Eiro naudaszīmes kuģītis. Foto no arhīva

Eiropas Savienības budžets: kurš maksā un kurš saņem

66
(atjaunots 17:09 28.05.2019)
Desmit valstis iemaksā ES budžetā vairāk, nekā saņem no tā.

RĪGA, 28. maijs – Sputnik. Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanu beigām ES gaidāms jauns liels pasākums – budžeta apstiprināšana, raksta BBC.

Reizi septiņos gados ES apstiprina ilgtermiņa budžetu. Visu ES dalībvalstu līderiem tas ir jāratificē, tāpēc budžeta pārrunas mēdz būt ilgstošas. Pēdējo budžetu laika periodam no 2014. līdz 2020. gadam, kurā pirmo reizi ES vēsturē tika samazināti reālie izdevumi, pieņēma 2013. gadā.

Balstoties uz ilgtermiņa budžetu, Eiropas Parlamenta un 28 ES dalībvalstu valdību pārstāvji ik gadu apstiprina nākamā gada budžetu. Pēdējā pieejamā budžeta analīze, par 2017. gadu, palīdz saprast, cik daudz katra ES valsts iemaksā kopīgajā budžetā, un cik daudz saņem no tā.

Desmit valstis iemaksā ES budžetā vairāk, nekā saņem no tā – tā ir Lielbritānija, Vācija, Francija, Itālija, Nīderlande, Austrija, Somija, Zviedrija, Dānija un Īrija. Galvenais donors bija Vācija (12,8 miljardi eiro), tai sekoja Lielbritānija (7,43 miljardi eiro).

Katra valsts iemaksā budžetā vienādu procentu no nacionālajiem ienākumiem, tāpēc bagātas valstis maksā vairāk, bet nabadzīgas – mazāk. Tāpat ES patur 75% no muitas, lauksaimniecības nodevām, un cukura nodokļa par precēm, kuras ienāk muitas savienībā.

ES tērē naudu plašam projektu spektram, taču apmēram 80% budžeta izdevumu aiziet divām nozarēm: lauksaimniecība un nabadzīgo reģionu attīstība. Tāpēc nabadzīgās valstis ar lielu fermu skaitu saņem visvairāk.

Galvenais ES ienākumu saņēmējs ir Polija (tā saņem vairāk, nekā iemaksā), tai seko Grieķija, Rumānija, Ungārija un Portugāle. Luksemburga un Beļģija, vienas no bagātākajām ES valstīm, arī ir budžeta līdzekļu saņēmēju sarakstā – tām kompensē tādu ES iestāžu uzturēšanu kā Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments.

ES karogs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Ja pārskaita iemaksas un izmaksas pārrēķinā uz vienu iedzīvotāju, tad aina kļūs citādāka. Visvairāk līdzekļu, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ES budžetā iemaksā Nīderlande, tai seko Zviedrija, Vācija, Dānija un Lielbritānija.

Saņēmēju saraksta priekšgalā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir Luksemburga – valstī ar iedzīvotāju skaitu 600 tūkstoši cilvēku atrodas liels ES iestāžu skaits. Citi lieli saņēmēji ir Lietuva, Igaunija, Grieķija, Ungārija un Latvija.

Nīderlande ir arī lielākais donors attiecībā uz IKP – 2017. gadā šī valsts atdevusi ES budžetam 0,47% no tās IKP. Otrajā vietā ir Vācija, tālāk seko Zviedrija un Lielbritānija.

Lielākie saņēmēji ir Lietuva, Bulgārija un Ungārija, kuras no ES budžeta saņem no 2% līdz 3% no IKP. Grieķija, Igaunija, Latvija, Rumānija un Polija saņem apmēram 2% no IKP.

66
Pēc temata
Nav bēgļu – nav naudas: Latvijai samazinās ES finansējumu
Latvija ir ES absolūtais līderis pēc ekoloģisko nodokļu daļas budžetā
Brexit sekas: Latvijai tiks samazināts ES finansējums
ES fondu kavēšanās var negatīvi ietekmēt budžeta izpildes rezultātus
Finanšu ministrijas ēka, foto no arhīva

Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu

0
(atjaunots 15:42 09.07.2020)
JKP cenšas izpildīt vismaz vienu no saviem priekšvēlēšanu solījumiem – palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro, taču koalīcijas partneri nevēlas radīt papildu slogu uz budžetu un nesteidzas sniegt "jaunajiem konservatoriem" šādu trumpi pirms vēlēšanām Rīgā.

RĪGA, 9. jūlijs – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Jaunās konservatīvās partijas (JKP) ultimāta dēļ koalīcijas partneri bijuši spiesti apturēt pārrunas par izmaiņām valsts nodokļu sistēmā.

