Tukšas kabatas. Foto no arhīva

Latvijai piedāvā atņemt pabalstu bezdarbniekiem, kuri atsakās no vakancēm

275
(atjaunots 11:20 18.04.2019)
ESAO iesaka palielināt pabalstus tiem, kas ir gatavs pārcelties uz darbu citā pilsētā, un izsniegt viņiem kredītus ar atvieglojumiem.

RĪGA, 18. aprīlis – Sputnik. Latvijai derētu aktīvāk veicināt bezdarbnieku atgriešanos darba tirgū. Šāds secinājums veikts Ekonomiskās sadarbības un attīstības (ESAO) pētījumā, raksta Skaties.lv.

Šobrīd valstī ir vairāk nekā septiņi tūkstoši ilgstošo bezdarbnieku ar profesionālo un augstāko izglītību. Bieži publiskajā telpā var dzirdēt skeptiskas atsauksmes par bezdarbnieku kvalifikācijas paaugstināšanas kursiem, taču nepieciešamos virzienus šādiem kursiem katru gadu nosaka komisija ar Latvijas Darba devēju konfederācijas un nozares speciālistu piedalīšanos, un ESAO arī pozitīvi novērtē to rezultātus.

Kā norāda labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV): "Cilvēki, kas izgājuši apmācības, daudz vieglāk atrod darbu, kā arī saņem augstāku atalgojumu."

Par Latvijas problēmu ESAO dēvē pārāk augsto ilgstošā bezdarba līmeni: 15 tūkstoši cilvēku sēž bez darba vairāk nekā gadu.

"Nodarbinātības valsts aģentūrai būtu jāveido programmas kopā ar sociālajiem dienestiem, jo pašvaldībās vēl detalizētāk pārzina šo cilvēku profilus. Abām iestādēm kopā ir detalizēti katram konkrētajam bezdarbniekam jāatrisina visi problēmaspekti tā, lai bezdarbniekam vairs nav nekādu attaisnojumu izvairīties no darba," paziņoja ESAO Nodarbinātības, darba un sociālo lietu direktorāta vadītājs Stefano Skarpeta.

Lai liktu jauniešiem atgriezties darba tirgū, ESAO piedāvā ieviest sankcijas tiem bezdarbniekiem, kuri atsakās no Nodarbinātības valsts aģentūras piedāvātajām vakancēm 20 kilometru rādiusā no viņu dzīvesvietas vai atsakās izmantot mobilitātes programmu.

Pēc ESAO speciālistu domām viņiem ir jāatņem bezdarba pabalsts un sociālais pabalsts.

Nodarbinātības valsts aģentūra nesteidz ieviest šo rekomendāciju.

"Par šo pabalstu atņemšanu jaunajiem cilvēkiem ir jau ļoti kategorisks vai galējs lēmums. Ja mēs Latvijas teritorijās, kas jau tā ir mazapdzīvotas, mēs tur vēl esošos jauniešus piespiedu kārtā pārvietosim, tas nebūs tas risinājums, ko vēlas redzēt Latvijas pašvaldības," paziņoja aģentūras direktore Evita Simsone.

Lai paaugstinātu interesi par mobilitātes programmām, ESAO piedāvā palielināt summāro pabalstu apjomu, lai tie kompensē ne tikai transporta un dzīvesvietas īres izdevumus (tie šobrīd sastāda 100 eiro mēnesī), bet arī pārvākšanās izdevumus kopumā.

"Tā kā ļoti atšķiras, vai Latvijas iekšienē pārceļas viena persona vai ģimene ar bērniem, jums vajadzētu dažādot finansiālo atbalstu pēc mājsaimniecības tipa. Vajadzētu apsvērt iespēju arī piešķirt nekustamā īpašuma kredītus vai cita veida aizdevumu ar valsts galvojumu, kura mērķis ir būt tuvāk darbavietām," norādīja Skarpeta.

Tik kardinālas izmaiņas labklājības ministre pagaidām nesola, taču Nodarbinātības valsts aģentūra pieļauj, ka tiks paplašināts personu loks, kuras mobilitātes programmas ietvaros varēs saņemt valsts kompensāciju par transportu vai īri.

"Tiem cilvēkiem, kas pieņem darba piedāvājumus attālāk no dzīvesvietas, ir šis algas ierobežojums – nedrīkst pārsniegt divas minimālās algas. Varbūt mēs varētu pārskatīt šo atalgojuma griestu palielināšanu," norādīja Evita Simsone.

ESAO speciālisti augsti novērtēja subsidēto darbavietu programmas rezultātus, kad bezdarbnieki pie darba devējiem apgūst attiecīgajam darbam nepieciešamās iemaņas, savukārt valsts apmaksā daļu no to algas cerībā, ka viņi paliks tur pastāvīgā darbā. ESAO piedāvā samazināt birokrātisko slodzi, lai vairāk mazo uzņēmēju būtu ieinteresēti piedalīties šajā programmā.

