Izskatās nomācoši: SEB bankā pastāstīja, kā izdzen klientus
(atjaunots 15:45 03.04.2019)
Latvijas bankas skandālu dēļ saistībā ar naudas atmazgāšanu un pēc tā aizsāktajām "tīrīšanām" sākušas izvirzīt klientiem ļoti augstas prasības, taču pēc pāris gadiem situācija atgriezīsies normālā stāvoklī, pārliecināts SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs.RĪGA, 3. aprīlis – Sputnik. Latvijas bankas šodien veic pastiprinātas klientu pārbaudes, dažkārt biznesam pieprasa vairākus gadus vecus dokumentus, taču pēc 2-3 gadiem situācija stabilizēsies, uzskata SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs, raksta Dienas Bizness.
Pastiprinātas klientu pārbaudes – tā ir tā realitāte, kurā šobrīd nākas dzīvot visiem. Bankai ir svarīgi, kas ir viņa klients, no kurienes viņš ir, kā viņš ir nopelnījis naudu, paziņoja Danēvičs LANIDA konferencē.
"Ja atbilžu uz šiem jautājumiem nav, tad banka ar šādu klientu nestrādās. Jā, izskatās nomācoši, taču tāda ir realitāte," - pateica baņķieris.
Pirmām kārtām tas ir saistīts ar ASV un Moneyval pretenzijām.
"Šobrīd ASV uzņēmās finanšu policista lomu. Mēs ilgu laiku solījām, ka situācija ar "netīro" naudu Latvijā uzlabosies, bet nekas nenotika. Tagad mums visas šīs lietas jāsakārto pietiekami ātri un strikti," - pateica baņķieris.
Viņš atzīmēja, ka arī Moneyval ziņojums par nepietiekamu "netīrās" naudas apkarošanu Latvijā var nostādīt valsti gan iekšējas, gan ārējas krīzes situācijā.
"Tas ir kaut kas līdzīgs melnajam gulbim. Ja viņu nevar redzēt, tas nenozīmē, ka viņa nav. Latvijai tas ir nopietns drauds," - uzskata Danēvičs.
Pēc viņa sacītā, šis gads būs "baņķieru gads", "jo svarīgi, ko teiks banka, vai tā būs gatava finansēt (biznesu – red.)". Taču pakāpeniski situācija mainīsies, pārliecināts Danēvičs.
"Jā, daudzi uzņēmumi sūdzas, ka bankas pret tām izturas ļoti strikti, taču tas ir īslaicīgs pasākums, kad nākas tīrīt valsts finanšu sistēmu, var ciest arī nevainīgie. Taču pēc 2-3 gadiem bankas, es domāju, strādās ierastā režīmā, jau sakārtotā vidē," noslēgumā sacīja Danēvičs.
Iepriekš vēstīts, ka pēc skandāla ap ABLV Bank, kuru ASV Finanšu ministrijas struktūra FinCEN apsūdzēja par naudas atmazgāšanu un ierēdņu uzpirkšanu, valdība ierosināja izmaiņas banku sektora regulēšanā. Tika izstrādāts pasākumu plāns tirgus atveseļošanai, kas paredz čaulas uzņēmumu apkalpošanas aizliegšanu Latvijas bankās. Jau esošajiem klientiem sniegts pārejas periods kontu slēgšanai. Bankām, kas apkalpo nerezidentus, nāksies samazināt viņu daļu aptuveni līdz 5%, tiem, kuri nespēs īsā laikā pārveidot biznesu, nāksies tirgu pamest.
Tāpat Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas ekspertu padome Moneyval ieviesusi Latvijai pastiprinātas kontroles režīmu, jo valsts saņēmusi zemus vērtējumus virknē kritēriju šajā jomā. Tostarp, Moneyval speciālisti uzskata, ka Latvijas varasiestāžu darbības ir neefektīvas patieso labuma guvēju noteikšanas jautājumos un masveida iznīcināšanas ieroču finansēšanas izplatīšanas novēršanā.
Pēc tam Starptautiskais bankas informācijas apmaiņas tīkls SWIFT, kurš nodrošina norēķinus dažādu valstu banku starpā, atzina Latviju par augsta riska valsti. Tagad Latvijas uzņēmumu piekļuve atsevišķiem starptautiskiem norēķiniem tiks apgrūtināta.
