Eiro naudaszīmes

Bankas atbrīvojušās no nerezidentiem un ķersies pie latviešu kreditēšanas

119
(atjaunots 14:48 24.04.2019)
Latvijas bankas sākušas cīņu par vietējiem klientiem – tagad ir ļoti grūti strādāt ar nerezidentiem.

RĪGA, 24. aprīlis — Sputnik. Latvijas bankas, kas agrāk apkalpoja nerezidentus, ir saskaņojušas savas stratēģijas ar Finanšu un kapitāra tirgus komisiju (FKTK) un patlaban aktīvi strādā pie biznesa modeļu ieviešanas. Lielākā daļa no tām saskata iespējas kreditēšana, tostarp arī aizpildot nišu, kas radusies pēc Skandināvijas banku aktivitātes samazināšanās, vēsta Dienas Bizness.

Marta vidū FKTK noslēdza 12 Latvijas banku jaunā biznesa modeļa vērtējumu. Darbs tika veikts saskaņā ar Eiropas Centrālās bankas un FKTK metodoloģiju un tā saucamo kontroles pārbaudes un novērtējuma procesu (Supervisory Review and Evaluation Process - SREP). FKTK padome apstiprinājusi katrai bankai individuālo svarīgo darbības rādītāju – prasības pret kapitālu un likviditāti – līmeni.

Tagad, saskaņā ar banku informāciju, galvenā uzmanība tiks pievērsta vietējiem klientiem. Runa ir par kreditēšanu un investīcijas lokālajos biznesa projektos (infrastruktūra, celtniecība utt.). Bankas vēl aizvien meklē nišas piesātinātajā tirgū, tāpēc tiek prognozēta kredītiestāžu skaita samazināšanās, jo visiem var nepietikt vietas, arī rietumvalstu klientus nav tik vienkārši piesaistīt.

Atgādināsim, ka banku "tīrīšana" Latvijā sākās pēc skandāla ap ABLV Bank. 2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, otro lielāko banku Latvijā, lielāko neatkarīgo privāto banku valstī, par naudas atmazgāšanu un saikni ar transakcijām, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, kā arī par ierēdņu uzpirkšanu. Banka pieņēma lēmumu pašlikvidēties, jo ne ECB, ne Latvijas Banka to neglāba.

Pēc tam banku sistēma Latvijā saskārās ar vērienīgām izmaiņām, kuru vidū galvenā bija atteikšanās no sadarbības ar nerezidentiem un tā saucamajiem čaulas uzņēmumiem. Cīņa ar "netīro" naudu izvērsās tādā mērogā, ka skāra arī uzņēmumus, kas veica labi pārskatāmu darbību, maksā nodokļus un neizmanto ārzonas jurisdikciju. Pamatam tika izmantots tikai fakts, ka tie ir nerezidenti, tāpēc "aizdomīgi", tika slēgti šo uzņēmumu konti, noraidīti lūgumu atvērt jaunus kontus, tika pieprasīts milzums dokumentu, kas apstiprinātu naudas izcelsmi, tika iesaldēti aktīvi līdz izmeklēšanas beigām.

Latvijas bizness, publicisti un vairāki politiķi negatīvi vērtē Latvijas valdību par lēmumu slēgt ABLV Bank un "padzīt" nerezidentus no citām valsts finanšu un kredītiestādēm, lai arī šī sektora apkalpošana nesa vērā ņemamus ienākumus, daļa no kuriem ieplūda arī valsts budžetā nodokļu veidā.

119
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (91)
Pēc temata
Judenkovs: Latvijas banku sektora liktenis gaida bankas visās Baltijas valstīs
Par 10 miljardiem mazāk: beidzas "tīrīšana" Latvijas banku sektorā
Uzdod nepiedienīgus jautājumus: Krievijas klienti sašutuši par Baltijas banku attieksmi
Kariņš palūdza skandināvu bankām palikt Latvijā
Eiro

VID liks darba devējiem pamatot darbinieku zemās algas

14
(atjaunots 10:25 14.07.2020)
Valsts ieņēmumu dienests apņēmies nopietni ķerties klāt darba devējiem, kuri saviem darbiniekiem maksā algas "aploksnēs".