275
Pēc temata
Vairāk nekā 15% darbinieku Latvijā saņem minimālo algu
Pērkone: Latvijā ir līdz pat 10 tūkstošiem lielas algas, taču nevar atrast darbiniekus
Latvijā trūkst darbinieku: gada laikā vakanto vietu skaits pieaudzis par trešo daļu
Kadru bads: uzņēmēji Latvijā nevar sameklēt darbiniekus
VAS Latvijas dzelzceļš

"Latvijas Dzelzceļš" izpārdod lokomotīves

5
(atjaunots 16:41 30.11.2020)
Izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves un sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru kopējā sākumcena ir 704 680 eiro.

RĪGA, 30. novembris – Sputnik. "Latvijas Dzelceļa" meitasuzņēmums "LDz cargo" pārdod izsolē astoņas dīzeļlokomotīves ar kopējo sākumcenu 704 680 eiro, tiek ziņots oficiālajā izdevumā Latvijas Vēstnesis.

Kravas vagoni, foto no arhīva
© Sputnik / Alexander Vilf

Tiek atzīmēts, ka izsolei tiks nodotas divas TEP70 sērijas dīzeļlokomotīves ar sākumcenu 92 920 eiro un 93 560 eiro. Tāpat tiks piedāvātas sešas ČMEZ sērijas lokomotīves, kuru sākumcena sastāda 82 850 eiro, 83 250 eiro, 84 850 eiro, 86 550 eiro, 88 050 eiro un 92 650 eiro.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar iepriekšējā gada peļņu 14,408 miljonu eiro apmērā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno kravu plūsmas daļu pa Latvijas dzelzceļiem veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

Kravu apgrozījuma krituma fonā "Latvijas Dzelzceļš" izstrādājis jaunu biznesa modeli, kuram jāpalīdz kompānijai izkļūt no krīzes. "Latvijas Dzelzceļa" jaunais biznesa modelis paredz sniegto pakalpojumu spektra paplašināšanu, iekļaujot tajā jūras un automobiļu ekspeditoru pakalpojumus, kā arī termināļu un noliktavu pakalpojumus.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Vienlaikus "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieku, kas ir aptuveni 24% uzņēmuma darbinieku. Pašlaik ir atlaists jau ap tūkstoti cilvēku.

LDz atbrīvojas arī no nevajadzīga nekustamā īpašuma un neprofila aktīviem.

Ministru kabinets jūlijā atbalstīja "Latvijas Dzelzceļa" pamatkapitāla palielināšanu par 32 422 016 eiro, uzņēmuma izmaksu kompensāciju par dzelzceļa pasažieru pārvadājumu nodrošināšanu 14 225 226 eiro apmērā un finanšu līdzsvara avansa maksājumu 13 011 000 eiro apmērā.

5
Tagi:
Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Kravu nekļūs vairāk, jāieņem svešs "lauciņš": ko nozīmē jaunais LDz biznesa modelis
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā
"Latvijas Dzelzceļš" pārdod jau otro staciju
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva

Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija ienaidnieks!"

49
(atjaunots 23:26 28.11.2020)
Latvijas valdība neko nedara, lai Krievijai rastos vēlēšanās novirzīt kravas uz Baltijas valstis, tikai kliedz, ka Krievija esot ienaidnieks. Kāpēc lai Krievija gribētu sadarboties ar tādu valsti?

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Krievijas Valsts dome pieņēmusi likumu par iespēju glabāt agroķimikālijas speciālās glabātavās jūras ostu teritorijā – tas ļaus palielināt minerālmēslu pārkraušanu un eksportu.

Pēc tam Baltija zaudēs pēdējās kravas, kas tika novirzītas caur tās ostām, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.

"Gandrīz visas Krievijas kravas jau ir aizgājušas no Latvijas ostām. Krievija jau sen ir pieņēmusi lēmumu par kravu novirzīšanu un nodarbojas ar ostu un specializēto termināļu būvdarbiem. Gada sākumā tika saņemta informācija, ka Krievijas ostās jau uzbūvēti termināļi "netīrajām" kravām – kālija un slāpekļa minerālmēsliem, kas tika transportēti caur Latvijas ostām. Droši vien, kaut kas Latvijā paliks, taču tā būs ļoti maza plūsma," paskaidroja Zaiceva.

Viņa konstatēja, ka Latvijas valdība neko nedara, lai Krievija vēlētos novirzīt kravas uz Baltijas republiku.

"Ja Latvija ir pirmajās rindās starp tiem, kuri kliedz, ka Krievija ir ienaidnieks, kaitīga un bīstama valsts, kāpēc tad Krievijai sadarboties ar tādu valsti?" taujāja Zaiceva.

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī dzelzceļš. Eksperti jau vairākkārt norādījuši: izeju valstij varētu dāvāt uzlabota sadarbība ar Krieviju.  

49
Tagi:
Latvija, tranzīts, Jevgēņija Zaiceva
Pēc temata
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