Moneyval rekomendāciju izpildei izstrādātajā plānā iekļauti vairāk nekā 100 pasākumi, ko Latvija apņēmusies izpildīt līdz šī gada beigām.
Nākamā gada nodokļu izmaiņas: ne par labu nabadzīgajiem
(atjaunots 12:49 22.09.2020)
Latvijā līdz 500 eiro pieaugs minimālā alga, garantētais minimālo ienākumu līmenis sastādīs 109 eiro, tiks samazināts sociālais nodoklis, toties ieviesīs obligātās sociālās iemaksas.RĪGA, 22. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Pirmdienas vakarā koalīcijas partneri beidzot nonāca pie kopsaucēja par 2021. gada budžeta un nodokļu reformas pamatprincipiem, kura stāsies spēkā no 1. janvāra. Galvenokārt runa ir par darbaspēka nodokļu izmaiņām. Un ne par labu mazajam biznesam.
Tostarp budžeta projektā paredzēts, ka no 1. janvāra minimālā alga valstī sastādīs 500 eiro, mediķu algas palielinājumam piešķirti 183 miljoni eiro, "pilnā atbilstībā ar iepriekšējās Saeimas lēmumiem", uzsvēra premjers Krišjānis Kariņš. Gaidāms arī pedagogu un akadēmiskā personāla algu pieaugums (dotajā gadījumā summu neprecizēja).
Kas attiecas uz minimālās algas palielināšanu, nešaubāmus plusus pirmām kārtām izjutīs ierēdņi, to skaitā tie paši ministri, - viņu algas taču ir "sasaistītas" ar minimālo algu ar attiecīgu koeficientu. Savukārt mazā biznesa pārstāvjiem minimālās algas palielināšana nav nekāda dāvana, jo nodokļus no "uz papīra" palielinātās algas nāksies maksāt ar dzīvo naudu.
No tagadējiem 64 līdz 109 eiro, izpildot Satversmes tiesas lēmumu, tiks palielināts garantētais minimālo ienākumu līmenis . Savukārt sabiedrisko mediju iziešanai no reklāmas tirgus paredzēts piešķirt gandrīz 9 miljonus eiro (visa summa, kas arī tika pieteikta budžetā), savukārt no 2022. gada valdība plāno reformēt ģimenes pabalstu sistēmu.
Šeit pieņemto lēmumu kārtība arī ir saprotama. 2021. gadā notiks pašvaldību vēlēšanas, tādēļ koalīcijas partijām būs jāparūpējas par sabiedrisko mediju ienākumu pietiekamību (kā arī par lojālo privāto "uzbarošanu"). Turklāt pārskatītie ģimenes pabalsti kļūs par labu trumpi 2022. gada Saeimas vēlēšanās.
Un visbeidzot, galvenā nodokļu izmaiņu daļa. No 1. janvāra par 1% samazinās sociālā nodokļa likme un no 1200 līdz 1800 eiro palielinās neapliekamā diferencētā minimuma robeža. Tādējādi nedaudz samazinās nodokļu slogs oficiālo algu saņēmējiem pārsvarā lielos uzņēmumos.
Savukārt pašnodarbinātos, kā arī cilvēkus, kuri strādā pēc patenta, un mikrouzņēmumus gaida nepatīkams pārsteigums. No 1. jūlija (tātad tieši pēc pašvaldību vēlēšanām) valstī visiem strādājošajiem tiks ieviests obligātais maksājums sociālajā budžetā. Tā apmērs pagaidām netiek ziņots. Nodokli aprēķinās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra, maksājumu veikšanu uzraudzīs Valsts ieņēmumu dienests. Tiek gaidīts, ka nodokļa maksājumi tiks veikti reizi ceturksnī. Maksāt nāksies uzņēmumiem – darba devējiem vai pašiem darbiniekiem, ja viņi ir pašnodarbinātie.
Vēl lielāks nodokļu trieciens sagaida mikrouzņēmumus. No 1. janvāra mikrouzņēmumi saglabās savu statusu, ja tajā tiks nodarbināts tikai viens cilvēks (īpašnieks), nevis līdz 5 darbiniekiem, kā tas ir šobrīd. No 15% līdz 25% tiek paaugstināts nodokļa apmēra, kuru nāksies maksāt no apgrozījuma līdz 20 000 eiro gadā. No apgrozījuma no 20 000 līdz 40 000 eiro gadā nāksies maksāt 40%. Pārsniedzot šo robežu, mikrouzņēmums zaudē savu statusu un pāriet strādāt kopējā nodokļu režīmā.
