Latvijas Pasts

Saņem mazāk nekā "minimālo": kādas profesijas Latvijā nav godā

152
(atjaunots 20:17 10.05.2019)
Jau otro gadu viszemāk apmaksātā profesija Latvijā ir pastnieks.

RĪGA, 11. maijs — Sputnik. Pērn Latvijā par 6% pieauga algas, taču dažās nozarēs darbinieki saņem mazāk nekā minimālo algu, piemēram, kultūras, sabiedriskās ēdināšanas un tirdzniecības darbinieki, raksta Dienas Bizness.

Savdabīgā vissliktāk apmaksāto profesiju reitingā desmito vietu ieņem bibliotekāri, kuri vidēji saņem 511 511 eiro. Gada laikā viņu alga pieaugusi par 41 eiro.

LIZDA protesta akcija
© Sputnik / Sergey Melkonov

Mazliet vairāk saņem oficianti – 501 eiro. Pērn šīs profesijas pārstāvji saņēma 446 eiro "uz rokas".

Viņiem seko pārdevēji, kuri saņem 473 eiro pēc nodokļu nomaksas. Pērn viņu vidējā alga veidoja 436 eiro, tātad gada laikā tā pieaugusi par 37 eiro.

Vēl mazāka ir istabeņu alga – vidēji 470 eiro "uz rokas.

Maz pelna arī floristi - 470 eiro, pērn – 450 eiro.

Reitinga vidū atrodas aukles, kuras pēc nodokļu nomaksas vidēji saņem 450 eiro, bet pērn – vien 400 eiro.

Kasieri uz rokas saņem vidēji 443 eiro.

Algas līmeņa antilīderu reitinga trijniekā ir sanitāri, apkopējas un pastnieki. Sanitāri saņem uz rokas 400 eiro, pērn – 360 eiro. Apkopējas pērn vidēji pelnīja 356 eiro, šogad – 395, pieaugums - 40 eiro.

Pastnieki jau otro gadu atrodas autsaideros ar algu 375 eiro apmērā uz rokas. Gada laikā viņu alga pieaugusi tikai par 25 eiro.

Šobrīd minimālā alga ir 430 eiro, vidējā alga saskaņā ar žurnāla "Kapitāls" pētījumu, ko tas organizēja sadarbībā ar kadru atlases kompāniju CV-Online Latvia, - 948 eiro uz rokas.

Pētījums parādīja, ka algu 850 eiro apmērā saņem vismaz puse aptaujāto. Uzņēmumos ar valsts kapitālu vidējā alga gada laikā pieaugusi gandrīz par 11% - līdz 821 eiro, vietējos uzņēmumos ar privāto kapitālu – gandrīz par 7%, līdz 907 eiro, starptautiskajos privāta kapitāla uzņēmumos – par 4%, līdz 1057 eiro. Zemākā alga ir mazajos uzņēmumos, un gada laikā tā augusi tikai par 5%.

Algas Latvijas reģionos pērn mazliet pietuvojies galvaspilsētas līmenim. Rīgā tās vidēji bija par 34% lielākas nekā citās pilsētās un reģionos, un gada laikā starpība sarukusi par 7 procentpunktiem. Vidējā alga pēc nodokļu nomaksas Rīgā pārsniegusi 1000 eiro, bet Rīgas reģionā un Jūrmalā sasniegusi 960 eiro.

Zemākā vidējā alga Latgalē – 667 eiro; Vidzemē – 777 eiro, Zemgalē – 749 eiro, Kurzemē – 746 eiro.

Veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozarē algas pieaugušas par 12,6%, izglītībā – gandrīz par 9%, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un mežsaimniecībā – vairāk nekā par 8%.

Pērn lielākās algas tika izmaksātas IT un programmēšanas speciālistiem – 1285 eiro, viņiem seko banku un finanšu pakalpojumu nozare – 1137 eiro, trešajā vietā seko telekomunikāciju nozare – 1086 eiro.

