ASV dolāri

Beigas tuvojas: pasaules ekonomikas pamatos likta 243 triljonus dolāru vērta bumba

380
(atjaunots 11:22 23.02.2020)
Starptautisko finanšu institūta atskaite liecina, ka pērn globālais parāds pieaudzis līdz 243 triljoniem dolāru. No tiem 65 triljonus veido valstu kopējie parādi – gandrīz pusotru reizi lielāki nekā 2009.gadā, kad valdīja krīze.

RĪGA, 1. maijs — Sputnik. Globālā parāda apjoms sasniedzis 243 triljonus dolāru. Tas ir rekords – šī summa trīskārt pārsniedz globālo IKP, tas ir, visu produktu un pakalpojumu vērtību uz planētas. Ekonomisti brīdina: kad šī milzīgā bumba, kas likta pasaules ekonomikas pamatos, uzsprāgs, krīze būs ļaunāka nekā 2008. gadā, portālā RIA Novosti pastāstīja Nataļja Dembinska.

Kur radies tāds parāds

Starptautisko finanšu institūta atskaite liecina, ka pērn globālais parāds pieaudzis par 3,3 triljoniem – līdz 243 triljoniem dolāru. No tiem 65 triljonus veido valstu kopējie parādi – gandrīz pusotru reizi lielāki nekā 2009.gadā, kad valdīja krīze.

Ekstremāli liela ir parāda attiecība pret IKP attīstītajās valstīs – 390%. Šis parametrs visvairāk pieaudzis Japānā, Francijā un Austrālijā. Savukārt jaunattīstības tirgos parāda pieauguma temps ir krities līdz minimālam rādītājam kopš 2001.gada.

Analītiķi konstatēja: tik milzīgs un nekontrolējams parāds veidojies rietumvalstu centrālo banku bezatbildīgās politikas rezultātā, kas ieradušas drukāt naudu un izsniegt kredītus.

Valdības, kompānijas un privātpersonas aizņemas līdzekļus, lai finansētu ekonomisko attīstību. ja pieaugums nav novērojams, aizņemas vēl vairāk. "Klasiska narkomānu uzvedība, – atzīmēja investīciju analītiķis Džons Moldins. – Pasaules centrālās bankas rada parādus, absolūti nerūpējoties par to, kas ar tiem notiks nākotnē."

Ja pērnā gada nogalē Starptautiskā valūtas fonda ekonomisti norādīja, ka milzīgais globālā parāda slogs ir viens no galvenajiem faktoriem, kas apdraud pasaules ekonomiku. SVF vadītāja Kristīne Lagarda šajā kontekstā pieminēja kļūdainos politiskos lēmumus, kas sekoja Lehman Brothers bankrotam.

Vairāku valstu valdība izgāzās gandrīz ar visām reformām, kas bija nepieciešamas banku sistēmas aizsardzībai, pārsvarā – no finansistu riskantajām un neapdomīgajām darbībām, kas radīja spēcīgo lavīnas reakciju 2008. gadā, konstatēja SVF. Lai arī kaut kādu mācību pēdējo desmit gadu laikā regulatori tomēr ir guvuši – palielinājuši banku rezerves un ieviesuši stingrāku kontroli finanšu sektorā, tomēr šie pasākumi noteikti nav pietiekami.

ASV kritiskais parāds

Īsta parādu ražošanas mašīna ir Savienotās Valstis. To kopējais parāds (ieskaitot valdību, vietējās valdības, finanšu sistēmu, biznesu un mājsaimniecības) kopš 2000. gada ir gandrīz trīskāršojies un patlaban pārsniedz 73,6 triljonus dolāru – 106% IKP. Pēdējā gada laikā vien valsts, bankas un nefinansiālais sektors ir aizņēmušies 2,9 triljonus dolāru – tas ir lielākais rādītājs kopš 2007. gada. ASV nefinansiālais korporatīvais parāds pietuvojies 2008.gada pirmskrīzes maksimumam. Nav nekāds brīnums, ka šī gada pirmajā kvartālā amerikāņu kompānijas saskārušās ar kredīta reitingu samazināšanos.

Vēl lielākas bažas rada lielais un pastāvīgi augošais ASV valsts parāds. Pārspēts kārtējais rekords – 22 triljoni.

Donalda Trampa prezidentūras laikā parādu taisīšanas process ir tikai paātrinājies. Lai arī 2016.gadā priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņš solīja atrisināt šo problēmu astoņu gadu laikā, rezultāts ir pretējs. Divu gadu laikā valsts aizņēmusies gandrīz divus triljonus un, pēc Bloomberg aprēķiniem, nākamo divu gadu laikā pievienos parādam vēl 4,4 triljonus.

