Būvdarbi. Foto no arhīva

Latvijā četrkārt pieaudzis nelegālo viesstrādnieku skaits

71
(atjaunots 23:08 15.04.2019)
Ukraiņi iekārtojas darbā Polijā vai Lietuvā, bieži vien – nelegāli, pēc tam ierodas Latvijā kā komandējumā. Tādā gadījumā darba devējam nav jāmaksā vidējā alga valstī, kas patlaban pārsniedz 900 eiro.

RĪGA, 16. aprīlis — Sputnik. Gada laikā Latvijā gandrīz četrkāršojies nelegālo strādnieku skaits no ārvalstīm. 2017. gadā bija fiksēti tikai 100 nelegāļi, bet 2018. gadā – jau 370 cilvēki, vēsta pārraide "Personīga lieta" LTV7.

Nelegālie viesstrādnieki visbiežāk strādā celtniecībā – tur jūtams liels kadru deficīts. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras vadītājs Jānis Endziņš pastāstīja, ka celtnieki, visbiežāk – ukraiņi, ierodas Latvijā kā komandējumā nosūtīti darbinieki no Lietuvas un Polijas, tātad nemaksā ienākuma nodokli.

Izstrādātas gan legālas, gan nelegālas shēmas Latvijas darba likumdošanas apiešanai.

Pirms noalgot atbraucējus, uzņēmumam vispirms jāmeklē darbinieki valstī. Likums aizliedz pieņemt darbā ārzemniekus, ja Latvijā ir pretendenti uz šo vakanto vietu. Darba devējam jāpublicē sludinājums vietējā tirgū, vakancei jābūt atvērtai vismaz mēnesi. Darbiniekus no ārvalstīm ļauts piesaistīt tikai tad, ja nav izdevies atrast kandidātu pašu valstī.

Lai iekārtotu darbā ārvalstnieku, Latvijas uzņēmumam jāmaksā viņam alga, kas nav mazāka kā vidējā valstī, patlaban – 926 eiro mēnesī. Taču, ja darbinieks ierodas Latvijā no Lietuvas vai Polijas kā komandējumā, minimālā alga samazinās gandrīz divkārt – komandējumā jāmaksā vismaz 430 eiro.

Taču tādos apstākļos nereti tiek izmantota nelegāla shēma – darba devējs Lietuvā vai Polijā iekārto ārvalstnieku darbā nelegāli un pēc tam sūta uz Latviju, paziņojot, ka viss ir likumīgi. Tādus gadījumus palīdz atklāt tika savlaicīga informācijas apmaiņa starp valstīm, uzsvēra Valsts darba inspekcijas pārstāve Baiba Puķukalne.

LTRK uzskata, ka valstī pēc iespējas ātrāk jāmaina darba likumdošanas normas: ārvalstu darbinieki tik un tā iekļūst vietējā darba tirgū, taču nodokļus nemaksā.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka audita kompānijas PricewaterhouseCoopers (PwC) organizētās aptaujas rezultāti liecina, ka lielākā daļa uzņēmēju Latvijā izjūt grūtības darbinieku atlases jomā.

Par grūtībām darbinieku meklējumos informēja 92% aptaujāto uzņēmēju.

Iepriekš ziņots, ka darbinieku trūkums Latvijā ar katru gadu jūtams arvien izteiktāk: 2018. gadā vidēji bija 22,7 tūkstoši brīvo darba vietu – par 33% vairāk nekā 2017. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākais darbinieku trūkums tika novērots valsts pārvaldes un aizsardzības jomās – 4,9% brīvo darba vietu, tām seko celtniecība – 3,5%, viesnīcu un ēdināšanas nozare – 3,2%, produkcijas ražošana un pārdošanas sektors – 2,9%, transportlīdzekļu remonts – 2,8%. Visvairāk vakanču bijis Rīgā, bet vismazāk – Vidzemē.

Uzņēmēji ierosina pavājināt valsts kontroli pār darbinieku ievešanu no trešajām valstīm. Patlaban darba devējam, kurš vēlas uzaicināt darbā trešās valsts pilsoni, viņam jāmaksā vismaz vidējā alga Latvijā – 926 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb aptuveni 630 eiro uz rokas. Šo noteikumu ir grūti ievērot jomās, kur vidējā alga ir zemāka nekā vidējā samaksa valstī, piemēram, lauksaimniecībā, zivsaimniecībā un pārstrādes rūpniecībā. Uzņēmēji iesaka maksāt viesstrādniekiem nevis vidējo algu valstī, bet gan vidējo algu nozarē.

Turklāt uzņēmēji cīnās par birokrātisko izdevumu samazināšanu: patlaban dokumentu kārtošana ilgst vairākus mēnešus.

Arī starptautiskie eksperti iesaka Latvijai atvērt darba tirgu.

