ASV dolāri

Beigas tuvojas: pasaules ekonomikas pamatos likta 243 triljonus dolāru vērta bumba

383
(atjaunots 11:22 23.02.2020)
Starptautisko finanšu institūta atskaite liecina, ka pērn globālais parāds pieaudzis līdz 243 triljoniem dolāru. No tiem 65 triljonus veido valstu kopējie parādi – gandrīz pusotru reizi lielāki nekā 2009.gadā, kad valdīja krīze.

RĪGA, 1. maijs — Sputnik. Globālā parāda apjoms sasniedzis 243 triljonus dolāru. Tas ir rekords – šī summa trīskārt pārsniedz globālo IKP, tas ir, visu produktu un pakalpojumu vērtību uz planētas. Ekonomisti brīdina: kad šī milzīgā bumba, kas likta pasaules ekonomikas pamatos, uzsprāgs, krīze būs ļaunāka nekā 2008. gadā, portālā RIA Novosti pastāstīja Nataļja Dembinska.

Kur radies tāds parāds

Starptautisko finanšu institūta atskaite liecina, ka pērn globālais parāds pieaudzis par 3,3 triljoniem – līdz 243 triljoniem dolāru. No tiem 65 triljonus veido valstu kopējie parādi – gandrīz pusotru reizi lielāki nekā 2009.gadā, kad valdīja krīze.

Ekstremāli liela ir parāda attiecība pret IKP attīstītajās valstīs – 390%. Šis parametrs visvairāk pieaudzis Japānā, Francijā un Austrālijā. Savukārt jaunattīstības tirgos parāda pieauguma temps ir krities līdz minimālam rādītājam kopš 2001.gada.

Analītiķi konstatēja: tik milzīgs un nekontrolējams parāds veidojies rietumvalstu centrālo banku bezatbildīgās politikas rezultātā, kas ieradušas drukāt naudu un izsniegt kredītus.

Valdības, kompānijas un privātpersonas aizņemas līdzekļus, lai finansētu ekonomisko attīstību. ja pieaugums nav novērojams, aizņemas vēl vairāk. "Klasiska narkomānu uzvedība, – atzīmēja investīciju analītiķis Džons Moldins. – Pasaules centrālās bankas rada parādus, absolūti nerūpējoties par to, kas ar tiem notiks nākotnē."

Ja pērnā gada nogalē Starptautiskā valūtas fonda ekonomisti norādīja, ka milzīgais globālā parāda slogs ir viens no galvenajiem faktoriem, kas apdraud pasaules ekonomiku. SVF vadītāja Kristīne Lagarda šajā kontekstā pieminēja kļūdainos politiskos lēmumus, kas sekoja Lehman Brothers bankrotam.

Vairāku valstu valdība izgāzās gandrīz ar visām reformām, kas bija nepieciešamas banku sistēmas aizsardzībai, pārsvarā – no finansistu riskantajām un neapdomīgajām darbībām, kas radīja spēcīgo lavīnas reakciju 2008. gadā, konstatēja SVF. Lai arī kaut kādu mācību pēdējo desmit gadu laikā regulatori tomēr ir guvuši – palielinājuši banku rezerves un ieviesuši stingrāku kontroli finanšu sektorā, tomēr šie pasākumi noteikti nav pietiekami.

ASV kritiskais parāds

Īsta parādu ražošanas mašīna ir Savienotās Valstis. To kopējais parāds (ieskaitot valdību, vietējās valdības, finanšu sistēmu, biznesu un mājsaimniecības) kopš 2000. gada ir gandrīz trīskāršojies un patlaban pārsniedz 73,6 triljonus dolāru – 106% IKP. Pēdējā gada laikā vien valsts, bankas un nefinansiālais sektors ir aizņēmušies 2,9 triljonus dolāru – tas ir lielākais rādītājs kopš 2007. gada. ASV nefinansiālais korporatīvais parāds pietuvojies 2008.gada pirmskrīzes maksimumam. Nav nekāds brīnums, ka šī gada pirmajā kvartālā amerikāņu kompānijas saskārušās ar kredīta reitingu samazināšanos.

Vēl lielākas bažas rada lielais un pastāvīgi augošais ASV valsts parāds. Pārspēts kārtējais rekords – 22 triljoni.

