Latvijas Pasts

Saņem mazāk nekā "minimālo": kādas profesijas Latvijā nav godā

150
(atjaunots 20:17 10.05.2019)
Jau otro gadu viszemāk apmaksātā profesija Latvijā ir pastnieks.

RĪGA, 11. maijs — Sputnik. Pērn Latvijā par 6% pieauga algas, taču dažās nozarēs darbinieki saņem mazāk nekā minimālo algu, piemēram, kultūras, sabiedriskās ēdināšanas un tirdzniecības darbinieki, raksta Dienas Bizness.

Savdabīgā vissliktāk apmaksāto profesiju reitingā desmito vietu ieņem bibliotekāri, kuri vidēji saņem 511 511 eiro. Gada laikā viņu alga pieaugusi par 41 eiro.

LIZDA protesta akcija
© Sputnik / Sergey Melkonov

Mazliet vairāk saņem oficianti – 501 eiro. Pērn šīs profesijas pārstāvji saņēma 446 eiro "uz rokas".

Viņiem seko pārdevēji, kuri saņem 473 eiro pēc nodokļu nomaksas. Pērn viņu vidējā alga veidoja 436 eiro, tātad gada laikā tā pieaugusi par 37 eiro.

Vēl mazāka ir istabeņu alga – vidēji 470 eiro "uz rokas.

Maz pelna arī floristi - 470 eiro, pērn – 450 eiro.

Reitinga vidū atrodas aukles, kuras pēc nodokļu nomaksas vidēji saņem 450 eiro, bet pērn – vien 400 eiro.

Kasieri uz rokas saņem vidēji 443 eiro.

Algas līmeņa antilīderu reitinga trijniekā ir sanitāri, apkopējas un pastnieki. Sanitāri saņem uz rokas 400 eiro, pērn – 360 eiro. Apkopējas pērn vidēji pelnīja 356 eiro, šogad – 395, pieaugums - 40 eiro.

Pastnieki jau otro gadu atrodas autsaideros ar algu 375 eiro apmērā uz rokas. Gada laikā viņu alga pieaugusi tikai par 25 eiro.

Šobrīd minimālā alga ir 430 eiro, vidējā alga saskaņā ar žurnāla "Kapitāls" pētījumu, ko tas organizēja sadarbībā ar kadru atlases kompāniju CV-Online Latvia, - 948 eiro uz rokas.

Pētījums parādīja, ka algu 850 eiro apmērā saņem vismaz puse aptaujāto. Uzņēmumos ar valsts kapitālu vidējā alga gada laikā pieaugusi gandrīz par 11% - līdz 821 eiro, vietējos uzņēmumos ar privāto kapitālu – gandrīz par 7%, līdz 907 eiro, starptautiskajos privāta kapitāla uzņēmumos – par 4%, līdz 1057 eiro. Zemākā alga ir mazajos uzņēmumos, un gada laikā tā augusi tikai par 5%.

Algas Latvijas reģionos pērn mazliet pietuvojies galvaspilsētas līmenim. Rīgā tās vidēji bija par 34% lielākas nekā citās pilsētās un reģionos, un gada laikā starpība sarukusi par 7 procentpunktiem. Vidējā alga pēc nodokļu nomaksas Rīgā pārsniegusi 1000 eiro, bet Rīgas reģionā un Jūrmalā sasniegusi 960 eiro.

Zemākā vidējā alga Latgalē – 667 eiro; Vidzemē – 777 eiro, Zemgalē – 749 eiro, Kurzemē – 746 eiro.

Veselības aprūpes un sociālās aprūpes nozarē algas pieaugušas par 12,6%, izglītībā – gandrīz par 9%, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un mežsaimniecībā – vairāk nekā par 8%.

Pērn lielākās algas tika izmaksātas IT un programmēšanas speciālistiem – 1285 eiro, viņiem seko banku un finanšu pakalpojumu nozare – 1137 eiro, trešajā vietā seko telekomunikāciju nozare – 1086 eiro.

150
Pēc temata
Uz papīra viss ir lieliski: Latvijas iedzīvotājiem sola vidējo algu 1128 eiro apmērā
Latvijas iedzīvotājus sagaida algas pielikums: uzņēmēji patukšos savas kabatas
Tikai jāiedod 1000 eiro alga: Latvijā cenšas piecelt strādniekus no dīvāna
Pacelt algu, lai mazāk jāmaksā: Saeima atbalstīja grozījumus par virsstundām
Rīgas Brīvosta, foto no arhīva

Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus

59
(atjaunots 14:18 17.01.2021)
Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Pērn Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedza Ventspils, Rīgas un Liepājas kopējos rādītājus.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis komentēja Latvijas un Lietuvas ostu darbības rezultātus 2020. gadā. Dati liecina: Latvijas politika tranzīta jomā ir cietusi absolūtu fiasko, uzskata politiķis.

Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Osta vēstīja, ka pērn pārkrāvusi 47,7 miljonus tonnu kravu – par 3,2% vairāk nekā 2019. gadā.

Savukārt kravu plūsma caur Latvijas ostām aizvadītajā gadā joprojām samazinājās.