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. Valsts ieņēmumu dienests (VID) plāno iesniegt grozījumus Valsts sociālās apdrošināšanas likumā, kuri palīdzēs cīnīties ar tā saucamajām "aplokšņu" algām, vēsta Lsm.lv. Saskaņā ar grozījumiem darba devējiem nāksies pamatot iemeslu, kura dēļ darbiniekiem tiek maksātas mazas algas.

Iepriekš nepamatoti zemas algas uzņēmumā bija spiesti pierādīt nodokļu dienesta darbinieki, atgādināja VID vadītāja Ieva Jaunzeme.

"Ja VID dati liecinās, ka vidējā alga nozarē ir lielāka nekā tā, kas tiek maksāta konkrētā uzņēmumā, darba devējam būs jāiesniedz pamatoti pierādījumi, kādā veidā viņš var nodarbināt strādājošos par algu, kas būtiski zemāka nekā nozares vidējā alga," skaidroja Jaunzeme.

Pēc viņas domām, grozījumi manāmi atvieglos darbu ar "aplokšņu algām".

VID direktora vietniece Natālija Filipoviča preses konferencē 13. jūlijā pastāstīja, ka konstatēts liels skaits problēmu gadījumos, kad uzņēmēji vērsās ar lūgumu izmaksāt dīkstāves pabalstu saviem darbiniekiem.

Piemēram, darbinieks nostrādājis uzņēmumā gadu, bet galu gala noskaidrojas, ka viņš strādājis nelegāli un saņēmis algu "aploksnē".

Tāpat VID saskāries ar virkni situāciju, kurās cilvēki saņēmuši mazāku dīkstāves pabalstu nekā plānoja. Šādās situācijās atkal iemesls meklējams "aplokšņu algās".

Vai, piemēram, darbinieks bez viņa ziņas reģistrēts kā valdes loceklis, vēl citā gadījumā darba devējs lūdzis padalīties dīkstāves pabalstā.

Iepriekš vēsltīts, ka "aplokšņu algas" sastāda 44,1% valsts ēnu ekonomikas struktūrā. Vidēji 2019. gadā uzņēmēji slēpuši no valsts 22,3% algu.

Informācijas slēpšanas par darbiniekiem (vidējais provents no kopējā darbinieku skaita, kas nodarbināti bez līguma) 2019. gadā Latvijā pieaudzis līdz 10,9% (+1,0%).

Tas lielā mērā saistīts ar darba spēka trūkumu Latvijā un tā nelegālo ievešanu no citām valstīm.

14
Tagi:
alga, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Ēnu ekonomikas līmenis valstī gada laikā gandrīz nav krities
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Par "negodīgu" dīkstāves pabalsta pieteikšanu VID piemēros 1500 eiro naudas sodu
Ramona Petraviča

Iniciatīvas 200 miljonu vērtē: LM atbild sociālā nodrošinājuma sistēmas kritiķiem

15
(atjaunots 09:45 14.07.2020)
Pretēji Petravičas vārdiem pēc Satversmes tiesas sprieduma, Labklājības ministrijas miljoniem eiro vērtajā piedāvājumu kompleksā nav pieminēta ne sociālā nodrošinājuma pabalsta grozīšana, ne vecuma pensijas aprēķina bāzes palielināšana. Kam sola palīdzību?

RĪGA, 14. jūlijs — Sputnik. iniciatīvas vairāk nekā divsimt miljonu eiro apmērā – Labklājības ministrijas atbilde sociālās drošības sistēmas kritiķiem. Nākamā gada prioritāšu sarakstā ir pensiju piemaksas, ģimenes pabalsti un atbalsta pasākumi bērniem ar invaliditāti, vēsta Neatkarīgā.