Donalda Trampa prezidentūras laikā parādu taisīšanas process ir tikai paātrinājies. Lai arī 2016.gadā priekšvēlēšanu kampaņas laikā viņš solīja atrisināt šo problēmu astoņu gadu laikā, rezultāts ir pretējs. Divu gadu laikā valsts aizņēmusies gandrīz divus triljonus un, pēc Bloomberg aprēķiniem, nākamo divu gadu laikā pievienos parādam vēl 4,4 triljonus.

Tagad Tramps plāno atbrīvoties no pārliekā parādu sloga "līdz otrā prezidentūras termiņa beigām". Tomēr ekonomisti ir pārliecinati: tendenci lauzt neizdosies, jo situācija budžetā tikai pasliktinās.

2018.finanšu gada laikā ASV federālā budžeta deficīts ir pieaudzis par 17% un sasniedzis 779 miljardus dolāru – maksimālo rādītāju kopš 2012. gada. Tāds ir Trampa nodokļu reformas rezultāts. Tuvākajā perspektīvā gaidāms tas pats, jo mazinās nodokļu ienākumi un aug izdevumi aizsardzībai. Iespējama valsts kredītspējas līmeņa samazināšana. Kongresa Budžeta pārvalde prognozēja, ka šogad deficīts augs vēl par 15,1% - līdz 897 miljardiem. 2022.gadā tas pārsniegs triljona dolāru atzīmi un zemāk vairs nekritīsies.

Bumba sprāgs agrāk

Investīciju bankas prognozē, ka 2024. gadā ASV valsts parāds sasniegs 140% IKP. Valdība būs spiesta aizņemties aizvien jaunus triljonus, lai uzturētu finanšu burbuli un ekonomikas izaugsmi. Rezultātā strukturālais deficīts sasniegs "sliežu efektu", un ekonomika ripos uz bezdibeņa pusi.

Eksperti uzskata, ka ASV vēl atlikuši tikai desmit gadi, lai atrisinātu problēmu. Pretējā gadījumā valsti sagaida pilna mēroga krīze, kas salīdzināma ar Lielo depresiju 30. gados.

Pie tam katastrofa var notikt agrāk: vienā jaukā brīdī pasaules ekonomika nespēs sagremot milzīgo un nevaldāmo parādu. Bloomberg analītiķi atzīmēja, ka nākamā krīze radīs masveida nabadzību, novedīs pie spēcīgas ģeopolitiskās nestabilitātes, nekārtībām un kariem.

Lai cik graujošs bija finansiālais sabrukums 2008.gadā, nākamais būs vēl ļaunāks, vienkārši tāpēc, ka kopš tā laika globālās ekonomikas kaklā ir uzkārti vēl 70 triljoni dolāru parāda. Tas nozīmē, ka tagad valdībām un centrālajām bankām ir daudz mazāk spēku un iespēju, lai stabilizētu ekonomiku kārtējā kraha apogejā.

383
Pēc temata
Sorosa partneris: esam sagatavojuši jaunu, trīskārt spēcīgāku vispasaules krīzi
Globālo krīzi aizsāk General Electric
Dienas ir skaitītas: dolāram prognozē 30% devalvāciju
Tramps, ES un teroristi: Bloomberg nosaukusi galvenos draudus 2019. gadā
Tukšs naudasmaks, foto no arhīva

Dīkstāves pabalsti: noziedzīga ekonomija

13
(atjaunots 14:09 27.10.2020)
Latvija izrādījusies paskopa dīkstāves pabalstu ziņā salīdzinājumā ar Lietuvu un Igauniju. Bailēs par nākotni iedzīvotāji cenšas tērēt mazāk, tāpēc patēriņa tirgū vērojama lejupslīde.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik, Jūlija Granta. Baltijas valstu ekonomisko rādītāju analīze salīdzinājumā ar kaimiņiem demonstrē vismaz divkāršu patēriņa tirgus lejupslīdi. Pie tā vainojami... dīkstāves pabalsti. Tā uzskata Latvijas Bankas ekonomiste Santa Bērziņa. Izmaksas bija nenozīmīgas, cilvēki vispār nesagaidīja nekādu sociālo palīdzību. Bailes par nākotni lika pievērt naudas maciņus.

