Bauskas alus

Latvija pazaudēs ienākumus no igauņu alkotūrisma: ko lai dara ar akcīzēm

54
(atjaunots 18:06 29.05.2019)
Igauņu alkotūristi atstāj naudu arī pārtikas veikalos, viesnīcās un Latvijas degvielas uzpildes stacijās.

RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Pierobežas Valkas mēru Armandu Kraukli neapmierina Igaunijas valdības lēmums samazināt alkohola cenas, raksta BB.lv.

Igaunijas valdība pirmdien kabinetu sēdē nolēma samazināt akcīzes likmi gan stiprajiem, gan vieglajiem alkoholiskajiem dzērieniem par 25%, sākot arī 2019. gada 1. jūliju, lai ierobežotu pierobežas tirdzniecību dienvidu robežā.

Krauklis, kurš vairākkārt runājis par to, ka valsts pierobežas rajoni ir ieguvēji Igaunijas alkotūristu plūsmas rezultātā, uzskata, ka šis Igaunijas valdības lēmums nodarīs Latvijas budžetam gandrīz 100 miljonu eiro lielus zaudējumus.

"Nav runa tikai par akcīzes nodokli. Runa ir par tūristiem, kuri Latvijā ierodas speciāli un atstāj ievērojamas naudas summas. Viņi Latvijā ēda, nakšņoja, uzpildīja ar degvielu savas automašīnas. Tas nozīmē, ka zaudētāji būs vairāku nozaru uzņēmēji," uzskata Krauklis.

Viņš uzskata, ka Latvijai ir jāpārskata akcīzes politika, sekojot Igaunijas piemēram.

Latvijas Tirgotāju asociācijas prezidents Henriks Danusēvičs apgalvo, ka valstij jāsamazina alkohola akcīzes vismaz par 23%.

"Cilvēki, kas brauc pie mums no Ziemeļiem, šeit ne tikai atpūšas, bet arī iepērkas. Akcīzes nodokļa likmes samazināšana alkoholiskajiem dzērieniem stiprinātu iepirkšanās tūrismu Latvijā," pateica viņš.

Pēc Danusēviča sacītā, iepirkšanās tūrismu var pastiprināt, ja Latvijā samazināsies zemākās cenas reģionā.

"Mēs esam vislabākajā cenu pozīcijā, bet, lai tas tā arī saglabātos un mēs turpinātu būt saistoši somiem un igauņiem, Latvijai akcīzes nodoklis alkoholam jāsamazina vismaz par 23%," pateica viņš.

Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs arī uzskata, ka uz Igaunijas valdības lēmumu ir jāatbild. Nākamnedēļ sapulcēsies darba grupa, kuru vadīs FM parlamenta sekretārs Atis Zakatistovs. Tā izskatīs alkohola akcīzes samazināšanas iespējas arī Latvijā.

"Reģiona līmenī ir svarīgi saglabāt konkurētspēju, tāpēc neredzu lielas problēmas samazināt akcīzi alkoholam," pateica finanšu ministrs, piebilstot, ka šobrīd nevar prognozēt, par cik procentiem Latvijā varētu samazināt alkoholisko dzērienu akcīzes.

54
Pēc temata
Latvija piesaista somu alkotūristus
Latvijas ražotāji aicina valdību cīnīties par alkotūristiem
Igauņu Latvijas alkotūru "vaininieks" aizies no ministra amata
Lāceni, foto no arhīva

Beneficiārs lācis: kādus pārsteigumus sagādā banku piesardzība

14
(atjaunots 12:39 19.10.2020)
Banku sistēmas "kapitālremonta" iebiedētās kredītiestādes liedzas atvērt kontus nevalstiskajām organizācijām.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aptuveni 27% sabiedrisko organizāciju saskaras ar banku represijām, vēstīja Латвийское радио 4.

Kopš Latvijas banku sistēmas "kapitālremonta" kredītiestādes sākušas bez redzamiem iemesliem slēgt kontus gan privātpersonām, gan politiskajām partijām un uzņēmumiem, arī aizsardzības sfērā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija mēģināja atrisināt problēmu. Komisijas sēdē tika aicināti piedalīties Finanšu izlūkošanas dienesta, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji. Ieradās arī sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kuri atklāja savas problēmas: bankas tām slēgušas kontus, skaidrojot, ka biedrības nevar nosaukt patieso labuma guvēju (beneficiāru).