Taču Latvijas varasiestādes pagaidām nav ieklausījušās SVF ekspertu un speciālistu padomos jautājumā par ārzemnieku pieejas atvieglošanu Latvijas darba tirgū. Jāpiebilst, ka Latvijas varas iestādes ir gatavas aicināt darbā ar intelektuālo darbu saistītu profesiju pārstāvjus.

71
Pēc temata
"Mēs nostrādājāmies par velti". Kā ukraiņus pārdot verdzībā Baltijā
Esam vienkārši tūristi: ukraiņu viesstrādnieki izbrīnījuši Igaunijas nodokļu inspektorus
Visbiežāk Latvijā nelegāli strādā Ukrainas un Moldovas pilsoņi
Igaunijas zemeņu plantācijās savākta nelegālu "raža"
Celtnieki, foto no arhīva

mainījies darba tirgus Latvijā: patlaban pieprasītākās profesijas

48
(atjaunots 13:06 29.05.2020)
Pandēmija ir mainījusi situāciju Latvijas darba tirgū; vakanto vietu skaits ir manāmi sarucis, bet patlaban pieprasītākie ir celtniecības speciālisti un kravas automašīnu vadītāji – tālbraucēji.

RĪGA, 29. maijs — Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvis Dainis Jukonis pastāstīja iknedēļas izdevumam "Vesti", ka maija sākumā bezdarbs valstī sastādīja 8% un salīdzinājumā ar martu, kad pandēmijas dēļ tika izsludināts ārkārtējās situācijas režīms, pieaudzis par 1,2%. Tāpat kā iepriekš augstākais tas ir Latgalē – 15,3%, zemākais – Rīgā (6,2%).

Tiesa, viss kļūst skaidrāks salīdzinājumā. Pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas galvaspilsētā bezdarbs pieaudzis visvairāk – par 1,5%, Latgalē – par 0,8%. Tas ir saprotams, jo Rīgā ir lielākais skaits nozaru, ko krīze skārusi īpaši sāpīgi: viesmīlības, tūrisma un restorānu bizness...

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Vakanto vietu skaits darba biržā arī ir manāmi sarucis – gandrīz par 12 tūkstošiem – 5. maijā bija brīvas 14 980 vietas. Laiki, kad visur bija vajadzīgi operatori tirdzniecības tīklos (kasieri), ir palikuši pagātnē. Tagad pieprasītākā ir kravas automašīnas vadītāja profesija – darba biržā ir 980 vakances.

Tiesa, tālbraucēji bija pieprasīti arī pirms krīzes. Darbs ir smags, autovadītāji, tāpat kā viņu kolēģi lielākajā daļā Austrumeiropas valstu, saņem daudz mazāk nekā tālbraucēji rietumvalstīs.

Tranzīta pārvadājumu uzņēmuma vadītājs pastāstīja, ka pēdējos gados viņus glābuši šoferi no Pleskavas. Viņi ir gan profesionāli, gan atbildīgi. Taču pandēmijas dēļ viņi bija spiesti atgriezties mājās, kur nekavējoties nonāca karantīnā.

Pie tam jaunajos apstākļos tālbraucēju darbs ir vēl sarežģījies. Pārbaudes uz robežām ir pastiprinājušās, pieauguši sastrēgumi. Neizpaliek arī reisi uz Itāliju, Spāniju un Franciju, kur plosās koronavīruss. Kāds kravas mašīnas vadītājs pastāstīja, ka ceļā pa tukšu pilsētu Ziemeļitālijā bija sastopami tikai policisti. Viņi... aplaudējuši, lai paustu cieņu autovadītāja darbam: šī profesija tagad saistīta ar vēl lielāku risku.

Nemirstīgais Afoņa

Tālāk vakanto vietu sarakstā redzami celtniecības specialitāšu darbinieki: betonētāji, apdares meistari, akmeņkaļi, krāsotāji-apmetēji. Vajadzīgi arī santehniķi, elektriķi, metinātāji, atslēdznieki...

Jāpiebilst, ka vakanto vietu skaita (497) ziņā santehniķi ieņem ceturto vietu. Tomēr daudzi cilvēki, kam pēdējā laikā nācies saskarties ar šīs profesijas pārstāvjiem (mainījis cauruli vannas istabā, remontējis krānu vai tualeti utt.) var teikt, ka liela daļa īsto meistaru, acīmredzot, aizbraukuši uz ārzemēm. Te palikuši tikai tādi "speči" kā leģendārās filmas "Afoņa" galvenais varonis. Grib lielu naudu, bet kvalitāte klibo ar abām kājām. To var apstiprināt arī daudzu celtniecības firmu vadītāji.

Trūkst arī labu celtnieku. Ne velti šajā jomā aizvien lielāks ir uzaicinātā darbaspēka skaits. Starp citu, pirms pandēmijas valstī oficiāli bija vairāk nekā 15 tūkstoši strādnieku no citām valstīm...

