tālāk iznomājis.

""Baltijas tranzīta servisā" mana sieva ir akcionārs, bet es tur neko nedaros. Pa Lietuvu daros, jā, bet pa Latviju – es neko. Es nesekoju, kam viņi izīrēja, – galvenais, lai viņi izīrē tur, kur ir ekonomika un viss pārējais," paskaidroja Magonis.

Lokomotīvju apkopes noteikumi ir stingri. Līdztekus ikdienas apkopei, regulāri jāveic trīs veidu tekošie remonti. Bez tam paredzēts kapitālais remonts. Šo darbu izmaksas var sasniegt no dažiem desmitiem tūkstošu līdz pat pusmiljonam eiro. Privātais nomnieks BTS apmaksā tikai pirmo remontu, pārējos sedz lokomotīvju īpašnieks - "LDz ritošā sastāva serviss". Savukārt "LDz Cargo" savu lokomotīvju tekošos remontus apmaksā pats. Laiku, ko lokomotīve pavada remontā, BTS nomas maksu nemaksā, bet "LDz Cargo" – apmaksā.

"Gan "LDZ Cargo", gan "Baltijas tranzīta serviss", saņemot kalkulāciju, viņiem ir obligāti nosegtas izmaksas. Abiem diviem ir vienāds piecenojums. Vienīgais, atšķirība ir tā, ka "LDZ Cargo" maksā uzreiz par tiem remontiem, kas ir tajā gadā ieplānoti – tā mums tā tradīcija te ir izveidojusies -, savukārt "Baltijas tranzīta serviss" amortizē viņu visā lietošanas laikā. Viņiem tur ir noteiktas apņemšanās. Cenas, es gribētu teikt, ir vienādas abiem diviem," atklāja "Latvijas dzelzceļa" viceprezidents Aivars Strakša.

Tranzīta kašķi

Tranzīta nozare ir ienesīga, taču politizēta. Ar kravu pārvadājušiem Latvijā nodarbojas tikai trīs kompānijas. "LDz Cargo" pieder valsts koncernam "Latvijas dzelzceļš". BTS (50 milj. eiro) pārsvarā pārvadā kravas uz Rīgas ostu un līdz šim baudīja politiskās vadības labvēlību. "Baltijas ekspresis" (39 milj. eiro) ved kravas uz Ventspili, un tā padomi vada Rūdolfs Meroni.

Pašreizējais "LDz" prezidents Edvīns Bērziņš amatā tika iecelts ZZS satiksmes ministra Ulda Auguļa darbības periodā. Bērziņa vadība jauno satiksmes ministru Tāli Linkaitu neapmierina. Pirms mēneša politiķis izteica neuzticību "LDz" valdei un aicināja padomi atbrīvot no amata Bērziņu un divus valdes locekļus. Ministrs apgalvoja, ka informāciju nosūtījis arī KNAB.

Šonedēļ LDz vadība vērsās policijā pret Linkaitu par neslavas celšanu.

Informāciju par lokomotīvju nomu pieprasījis arī Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens. Viņš apstiprināja, ka šonedēļ ar saņemto informāciju iepazīstinās pārējos komisijas deputātus un lūgs atbalstu tās nodošanai policijai.

Pagaidām LDz padome atlikusi lēmumu par to, vai nāktos atbrīvot no amata valdes locekļus, kam ministrs paudis neuzticību – uzņēmums vēlas sagaidīt divu neatkarīgu auditu rezultātus, kas būs gatavi augustā.

Padomi vada "Latvijas Valsts ceļu" vadītājs Jānis Lange, tajā strādā Satiksmes ministrijas pārstāvis Andris Maldups, kā arī neatkarīgais eksperts no akadēmiskās vides Aigars Laizāns. 7. jūnijā padome tika paplašināta ar vēl diviem locekļiem – tajā darbu sāka ilggadējais Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs Andris Liepiņš un uzņēmējs Reinis Ceplis.

35
Pēc temata
Latvijas dzelzceļš: kurp aiziet kravas no Krievijas
Miljonāru no Igaunijas var saukt pie kriminālatbildības par kukuļdošanu Latvijā
Latvijas Dzelzceļš: mazāki tarifi, vairāk kravu
Latvijas dzelzceļš dabūjis pa mici no Valsts valodas centra

"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ

9
(atjaunots 16:24 25.11.2020)
Tik sarežģītā laikā radikālas nodokļu izmaiņas – tas ir teju noziegums, uzskata mazā biznesa īpašniece Stella Trusa, kurai pēc nodokļu pacelšanas nāksies slēgt firmu; tādu kā viņa būs daudz, brīdina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Trešdien, 25. novembrī, Saeima turpina darbu pie nākamā gada budžeta projekta. Viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – dēvē to par brāķi. LTRK uzskata, ka nodokļu izmaiņas sevišķi sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem, kuriem jau tā klājas smagi koronavīrusa krīzes dēļ, vēsta LTV.