Tagad Tramps plāno atbrīvoties no pārliekā parādu sloga "līdz otrā prezidentūras termiņa beigām". Tomēr ekonomisti ir pārliecinati: tendenci lauzt neizdosies, jo situācija budžetā tikai pasliktinās.

2018.finanšu gada laikā ASV federālā budžeta deficīts ir pieaudzis par 17% un sasniedzis 779 miljardus dolāru – maksimālo rādītāju kopš 2012. gada. Tāds ir Trampa nodokļu reformas rezultāts. Tuvākajā perspektīvā gaidāms tas pats, jo mazinās nodokļu ienākumi un aug izdevumi aizsardzībai. Iespējama valsts kredītspējas līmeņa samazināšana. Kongresa Budžeta pārvalde prognozēja, ka šogad deficīts augs vēl par 15,1% - līdz 897 miljardiem. 2022.gadā tas pārsniegs triljona dolāru atzīmi un zemāk vairs nekritīsies.

Bumba sprāgs agrāk

Investīciju bankas prognozē, ka 2024. gadā ASV valsts parāds sasniegs 140% IKP. Valdība būs spiesta aizņemties aizvien jaunus triljonus, lai uzturētu finanšu burbuli un ekonomikas izaugsmi. Rezultātā strukturālais deficīts sasniegs "sliežu efektu", un ekonomika ripos uz bezdibeņa pusi.

Eksperti uzskata, ka ASV vēl atlikuši tikai desmit gadi, lai atrisinātu problēmu. Pretējā gadījumā valsti sagaida pilna mēroga krīze, kas salīdzināma ar Lielo depresiju 30. gados.

Pie tam katastrofa var notikt agrāk: vienā jaukā brīdī pasaules ekonomika nespēs sagremot milzīgo un nevaldāmo parādu. Bloomberg analītiķi atzīmēja, ka nākamā krīze radīs masveida nabadzību, novedīs pie spēcīgas ģeopolitiskās nestabilitātes, nekārtībām un kariem.

Lai cik graujošs bija finansiālais sabrukums 2008.gadā, nākamais būs vēl ļaunāks, vienkārši tāpēc, ka kopš tā laika globālās ekonomikas kaklā ir uzkārti vēl 70 triljoni dolāru parāda. Tas nozīmē, ka tagad valdībām un centrālajām bankām ir daudz mazāk spēku un iespēju, lai stabilizētu ekonomiku kārtējā kraha apogejā.

380
Pēc temata
Sorosa partneris: esam sagatavojuši jaunu, trīskārt spēcīgāku vispasaules krīzi
Globālo krīzi aizsāk General Electric
Dienas ir skaitītas: dolāram prognozē 30% devalvāciju
Tramps, ES un teroristi: Bloomberg nosaukusi galvenos draudus 2019. gadā
Naudas maks. Foto no arhīva

Arvien vairāk cilvēku vēlēsies aiziet ēnā: ekonomiste izvērtēja FM nodokļu piedāvājumus

28
(atjaunots 19:15 13.08.2020)
Visvairāk no reformas cietīs Latvijas iedzīvotāji, kuri saņem nelielas algas un strādā alternatīvajos nodokļu režīmos, – tieši tie, kuri jau tā visvairāk cietuši koronavīrusa krīzes dēļ, atzīmēja Swedbank Latvijas filiāles galvenā ekonomiste.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Finanšu ministrijas piedāvātās nodokļu izmaiņas var izraisīt neapmierinātību sabiedrībā un mudināt ēnu ekonomikas izaugsmi, uzskata Swedbank Latvijas filiāles galvenā ekonomiste Līva Zorgenfreija, vēsta tvnet.lv.

Viņa uzskata par pareizu izmaiņu galveno mērķi – novērst to cilvēku sociālo neaizsargātību, kuri strādā alternatīvajos nodokļu režīmos, taču uzskata, ka piedāvātais risinājums nozīmē ievērojamu nodokļu sloga pieaugumu šādiem cilvēkiem samērā īsā periodā.

Pēc viņas sacītā, sociālā un ienākumu nodokļu sadalīšanas dēļ obligātās medicīniskās apdrošināšanas iemaksas izveidošanai nodokļa slogs vispārējā nodokļu režīmā zināmā mērā kļūst regresīvs, tādēļ visvairāk zaudēs zemo un vidējo algu saņēmēji.