Privātais patēriņš Latvijā saruka vairāk nekā par 20%, bet Igaunijā – mazāk nekā par 10%, Lietuvā – mazliet vairāk nekā par 5%. Latvija ieņem vidējo vietu iedzīvotāju skaita ziņā Baltijā, tomēr izrādījusies pati skopākā, sniedzot atbalstu krīzes apstākļos. Izmaksas nesasniedza ne 800 miljonus eiro. Lietuva izmaksāja vairāk nekā 1,4 miljardus, Igaunija – gandrīz 1,5 miljardus. Tā kā visas trīs valstis iekšzemes koppoduktu pārsvarā veido uz pakalpojumu sfēras rēķina, ekonomiku virs ūdens notur patēriņa tirgus. Lietuvā to aptvēra vislabāk: dīkstāves pabalstos tur izmaksāja divreiz vairāk nekā Latvijā, turklāt Lietuva piešķīra līdzekļus sociālajai palīdzībai, kas pārsniedza dīkstāves pabalstu apjomu.

Dombrovska darbības atbalsis

Krīzes laikā pieprasījums nekrītas tāpēc, ka samazinās cilvēku ienākumi, paskaidroja Bērziņa. Viņa akcentēja, ka pieprasījumu lielā mērā ietekmē patērētāju noskaņojumus, kuri izvēlas – tērēt naudu vai netērēt. Tāpat stāvokli ietekmē iepriekšējo krīžu pārvarēšanas pieredze.

2009. gada krīzes pieredze Latvijā ir tagadējā eirokomisāra Valda Dombrovska "veiksmes stāsts": siksnu pievilkšana un nekustamo īpašumu zaudēšana līdz ar tālāku emigrāciju.

Kopš tā laika emigrācijas iespējas ir būtiski sarukušas, hipotekāro kredītu skaits – samazinājies. Tauta atsaukusi atmiņā tikai siksnu savilkšanu un disciplinēti reaģēja. Tāpēc patērētāju pārliecības indeksa ziņā Igaunija un Lietuva 2020. gada martā kritās par 10%, bet Latvija – par 20%, pārsniedzot Eiropas vidējo rādītāju – 14%.

Uzņēmējdarbības atbalsta aspektā Kariņa valdība it kā izskatās tīri labi – šiem nolūkiem piešķirtas gandrīz tikpat lielas summas, kādas atvēlēja Lietuva, un vairāk nekā Igaunijā. Tomēr no 400 miljoniem eiro, kas iztērēti šiem mērķiem, lauvas tiesu dabūjusi nacionālā aviokompānija airBaltic. Izrādījās, ka tā nav piebarojama: aviopārvadājumi un tūrisms Latvija uzrādījuši lielāko kritumu pakalpojumu eksporta jomā. Jā, aviokompānija ir jāsaglabā, tomēr daudz vairāk vajadzīga resursu sadale. Piemēram, Igaunija steigšus finansēja valsts pasūtījumus infrastruktūras projektiem no krīzes budžeta. Latvijā tikai uzlēja asfaltu uz ceļiem, jo visam pārējam nevar ne konkursus organizēt, ne rezultātus apkopot.

Valsts palīdzība iedzīvotājiem – tas nav tikai maksātspējīgā pieprasījuma pašreizējo problēmu risinājums, runa ir arī par pamatu zem kājām nākotnē, uzsvēra Latvijas Bankas ekonomiste. Tāpēc ir īpaši svarīgi kritiski novērtēt paveikto un koriģēt politiku.

Krīzes pirmajā vilnī Latviju glāba pārtikas produktu (pirmās nepieciešamības preces) un elektronisko iekārtu, kā arī kokmateriāla eksports, ko Eiropa sāka pirkt mājokļu remontdarbiem apstākļos, kad citi tēriņi izrādījās neiespējami. Taču tā ir īstermiņa tendence. Nākotnē jāpieņem stratēģiski lēmumi, ņemot vērā kardinālās izmaiņas piegādes ķēdītēs.

Skaidrs, ka Eiropa vēlas tās saīsināt, padarīt drošākas un izvietot vitāli svarīgu preču un farmaceitisko līdzekļu ražotnes savā teritorijā, nevis valstīs ar lētu darbaspēku. Latvija ir tuvāk nekā Ķīna (Šveice ir aizmirsta), tomēr darba spēks te ir mazliet lētāks nekā citās valstīs. LB speciāliste uzskata, ka atlicis tikai radīt investīcijām pievilcīgu vidi. Tiesa, diezin vai to veicinās Finanšu ministrijas nesenās iniciatīvas nodokļu jomā.