Latvijā joprojām nav precīzas statistikas par to, cik uzņēmumu bankrotēja koronavīrusa krīzes dēļ. Lai arī valdība ir paplašinājusi un pagarinājusi atbalsta pasākumus, daudziem no tiem, kas vēl turas virs ūdens, klāsies smagi jaunā budžeta dēļ, kurš paredz nodokļa sloga pieaugumu mazajam biznesam.

"Tādā laikā vispār nekādas nodokļu reformas! Kaut ko mainīt krasi – tas ir pat tā kā noziegums!  Nu, pagaidiet gadu divus un tad skatīsimies!" paziņo SIA "Alfa kravu kontrole" īpašniece Stella Trusa.

Viņa jau šobrīd atrodas uz bankrota robežas. Viņas firma nodarbojas ar tranzītkravu kontroli ostās un muitas noliktavās. Nodokļu pacelšanu uzņēmums nepārdzīvos: pandēmijas dēļ tas jau tā ir pazaudējis pusi klientu, savukārt darbinieku skaits samazināts līdz minimumam.

"Tagad mēs esam palikuši divi. Un pēc jaunā projekta iznāk tā, ka es varēšu tikai viena strādāt. Protams, es viena nevarēšu strādāt. Es taisīšu uzņēmumu ciet," saka Trusa.

Saskaņā ar viņas aprēķiniem, citas izejas neesot. Ja vēl pērn mēneša peļņa sastādīja aptuveni 1000 eiro, tad šobrīd tie ir vien 300 eiro uz diviem darbiniekiem.

"Kādi nodokļi vēl var būt papildus, kādi? Es nevaru ne veselības apdrošināšanu nopirkt ne sev, ne savam darba biedram!" uzsver uzņēmēja.

LTRK prognozē, ka uzņēmējus, kuri var nokļūt šādā situācijā, būs daudz.

"Mēs varam pateikt, ka sīkajam biznesam īpašā mikrouzņēmuma nodokļa režīmam "de facto" – tā ir likvidācija. Jo likmes celšana, dažādi citi ierobežojumi, aizliegums izmantot šo režīmu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nozīmēs, ka liela daļa šo statusu vienkārši izbeigs.

Jāsaka, ka liela daļa vienkārši pāries ēnu zonā. Un otra daļa, es domāju, paliks bezdarbnieku rindās.

Un šeit ir tā dīvainākā situācija, ka, no vienas puses, mums vajadzētu darīt visu, lai bezdarba apjomu mazinātu, un to mēģina darīt ar dažādiem Covid-19 atbalsta rīkiem. Bet patiesībā mēs radām jaunu krīzi. Jo pilnīgi skaidrs, ka ar šo regulējumu bezdarbnieku rindas tikai palielināsies," pārliecināts LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmēji sagaida tālāku situācijas pasliktināšanos tuvākajos mēnešos.

9
Tagi:
budžets
Pēc temata
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
"Katrs dzīvo savā Latvijā": skolnieks un Latvijas lepnums uzrunāja Levita kungu
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Oļegs Burovs

Burovs: Rīga būvēs tiltus un ceļus, ja saņems ES naudu

6
(atjaunots 16:17 25.11.2020)
Rīgas dome cer saņemt no Eiropas fondiem gandrīz 2 miljardus eiro. Pozitīvas Briseles atbildes gadījumā, galvaspilsētas transporta infrastruktūru sagaida izrāviens.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Teorētiskajos remonta un būvniecības plānos Rīgā ir iekļauti 12 tilti un ceļu pārvadi, taču pašlaik būvdarbi notiek tikai trīs objektos. Vairums tiltu Latvijas galvaspilsētā ne tikai netiek remontēti, bet pat netiek projektēti. Rīgas budžets nākamgad ir samazināts par 40 miljoniem eiro, un pilsēta ir ierobežota iespējās patstāvīgi finansēt lielus projektus.