152
Pēc temata
Uz papīra viss ir lieliski: Latvijas iedzīvotājiem sola vidējo algu 1128 eiro apmērā
Latvijas iedzīvotājus sagaida algas pielikums: uzņēmēji patukšos savas kabatas
Tikai jāiedod 1000 eiro alga: Latvijā cenšas piecelt strādniekus no dīvāna
Pacelt algu, lai mazāk jāmaksā: Saeima atbalstīja grozījumus par virsstundām
Rīgas osta

Mazāk ogļu, vairāk graudu: jaunajos apstākļos darbojas Latvijas ostas

15
(atjaunots 13:39 20.04.2021)
Rīgas ostas kravu apgrozījums 2021. gada pirmajā ceturksnī samazinājās par 15,3%, Ventspils ostas – par 3,7%, Liepājas ostas – par 1,3%.

RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Latvijas ostu apgrozījums šī gada pirmajos trīs mēnešos samazinājās par 8,2%, salīdzinot ar pērnā gada attiecīgo periodu, kopumā tika pārkrautas 11,15 miljoni tonnu, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Visvairāk pārkrautas beramkravas — 4,98 miljoni tonnu (-13,6% salīdzinot ar pērno gadu), tai skaitā graudu un labības produkti - 1,564 miljoni tonnu (+22,1%), šķeldas - 632,6 tūkstoši tonnu (-8,6%), ķīmiskās beramkravas - 521,1 tūkstoši tonnu (-2,5%), ogļu - 200,6 tūkstoši tonnu (-85,1%).

Lejamkravas pārkrautas 3,111 miljonu tonnu (-5,6%) apmērā. Lielākā daļa no tām ir naftas produkti - 2,932 miljoni tonnu (-6,5%).

Ģenerālkravas 2021. gada pirmajā ceturksnī pārkrautas 3,059 miljoni tonnu (-0,9%) apmērā, tai skaitā konteineros 1,102 miljonu tonnu (-7%) apmērā, kokmateriāli - 1,06 miljoni tonnu (+11%) apmērā, ro-ro kravu - 802,7 tūkstoši tonnu (-2%) apmērā.

Pārkrauto kravu apmēra ziņā pirmo vietu ieņem Rīgas ostā, kur pārkrāva 5,393 miljonus tonnu kravu, kas ir par 15,3% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērnajā gadā.

Ventspils ostā šī gada pirmajā ceturksnī pārkrāva 3,585 miljonus tonnu kravu (-3,7%), Liepājas ostā - 1,564 miljonus tonnu (-1,3%).

Latvijas mazo ostu vidū lielākais kravas apgrozījums 2021. gada pirmajos trīs mēnešos bija Skultē – 316,7 tūkstoši tonnu (+26,3%). Mērsraga ostas kravas apgrozījums bija 143 tūkstoši tonnu (+12,5%), Salacgrīvas ostas – 127 tūkstoši tonnu (+66%).

2020. gadā Latvijas ostās tika pārkrauti 44,928 miljoni tonnu kravu, kas ir par 28% mazāk nekā 2019. gadā.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, premjerministrs Krišjānis Kariņš, uzstājoties Saeimā, atzīmēja, ka tranzīta un banku sektora darba modelis Latvijā ir novecojis un nevar sekmēt valsts labklājību.

"Šī te novecojusī doma, ka tranzīts mūs glābs – tilts starp Austrumiem un Rietumiem. Nu kur tas mūs aizveda? Mēs vedam, vedām naftas produktus, akmeņogles, minerālvielas, beramkravas uz mūsu ostām. Šķērsojot mūsu teritoriju, /šīs kravas/ aiziet uz ostu un tiek sūtītas uz āru. Indivīdi varbūt no tā kļūst bagāti, bet valsts no tā diemžēl nekļūst bagāta," teica valdības vadītājs.