"Jauno konservatoru" pārstāvji pieprasīja iekļaut nākamā gada budžeta projektā vienu no saviem priekšvēlēšanu solījumiem – palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro. Tiesa, koalīcijas partneri pagaidām atturīgi izturas pret šo iniciatīvu, uzskatot to par budžetam pārāk dārgu. Neapliekamā minimuma palielināšana izmaksās budžetam papildu 120 miljonus eiro gadā, kas, pēc partiju pārstāvju sacītā, apšauba plānoto mediķu un skolotāju algu palielinājumu. Koalīcijā ir gatavi apspriest neapliekamā minimuma palielināšanu, taču pakāpeniski un, noteikti, ne no nākamā gada sākuma.

"Jauno konservatoru" motīvi ir skaidri: teju katrā Saeimas sēdē viņiem nākas uzklausīt publiskus pārmetumus no opozīcijas puses par priekšvēlēšanu solījuma "3x500" neizpildīšanu: palielināt līdz 500 eiro minimālo pensiju, minimālo algu un neapliekamo minimumu. Pateicoties šiem dāsnajiem solījumiem partija iekļuva Saeimā, taču pagaidām neviens no tiem nav izpildīts. Šobrīd ir piemērots laiks – vismaz viena programmas punkta izpildīšana sniegs partijai papildu trumpjus pirms Rīgas domes ārkārtas vēlēšanām.

Pēc Jaunās konservatīvās partijas pārstāvja Gata Eglīša sacītā, neapliekamā minimuma palielināšana līdz 500 eiro ļaus pasargāt tos iedzīvotājus, kuri šobrīd strādā atvieglotajos nodokļu režīmos (tieši atvieglotos nodokļu režīmus arī paredz atcelt valdība gaidāmās nodokļu reformas īstenošanas gaitā). JKP politiķi neapmierina tas, ka iespējamā neapliekamā minimuma pacelšana tika apspriesta arī iepriekš, Finanšu ministrijas darba grupas sēdēs, taču tālāk par sarunām lieta tā arī nebija virzījusies. Pašlaik, pēc Eglīša sacītā, Finanšu ministrija uzskata neapliekamā minimuma palielināšanas projektu par finansiāli pārāk apjomīgu nākamā gada budžeta iespējām. Budžets to "nepavilks".

No finanšu ministra Jāņa Reira izteiktajiem paziņojumiem arī izriet tas, ka JKP iniciatīva, būtībā, ir bloķējusi darbu pie nodokļu reformas. Tāpat viņš paskaidroja, ka reformas būtība ir sagatavot bāzi iespējamajam mediķu un skolotāju algu palielinājumam, taču tajā skaitā tika atrisinātas arī to cilvēku sociālās aizsardzības jautājumi, kuri strādā atvieglotos nodokļu režīmos. Viens no variantiem ir aizliegt darba devējiem pieņemt darbā cilvēkus, nenodrošinot viņiem sociālo aizsardzību (citiem vārdiem sakot, nemaksājot par viņiem sociālo nodokli).

"Pašreizējā situācijā šis ir nolikts uz pauzes vai bremzēm, jo tiek diskutēts arī par kādām papildu prasībām. Līdz ar to sarunas patlaban ir gaidīšanas režīmā," atzīmēja Jānis Reirs.

Pēc viņa sacītā, visi iepriekšējie darbi ar JKP iniciatīvu ir "novesti pie nulles", tādēļ valdība nespēs pacelt algu mediķiem, pedagogiem un IeM sistēmas darbiniekiem, nepalielinot nodokļu maksātāju loku (būtībā, runa ir par mikrouzņēmumu un citu speciālo nodokļu režīmu atcelšanu).

Finanšu ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Zakatistovs (KPV LV) izteicās tiešāk attiecībā uz koalīcijas partneriem. Viņš paziņoja, ka, izvirzot savas prasības, JKP ignorē valdības doto saistību paaugstināt no nākamā gada algas mediķiem, skolotājiem un iekšlietu sistēmas darbiniekiem.

"Sajūta, ka JKP vīzija ir nodrošināt piena upes un ķīseļa krastus uz budžeta deficīta rēķina. Bet tas ir fiskāli bezatbildīgi. Cilvēku algas ir lielāka prioritāte nekā neapliekamā minimuma strauja celšana. Bet JKP ir iestājušies pozā," pauda sašutumu politiķis.

Runājot par skaitļiem, Eglītis piekrita tam, ka neapliekamā minimuma paaugstināšana radīs papildu slogu uz budžetu. Taču ņemot vērā to, ka, samazinot nodokļu slogu, cilvēkiem faktiski "uz rokām" paliks vairāk naudas, galīgais budžeta slogs sastādīs nevis 120 miljonus, bet gan mazāk nekā 100 miljonus eiro.