Tomēr resors nav sniedzis ne valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta, ne minimālās pensijas palielināšanas aprēķinu, lai arī labklājības ministre pēc Satversmes tiesas sprieduma pasludināšanas paziņoja, ka vēlas palielināt šo pabalstu līdz 109 eiro. Tiesa, no Satversmes tiesas sprieduma izriet, ka problēmu rada ne tikai valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta zemais apmērs, bet sociālā drošība pašos pamatos.

Milzīgas summas

Labklājības ministrijas priekšlikumi par nākamajā gadā īstenojamajiem 18 nozares politikas prioritārajiem pasākumiem iesniegti Finanšu ministrijai un Pārresoru koordinācijas centram. Kopumā, pēc LM aprēķiniem, to īstenošanai nepieciešami 216 miljoni eiro. Tiesa, norāda resors, atsevišķi pasākumi paredz arī ienākumu kompensāciju, tāpēc kopējā pasākumu ietekme tiek lēsta aptuveni 90 miljonu eiro apmērā.

Nabadzība, foto no arhīva
© Sputnik / Валерий Мельников

Labklājības ministre Ramona Petraviča uzreiz pēc Satversmes tiesas sprieduma paziņoja, ka ir apņēmības pilna gan pabalstu palielināt, gan celt vecuma pensijas aprēķina bāzi, kas nav mainīta 15 gadus. Tomēr minēto prioritāšu sarakstā nav ne vārda par minimālo pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu un to palielināšanu.

Ministre iesniedza valdībā minimālā ienākumu līmeņa sistēmas pilnveides plānu. Līdzīgu projektu LM iesniedza Ministru kabinetā jau pērn un aicināja valdību minimālo pensiju palielināt līdz 99 eiro. Valdība iniciatīvu neatbalstīja.

Labklājības ministrijas speciālists Egils Zariņš paskaidroja, ka resora prioritāšu sarakstā patiešām nav iekļauts jautājums par minimālo pensiju un sociālā nodrošinājuma pabalstu, bet ministrija to piedāvās atsevišķi. Tātad pašreizējās iniciatīvās paredzētajiem izdevumiem (216 miljoni eiro) pievienosies summa, kas nepieciešama minēto pabalstu palielinājumam aptuveni 30 miljonu eiro apmērā, rēķinot pēc pagājušā gada datiem.

Vai piešķirs naudu asistentiem

Prioritāro pasākumu sarakstā iekļauts papildu finansējuma pieprasījums izmaiņām asistenta pakalpojumā personām ar invaliditāti. Asistenta pakalpojums pašvaldībā, ko finansē no valsts budžeta, tika ieviests 2013. gadā, lai sniegtu atbalstu nokļūšanai darba vietā, izglītības iestādē vai pakalpojumu saņemšanas vietā, tomēr pašlaik notiek diskusijas par šī pabalsta nākotni.

Labklājības ministrija piedāvā valdībai piecus pakalpojuma izmaiņu variantus. Viens no tiem paredz mainīt un paplašināt pakalpojumu bērniem ar invaliditāti un vienlaikus arī mainīt pakalpojuma piešķiršanas kārtību. Plānots arī paaugstināt asistenta atalgojumu. Lai to īstenotu, kopā nepieciešami 23,3 miljoni eiro.

Deviņus miljonis eiro plānots atvēlēt pensiju saņēmēju atbalstam un viņu ienākumu palielināšanai. No 2021. gada Labklājības ministrija piedāvā pakāpeniski nodrošināt piemaksas vecuma un invaliditātes pensijām, kuras piešķirtas laikā no 2012. gada. Arī šis jautājums jau vairākkārts apspriests Saeimā, bet līdz šim nav atrasti pietiekami līdzekļi. Labklājības ministrija arī rosina palielināt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamo minimumu pensijām no 300 līdz 350 eiro mēnesī (4200 eiro gadā).

Ģimenēm ar bērniem rosina piešķirt jaunu pabalstu 50 eiro apmērā par katru bērnu, taču šāda pabalsta kopējā ietekme uz valsts budžetu 2021. gadā plānota virs 30 miljoniem eiro. Vēl 15 miljoni eiro paredzēti dažādu sociālo pakalpojumu pieejamības uzlabošanai, piemēram, tehnisko palīglīdzekļu saņēmēju rindas mazināšanai.