Un, visbeidzot, IT strauji dodas uz priekšu, jo bizness ir pievērsies jaunu tehnoloģiju un platformu ieviešanai. Iespējams, šajā ziņā palīdzēs arī emigranti no Baltkrievijas. Viņi jau apsolījuši Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai veselu 1000 darba vietu. Ņemot vērā 80 000 bezdarbnieku, tas nav daudz, tomēr labāk nekā nekas.

13
Tagi:
pabalsts, Latvija
Pēc temata
Par "negodīgu" dīkstāves pabalsta pieteikšanu VID piemēros 1500 eiro naudas sodu
Lielākā daļa dīkstāves pabalsta saņēmēju neatgriezīsies darbā
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Stingra režīma palīdzība. Dīkstāves pabalstus Latvijā iedeva cietumiem
Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt
Darbs pie datora, foto no arhīva

Latvijā pastāstīja, cik baltkrievu IT kompānijas nolēma pārcelt savu darbību

24
(atjaunots 15:26 23.10.2020)
Patlaban darbu Latvijā ir uzsākuši vismaz trīs uzņēmumi, viņi ir atvēruši bankas kontus, atraduši telpas un nokārtojuši formalitātes ar darbinieku pārvākšanos.

RĪGA, 23. oktobris – Sputnik. Pēc pārrunām starp Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un baltkrievu IT kompānijām dažas no tām nolēma pilnībā vai daļēji pārcelt savu darbību uz Latviju, vēl ar 50 uzņēmumiem pārrunas turpinās, paziņoja LIAA Komunikācijas un informācijas departamentā.

Kopumā pašlaik lēmumu strādāt Latvijā pieņēma 17 kompānijas, reāli darbu uzsākuši vismaz trīs. Tās atvēra bankas kontus, atrada telpas un nokārtoja formalitātes ar darbinieku pārvākšanos. Pēc šo 17 uzņēmumu plāniem, tuvākajos mēnešos Latvijā būs izveidots vairāk nekā 1000 jaunu darbavietu. Vismaz puse no kompānijām agrāk strādāja Minskas Augsto tehnoloģiju parkā, vēsta grani.lv.

Atgādināsim, ka virkne valstu iesaistījās cīņā par baltkrievu IT speciālistiem, kuri izskata iespēju pārcelties un pārcelt savu biznesu uz citām valstīm sakarā ar situāciju, kura izveidojusies Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām.

Piemeram, Polijas valdība paziņoja par projekta "Polija - patvērums" projekta palaišanu – tā ir valsts un privāto instanču iniciatīva, kuras vēlas atbalstīt baltkrievu sabiedrību grūtajos laikos. Projekta ietvaros startē relokācijas programma Baltkrievijas IT kompānijām Poland Business Harbour. Arī labākie baltkrievu jaunuzņēmumi varēs pārcelties uz Poliju un piedalīties akselerācijas programmā.

Lietuvas ĀM plānoja vienkāršot vīzu izsniegšanu Baltkrievijas pilsoņiem: tās tiks izsniegtas uz pusgadu, savukārt noformēšanai būs nepieciešama minimāla dokumentu pakete. Procedūras paātrināšanai migrācijas departaments plānoja sākt izskatīt Baltkrievijas IT speciālistu iesniegumus vēl pirms viņu ierašanās Lietuvā.

Latvijas varasiestādes izveidoja speciālu komandu no Ekonomikas ministrijas un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras pārstāvjiem, kura paātrinātā kārtībā izskata Baltkrievijas IT biznesu pieteikumus. Paralēli rit darbs ar Latvijas finanšu iestādēm "zaļā koridora" izveidošanai ārzemju kompānijām, kuras nolēmušas pārcelt savu darbību uz Latviju.

Ukrainas prezidents Vladimirs Zeļenskis parakstīja dekrētu, kura mērķis ir piesaistīt IT speciālistus no Baltkrievijas. Saskaņā ar dokumentu, līdz 180 dienām gadā tiks pagarināts Baltkrievijas pilsoņu pagaidu uzturēšanās termiņš Ukrainas teritorijā – tas skar uzņēmējus, augsti kvalificētus speciālistus, tai skaitā IT un inovāciju nozares speciālistus un viņu ģimenes locekļus.