"Kopumā piedāvātās izmaiņas var izraisīt sabiedrības neapmierinātību un daudziem var palielināt vēlmi pāriet ēnu ekonomikā. It īpaši ņemot vērā Covid-19 izraisīto krīzi, kas vairāk un smagāk skārusi tieši zemāk apmaksātos darbiniekus un alternatīvajos nodokļu režīmos strādājošos," uzsvēra Zorgenfreija.

Ekonomiste šaubās, ka piedāvātais sociālā un ienākumu nodokļu daļu sadalījums par labu medicīniskajai apdrošināšanai nodrošinās veselības aprūpei nepieciešamo naudu.

"Veselības finansēšanai no šī vingrinājuma "iezīmētie" līdzekļi ir salīdzinoši neliela daļa no kopējā veselības aprūpei nepieciešamā ikgadējā finansējuma. Tas savukārt nozīmē, ka tāpat katru gadu no jauna būs jācīnās par finansējuma apmēru. Tātad ar šīm izmaiņām netiek atrisināts jautājums par nepieciešamību celt finansējumu veselības aprūpei," paziņoja Zorgenfreija.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Finanšu ministrija piedāvā ieviest nodokļu izmaiņas trīs posmos, no kuriem pirmais ir ieplānots jau uz nākamo gadu: uz sociālā un ienākumu nodokļu rēķina izcelt speciālu obligātās medicīniskās apdrošināšanas maksājumu.

28
Pēc temata
Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs
Obligātās sociālās iemaksas un jauns neapliekamais minimums: kā Latvijā mainīsies nodokļi
Par nodokļu reformu: sociālā nodeva 5%, akcīžu celšana, nepaliekamais minimums 350 eiro
Meli industriālos apmēros: Dombrovskis izanalizēja valdības lēmumus
Vecākā gadagājuma sievietes, foto no arhīva

Oktobrī notiks pensiju indeksācija: kas un cik saņems

38
(atjaunots 09:09 13.08.2020)
Latvijas Labklājības ministrija pastāstīja, kā šogad tiks indeksētas pensijas un kas kādu pielikumu saņems.

RĪGA, 13. augusts – Sputnik. Šī gada 1. oktobrī tiks indeksētas pensijas vai to daļa līdz 454 eiro, paziņoja Labklājības ministrija savā mājaslapā. Pirms gada tika indeksētas pensijas un pabalsti līdz 420 eiro.

Ja pensija ir augstāka par 454 eiro, tiks indeksēta tikai tā pensijas daļa, kas ir zem šīs robežas. Palielinājums būs atkarīgs no pensijas apmēra un piemērotā indeksa, kurš savukārt veidojas no faktisko patērētāju cenu indeksa un 50% vidējās algas apdrošināšanas iemaksām Latvijā par pagājušo gadu. Šogad izdienas pensijām, invaliditātes un apgādnieka zaudējuma pabalstiem tiek piemērots indekss 1,0380.

Izņēmumu sastāda politiski represētie, cilvēki ar pirmo invaliditātes grupu un Černobiļas AES avārijas seku likvidatori, kuriem pensija tiks indeksēta pilnā apjomā.

Līdzīgi kā iepriekš, šogad vecuma pensijas indeksācijā tika pielietoti dažādi indeksi, kuri ir atkarīgi no uzkrātā apdrošināšanas stāža. Piemēram, ja vecuma pensija sastāda 350 eiro, tad cilvēkam ar apdrošināšanas stāžu līdz 29 gadiem no oktobra tā sastādīs 363,30 eiro, ja apdrošināšanas stāžs sastāda no 30 līdz 39 gadiem – 365,61 eiro, ar stāžu no 40 līdz 44 gadiem – 367,92 eiro.

Pārrēķins joprojām tiks veikts automātiski: Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai ir visi nepieciešamie dati, tādēļ visi, kam pienākas pensija, no 1. oktobra saņems to indeksētā veidā.

38
Tagi:
pensija
Pēc temata
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu
Arī invaliditātes pabalsts Latvijā neatbilst Satversmei
Iniciatīvas 200 miljonu vērtē: LM atbild sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiķiem
Sociologs: Latvijas iedzīvotāju skaits joprojām strauji sarūk
Baltkrievija

Baltkrievijas IeM sniedza informāciju par protestiem valstī

0
(atjaunots 11:10 14.08.2020)
Protestu dalībnieki Baltkrievijā paši izprovocējuši vardarbību no kārtības sargu puses, nekāda ņirgāšanās par aizturētajiem nav pieļauta, informēja BR Iekšlietu ministrija.