Andris Gobiņš, biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" prezidents pastāstīja, ka biedrībai bijis konts SEB bankā. Banka lika iesniegt organizācijas beneficiāru sarakstu, ko biedrība nevarēja izdarīt un skaidroja, ka biedrība ir cilvēku brīvprātīga apvienība, kuru mērķis nav peļņas gūšanai, biedrībai nav neviena labuma guvēja. Rezultātā biedrības konts bloķēts vienu reizi, otru reizi, līdz kļuva skaidrs, ka jāparaksta dokuments, kas neatbilst patiesībai, vai jāmaina banka. Tika lemts mainīt banku.

"Eiropas Kustība Latvijā" dibināta 1997. gadā, tā ir viena no lielākajām un ietekmīgākajām nevalstiskajām organizācijām Latvijas politikā. Tās galvenais mērķis – stiprināt Latvijas un ES saiknes.

Gobiņš konstatēja, ka ar līdzīgu problēmu saskaras gandrīz visas sabiedriskās organizācijas – tās tiek uzskatītas par riskantām a priori.

Gobiņš pastāstīja, ka vaicājis finansistiem: kā tā? Bankas necenšas cīnīties par katru klientu, tās vienkārši iekļauj biedrības īpaša riska melnajā sarakstā. Bankām patiešām ir vienkāršāk nemocīties ar tādu organizāciju kontiem. Pēc Gobiņa domām, izkropļota ir sabiedriskās organizācijas ideja.

Savukārt biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" direktore Kristīne Zonberga pastāstīja, ka ir vēl viena NVO neizpildāma prasība.

Viņa konstatēja, ka beneficiāri biedrībās bieži nav tie, kas ik dienas strādā organizācijā, tās dibinātāji vienkārši vecuma dēļ vairs nevar strādāt. Pēc viņas domām, bankām ir sava darba specifika, tas ir normāli – uzdot jautājumus, tomēr ir jāņem vērā, ka biedrības – tas nav privātais bizness.

Komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš minēja Latvijas Sarkanā Krusta biedrību vai Latviešu biedrību, kas pastāv 150 gadus, tātad tās dibinātāji fiziski vairs nevar būt organizācijas valdes rindās.

Politiķis atgādināja arī par Latvijas Dabas fondu – kas tur ņems peļņu? Latviešu lācis? Latviešu vāvere, putni vai koki mežos? Viņš konstatēja, ka bankas prasa pierādījumus, kādi dzīvē nav atrodami.

Viņš norādīja, ka nav pamata apsūdzībām par naudas atmazgāšanu NVO – nav nevienas ierosinātas krimināllietas, lai arī valstī ir 24 tūkstoši NVO, neviena sabiedriska organizācija nav saņēmusi notiesājošu tiesas spriedumu.

Zinta Miezaine, "Risinājumu Darbnīca" valdes locekle, pastāstīja, ka Swedbank vienkārši atteikusies viņu apkalpot tāpēc, ka organizācija īsteno kopprojektu ar Moldovu, pat necenšoties noskaidrot, kas tas ir par projektu. Citas bankas meklējumi un konta atvēršana ilga 4 mēnešus, nācies atlaist daļu darbinieku.

Vēl viena organizācija cietusi bankas ABLV slēgšanas dēļ – visi tās konti izmeklēšanas laikā bija iesaldēti, galu galā bija slēgta piekļuve organizācijas labdarības kontam, atbalstu nevar saņemt Zolitūdes traģēdijā cietušo bērni. Cietis arī Teterevu fonds.

Diskusija komisijas sēdē bija asa, atklājās virkne problēmu un finanšu sektora pārspīlējumi, tāpēc deputāti plāno pie problēmas atgriezties.

Komisijas loceklis Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") akcentēja, ka sabiedriskās organizācijas šajā gadījumā nav riskanti klienti, ar tām var sadarboties. Tomēr, acīmredzot, ar mērķi radīt skaistas statistikas atskaites, atsevišķām bankām ir izdevīgāk šķirties no organizācijām.