15
Tagi:
kravas, Kravu pārvadājumi, Rīgas brīvosta
Pēc temata
Pēc pusgada būs skaidrs, kas notiks ar kravu tranzītu Latvijā
Deputāts: bez kravu tranzīta Latvijai draud sociālā degradācija
Gaidāmi lieli zaudējumi: ko darīs Klaipēdas osta bez baltkrievu minerālmēsliem
Bijušais satiksmes ministrs: būtu labāk ostas likvidēt, vilcienus – sazāģēt
Naudas maks, foto no arhīva

Ierēdņi kļūst bagātāki, pārējie krīt nabadzībā: Latvijā palielinājusies sociālā plaisa

26
(atjaunots 08:28 20.04.2021)
Plaisa starp nabadzīgajiem un bagātajiem palielinās, un koronavīruss izgaismoja nevienlīdzības problēmu, kurai gadiem ilgi centās nepievērst uzmanību.

RĪGA, 20. aprīlis - Sputnik. Covid-19 krīzes ietekme parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās, norāda Lauksaimniecības tirgus attīstības centra vadītāja Ingūna Gulbe, raksta ВВ.lv.

Ierēdņi kļūst bagātāki

"Covid-19 Latvijā sabiedrību ir vēl vairāk polarizējis, vēl vairāk bagātie ir nodalīti no nabadzīgajiem, plaisa ir palielinājusies nenormāli. Iepriekš visa politika, vismaz vārdos, tika vērsta uz tā saukto šķēru samazināšanu starp iedzīvotāju grupām. Tagadējā situācija mūs dzen drausmīgā atšķirībā," sacīja Gulbe.

Viņa uzsvēra, ka valsts pārvaldē strādājošo algas nav samazinājušās, savukārt izdevumi kļuvuši mazāki un pat daļēji kompensēti no darba devēja puses, tajā paša laikā iedzīvotāju ienākumi, kuri ir nodarbināti Covid-19 īpaši skartajās nozarēs (gaisa pārvadājumi, izmitināšanas pakalpojumi, kultūras un izklaides jomā), ieņēmumi ir samazinājušies.

Maize bagātajiem un nabagajiem

Tāpēc, pēc Gulbes vārdiem, radās polarizācija preču sortimentā - katram tirdzniecības tīklam ir viens lēts piens, viena lēta maize, milti, cukurs un tā tālāk. "Rezultāts tam ir tāds, ka parādās ļoti lielas atšķirības preču cenās veikalos - mēs varam nopirkt baltmaizi un rupjmaizi, kas maksā mazāk par eiro kilogramā, lai arī vidusmēra cilvēka pirktā maize parasti maksā ap diviem eiro kilogramā. Ražotāji un tirgotāji saprot, ka ir daļa iedzīvotāju, kurai ir jāpiedāvā viena veida preces un daļai - cita veida preces," viņa paskaidroja.

"Es, kā pircējs, pilnīgi noteikti uzskatu, ka man nav jāpērk dārgais cukurs pa 1,15 eiro kilogramā, ja to var nopirkt par 50 centiem lētākā veikalā, jo tas ir viens un tas pats cukurs, nav nekādas kvalitātes atšķirības," piebilda Gulbe.

Viņa skaidroja, ka šādas lielas un mazas cenas parādās, jo galvenais mārketinga uzdevums ir, lai cilvēki "gandarījumu un prieku samaksā daudz", tāpēc par to, ka prece ir ļoti dārga, nav jāvaino ražotāji, jo ir iespēja iegādāties arī lētākus produktus. "Tā kopumā ir māka pārdot un māka arī iepirkties," norādīja eksperte.

Vienlaikus viņa paudusi cerību, ka pārtikas cenu kāpums šogad būs mērens, jo jāņem vērā pandēmijas ietekme uz iedzīvotāju ekonomiku un pirktspēju.

Iepriekš ziņots, ka līdzīgas problēmas pastāvējušas Eiropas Savienībā arī pirms pandēmijas. Pēc Eurostat datiem, 2019. gadā Eiropas Savienībā un nabadzības un sociālās atstumtības robežas bija 92,4 miljoni cilvēku, jeb 21,1% iedzīvotāju. Tagad situācija ir vēl ļaunāka.