Rīgas ostas kravu apgrozījums pērn krities par 27,6%, līdz 23,7 milj. tonnu, Ventspils ostas – par 36,9%, līdz 12,9 milj. tonnu, Liepājas – par 10%, līdz 6,6 milj. tonnu.

Koncerns "Tallinna Sadam" (Tallinas osta), kas kontrolē piecas ostas, paziņoja, ka to kravu apgrozījums pērn bijis par 7% lielāks, nekā 2019. gadā – 21,3 milj. tonnu.

Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot rādītājus, paziņoja, ka kravu apstrādes lejupslīde Latvijas ostās cita starpā skaidrojama arī ar valdības politiku.

"Absolūts fiasko Latvijas tranzīta politikā vienā grafikā. Aizvadītajā gadā Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedzis triju pašu lielāko Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) summāro kravu apgrozījumu. Bet 2003. gadā Klaipēda vairāk nekā 2 reizes atpalika no Latvijas "trijnieka"!

Grafiks liecina, ka pēdējo divu gadu laikā tagadējā valdība paspējusi ieguldīt savu artavu Rīgas un Ventspils ostu attīstībā," Dombrovskis konstatēja savā lapā Facebook.

59
Tagi:
tranzīts, Liepāja, Ventspils, Rīgas brīvosta, osta, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Nevar kompensēt apjomus no Krievijas: kravu apgrozījums Ventspilī krities par 37%
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Rīgas osta izdomājusi, kā konkurēt ar Krievijas ostām Baltijas jūrā
Vladimirs Oļenčenko

Eksperts: obligātais ienākums nomierinātu cilvēkus, tomēr Latvijai nav naudas

80
(atjaunots 11:32 16.01.2021)
Valstij ir jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Savienības valstīs tiek vākti paraksti iniciatīvai ieviest neapstrīdmo bāzes ienākumu. Plānots, ka fiksēto izmaksu apmērs visiem cilvēkiem neatkarīgi no nodarbinātības un ienākumu līmeņa varētu sastādīt līdz 800 eiro.

Diskusija par neapstrīdamo bāzes ienākumu ES ieguvusi "nomierinošu zāļu" formu, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Oļenčenko.

"Neapstrīdamā bāzes ienākuma teorija dzimusi, atbildot uz augošo ekonomisko un sociālo nevienlīdzību pasaulē. Pie tam ražošanas digitalizācijas un robotizācijas process rada bažas par bezdarba pieaugumu. Tāpēc radusies neapstrīdam bāzes ienākuma ideja," pastāstīja Oļenčenko.

Eksperts atgādināja, ka iniciatīva praktiski izmēģināta Somijā.

"Runa bija par summām līdz 200 eiro apmērā, un mērogs nebija liels. Valdība izraudzījās apmēram 5% iedzīvotāju, kam deviņus mēnešus tika izmaksāts bāzes ienākums. Eksperiments noslēdzās, tomēr varasiestādes tā rezultātus nepublicēja. Tātad mēs nevaram spriest, vai sistēma ir attaisnojusies," paskaidroja Oļenčenko.

Sakarā ar bezdarba būtisko pieaugumu (Baltijas valstīs – virs 10%) palielinās sociālā spriedze, un diskusijai par iespēju ieviest neapstrīdamo bāzes ienākumu vajadzētu darboties nomierinoši, norādīja eksperts.

"Tomēr faktiski ES valstu budžetos tādu punktu nav, un idejas realizācijai būs vajadzīgi brīvi līdzekļi. Varu pieņemt, ka Baltijas valstīm tās būs dotācijas. Tomēr jāsaprot, ka tās veidojas uz donorvalstu rēķina. Ja neapstrīdamā bāzes ienākuma izmaksas iegūs dotāciju režīmu, no kurienes donorvalstis ņems tam naudu? Tām ir pašām savi bezdarbnieki," sprieda Oļenčenko.

Pēc eksperta domām, pagaidām runas par neapstrīdamo bāzes ienākumu ir nevietā. "Valstij  jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu," piezīmēja Oļenčenko.

Оленченко: безусловный доход успокоит людей, но платить не из чего
80
Tagi:
Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Strādā, lai izdzīvotu: finanšu situācija pasliktinājusies pusei Latvijas iedzīvotāju
No pavasara likts lietā sliktākais: ekonomiste par valdības soļiem epidēmijas gadā
Deputāts: uzņēmējiem Latvijā atliek ar skaudību skatīties uz Krieviju un maksāt nodokļus
VID organizēs interneta semināru par izdzīvošanu krīzes apstākļos
Latvijas un NATO karogs, foto no arhīva

Latvijas mediji: NATO - demokrātiskā dzīvesveida garants Latvijā?

0
(atjaunots 12:03 18.01.2021)
Politologs Veiko Spolītis apgalvo, ka NATO ir demokrātisku valstu vienotība - labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai.

RĪGA, 18. janvāris — Sputnik. Kopš 2016. gada dažu lielvaru vadītāju divdomīgie spriedelējumi par NATO nākotni rosināja ģenerālsekretāru J. Stoltenbergu pēc 2019. gada alianses septiņdesmitās jubilejas svinībām paziņot, ka "vecajo padome" sagatavos alianses nākotnes politiskās attīstības redzējumu, Latvijas Avīzē stāsta politologs Veiko Spolītis.