Politiķis atgādināja, ka bankas var ņemt vērā konkrēto aspektu – sabiedriskajām organizācijām nav labuma guvēju.

14
Tagi:
banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā": Artis Pabriks "uzbraucis" bankām
Ziņas par "aizdomīgiem" Latvijas banku klientiem tiks nodotas ASV
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās
Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

Vidzemē ir visvairāk latviešu, Latgalē nabago: Latvijas reģioni statistikas spogulī

28
(atjaunots 18:13 18.10.2020)
Vienā reģionā katrs piektais nevar atļauties nopirkt jaunu apģērba gabalu nonēsātā vietā, bet otrā vidējs iedzīvotājs var iztērēt simtiem eiro ceļojumam.

RĪGA, 18. oktobris — Sputnik. Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi dažus slēdzienus par Latvijas reģionu iedzīvotāju raksturīgākajām īpašībām.

Gandrīz trešā daļa valsts iedzīvotāju dzīvo Rīgā. Tas ir viens no augstākajiem galvaspilsētā dzīvojošo valsts iedzīvotāju rādītājiem. Tomēr jau 30 gadus šajā pilsētā vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās: 1990. gadā – vairāk nekā 909 tūkstoši cilvēku, bet 2020. gadā – tikai 627,5 tūkstoši. Latviešu Rīgā ir nepilna puse, 47%. 36% - krievi, 4% - baltkrievi, 3% - ukraiņi, vēl 10% - citu mazākumtautību pārstāvji.

Arī citos reģionos pēdējos gadu desmitos vērojama depopulācija. Izņēmums ir tikai Pierīga, kuras iedzīvotāju skaits no 1990. gada sarucis tikai mazliet – no 378,7 tūkst. līdz 374,5 tūkstošiem. Šajā reģionā ir lielākā daļa (33%) mājsaimniecību ar bērniem.

Latviskākais reģions – Vidzeme, kur titulētās nācijas daļa sasniedz 88%. Tai seko Kurzeme ar 77%. Vismazāk latviešu dzīvo Rīgā (47%) un Latgalē (46%).

Iedzīvotāju nodarbinātības ziņā 15-74 gadu vecuma grupā līdera vietu ieņem Rīga (70%) un Pierīga (69%). Zemākais rādītājs ir Latgalē, kur tikai 56% šī vecuma cilvēku ir darbs. Lai arī bezdarbs lielākais ir Latgalē, ilgstoša bezdarba ziņā to apsteidz Vidzeme. Savukārt Kurzemes iedzīvotāji izceļas ar augstāko nodarbinātību ārzemēs – tā strādā 5% reģiona iedzīvotāju.

Nabadzības ziņā katastrofālākais stāvoklis ir Latgalē. Divi no pieciem latgaliešiem dzīvo aiz nabadzības sliekšņa, tas ir augstākais rādītājs Latvijā. 58% reģiona iedzīvotāju nevar atļauties neparedzētus izdevumus, katrs piektais nevar atļauties nopirkt jaunu apģērba gabalu nonēsātā vietā.

Bēdīgais stāvoklis ietekmē arī latgaliešu veselību – šajā reģionā ir lielākais iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka viņu veselības stāvoklis ir slikts un ļoti slikts. Katrs piektais latgalietis nav apmeklējis stomatologu, lai arī tāda vajadzība bijusi. Visbiežāk viņš vienkārši nav varējis atļauties vizīti pie ārsta.

Savukārt par sliktu veselību visretāk sūdzas Pierīgā, šeit arī visbiežāk apmeklē ārstu. Tādas atbildes atbilst zemajam nabadzības līmenim šajos reģionos.

Interesanti, ka laimīgākais reģions ir Zemgale – te ir visvairāk cilvēku, kuri jutuši laimi vai mieru pēdējo četru nedēļu laikā. 2019. gadā zemgalieši ieņēma līdera vietu ceļojumu ziņā – 10 braucieni gadā uz vienu iedzīvotāju. Uz ārzemēm visbiežāk devās Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, ceļojumiem lielākās summas tērē Pierīgas iedzīvotāji – vidēji 673 eiro gadā ārvalstu braucieniem un 244 eiro braucieniem pa Latviju.