Gaidāmās nodokļu iniciatīvas tika apspriestas arī atbildīgajā Saeimas Nodokļu politikas apakškomisijā. Sēdē bijusī finanšu ministre, esošā Saeimas deputāte no opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības Dana Reizniece-Ozola atzīmēja, ka viņas vadībā 2018. gadā veiktajai nodokļu reformai bieži pārmeta pārāk lielo nodokļu piemērošanas sistēmas sarežģītību, taču šīs izmaiņas novedīs pie vēl lielāka jucekļa. Otrkārt, par ko pirms mēneša teica arī Valsts ieņēmumu dienestā, Finanšu ministrijas prognozes par to, ka mikrouzņēmumu darbinieki sāks pāriet pie darba standarta nodokļu režīmā, riskē neattaisnot sevi – drīzāk, viņi varētu sākt mēģināt slēpt ienākumu, kas tiek iegūti saimnieciskās darbības rezultātā, kas palielinās ēnu ekonomikas apjomu.
Komisijas kolēģi atbalstīja arī deputāts no "Saskaņas" Igors Pimenovs, kurš norādīja, ka nodokļu izmaiņas derētu apstiprināt uz likmju analīzes pamata kaimiņvalstu tirgos – Lietuvā un Igaunijā. Turklāt derētu vienkāršot nodokļu struktūru, padarot tos nodokļu maksātājiem saprotamākus.
Tagi:
Receptes ir pie manis: bijušais "Dzintara" īpašnieks prognozē jaunā īpašnieka izgāšanos
(atjaunots 10:59 22.09.2020)
"Tas, ko saka jaunie īpašnieki, ir izdomājums, tā ir fikcija. Viņiem fiziski nav iespējams ražot produkciju ar "Dzintara" zīmi bez manas piekrišanas. Esmu 87 izstrādājumu autors, un tas nozīmē autortiesības," paziņoja Iļja Gerčikovs.RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Bijušais Latvijas kosmētikas ražotāja "Dzintars" īpašnieks Iļja Gerčikovs uzskata, ka koncernam "Skinest Group" nav tiesību ražot produkciju ar šo zīmolu, jo preču zīmes ir viņa īpašums, raksta Latvijas Avīze.
Iepriekš ziņots, ka maksātnespējīgās AS "Dzintars" aktīvus par 5,5 miljoniem eiro nopirka SIA "Ritrem". Tā pieder AS "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca". Uzņēmuma akciju pakete (53,99%) pieder kompānijai Skinest Rail, savukārt tās īpašnieks ir Oļegs Osinovskis – Igaunijas miljonārs. Kompānija pieder koncernam "Skinest Group". Aktīvu paketē, kas tika pārdota izsolē, ietilpst ēka Mālu ielā 30, ražošanas iekārtas, transports, mēbeles, biroja tehnika un 87 preču zīmes.
Kompānija paziņoja, ka grasās atjaunot "Dzintara" kosmētikas ražošanu, taču šiem plāniem nepiekrīt bijušais kompānijas īpašnieks Iļja Gerčikovs. Pēc viņa sacītā, "Dzintara" preču zīmes ir viņa īpašums, taču neviens nav vērsies pie viņa pēc to izmantošanas atļaujas.
"Tas, ko saka jaunie īpašnieki, ir izdomājums, tā ir fikcija. Viņiem fiziski nav iespējams ražot produkciju ar "Dzintara" zīmi bez manas piekrišanas. Esmu 87 izstrādājumu autors, un tas nozīmē autortiesības. Viņi ved sabiedrību maldināšanā.
Viņu mērķi ir saprotami – viņi grib nopirkt preču zīmi, preci ražot Polijā un pārdot kā "Dzintaru". Bet tas nav iespējams bez manas piekrišanas. Cik saprotu, es viņiem neesmu vajadzīgs. Taču, kā saražot, viņi nezina, jo receptūra ir pie manis," paziņoja Gerčikovs.
Uz jautājumu, vai Gerčikovs piekritīs pārdot preču zīmes jaunajiem īpašniekiem, ja šāds piedāvājums tiks saņemts, viņš atzīmēja, ka nevar komentēt to, kas nav noticis.