15
Tagi:
Ramona Petraviča, Satversmes tiesa, Labklājības ministrija
Pēc temata
Latvijas valdība plāno palielināt "bērnu" pabalstus
Šī gada pensiju indeksācija Latvijā: kam un kādā apmērā
Minimālais ienākumu līmenis Latvijā ir atzīts par Satversmei neatbilstošu
Deputāts: pēc tiesas verdikta labklājības ministrei derētu pamest savu amatu
Iznīcinātājs F-15 Eagle

Pentagons pasūtījis pirmos iznīcinātājus F-15EX hiperskaņas ieročiem

0
(atjaunots 17:40 14.07.2020)
ASV Gaisa spēki publiskojuši informāciju par beztermiņa kontraktu šī modeļa iznīcinātāju piegādei 23 miljardu dolāru vērtībā.

RĪGA, 14. jūlijs – Sputnik. Pentagons pasūtījis pirmos modernizētos iznīcinātājus F-15EX, kas spēj nest hiperskaņas ieročus, liecina kompānijas Boeing sniegtā informācija, vēsta RIA Novosti.

"ASV gaisa spēki noslēdza ar Boeing līgumu gandrīz par 1,2 miljardiem dolāru pirmās partijas ražošanai, ko veidos astoņi mūsdienīgi iznīcinātāji F-15EX... F-15EX nes lielāku daudzumu bruņojuma nekā jebkurš cits tā klases iznīcinātājs un var palaist līdz 22 pēdas (aptuveni 7 metrus – red.) garu un līdz 7000 mārciņas (aptuveni 3,2 tonnas – red.) smagu hiperskaņas ieroci," teikts dokumentā.

ASV Gaisa spēki publiskojuši informāciju par beztermiņa kontraktu šī modeļa iznīcinātāju piegādei 23 miljardu dolāru vērtībā, teikts preses relīzē. "Nākotnes plāni liecina par 144 lidmašīnām," tajā apgalvots.

ASV Gaisa spēku vietnē publicētā informācija vēsta, ka pirmās astoņas lidmašīnas tiks dislocētas Eglinas aviobāzē Floridā, kur piedalīsies izmēģinājumos. Pirmās divas mašīnas plānots laist klajā 2021. finanšu gada otrajā ceturksnī, pārējās sešas – 2023. finanšu gadā. Nākotnē tās aizvietošot F-15C/D.

Žurnāls National Interest atzīmēja, ka šī lidmašīna, atšķirībā no citiem, pat modernākiem modeļiem, ieskaitot F-35, var sasniegt ātrumu līdz 3 mahiem, tāpēc var piešķirt hiperskaņas ierocim labu starta ātrumu. No vienas puses, F-35 ātrums ir divreiz mazāks, no otras puses, tādu gabarītu hiperskaņas ieroči nav ievietojami tā ieroču tilpnē.

Iepriekš par hiperskaņas ieroču izstrādi atbildīgais Pentagona darbinieks Maikls Vaits vēstīja, ka ASV nākamgad paātrinās uzbrukuma hiperskaņas ieroču izstrādi. Martā aizritējuši pirmie sekmīgie testi.

Patlaban ASV izstrādā vairākus hiperskaņas nesējus. Iepriekš Pentagons atzina, ka šajā ziņā atpaliek no Krievijas un Ķīnas.

0
Tagi:
F-15, iznīcinātājs, Pentagons, ASV
Pēc temata
Hiperskaņas komplekss "Avangard" stājies kaujas dežūrā
ASV slēgta viena no hiperskaņas bruņojuma izstrādes programmām
Trieciens no dzīlēm. Ar ko Krievijai draud ASV hiperskaņas ieroči
"Nopietni iemesli": kāpēc Krievija pārvieto uz Ziemeļiem jaunāko bruņojumu