28
Tagi:
iedzīvotāji, statistika
Pēc temata
Latviešu skaits sarūk: dzimstība valstī samazinās jau ceturto gadu no vietas
Kariņu neizbrīnīja tas, ka ar 64 eiro nevar izdzīvot
"Triju trešdaļu sabiedrība": kāpēc nabagie Latvijā paliek nabagi
Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei
Dolāri, foto no arhīva

SVF izdomājis, izglābt pasauli: fonda metodes Krievijai draud ar nabadzību

0
Spriežot pēc SVF vadītājas paziņojumiem, lielākā pārnacionālā finanšu organizācija labprāt gribētu atgriezties 1944. gadā vai vismaz atkārtot to, aizbildinoties ar Covid-19 pandēmiju.

Aiz SVF vadības skaņajiem vārdiem par to, ka pasaulei jāpalīdz pārvarēt epidēmijas ekonomiskās un humānās sekas, domājams, slēpjas kaut kas vairāk, pie tam jaunattīstības valstīs pavisam negatīvu reputāciju guvušās finanšu struktūras līderu humānismam noticēs tikai pavisam naivs cilvēks, kurš nekad nav redzējis, kā Vašingtonas organizācijas kārtējie parādnieki apšņāpj sociālās programmas un par grašiem izpārdod valsts uzņēmumus, lai izpildītu "SVF prasības ekonomikas atveseļošanas mērķiem", portālā RIA Novosti konstatēja Ivans Daņilovs. 

Atliek noņemt cepuri amerikāņu priekšā: lai kā valstis, kas nav uzņemtas elitārajā neokoloniālajā klubā G7, censtos pārņemt kontroli pār Starptautisko Valūtas fondu, pagaidām tām neveicas. Zināmi panākumi vērojami – aug Ķīnas (vai pat Krievijas) ietekme lēmumu pieņemšanas procesā. Tomēr pārsvarā jaunattīstības posmā esošo valstu galvenais kreditors (patiesībā – planētas galvenais Šeiloks) vēl joprojām popularizē to pašu "globālisma" versiju, ko nekādi nevar nosaukt par taisnīgu.

Covid-19 epidēmijas sākumā Rietumu mediji un eksperti baidījās no deglobalizācijas, bet tagad "globālais Šeiloks" konstatē: tam vajadzīga vēl viena Bretonvudas konference, tātad pašreizējā (līdz ar paša fonda dibināšanu 1944. gadā tapusī) globalizācijas shēma mirusi epidēmijā, un, kamēr līķis vēl silts, pasaulē steigšus jāpalaiž jauna versija ar uzlabotu imidžu, liekot pamatā solījumus neizplatīt pavisam kanibālisku versiju.

Oficiālajā ziņojumā, kas formāli izskanēja par godu Andoras iekļaušanai fondā, SVF direktore Kristalina Georgijeva paziņoja, ka esot pienācis vēsturisks brīdis:

"Laikā, kad mēs nepacietīgi gaidām iespēju sveikt Andoru kā mūsu 190. locekli, SVF darbs parāda sadarbības un solidaritātes vērtības, uz kuru pamata celta cilvēces brālība. Šodien mūsu priekšā nostājies jauns Bretonvudas moments. Pandēmija, kas aiznesusi jau vairāk kā miljonu dzīvību. Ekonomiskā katastrofa, kas mazinās pasaules ekonomiku par 4,4% šogad un novedīs pie ražošanas lejupslīdes 11 triljonu dolāru apmērā nākamgad. Neaprakstāmais cilvēku izmisums par milzīgajiem satricinājumiem un augošo nabadzību pirmo reizi gadu desmitu laikā. Atkal mūs sagaida divi vērienīgi uzdevumi: cīnīties ar krīzi šodien un būvēt labāku rītdienu."

