Rīgas melnais balzāms

Ceturtā daļa Latvijas produktu eksporta tiek nosūtīta uz Krieviju

61
(atjaunots 12:20 17.04.2019)
Latvijas pārtikas ražošanas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports 2018. gadā sasniedza 2,475 miljardus eiro, ceturtā daļa apjoma nosūtīta uz Krieviju.

RĪGA, 17. aprīlis — Sputnik. Aizvadītajā gadā gandrīz ceturtā daļa Latvijas eksportēto pārtikas ražošanas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu nogādāti uz Krieviju. Gada laikā minēto produktu eksporta apjoms pieaudzis par 2,8% - par to liecina Zemkopības ministrijas pārskats, kas sagatavots saskaņā ar Eurostat datiem, vēsta Dienas Bizness.

Pērn minēto kategoriju produkti veidoja Latvijas eksporta otru svarīgāko posteni, sasniedzot 20% eksporta kopējā apjoma. Latvijas uzņēmumi eksportējuši bezalkoholiskos un alkoholiskos dzērienus (30,6% eksporta struktūrā), graudaugus (13,7%), pienu un piena produktus, olas un medu (9,9%).

Gada laika pārtikas ražošanas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu eksports pieaudzis par 9,9 miljoniem eiro (0,4%). Pie tam pārtikas ražošanas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu importa apjoms Latvijā pieaudzis par 167,8 milj. eiro (6,3%). Tā kā importa apjoma pieaugums pārsniedzis eksporta apjomu, 2018. gadā pārtikas ražošanas, lauksaimniecības un zivsaimniecības produktu ārējās tirdzniecības bilance joprojām bija negatīva.

Pērn Latvija eksportēja pārtikas produktus uz 149 valstīm, pie tam 24% apjoma tika nogādāti Krievijā. Pārtikas produktu realizācija ES valstīs veidoja 55% apjoma. Latvijas galvenais partneris ES – Lietuva, kur nonācis 31,7% eksporta Eiropas Savienībā.

Vērtējot tirdzniecību tikai ar trešajām valstīm, Krievija ir viens no svarīgākajiem Latvijas partneriem starp trešajām valstīm – eksports uz KF šajā kategorijā sasniedzis 53,9%.

2018. gadā Latvijas pārtikas un lauksaimniecības preču eksports uz trešajām valstīm samazinājies par 1,6%, uz ES – pieaudzis par 2% salīdzinājumā ar 2017. gadu.

2014. gada augustā Vladimirs Putins parakstīja rīkojumu, kas aizliedz importēt uz Krieviju vairākus lauksaimniecības produkcijas, noteiktas izejvielas un pārtiku no ASV, ES valstīm, Kanādas, Austrālijas un Norvēģijas, kas iepriekš ieviesa sankcijas pret Krieviju.

Tika aizliegts gaļas, desu, zivju un jūras velšu, dārzeņu, augļu, piena produkcijas imports. Saglabājoties Rietumu sankcijām, arī Krievija pagarināja atbildes ierobežojumus, pēdējo reizi – līdz 2019. gada vidum.

Jau 2015. gadā Latvijas uzņēmumu eksports salīdzinājumā ar pirmssankciju periodu samazinājās par 24%. Visvairāk cieta pārtikas produktu ražotāji. Gada beigās LTRK valdes loceklis, uzņēmuma Sakret Holdings valdes priekšsēdētājs Andris Vanags apliecināja, ka sankcijas novedušas pie zaudējumiem aptuveni 67% LTRK locekļu, kuri sadarbojušies ar Krieviju.

Pagaidām nav izdevies atjaunot agrākos eksporta apjomus, cīņā par nišu tirgū ražotāji bija spiesti samazināt cenas. Daži neizturēja konkurenci un tirgu pameta.

Ziņots, ka piena ražotāji no Latvijas cerību uz Ķīnas tirgu, piemēram, uzņēmums Food Union 2016. gadā informēja, ka plāno celt rūpnīcu ĶTR. Piena produktu eksports sākts arī uz Turciju, Japānu, Gruziju un Kirgīziju.

61
Pēc temata
"Brīvais vilnis": zaudējumi mazāki, taču bez šprotu eksporta uz Krieviju ir smagi
Lietuvas siernieki iztērēs 14 milj. eiro, lai izvairītos no Krievijas embargo
Rīgas šprotu ražotājs: Krievijas embargo liek mums žņaugt vienam otru
Krievijas un Baltkrievijas eksports turpina "barot" Latviju
Eiropas Komisija lūdz Krieviju izslēgt cūkgaļu no pārtikas embargo saraksta