Gadatirgus Domu laukumā. Foto no arhīva

Latvijas zemnieki: nacionālisms tas ir labi, kamēr nepaliksim bešā

60
(atjaunots 14:21 04.05.2019)
Latvijā asi pret viesstrādnieku ievešanu uzstājas Nacionālā apvienība, kura ietilpst valdošajā koalīcijā.

RĪGA, 4. maijs – Sputnik. Latvijas lauksaimniecības nozarē ir ass darbaroku deficīts, pēc iespējas ātrāk jāvienkāršo ārzemju strādnieku iekārtošanas procedūra. Nacionālisms – tas ir labi, taču tikai līdz brīdim, kamēr tas nenodara kaitējumu tautsaimniecībai, paziņoja "Zemnieku Saeimas" pārstāvis Mārtiņš Trons radio Baltkom ēterā.

Govs slaukšana
© Sputnik / Ульяна Соловьева

Trons norādīja, ka Latvija atpaliek no Lietuvas un Igaunijas viesstrādnieku piesaistīšanas jautājumā. Turklāt, šīs valstis atradušas iespēju nosūtīt ārzemju darbiniekus arī uz Latviju – noformējot tiem komandējuma braucienus. Un tas nozīmē, ka šie darbinieki maksā nodokļus Lietuvā vai citā valstī, kur viņi ir noformēti, bet ne Latvijā.

"Tikai mūsu valstij ir pozīcija – nepieņemt viesstrādniekus no ārzemēm. Kamēr mēs stāvēsim šādā pozā – mēs zaudēsim ekonomisko spēku. Tā taču ir nauda. Mēs zaudējam savu konkurētspēju. Nacionālisms – tas ir labi, taču līdz brīdim, kamēr mēs nesākam ekonomiski zaudēt," pateica Trons.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka darbinieku trūkums Latvijā ar katru gadu jūtams arvien izteiktāk: 2018. gadā vidēji bija 22,7 tūkstoši brīvo darba vietu – par 33% vairāk nekā 2017. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākais darbinieku trūkums tika novērots valsts pārvaldes un aizsardzības jomās – 4,9% brīvo darba vietu, tām seko būvniecība – 3,5%, viesnīcu un ēdināšanas nozare – 3,2%, produkcijas ražošana un pārdošanas sektors – 2,9%, transportlīdzekļu remonts – 2,8%. Visvairāk vakanču bijis Rīgā, bet vismazāk – Vidzemē.

Uzņēmēji ierosina pavājināt valsts kontroli pār darbinieku ievešanu no trešajām valstīm. Patlaban darba devējam, kurš vēlas uzaicināt darbā trešās valsts pilsoni, viņam jāmaksā vismaz vidējā alga Latvijā. Patlaban – 926 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb aptuveni 630 eiro uz rokas. Šo noteikumu ir grūti ievērot jomās, kur vidējā alga ir zemāka nekā vidējā samaksa valstī, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un pārstrādes rūpniecībā. Uzņēmēji iesaka maksāt viesstrādniekiem nevis vidējo algu valstī, bet gan vidējo algu nozarē.

Turklāt uzņēmēji cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu: patlaban dokumentu kārtošana ilgst vairākus mēnešus.

Arī starptautiskie eksperti iesaka Latvijai atvērt darba tirgu.

Taču Latvijas varasiestādes pagaidām nav ieklausījušās SVF ekspertu un speciālistu padomos jautājumā par ārzemnieku pieejas atvieglošanu Latvijas darba tirgū. Jāpiebilst, ka Latvijas varas iestādes ir gatavas aicināt darbā ar intelektuālo darbu saistītu profesiju pārstāvjus.

60
Pēc temata
Paskatieties, kā dzīvo laukos: Latvija un Lietuva aicina uz atvērto durvju dienām
Krievija ir līdzās, bet pārdot nevar: zemnieki vēlas palielināt likmes
Prognozes mainījušas: lietus neglābs Latviju no sausuma