Tēze par to, ka šodien jācīnās ar globālo ekonomisko krīzi, nav apstrīdama, tomēr koncepcija, ka "labāku rītdienu" visai cilvēcei cels SVF, gan ir apšaubāma. Arī 1944. gada Bretonvudas konferences pieredze izskatās laba un pārliecinoša tikai ierēdņiem Vašingtonā. Pietiks ar vienu apokrifisku epizodi no tālaika konferences, kurā 44 dažādu valstu pārstāvji parakstīja SVF statūtus. Padomju diplomāti pameta konferenci, kad bija iepazinušies ar jaundzimušā globālā kreditora darba noteikumiem, - viņi paziņoja organizatoriem, ka tāda struktūra būs vienkārši "Volstrītas filiāle". Prognoze piepildījās, turklāt tādās formās, kas diezin vai varēja pat sapņos rādīties padomju diplomātiem.

Ir pamats aizdomām, ka "Bretonvuda 2.0" strādās saskaņā ar tiem pašiem principiem. Piemēram, epidēmijas un postošās ekonomiskās katastrofas fonā SVF direktorei nez kāpēc šausmīgi rūp valstu jau saņemto parādu pārskatāmība. Lai aptvertu bažu patieso iemeslu, nāksies patulkot no Vašingtonas birokrātu mēles cilvēciskā valodā un mazliet ieskatīties vēsturē.

Lūk, ko SVF piedāvā:

"Mums jāiet uz priekšu pie lielākas parāda pārskatāmības un jāpastiprina kreditoru koordinācija. Mūs iedvesmo G20 diskusijas par suverēnā parāda noregulēšanas kopējo pamatu un mūsu aicinājums uzlabot suverēnā parāda noregulēšanas arhitektūru, ieskaitot privāto sektoru. Mēs atbalstām šo politiku kopā ar savām dalībvalstīm."

It kā jau "par visu to labāko un pret visu to siltāko". Tomēr, tāpat kā frāze "uz noteikumiem balstītas pasaules kārtības ievērošana" amerikāņu diplomātu mutē nozīmē "Krievijai jāatdod Krima", tā arī šajā gadījumā šifrā "parāda pārskatāmība" runa ir par Ķīnu nevis pārskatāmību. Februārī Japānas ekonomiskais izdevums Quartz rakstīja par SVF un Pasaules bankas cīņu ar Ķīnas augošo ietekmi jaunattīstības valstīs:

"(SVF un Pasaules banka – red.) norūpējušies arī par Ķīnas ietekmi, kas, lai arī nebūdama lielākā kreditore, ir kļuvusi par ārkārtīgi ietekmīgu kapitāla avotu Āfrikas valstīs, kam variantu ir maz vājo ekonomikas parametru dēļ. (..) Ķīna piedāvā ērtu finansēšanas paketi un atbalstu savos valsts uzņēmumos nepieciešamajiem infrastruktūras projektiem visā kontinentā. Pasaules bankas prezidents Deivids Malpass paziņoja, ka problēmu rada pārskatāmības trūkums. "Viena no praktiskajām problēmām, ar ko tagad saskaramies, ir tā, ka daži jaunie kreditori nav Parīzes kluba locekļi, tāpēc, manuprāt, kad mēs par to runājam, cilvēkiem ar to jāsaprot Ķīna, - teica Malpass. – Viņi (Ķīnas struktūras – aut.) ir palielinājuši kreditēšanas apjomu. Zināmā mērā tas ir labi. Mēs gribam vairāk kreditēt jaunattīstības valstis. Taču (..) bieži vien viņu kontraktos ir punkts par neizpaušanu, kas liedz Pasaules bankai vai privātajam sektoram redzēt, kādi ir līguma noteikumi."

Patiesībā SVF gribētu, lai jautājumu par to, kam Ķīna - gan valsts struktūru vai banku, gan privāto kompāniju līmenī – atlaidīs parādus, lemtu nevis pati Ķīna divpusējās sarunās, bet gan kaut kādā daudzpusējā formātā, kopā ar SVF un rietumvalstīm. Tas nav mēģinājums būvēt jaunu vispasaules finansiālo brālību, bet gan vēlme par katru cenu aizsargāt pašreizējo jaunattīstības valstu kreditēšanas neokoloniālo shēmu, kam ļoti traucē Pekina. Vēl vairāk: kāpēc gan, ņemot vērā tos pašus apsvērumus,  fonda vadība nevarētu pieprasīt Krievijai "atlaist" tos trīs miljardus dolāru, ko tai parādā Ukraina? Apsūdzēt Maskavu par pārskatāmības trūkumu un nevēlēšanos palīdzēt epidēmijā smagi cietušai valstij? Tas patiešām būs Vašingtonas fonda stilā.

