ASV dolāri

Beigas tuvojas: pasaules ekonomikas pamatos likta 243 triljonus dolāru vērta bumba

193
(atjaunots 08:51 01.05.2019)
Starptautisko finanšu institūta atskaite liecina, ka pērn globālais parāds pieaudzis līdz 243 triljoniem dolāru. No tiem 65 triljonus veido valstu kopējie parādi – gandrīz pusotru reizi lielāki nekā 2009.gadā, kad valdīja krīze.

RĪGA, 1. maijs — Sputnik. Globālā parāda apjoms sasniedzis 243 triljonus dolāru. Tas ir rekords – šī summa trīskārt pārsniedz globālo IKP, tas ir, visu produktu un pakalpojumu vērtību uz planētas. Ekonomisti brīdina: kad šī milzīgā bumba, kas likta pasaules ekonomikas pamatos, uzsprāgs, krīze būs ļaunāka nekā 2008. gadā, portālā RIA Novosti pastāstīja Nataļja Dembinska.

Kur radies tāds parāds

Starptautisko finanšu institūta atskaite liecina, ka pērn globālais parāds pieaudzis par 3,3 triljoniem – līdz 243 triljoniem dolāru. No tiem 65 triljonus veido valstu kopējie parādi – gandrīz pusotru reizi lielāki nekā 2009.gadā, kad valdīja krīze.

Ekstremāli liela ir parāda attiecība pret IKP attīstītajās valstīs – 390%. Šis parametrs visvairāk pieaudzis Japānā, Francijā un Austrālijā. Savukārt jaunattīstības tirgos parāda pieauguma temps ir krities līdz minimālam rādītājam kopš 2001.gada.

Analītiķi konstatēja: tik milzīgs un nekontrolējams parāds veidojies rietumvalstu centrālo banku bezatbildīgās politikas rezultātā, kas ieradušas drukāt naudu un izsniegt kredītus.

Valdības, kompānijas un privātpersonas aizņemas līdzekļus, lai finansētu ekonomisko attīstību. ja pieaugums nav novērojams, aizņemas vēl vairāk. "Klasiska narkomānu uzvedība, – atzīmēja investīciju analītiķis Džons Moldins. – Pasaules centrālās bankas rada parādus, absolūti nerūpējoties par to, kas ar tiem notiks nākotnē."

Ja pērnā gada nogalē Starptautiskā valūtas fonda ekonomisti norādīja, ka milzīgais globālā parāda slogs ir viens no galvenajiem faktoriem, kas apdraud pasaules ekonomiku. SVF vadītāja Kristīne Lagarda šajā kontekstā pieminēja kļūdainos politiskos lēmumus, kas sekoja Lehman Brothers bankrotam.

Vairāku valstu valdība izgāzās gandrīz ar visām reformām, kas bija nepieciešamas banku sistēmas aizsardzībai, pārsvarā – no finansistu riskantajām un neapdomīgajām darbībām, kas radīja spēcīgo lavīnas reakciju 2008. gadā, konstatēja SVF. Lai arī kaut kādu mācību pēdējo desmit gadu laikā regulatori tomēr ir guvuši – palielinājuši banku rezerves un ieviesuši stingrāku kontroli finanšu sektorā, tomēr šie pasākumi noteikti nav pietiekami.

ASV kritiskais parāds

Īsta parādu ražošanas mašīna ir Savienotās Valstis. To kopējais parāds (ieskaitot valdību, vietējās valdības, finanšu sistēmu, biznesu un mājsaimniecības) kopš 2000. gada ir gandrīz trīskāršojies un patlaban pārsniedz 73,6 triljonus dolāru – 106% IKP. Pēdējā gada laikā vien valsts, bankas un nefinansiālais sektors ir aizņēmušies 2,9 triljonus dolāru – tas ir lielākais rādītājs kopš 2007. gada. ASV nefinansiālais korporatīvais parāds pietuvojies 2008.gada pirmskrīzes maksimumam. Nav nekāds brīnums, ka šī gada pirmajā kvartālā amerikāņu kompānijas saskārušās ar kredīta reitingu samazināšanos.

Vēl lielākas bažas rada lielais un pastāvīgi augošais ASV valsts parāds. Pārspēts kārtējais rekords – 22 triljoni.

Donalda Trampa prezidentūras laikā parādu taisīšanas process ir tikai paātrinājies. Lai arī 2016.gadā priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņš solīja atrisināt šo problēmu astoņu gadu laikā, rezultāts ir pretējs. Divu gadu laikā valsts aizņēmusies gandrīz divus triljonus un, pēc Bloomberg aprēķiniem, nākamo divu gadu laikā pievienos parādam vēl 4,4 triljonus.

Tagad Tramps plāno atbrīvoties no pārliekā parādu sloga "līdz otrā prezidentūras termiņa beigām". Tomēr ekonomisti ir pārliecinati: tendenci lauzt neizdosies, jo situācija budžetā tikai pasliktinās.

2018.finanšu gada laikā ASV federālā budžeta deficīts ir pieaudzis par 17% un sasniedzis 779 miljardus dolāru – maksimālo rādītāju kopš 2012. gada. Tāds ir Trampa nodokļu reformas rezultāts. Tuvākajā perspektīvā gaidāms tas pats, jo mazinās nodokļu ienākumi un aug izdevumi aizsardzībai. Iespējama valsts kredītspējas līmeņa samazināšana. Kongresa Budžeta pārvalde prognozēja, ka šogad deficīts augs vēl par 15,1% - līdz 897 miljardiem. 2022.gadā tas pārsniegs triljona dolāru atzīmi un zemāk vairs nekritīsies.

Bumba sprāgs agrāk

Investīciju bankas prognozē, ka 2024. gadā ASV valsts parāds sasniegs 140% IKP. Valdība būs spiesta aizņemties aizvien jaunus triljonus, lai uzturētu finanšu burbuli un ekonomikas izaugsmi. Rezultātā strukturālais deficīts sasniegs "sliežu efektu", un ekonomika ripos uz bezdibeņa pusi.

Eksperti uzskata, ka ASV vēl atlikuši tikai desmit gadi, lai atrisinātu problēmu. Pretējā gadījumā valsti sagaida pilna mēroga krīze, kas salīdzināma ar Lielo depresiju 30. gados.

Pie tam katastrofa var notikt agrāk: vienā jaukā brīdī pasaules ekonomika nespēs sagremot milzīgo un nevaldāmo parādu. Bloomberg analītiķi atzīmēja, ka nākamā krīze radīs masveida nabadzību, novedīs pie spēcīgas ģeopolitiskās nestabilitātes, nekārtībām un kariem.

Lai cik graujošs bija finansiālais sabrukums 2008.gadā, nākamais būs vēl ļaunāks, vienkārši tāpēc, ka kopš tā laika globālās ekonomikas kaklā ir uzkārti vēl 70 triljoni dolāru parāda. Tas nozīmē, ka tagad valdībām un centrālajām bankām ir daudz mazāk spēku un iespēju, lai stabilizētu ekonomiku kārtējā kraha apogejā.

193
Pēc temata
Sorosa partneris: esam sagatavojuši jaunu, trīskārt spēcīgāku vispasaules krīzi
Globālo krīzi aizsāk General Electric
Dienas ir skaitītas: dolāram prognozē 30% devalvāciju
Tramps, ES un teroristi: Bloomberg nosaukusi galvenos draudus 2019. gadā