Eiro naudaszīmes kuģītis. Foto no arhīva

Eiropas Savienības budžets: kurš maksā un kurš saņem

68
(atjaunots 17:09 28.05.2019)
Desmit valstis iemaksā ES budžetā vairāk, nekā saņem no tā.

RĪGA, 28. maijs – Sputnik. Pēc Eiropas Parlamenta vēlēšanu beigām ES gaidāms jauns liels pasākums – budžeta apstiprināšana, raksta BBC.

Reizi septiņos gados ES apstiprina ilgtermiņa budžetu. Visu ES dalībvalstu līderiem tas ir jāratificē, tāpēc budžeta pārrunas mēdz būt ilgstošas. Pēdējo budžetu laika periodam no 2014. līdz 2020. gadam, kurā pirmo reizi ES vēsturē tika samazināti reālie izdevumi, pieņēma 2013. gadā.

Balstoties uz ilgtermiņa budžetu, Eiropas Parlamenta un 28 ES dalībvalstu valdību pārstāvji ik gadu apstiprina nākamā gada budžetu. Pēdējā pieejamā budžeta analīze, par 2017. gadu, palīdz saprast, cik daudz katra ES valsts iemaksā kopīgajā budžetā, un cik daudz saņem no tā.

Desmit valstis iemaksā ES budžetā vairāk, nekā saņem no tā – tā ir Lielbritānija, Vācija, Francija, Itālija, Nīderlande, Austrija, Somija, Zviedrija, Dānija un Īrija. Galvenais donors bija Vācija (12,8 miljardi eiro), tai sekoja Lielbritānija (7,43 miljardi eiro).

Katra valsts iemaksā budžetā vienādu procentu no nacionālajiem ienākumiem, tāpēc bagātas valstis maksā vairāk, bet nabadzīgas – mazāk. Tāpat ES patur 75% no muitas, lauksaimniecības nodevām, un cukura nodokļa par precēm, kuras ienāk muitas savienībā.

ES tērē naudu plašam projektu spektram, taču apmēram 80% budžeta izdevumu aiziet divām nozarēm: lauksaimniecība un nabadzīgo reģionu attīstība. Tāpēc nabadzīgās valstis ar lielu fermu skaitu saņem visvairāk.

Galvenais ES ienākumu saņēmējs ir Polija (tā saņem vairāk, nekā iemaksā), tai seko Grieķija, Rumānija, Ungārija un Portugāle. Luksemburga un Beļģija, vienas no bagātākajām ES valstīm, arī ir budžeta līdzekļu saņēmēju sarakstā – tām kompensē tādu ES iestāžu uzturēšanu kā Eiropas Komisija un Eiropas Parlaments.

ES karogs
© Sputnik / Владимир Астапкович

Ja pārskaita iemaksas un izmaksas pārrēķinā uz vienu iedzīvotāju, tad aina kļūs citādāka. Visvairāk līdzekļu, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ES budžetā iemaksā Nīderlande, tai seko Zviedrija, Vācija, Dānija un Lielbritānija.

Saņēmēju saraksta priekšgalā, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, ir Luksemburga – valstī ar iedzīvotāju skaitu 600 tūkstoši cilvēku atrodas liels ES iestāžu skaits. Citi lieli saņēmēji ir Lietuva, Igaunija, Grieķija, Ungārija un Latvija.

Nīderlande ir arī lielākais donors attiecībā uz IKP – 2017. gadā šī valsts atdevusi ES budžetam 0,47% no tās IKP. Otrajā vietā ir Vācija, tālāk seko Zviedrija un Lielbritānija.

Lielākie saņēmēji ir Lietuva, Bulgārija un Ungārija, kuras no ES budžeta saņem no 2% līdz 3% no IKP. Grieķija, Igaunija, Latvija, Rumānija un Polija saņem apmēram 2% no IKP.

68
Pēc temata
Nav bēgļu – nav naudas: Latvijai samazinās ES finansējumu
Latvija ir ES absolūtais līderis pēc ekoloģisko nodokļu daļas budžetā
Brexit sekas: Latvijai tiks samazināts ES finansējums
ES fondu kavēšanās var negatīvi ietekmēt budžeta izpildes rezultātus
Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis, foto no arhīva

Dombrovskis: budžeta sastādītāji nespēj pārvaldīt valsti

31
(atjaunots 18:08 19.10.2020)
Valdībai izdevies atrast naudu mediķu algu celšanai tikai uz pašvaldību izdevumu apšņāpšanas rēķina.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. 2021. gada budžets liecina par izmisumu un valdības nespēju vadīt valsti, uzskata Saeimas neatkarīgais deputāts, Budžeta komisijas loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Savas domas viņš atklāja radio Baltkom ēterā.