NATO aizsargās "mūsu demokrātisko dzīvesveidu"?

Tagad "daži" lielvalstu vadītāji atkāpjas vēsturē un gandrīz vienlaikus NATO galvenajā mītnē Briselē tika publicēts ziņojums "NATO 2030: vienoti jaunam laikmetam", kas kalpos par stratēģisku priekšrakstu Eiroatlantiskās kopienas turpmākajai attīstībai.

Ziņojuma autori secina, ka pirmo reizi trīsdesmit gadu laikā no 2014. gada NATO ir nepieredzēti pastiprinājusi kolektīvās aizsardzības militāro komponentu. Lai alianse darbotos militāri nevainojami, NATO ilgtspējai ir nepieciešams politiskais komponents jeb organizatoriskā pieskaņošanās un dalībvalstu vienotība.

"Alianse ir pārdzīvojusi PSRS sabrukumu, Suecas krīzi, dalībvalstu atšķirīgos uzskatus par Vjetnamas karu, militārās huntas alianses dalībvalstīs, spīvas debates par kodolieroču izvietošanu Eiropā, domstarpības par NATO paplašināšanu un Irākas karu. Neskatoties uz to, vienoti principi, demokrātiskās institūcijas un tas, ka visi sabiedrotie ir ieguvēji no kolektīvās drošības, ir ļāvis NATO palikt vienotai."

Spolītis ieskatās 2030. gadā un redz, kā NATO kolektīvā aizsardzība aizsargās Eiroatlantiskās telpas iedzīvotājus no fiziskas drošības apdraudējumiem un aizsargās demokrātisko dzīvesveidu.

Izaicinājumi

Gandrīz uz septiņdesmit lapām uzskaitīti Eiroatlantiskās drošības kopienas izaicinājumi un rekomendācijas to risinājumiem. Apdraudējumi nav sarindoti prioritārā secībā, saraksts ir paredzami iespaidīgs, un pirmo reizi NATO vēsturē tiek minēta Ķīna.

Пресс-служба Минобороны РФ

Citi mūsu izaicinājumi, apgalvo politologs, bijušais Aizsardzības ministrijas valsts sekretārs, ir Krievija, nekontrolēta tehnoloģiju attīstība, terorisms, dienvidu puslodē notiekošais, masu iznīcināšanas ieroču kontrole, enerģijas piegāžu drošība, globālā sasilšana un tās sekas, pandēmiju izplatība, cilvēkdrošība, hibrīdie un kiberdraudi, kosmosā notiekošais un visbeidzot stratēģiskā komunikācija un dezinformācijas izplatība.

Izaicinājumu saraksts ir pietiekami plašs, lai pārliecinātos, ka neviena NATO dalībvalsts ar šiem izaicinājumiem nevar tikt galā viena. Līdzīga sapratne ir izveidojusies arī Eiropas Savienībā, un darba dalīšana, lai veicamie uzdevumi nepārklātos, būs viens no institucionālās savietojamības uzdevumiem divu starptautisko organizāciju starpā.

Lai risinātu šos stratēģiskos uzdevumus, dalībvalstu pārvaldes kvalitātes uzlabojumi ar digitālajiem risinājumiem un mākslīgā intelekta palīdzību būs neizbēgami. Tas nozīmē, ka likuma varas nostiprināšana un cīņa ar korupciju dalībvalstīs tiks pastiprināta, jo, lai civilmilitārā kontrole efektīvi darbotos, ir nepieciešama pašpietiekama un izglītota pilsoniskā sabiedrība.

"Situācijā, kur mūsu austrumu kaimiņš ir NATO pasludinājis par galveno ienaidnieku, mums nav jāizgudro jauns ritenis," ir pārliecināts autors. Labākās zāles nedemokrātisku politiķu iedomātai lielvaru sāncensībai, raksta Spolītis, ir demokrātisku valstu vienotība.

Tāpēc ziņojuma autori secina: "Mieram, kuru eiropieši ir baudījuši pēdējos septiņdesmit gadus, ir izņēmuma raksturs, un NATO saglabājas, lai nodrošinātu šo nenovērtējamo sasniegumu."

NATO uzstādījums paliek nemainīgs: "Viens par visiem un visi par vienu," Spolītis noslēgumā atsauca atmiņā musketieru devīzi.

Jā, tas jau ir labāk, nekā "visi pret vietu". Savā iepriekšējā rakstā Latvijas Avīzē Spolītis minēja tādu piemēru, skaidrodams, kāpēc NATO valstīm nevajagot baidīties no Krievijas.

"Lietderīgi atgādināt, ka NATO valstu iedzīvotāju skaits pārsniedz Krieviju deviņas reizes," viņš atzīmēja, acīmredzot, cerībā, ka mūsdienīgi bruņoto lielvalsti varēs ar cepurēm apmētāt... Tiesa gan, autors ir aizmirsis vēsturi – tas nevienam un nekad nav izdevies.

0
Tagi:
Latvija, NATO