Pašlaik vairums aptaujāto politiķu sliecas pie domas, ka JKP iniciatīva ir jāskata nodokļu reformas kontekstā (taču būtu pareizi, ja visi jaunieviesumi stātos spēkā vienlaicīgi – no nākamā gada 1. janvāra). Un jau pēc nodokļu izmaiņu bāzisko pozīciju apstiprināšanas var pāriet pie 2021. gada budžeta projekta apspriešanas.

Saistot JKP iniciatīvu ar mediķu un policistu algām, koalīcijas "partneri", protams, tiecas nostādīt partiju neizdevīgā pozīcijā vēlētāju acīs. Skaidrs, ka strīdu karstākais punkts neapliekamā minimuma jautājumā būs pirms Rīgas domes vēlēšanām.

0
Pēc temata
Ārstu un skolotāju algu palielināšanai Latvijā var pārskatīt nodokļu sistēmu
Vidējā alga Latvijā pirmajā ceturksnī – 812 eiro pēc nodokļu nomaksas
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Nemaksā nodokļus – tevi aprīs: VID nolasīja lekciju skolēniem

Ekonomists pastāstīja par rekordlielu cenu starpību Lietuvā un Polijā

43
(atjaunots 08:08 06.07.2020)
Ekonomists uzskata, ka zemās cenas Polijā saistītas ar spēcīgu konkurenci iekšējā tirgū un vājo valūtas kursu.

RĪGA, 6. jūlijs – Sputnik. Preču un pakalpojumu patēriņa cenas Polijā vidēji ir par piekto daļu zemākas nekā Lietuvā, un cenu līmeņa starpība jau sasniegusi 20%, savā lapā Facebook konstatēja Luminor ekonomists Žigimants Maurics.

"Polija atgādina Eiropas Ķīnu, kurp saplūst ne tikai lietuvieši, bet arī citu kaimiņvalstu iedzīvotāji, lai iegādātos lētākas preces un pakalpojumus. Polijas zemās cenas nosaka augstā konkurence iekšzemes tirgū un (pārlieku) vājais Polijas zlota kurss, kas šīs krīzes laikā novājējis vēl par pieciem procentiem. Tātad cenu līmeņa starpība starp Lietuvu un Poliju, rēķinot eiro, sasniegusi rekordlielos 20 procentus," ekonomista teikto citēja Sputnik Lietuva.

Maurics piebilsa, ka pat gadījumā, ja Lietuvas iedzīvotāji nebrauc pēc Polijas precēm, kaimiņvalsts produkcija tik un tā nokļūst Lietuvas tirgū. Lietuvas ārējās tirdzniecības deficīts ar Poliju 2019. gadā sasniedza rekordu – 1,7 miljardus eiro un bija trīsreiz lielāks nekā ar Ķīnu.

Vienlaikus ekonomists ir pārliecināts, ka zemāka PVN likme pārtikas produktiem Viļņai nepalīdzēs, jo pārtikas preces veido vien ceturto daļu kopējo izdevumu. Pēc viņa domām, Lietuvas vienīgā cerība ir spēcīgāks zlota apmaiņas kurss.

Viens no faktoriem, kas varētu to pastiprināt, ir pasaules ekonomikas stabilizācija, jo Polijas zlota apmaiņas kurss krītas ekonomiskās krīzes laikā un nostiprinās izaugsmes periodā.

Tāpat Maurics uzsvēra politiskās situācijas ietekmi uz Polijas kursu, konkrēti – pašreizējās prezidenta vēlēšanas.

"Tāpēc atliek cerēt, ka Polijas prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā 12. jūlijā uzvarēs kandidāts, kurš sola lielāku stabilitāti attiecībās ar ES, un ekonomiskā situācija pasaulē stabilizēsies, jo citādi mēs nevarēsim izvairīties no vēl viena starptautiskās un pārrobežu tirdzniecības rekorda šogad," viņš uzrakstīja.

Lietuvas iedzīvotāji nereti brauc uz kaimiņvalstīm pēc pirkumiem, jo tur cenas ir zemākas, nekā Lietuvā. Cita starpā viņi iegādājas pārtikas preces un alkoholu.

Iepriekš Sputnik Lietuva korespondents aprunājās ar Viļņas iedzīvotājiem, kuri brauc iepirkties uz Poliju. Cilvēki konstatēja, ka šie braucieni ļauj ietaupīt vairākus simtus eiro.

43
Tagi:
ekonomika, Polija, Lietuva
Pēc temata
Uzzināt savu cenu: eksperti aprēķināja dzīves izmaksas Latvijā
Pametam ballīti: kas sagaida Latvijas pierobežas tirdzniecību
Covid-19 ietekmējis augļu un dārzeņu tirdzniecību: kāpēc cenas mainās katru dienu
Aprīlī Latvijā augušas produktu cenas – dažas pat vairāk nekā uz pusi