Aizvadītajā nedēļā, kad Saeima nobalsoja par budžeta paketes nodošanu komisijām, Dombrovskis savā lapā Facebook pastāstīja:

"Es cenšos katram budžetam atrast kādu ietilpīgu apzīmējumu. Tādējādi 2020. gada budžeta projekts bija (vēlētāju) "uzmešanas budžets". 2021.gada budžeta projektu es sauktu par "izmisuma budžetu".

Kāpēc? Paskaidrošu nākamnedēļ".

Radio ēterā viņš paskaidroja, ka budžeta projekts nepārprotami liecina – Latvijas valdība nekontrolē situāciju valstī.

"Jātniekam ir jāsēž zirgā, jākontrolē situācija. Citādi viņš ir zem zirga vēdera. Šis budžets skaidri liecina, ka jātnieks ir zem zirga. Zirgs viņu nes nezināmā virzienā," teica deputāts.

Pēc viņa vārdiem, mediķu algu palielināšanai 2021. gadā valdošie atraduši naudu, vienkārši pārvelkot deķi no pašvaldībām.

"Ilgus gadus bija ienākumu nodokļa sadales proporcija: 80% - pašvaldībām, 20% - valstij. Tā nemainījās pat 2008.-2009. gg. smagajā krīzē. Šodien mēs redzam, ka valdība palielinājusi savu daļu līdz 25% un tā sameklējusi naudu mediķu algām," piezīmēja Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka visi lēmumi par pabalstu celšanu, pēc būtības, ir piespiedu kārtā pieņemti, jo šogad Satversmes tiesa pēc tiesībsarga Jura Jansona prasībām novērtēja, cik adekvāta ir sociālās aizsardzības sistēma valstī un atzina, ka Satversmei tā neatbilst.

"Otrs svarīgais "izmisuma budžeta" aspekts: visas piemaksas sociālajā sfērā ir saistītas ar Satversmes tiesas lēmumiem. Tātad valdība nav gatava palīdzēt bez piespiešanas. Trešais – mikrouzņēmumu nodokļu sistēmas iznīcināšana, ko es prognozēju jau pirms pusgada," teica deputāts.

No 1. janvāra mikrouzņēmums saglabās savu statusu, ja tajā būs nodarbināts tikai 1 cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbinieki, kā agrāk. No 15% līdz 25% pieaugs nodoklis, ko nāksies maksāt no gada apgrozījuma līdz 20 tūkstošu eiro apmērā. No apgrozījuma 20-40 tūkstošu eiro apmērā gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet pie darba parastajā nodokļu režīmā.

31
Tagi:
Latvija, budžets, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Jurists: Latvija 30 gados iedzinusi postā ekonomiku un var palikt ar pusmiljonu cilvēku
Pacienti ietaupīja 5 miljonus eiro, bet budžeta naudas zālēm atkal nepietiek
"Lieciet mierā kultūru": pie Saeimas norisinājās protesta akcija
Eiro, foto no arhīva

Uzkrājumu pat vienas algas apmērā valstī nav 64% iedzīvotāju

27
(atjaunots 14:53 19.10.2020)
Situācijā, kad cilvēkam ir viens vai vairāki no viņa materiāli atkarīgi cilvēki, taču nav uzkrājumu vai apdrošināšanas, valstī ir 29% iedzīvotāju. 64% iedzīvotāju nav uzkrājumu pat vienas algas apmērā.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aptuveni pusei iedzīvotāju Latvijā (52%) ir tuvinieki, kas atkarīgi no viņu ienākumiem, tomēr trešajai daļai nav nekādu uzkrājumu vai dzīvības apdrošināšanas, kas nelaimes gadījumā ļautu vismaz daļēji atvieglot ģimenes un tuvinieku ikdienas dzīvi. Par to liecina Swedbank pētījums, vēsta Тvnet.lv.

Situācijā, kad cilvēkam ir viens vai vairāki no viņa materiāli atkarīgi cilvēki, taču nav uzkrājumu vai apdrošināšanas, valstī ir 29% iedzīvotāju. Igaunijā šī daļa sastāda 24%, Lietuvā – tikai 17%.