Kopš Rīgas domes jaunā sasaukuma darba sākuma nav pagājis tik daudz laika, lai varētu runāt par pilsētas problēmu risināšanu, pateica Sputnik Latvija bijušais Rīgas mērs, deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

"Problēmas ar transporta infrastruktūru Rīgā pastāv. Ja daudzas pilsētas īpašumā esošās ēkas ir savestas kārtībā, tad ar ceļiem un tiltiem problēmas ir acīmredzamas. Esošā Rīgas domes vadība pirms vēlēšanām solīja pilsētai daudz Eiropas naudas. Dome apkopoja pieprasījumus un iesniedza pieteikumu 1,9 miljardu eiro apmērā. Jautājums – kas no tā reāli aizies līdz Rīgai," prāto Burovs.

Pēc viņa sacītā, ja Rīga saņems Eiropas naudu, notiks noteikts izrāviens attiecībā uz jauniem transporta infrastruktūras projektiem.

"Tā, piemēram, ir Austrumu maģistrāle, kura ir apvedceļa prototips, kā arī Rīgas un Rīgas rajona savienošanas projekti… Taču daudzi skatās uz finansējuma perspektīvu pesimistiski un nedomā, ka nauda tiks piešķirta," atzīmēja Burovs.

Pilsētvides un satiksmes jautājumus pārvaldošais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis apgalvo, ka jaunā domes vadība liek lietā visas pūles, lai atrastu līdzekļus galvaspilsētas aktuālo problēmu atrisināšanai.

Буров: Рига будет строить мосты и дороги, если получит деньги из ЕС
6
Tagi:
Oļegs Burovs, nauda, ceļi, Rīga
Pēc temata
Latvijas valsts ceļus vēlas nodot privātuzņēmumu rokās
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Latvijas IeM pieprasa no valdības 200 miljonus eiro ekoloģijai
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
Djego Maradona

Mūžībā aizgājis Djego Maradona

0
(atjaunots 19:31 25.11.2020)
Novembra sākumā slavenais futbolists pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs.

RĪGA, 25. novembris — Sputnik. 60 gadu vecumā miris par vienu no futbola vēsturē dižākajiem spēlētājiem uzskatītais argentīnietis Djego Maradona, vēsta RIA Novosti.

30. oktobrī Maradona tika hospitalizēts medicīniskās izmeklēšanas laikā. Vēlāk kļuva zināms, ka viņš pārcieta galvas smadzeņu operāciju – viņam likvidēts asinsizplūdums smadzenēs. 12. novembrī viņš izrakstīts no slimnīcas.

Djego Armando Maradona dzimis 1960. gada 30. oktobrī Buenosairesas priekšpilsētā. Trīs gadu vecumā, saņēmis dāvanā futbola bumbu, viņš sāka aizrautīgi spēlēt. 10 gadu vecumā nokļuva bērnu komandā – futbola kluba "Argentinos Juniors" jauniešu sekcijā. Kluba pamatsastāvā zēns debitēja nepilnu 16 gadu vecumā. 1977. gadā sāka spēlēt nacionālās izlases sastāvā.

1981. gadā Maradonu par 3,6 miljoniem dolāru lielu pārejas naudu Maradona sāka spēlēt komandā "Boca Juniors". 1982. gadā pēc pasaules čempionāta viņš noslēdza pirmo ārvalstu kontraktu ar "Barcelona" (Spānija). Transfera summa – 8 miljoni dolāru. Tobrīd viņš kļuva par dārgāko sportistu futbola vēsturē. Šajā klubā viņš nospēlēja 73 mačus, iesita 45 vārtus, izcīnīja Spānijas kausu un Spāņu līgas kausu.

1984. gadā Maradona pārcēlās uz Itālijas klubu "Napoli". Šajā komandā viņš spēlēja līdz 1991. gadam – labākos savas karjeras gadus.

1991. gadā futbolists tika diskvalificēts uz 15 mēnešiem – dopinga kontrole konstatēja viņa asinīs kokaīna pēdas.

1994. gadā Maradona kļuva par treneri un sāka vadīt komandu "Mandiyú" no Korjentesas.

Divus mēnešus pēc darba sākuma, pēc konflikta ar vienu no kluba īpašniekiem Maradona atkāpās no posteņa un sāka darbu ar "Racing Club" (1995. gadā), tomēr būtiski panākumi izpalika.

Pēdējos sporta karjeras gadus līdz 1997. gadam viņš pavadīja klubā "Boca Juniors", nospēlēja 29 mačus, iesita 7 vārdus. Pēdējā mačā 1997. gada 25. oktobrī Djego melndzeltejanā "Boca" krekliņā pēdējo reizi izgāja laukumā pret komandu "River Plate". 30. oktobrī, savā 37. dzimšanas dienā, Maradona paziņoja, ka pieliek punktu karjerai.

Pēc sportista karjeras Maradona bija sporta komentētājs un kā eksperts piedalījas sporta programmās.

0