RĪGA, 14. augusts – Sputnik. Baltkrievijas Iekšlietu ministrijas vadība nāca klajā ar informāciju par notiekošo valstī: resora vadītājs paskaidroja, kāpēc sākusies vardarbība, izkliedējot protesta akcijas. Viņa vietnieks noliedza, ka aizturētie tiktu piekauti, vēsta Sputnik Baltkrievija.

Baltkrievijas iekšlietu ministrs Jurijs Karajevs telekanāla "ONT" ēterā atvainojās nejaušiem garāmgājējiem un ziņkārīgajiem, kuri aizturēti masu protesta akciju gaitā.

Viņš norādīja, ka 9. augustā milicija strādājusi bez spēka pielietošanas, "ar vēderiem izgrūda" protestētājus. Pie tam, pēc viņa vārdiem, daži cilvēki izgājuši ielās jau pirms vēlēšanu beigām, jo nolēmuši protestēt jau iepriekš. Nākamajā dienā, 10. augustā vardarbība sākās jau pret milicijas darbiniekiem, apliecināja Karajevs.

"Pie stellas ("Minska – varoņpilsēta" – red.), tā sakot, no valdošās augstienes, notika uzbrukumi speciālo uzdevumu milicijas vienībām," ministrs minēja piemēru.

Nākamajās dienās cilvēki sākuši būvēt barikādes un pielietot nogurdinašanas taktiku. Šī iemesla dēļ kārtības sargi bija spiesti pielietot spēku.

Karajevs atzina, ka dažkārt spēks "iespējams, pielietots kļūdaini", taču atgādināja, kāds haoss valda, izkliedējot protesta akciju.

"Atbildību par vardarbību vēlos uzņemties pats," teica ministrs un atvainojās mierīgajiem iedzīvotājiem, kuri aizturēti nejauši.

Viņš paskaidroja, ka miliči pūlas nodalīt akciju aktīvos dalībniekus no nejaušiem garāmgājējiem.

"Ja nejaušs cilvēks, viņš pēc iespējas ātrāk jāatlaiž, un iepriekšējā naktī gulēt negāja pat tie, kuri bija iesaistīti sabiedriskās kārtības sardzē, bet gan devās uz likumpārkāpumu izolācijas centru Okrestina (ielā – red.) un tur visu nakti centās noskaidrot situāciju. Tagad jau atlaisti vairāki simti cilvēku," konstatēja ministrs.

Savukārt Baltkrievijas iekšlietu ministra vietnieks Aleksandrs Barsukovs norādīja, ka nekāda ņirgāšanās par aizturētajiem Minskā nav pieļauta.

Ceturtdienas rītā protestu akcijās aizturēto cilvēku skaits sasniedza 6,7 tūkstošus. Naktī aizturētos sāka atbrīvot no īslaicīgās aizturēšanas izolatora Okrestina ielā, un pirmais, par ko sāka stāstīt brīvībā iznākušie cilvēki, bija ziņas par piekaušanu un ņirgāšanos. 10. augusta rītā aizturētais Sputnik Baltkrievija korespondents Jevgēņijs Oļeiņiks arī pastāstīja, ka ticis piekauts aizturēšanas laikā un milicijas nodaļā.

Barsukovs naktī apmeklēja Okrestina ielu un vēlāk, taujās par ņirgāšanos pār aizturētajiem, atbildēja: "Nekādas ņirgāšanās nebija."

Daudzi valsts iedzīvotāji vēl joprojām dežurē pie īslaicīgās aizturēšanas izolatora cerībā sameklēt aizturēto sarakstos savus pazudušos tuviniekus vai nodot viņiem ūdeni, produktus un veļu.

Masu protesta akcijas Baltkrievijā sākās 9. augustā pēc prezidenta vēlēšanām, kurās uzvaru izcīnīja pašreizējais valsts vadītājs Aleksandrs Lukašenko – CVK informēja, ka viņš saņēmis 80,08% balsu. Līdz 13. augustam nesankcionētās akcijas tika stingri apspiestas, kārtības sargi izmantoja asaru gāzi, ūdensmetējus, gaismas un trokšņa granātas, gumijas lodes. Ceturtdien, 13. augustā lielākā daļa akciju valstī aizritēja mierīgi, vardarbīgas metodes to izkliedēšanai netika pielietotas.

0
Tagi:
Iekšlietu ministrija, protesti, Baltkrievija
Pēc temata
Baltijas valstis un Polija izstrādāja krīzes pārvarēšanas plānu Baltkrievijā
Rinkēvičs: Latvija atbalstīs sankcijas pret Baltkrievijas varasiestādēm
IeM paziņoja, ka nepieļaus situācijas destabilizāciju Baltkrievijā
Naktī Minskā notika protesta akcijas