Viesstrādnieki nepieviļ

Lielākais skaits viesstrādnieku nāk no Ukrainas. Tai seko Baltkrievija, Krievija, Uzbekistāna. 2017. gadā Pilsonības un migrācijas lietu departaments izsniedza 7500 īstermiņa ielūgumus viesstrādniekiem, bet pērn – 15 300.

Ielūgums darba devējam izmaksā 100-500 eiro. Pie tam uzaicinātā darbinieka alga nevar būt mazāka nekā vidējā valstī – 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Un nav svarīgi, ko viesstrādnieks dara – kārto zivis konservu bundžās vai ķieģeļus jaunbūvē. Izņēmums pieļauts tikai lauksaimniecības darbiniekiem – viņiem var maksāt ne vairāk kā 700 eiro bruto.

Tas nav daudz. Tomēr, spriežot pēc visa, lielākā daļa darbinieku ar noteikumiem ir apmierināti, citādi viņu skaits nepieaugtu.

Pie tam no bijušās PSRS valstīm uzaicinātie ar darbu tiek galā labi un teicami – to apliecina darbu vadītāji būvobjektos un lauksaimnieki...

Kas palicis bez darba

Turpināsim stāstu par to, kā pandēmija mainījusi darba tirgu. Šajā periodā liels skaits cilvēku zaudējuši darbu un reģistrējušies biržā.

Pirmo vietu viņu vidū ieņem pārdevēji-konsultanti (684), viņiem seko mazo veikaliņu pārdevēji (596), ir pavāri (563), oficianti (318), bārmeņi (207), pavāru palīgi (112).

Vienlaikus vairākās šajās profesijās ir vakantas vietas, piemēram, vajadzīgs 291 pavārs. Tikai gribētos zināt, vai kāds pēc elitāra restorāna, viesnīcas, pazīstamas kafejnīcas gribēs strādāt sociālās iestādes, skolas vai bērnudārza ēdnīcā?

Būvmateriālu veikali zeļ un plaukst

Pie tam pandēmijas rezultātā nav cietuši visi kā viens. Būvmateriālu veikalos (it īpaši nelielajos, kas atrodami dzīvojamajos masīvos) apgrozījums aug. Daudzi cilvēki, strādājot "attālināti", nolēmuši netērēt laiku velti un ķerties pie dzīvokļu un vasarnīcu remonta. Katram sīkumam nebrauksi pakaļ uz lielo tirdzniecības centru, un ir ļoti ērti, ja viss atrodams blakus – dzīvojamā masīva veikalā. Par to, ka darba apjoms pieaudzis, pastāstīja pārdevēji būvmateriālu veikalos Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā.

Pieaudzis apgrozījums arī nelielajos  pārtikas veikalos provincē un aptiekās, it īpaši apdzīvotajās vietās netālu no Lietuvas robežas. Vietējie iedzīvotāji, kuri agrāk produktus pirka pie kaimiņiem, tagad pievērsušies pašmāju tirgotājiem. Jautājums tikai, vai tas ir uz ilgu laiku? Latvijas veikaliem un aptiekām šis ir īstais brīdis, lai papūlētos panākt, ka cilvēki arī pēc robežu atvēršanas pirktu nepieciešamo pašu mājās. Gan provincē, gan galvaspilsētā. Tomēr to var panākt nevis ar aizliegumiem un ierobežojumiem, bet gan ar veselīgu konkurenci.

Iespējams, pandēmija liks izdarīt kaut kādus secinājumus? Tostarp arī valstij, kas tikai vārdos apgalvo, ka šeit ir komfortabli apstākļi biznesam. No komfortabliem apstākļiem neviens nebēg uz citām valstīm un biznesu nepārceļ...

48
Tagi:
ekonomiskā krīze, Latvija, darba tirgus
Pēc temata
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Nemaksā nodokļus – tevi aprīs: VID nolasīja lekciju skolēniem
Ceturtā daļa darbinieku Latvijā saņem 450 eiro algu un mazāk
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
Naudas skaitīšana, foto no arhīva

Vidējā alga Latvijā pirmajā ceturksnī 812 eiro pēc nodokļu nomaksas

13
(atjaunots 14:30 28.05.2020)
Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga par pilnu likmi valstī veidoja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, "uz rokas" – 812 eiro.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga Latvijā sastādīja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb par 6,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta BNN.

Šī gada janvārī vidējā alga bruto pieauga par 7% salīdzinājumā ar šo periodu pērn un sasniedza 1101 eiro mēnesī, februārī – 7,8% (1085 eiro), bet martā – par 5% (1113 eiro).

Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, 2020. gada pirmajā ceturksnī alga bruto samazinājusies par 1,2%.