24
Tagi:
Baltkrievija, Latvija
Pēc temata
Ģirģens piedāvāja IT kompānijām no Baltkrievijas pārvākties uz Latviju
Kāpēc baltkrievu uzņēmēji neienāks Latvijā
Pat ja "naciķi" samierināsies ar tūkstošiem slāvu: kas neļauj baltkrievu IT ienākt Latvijā
Rokasspiediens, foto no arhīva

Kredīts algas vietā: Igaunijā plaukst jauns krāpšanās paņēmiens

0
(atjaunots 15:25 27.10.2020)
Igaunijas Nodokļu un muitas departaments noraizējies par negaidītu darba devēju krāpšanās shēmu – viņi izvairās no nodokļiem, izsniedzot kredītus algas vietā. Tāda shēma sagādā problēmas arī darbiniekam.

RĪGA, 27. oktobris — Sputnik. Igaunijā parādījusies jauna krāpšanās shēma: darba devējs, izvairoties no nodokļiem, algas vietā piešķir darbiniekam kredītu, stāsta Postimees.ee, atsaucoties uz Igaunijas Nodokļu un muitas departamentu (NMD). Šī shēma nemaz nav nevainīga un var sagādāt lielas nepatikšanas darbiniekam.

Luminor
© Sputnik / Sergey Melkonov

Piemēram, celtnieka alga, no kuras tiek maksāti nodokļi valstij, ir 800 eiro, tomēr ir gandrīz neiespējami sameklēt darbiniekus par tādu algu. Tad kompānija izraugās triku – tā pārskaita celtnieka kontā vēl tūkstoti eiro, bet maksājuma skaidrojuma ailē norāda "kredīts". Tātad kompānijai nevajag maksāt nodokļus no šiem tūkstoš eiro. NMD Juridiskās nodaļas vadītājs Revo Krauze paskaidroja, ka minētā piemēra gadījumā darba devējs ietaupa simtiem eiro. Taču vai tas ir droši darbiniekam?

Krauze pastāstīja, ka "uz papīra" darba devēja un darbinieka noslēgtajā kredītlīgumā iekļauti arī procenti un atmaksas termiņš, taču parasti tas viss netiek ievērots – kad pienāk kredīta dzēšanas termiņš, to noformē kā bezcerīgu prasību un automātiski noraksta.

NMD nodaļas vadītājs uzskata, ka darbiniekam tāda shēma var būt visnotaļ bīstama.

"Ja darbinieks apzināti noslēdzis tādu fiktīvu kredīta vienošanos un ieguldījis savu artavu kompānijas nelikumīgajā nodokļu optimizācijā, saskaņā ar pašreizējo praksi, mēs varam pieprasīt no darbinieka nesaņemtos nodokļus," paskaidroja Krauze. Šajā gadījumā darbinieks zaudēs naudu no savas kabatas.

Risks zaudēt naudu darbiniekam rodas arī darba devēja bankrota vai sarežģīta finansiālā stāvokļa dēļ, kurš pārskaitījis daļu algas kā kredītu. Šajā gadījumā procesā var iejaukties tā saucamais bankrota pārvaldnieks, kurš sāk piedzīt darbiniekiem izsniegtos kredītus, lai rastu papildu finansiālo atbalstu uzņēmējam.

"Nerunājot jau par to, ka pati kompānija var pieprasīt naudu caur tiesvedību. Tātad cilvēks strādā, saņem algu pēc šīs shēmas, taču, rodoties problēmām, kompānija var pieprasīt šos kredītu atmaksu, un darbinieks būs spiests pierādīt, ka nav ņēmis kredītu," paskaidroja Krauze.

0
Tagi:
krāpniecība, krāpnieki, Igaunija
Pēc temata
Meklēja darbu, bet pazaudēja naudu: Interneta krāpnieki atkal uzbrūk
Uzmanieties no krāpniekiem: parādījusies jauna klientu bankas datu iegūšanas shēma
Krāpnieki atkal uzbrūk: tagad Latvijas iedzīvotājiem zvana no Bloomberg
Neveriet vaļā aizdomīgas hipersaites! Krāpnieki maskējas par "Swedbank" banku