Savukārt "Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīcas" (DLRR) padomes locekle Anastasija Udalova paziņoja, ka Gerčikovam vairs nepieder nekādas preču zīmes. Pēc viņas sacītā, nekustamie īpašumi tika nopirkti kopā ar 93 preču zīmēm, piecās no kurām šobrīd notiek tiesvedības. Tas nozīmē, ka attiecībā uz 87 preču zīmēm strīdu nav, un jaunie uzņēmuma īpašnieki var tās izmantot. Jau šonedēļ plānots pieņemt darbā pirmos darbiniekus, to skaitā bijušos, savukārt oktobrī uzsākt ražošanu.
Udalova noraida bažas, ka ražošana varētu tikt pārcelta uz citu vietu: "Esam nopirkuši 6,5 ha un produkciju ražosim uz vietas Latvijā. Mūs neinteresē to ražot kur citur."
Citādi slimnīcām draud krīze: Latvija vērtēs Covid-19 draudus pēc saviem ieskatiem
(atjaunots 18:27 22.09.2020)
Sākumā Eiropas Komisija, pēc tam Eiropas Parlaments aicināja ES valstis paaugstināt pieļaujamo saslimstības rādītāju, lai noteiktu epidemioloģiskā nozīmē "bīstamas" valstis; kāpēc Latvija neatbalsta nedz šo, nedz citus ierosinājumus ceļojumu atvieglošanai ES robežās.RĪGA, 22. septembris – Sputnik. Latvija neatbalsta Eiropas Savienības vadošo iestāžu piedāvājumu paaugstināt saslimstības ar jauno koronavīrusu kritēriju robežas, nepārsniedzot kuras pēc iebraukšanas no citas valsts nav jāievēro pašizolācija. Pēc veselības aprūpes nozares pārstāvju domām, šāds solis radītu lielus draudus Latvijai, vēsta TV3.
Iepriekš vairāk nekā 5000 tūrisma, pasažieru pārvadājumu un citu nozaru uzņēmumi, kuri ir cietušu zaudējumus koronavīrusa pandēmijas dēļ, vērsās pie Eiropas Komisijas vadītājas Urzulas fon der Leienas ar aicinājumu atcelt pašizolācijas prasību pēc ierašanās no citām valstīm, aizstājot to ar vienotu Covid-19 testēšanas protokolu. Septembra sākumā Eiropas Komisija, un pagājušajā nedēļā arī Eiropas Parlaments aicināja ES dalībvalstis pacelt kumulatīvo saslimstības ar jauno koronavīrusu rādītāju no 16 uz 50 gadījumiem uz 100 tūkstošiem iedzīvotāju.
©
Sputnik / Алексей Майшев
Latvija uz šo aicinājumu negrasās atbildēt. Valsts Veselības ministrijas pozīcija paliek nemainīga: ja paaugstina slieksni tik strauji, ievesto gadījumu skaits pieaugs. Slimību profilakses un kontroles centram nāksies vairāk strādāt, lai atklātu visas kontaktpersonas, savukārt stacionēto cilvēku skaita kāpums radīs papildu slodzi veselības aprūpei. Bagātajās valstīs medicīna spēj tikt galā ar šādu izaicinājumu, taču Latvijas slimnīcās var sākties krīze.
Latvijas Veselības ministrijas pozīciju atbalsta arī Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājs Ģirts Briģis.
"Mums paaugstinājums uz 25 vai pat augstāku skaitli – tas ir milzīgs lēciens uz augšu, un Latvijas situācijā tā nu nebūtu adekvāta rīcība. Galvenais infekcijas avots ir ieceļotāji. Ja mēs šo skaitli paaugstinām, tas nozīmē, ka mums vairs nav šādas uzmanības pret valstīm, kas šobrīd skaitās ļoti bīstamas," paskaidroja Briģis.
Cits Eiropas Parlamenta ierosinājums – skatīt saslimstību nevis valstīs kopumā, bet gan atsevišķos reģionos – arī netika atbalstīts Latvijas Veselības ministrijā. Ja to apstiprinātu, parādītos iespēja ceļot uz dažām Vācijas federālajām zemēm un, piemēram, uz Spānijas un Grieķijas salām, kur saslimstība ir zemāka. Taču Latvijas Veselības ministrijā norāda, ka šeit parādās datu kvalitātes un objektīvu vērtējumu jautājums, jo atdalīt cilvēku plūsmu no viena reģiona uz citu nebūs viegli.