Vidējā alga pamata darba vietā pēc nodokļu nomaksas 2020. gada pirmajā ceturksnī sastādīja 812 eiro. Gada laikā tā palielinājusies par 6,3%, bet salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni tā sarukusi par 0,8%.

Uz rokas saņemtās algas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu, sastādīja 4,3%.

2020. gada pirmajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas sabiedriskajā sektorā tikai par 4 eiro pārsniedza privātā sektora rādītāju – 1104 eiro pret 1100. Valsts sektorā, kurā iekļautas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētās un finansētās kapitālsabiedrības, vidējā alga pieaugusi līdz 1061 eiro, jeb par 7,8%.

Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, vidējā alga privātajā sektorā ir mazliet pieaugusi (+0,4%), bet sabiedriskajā sektorā sarukusi par 4,5%, ņemot vērā piemaksu un prēmiju samazināšanos.

Koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes rezultātā vidējā alga viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas sektorā 2020. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar datiem par šo periodu pērn, kritusies par 3%, bet šī gada martā, salīdzinājumā ar 2019. gada martu un 2020. gada februāri, - sarukusi par 21%.

Salīdzinājumā ar februāri vidējā alga martā sarukusi arī daiļrades, izklaides un atpūtas jomā (-1,1%), kā arī izglītībā (-0,9%).

Gada laikā visvairāk pieaugusi vidējā alga citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un saimniecības priekšmetu remonts, ķīmiskās tīrītavas, frizētavas, apbedīšanas pakalpojumi utt. Šajās nozarēs vidējā alga pieaugusi par 12,8%. savukārt veselības aprūpes un sociālās aprūpes jomās vidējā alga pieaugusi par 11,5%.

Latvijas reģionu starpā ātrākais algu pieaugums pirmajā ceturksnī (gada izteiksmē) bija vērojams Rīgas rajonā – 10,2%. Citos reģionos, neskaitot Latgali, gada pieaugums fiksēts 5,6-5,9% apmērā. Latgalē, kur vidējā alga ir viszemākā (747 eiro), gada pieaugums sastādījis 4,9%.

13
Tagi:
Latvija, alga
Pēc temata
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Lidsabiedrība airBaltic lūdz savus darbiniekus pasēdēt gadu bez algas
Apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji un skolotāji Latvijā saņem aptuveni vienādu algu

Nelegālās sacīkstes Rīgā: simtiem dragreisa cienītāju sapulcējās lidlaukā

0
(atjaunots 12:21 02.06.2020)
Aptuveni 800 cilvēku sapulcējās nelegālās sacīkstēs Rīgas Rumbulas lidlaukā, neraugoties uz masveida pasākumu aizliegumu; Sporta lietu apakškomisijas vadītājs gaida policijas paskaidrojumus.

RĪGA, 2. jūnijs – Sputnik. Piektdien, 29. maijā, vēlā vakarā Rīgas Rumbulas lidlauka teritorijā notika nelegālas sacīkšu sacensības. Ar šo informāciju padalījies Saeimas deputāts no Jaunās konservatīvās partijas Sandis Riekstiņš.

Riekstiņš vada arī Saeimas Izglītības un zinātnes komisijas Sporta lietu apakškomisiju, un šī dragreisa cienītāju pulcēšanās viņam izraisījusi dziļu sašutumu.

"Piektdienas vakars, Rumbula (video atrasts instagram), nelegālas dragreisa sacensības. Pēc neoficiālas informācijas tur bija ap 800 cilvēkiem un policija neparādījās. Kamēr oficiālie sacensību organizatori cieš zaudējumus, jo godprātīgi ievēro visus noteikumus, nelegālie rullē! Vērsīšu valdības uzmanību uz šo un gribēšu dzirdēt policijas paskaidrojumus. Ķerstīt tos, kuri atrodas pašizolācijā ir vieglāk, bet te atklāti ignorē visu un klusums?" uzrakstīja savā Facebook Riekstiņš, pievienojot klāt video no Instagram.

Vērts atzīmēt, ka Rumbulā šādas nelegālās sacīkstes notiek pietiekoši sen. Jā, tas nav droši, bet no otras puses, labāk ir rīkot sacīkstes uz bijušā skrejceļa, nekā Rīgas ielās. Cits jautājums, ka pašlaik ārkārtējās situācijas režīma laikā valstī visi masveida pasākumi ir aizliegti.

Nesen Lietuvā šāda veida nelegālo sacīkšu laikā Šauļos policija aizturēja deviņus cilvēkus, ieskaitot Lietuvas sporta zvaigzni Danu Rapšīsu. Slavenais peldētājs pēcāk atvainojās par tik neapdomātu rīcību no viņa puses, taču no soda neizspruka – viņam izrakstīja 85 eiro sodu un uz 3 mēnešiem atņēma vadītāja tiesības.

0
Tagi:
Rīga