Vēl viens princips, ko SVF plāno likt gaišās globālās nākotnes pamatos, tieši apdraud Krievijas ekonomisko drošību un budžetu:

"Tieši tāpat kā pandēmija ir parādījusi, ka mēs vairs nevaram ignorēt drošības pasākumus veselības aprūpes jomā, mēs vairs nevaram atļauties ignorēt klimata pārmaiņas. Tas ir mūsu trešais imperatīvs.

Īpašu uzmanību mēs pievēršam klimata pārmaiņām, jo tām ir izšķiroša nozīme makrolīmenī un tās nopietni apdraud izaugsmi un labklājību. Tas ir ļoti nozīmīgi planētas iedzīvotājiem. (..)

Mūsu pētījumi liecina, ka, pareizi kombinējot zaļās investīcijas un augstākas ogļūdeņraža cenas, mēs varam panākt izmešu samazināšanu līdz nullei līdz 2050. gadam un palīdzēt radīt miljoniem jaunu darba vietu. Mums ir vēsturiska iespēja uzbūvēt ekoloģiski drošāku pasauli – plaukstošāku un darba vietām bagātu. Ar zemām procentu likmēm pareizās investīcijas šodien var nest četrkāršas dividendes rīt: novērst zaudējumus nākotnē, stimulēt ekonomiskos labumus, glābt dzīvības un nest sociālos un ekoloģiskos labumus visiem."

Lūk, ko tas nozīmē patiesībā: Rietumi, kam bijusi iespēja 150 gadus izbaudīt strauja tehnoloģiskā progresa rezultātus, kas bija iespējams, pateicoties plašajam ogļūdeņražu pielietojumam, saglabās savas bagātības, bet visa pārējā pasaule tiks pazemojoši piespiesta mūžīgi nīkt nabadzībā ar "klimata aizsardzības" lozungiem, kas patiesībā nozīmē aizliegumu iegūt lētu elektroenerģiju, pieejamu benzīnu, pieejamas cenas par apkuri ziemā un pat elementāru iespēju nodrošināt netraucētu elektroenerģijas apgādi.

Aktīvistu pikets pie Ukrainas prezidenta administrācijas ēkas
© Foto : Центр Противодействия коррупции

Vienīgās darba vietas, ko radīs zaļā enerģētika, ir darba vietas starptautiskajiem ierēdņiem, ekoaktīvistiem un peļņa Eiropas un Amerikas zaļās enerģētikas kompāniju akcionāriem, kuri var ar varu pārdot savu produkciju par augstākām cenām uz valsts un patērētāju rēķina. "Augstas ogļūdeņraža cenas", par ko runā SVF vadītāja, ir to pašu "ogļūdeņraža trafiku" priekšvēstnesis, ko Eiropas Savienība periodiski draud noteikt Krievijai atriebībā par to, ka tā ir pārāk nekaunīga – tai ir pašai sava lēta gāze un lēta nafta.

Ja tiks ieviesti ogļūdeņražu tarifi, Krievijas kompānijas (un Krievijas budžets līdz ar tā sociālajām programmām) zaudēs desmitiem miljardu dolāru gadā, toties Grētas Tūnbergas fani un zaļās ekonomikas piekritēji būs laimīgi. SVF tēlotā gaišā nākotne – tā ir Orvela valodas cienīga antiutopija: ekoloģija ir nabadzība, pārskatāmība – pakļaušanās Vašingtonai un SVF. Mūsu priekšā patiešām ir vēsturisks brīdis, taču ne "Bretonvudai 2.0", bet gan tam, lai galīgi piebeigtu globalizācijas monstru, kas dzimis ASV 1944. gadā.

0
Tagi:
koronavīruss, ekonomika, Ukraina, Eiropas Savienība, Krievija, Starptautiskais Valūtas fonds