26
Tagi:
nabadzība
Pēc temata
Vēl nav gana nabagi: cilvēki mazāk tic tagadnei, toties cer uz gaišo nākotni
Vairāk nekā 35% Latvijas mājsaimniecību nav uzkrājumu
"Valdība stāsta muļķības": kāpēc Latvijai nav izredžu uz ekonomikas augšupeju
Priekš kam Latvijai iedzīvotāji? ES plāno pataisīt valsti par zaļu rezervātu

Pierādi, ka esi latvietis: cīņas par valsts valodu negaidīti rezultāti

0
(atjaunots 17:45 20.04.2021)
Latvieši ir spiesti iet uz arhīviem un maksāt par izziņām, lai apliecinātu, ka viņi mācījušies latviešu valodā.

RĪGA, 20. aрrīlis - Sputnik. Latviešu sūdzības par taksometru vadītājiem, kuri slikti prot valsts valodu, ir nospēlēja ļaunu joku ar pašiem latviešiem. Tagad taksometru vadītājiem ir jāapliecina latviešu valodas zināšanas, par ko reizēm jāmaksā. Situācija diez vai mainīsies tuvākajos trijos gados, ziņo TV3 raidījums Bez Tabu.

Jaunā prasība — pierādīt latviešu valodas prasmes — tika ieviesta pagājušajā vasarā, jo taksometru klienti sūdzējās, ka daudzi autovadītāji pienācīgā līmenī neprot valsts valodu un ar tiem ir grūti komunicēt. Bija gadījumi, kad ziņoja par to, ka vadītājs pat nevar sasveicināties latviešu valodā. Tagad licences saņemšanai taksistiem jābūt latviešu valodas B1 līmenim.

Licence jāatjauno ik pēc trim gadiem, Autotransporta direkcija pārbauda, vai vadītājam nav soda punktu un vai viņam ir vismaz trīs gadu braukšanas stāžs. Šogad taksisti saskārās ar jaunām prasībām, no kurām cieš arī latvieši.

Daiga, taksometra vadītāja no Ventspils, pastāstīja televīzijas raidījumam, ka viņai ir dokumenti par izglītību, taču tie nav pārliecinājuši Autotransporta direkciju par ventspilnieces valodas prasmēm. Lai gan latviešu valoda viņai ir dzimtā. 1981. gadā viņa absolvējusi Ventspils skolas 8. klasi, taču dokumentos nav nekāda apliecinājuma tam, ka mācības notika valsts valodā.

"Tagad mēs, latvieši, ejam pa arhīviem, maksājam naudu. Piemēram, Ventspilī šāds pakalpojums maksā 15 eiro. Lai izņemtu no arhīva, ka tu esi mācījies latviešu skolā, latviešu valodā. Tas nozīmē, ka mēs maksājam naudu par to, ka mēs esam latvieši un ka mēs mākam runāt latviski," stāsta Dagnija.

Autotransporta direkcijas pārstāve Zane Plone, komentējot situāciju, atzīmēja, ka šī procedūra nebūšot jāatkārto pēc trim gadiem.

"Šobrīd Taksometru vadītāju reģistrā mums ir reģistrēti vairāk nekā 8000 autovadītāju. Un līdz šim esam izslēguši 22 par latviešu valodas nezināšanu, bet sūdzību ir bijis krietni vairāk. Labā ziņa ir tāda, ka šoferi atradīs šo izziņu un iesniegs to mums. Un tad vēl pēc trim gadiem šādu problēmu vairs nebūs autovadītājiem," stāsta Plone.

0
Tagi:
latviešu valoda, krievu valoda
Pēc temata
"Divvalodības terors": dzejniece piesaka karu firmām, kas pieprasa krievu valodas prasmes
"Nacionālisms aprij apgaismību": grozījumi Augstskolu likumā
Krievu valoda "iegāž": Wargaming IT speciālisti nevēlas mācīties latviešu valodu
Kāpēc visus krievus Latvijā tur aizdomās? Viņi runā krieviski un skatās Krievijas TV!