Mazliet vairāk nekā 25% pētījuma dalībnieku Baltijas valstīs atzina, ka viena ģimenes apgādātāja ilgstošas slimības vai nāves gadījumā viņi varētu segt ikdienas izdevumus tikai 1-3 mēnešu laikā (Latvijā - 32%, Igaunijā - 28%, Lietuvā - 27%). Tas nozīmē, ka pēc uzkrājumu iztērēšanas būtu nepieciešamas būtiskas pārmaiņas ikdienas dzīvē, lai pielāgotos jaunajiem apstākļiem.

Augstākā riska grupā ir cilvēki ar vienu vai vairākiem apgādājamajiem un kredītsaistībām.

Swedbank dati liecina, ka tikai 16% aktīvo klientu ir drošības spilvens vismaz trīs mēnešalgu apmērā, taču lielākajai daļai (64%) nav uzkrājumu pat vienas algas apmērā.

Iepriekš vēstīts, ka vismaz vienu reizi pēdējā gada laikā 45% mājsaimniecību Latvijā ir saskārušies ar līdzekļu trūkumu ikdienas vajadzību segšanai.

Vismaz viens aizņēmums ir 58% Latvijas iedzīvotāju. Visbiežāk tā ir kredītkarte (19%), mājokļa kredīts (18%) vai neliels patēriņa aizņēmums (16%). Spilgti izteiktas grūtības ir cilvēkiem, kam ir trīs vai vairāk dažādu aizņēmumu: tādas ģimenes daudz biežāk pakļautas finanšu trūkuma riskam, ja nākas segt kaut kādus ārkārtas izdevumus – 58% (pret 39% vidējiem).

27
Tagi:
iedzīvotāji, Finanses, Latvija
Pēc temata
Jauno nodokļu kanibāliskā loģika: kā iznīcināt mikrouzņēmumus
Latvijas iedzīvotāji sākuši vairāk krāt. Bet ne vairāk par tūkstoti eiro
"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs un Eiropas Padomes ģenerālsekretāre Marija Peičinoviča-Buriča

Lavrovs apsprieda ar EP vadītāju krievu diskrimināciju un nacisma glorifikāciju Baltijā

0
(atjaunots 11:06 20.10.2020)
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs pastāstīja, ka piesaistījis Eiropas Padomes ģenerālsekretāres uzmanību krievvalodīgo iedzīvotāju diskriminācijas problēmai Baltijas valstīs un Ukrainā.

RĪGA, 20. oktobris — Sputnik. Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs sarunā ar Eiropas Padomes ģenerālsekretāri Mariju Peičinoviču-Buriču apsprieda krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju Baltijas valstīs un Ukrainā, vēsta RIA Novosti.

19. oktobrī ar Marija Peičinoviča-Buriča atradās darba vizītē Maskavā. Lai arī Horvātijas pārstāve jau vairāk nekā gadu ieņem vadošo amatu EP, tā ir viņas pirmā vizīte Krievijā. Tikšanās gaitā puses apsprieda organizācijas darbību, Maskavas darbu tajā, krievu valodas diskriminācijas jautājumus Ukrainā un Baltijas valstīs, ūdens blokādi Krimas pussalā un citas problēmas.

Jautājumā par krievvalodīgo iedzīvotāju diskrimināciju Lavrovs atzīmēja: "Mēs runājām par to, ka turpinās masveida cilvēktiesību pārkāpumi, tiek pārkāptas miljoniem cilvēku tiesības EP telpā krievu un krievvalodīgo iedzīvotāju atklātās diskriminācijas aspektā Ukrainā un Baltijas valstīs."

Tāpat Lavrovs piesaistīja Peičinovičas-Buričas uzmanību tam, ka ir nepieļaujama nacistisko noziedznieku un viņu līdzskrējēju glorifikācija, karavīriem – Eiropas atbrīvotājiem veltīto pieminekļu sagraušana. "Esam pārliecināti, ka Eiropas Padome kā struktūra, kas pretendē uz vadošās tiesībsargājošās organizācijas statusu kontinentā, nevar ignorēt šīs, atklāti sakot, kaunpilnās parādības," akcentēja Krievijas ārlietu ministrs.

0
Tagi:
krievu valoda, nacisma glorifikācija, Ukraina, Baltija, Lavrovs
Pēc temata
Lavrovs atgādināja Jaglandam par nacionālo mazākumtautību problēmām Baltijā
Lavrovs apšaubījis, vai Krievijai ir izdevīgas kaimiņattiecības ar Baltiju
Lavrovs: nacistu attaisnošana Baltijā nav pieļaujama
Sergejs Lavrovs: paziņojumi par Krievijas draudiem Baltijas valstīm ir absurdi