Izskatās nomācoši: SEB bankā pastāstīja, kā izdzen klientus
(atjaunots 15:45 03.04.2019)
Latvijas bankas skandālu dēļ saistībā ar naudas atmazgāšanu un pēc tā aizsāktajām "tīrīšanām" sākušas izvirzīt klientiem ļoti augstas prasības, taču pēc pāris gadiem situācija atgriezīsies normālā stāvoklī, pārliecināts SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs.RĪGA, 3. aprīlis – Sputnik. Latvijas bankas šodien veic pastiprinātas klientu pārbaudes, dažkārt biznesam pieprasa vairākus gadus vecus dokumentus, taču pēc 2-3 gadiem situācija stabilizēsies, uzskata SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs, raksta Dienas Bizness.
Pastiprinātas klientu pārbaudes – tā ir tā realitāte, kurā šobrīd nākas dzīvot visiem. Bankai ir svarīgi, kas ir viņa klients, no kurienes viņš ir, kā viņš ir nopelnījis naudu, paziņoja Danēvičs LANIDA konferencē.
"Ja atbilžu uz šiem jautājumiem nav, tad banka ar šādu klientu nestrādās. Jā, izskatās nomācoši, taču tāda ir realitāte," - pateica baņķieris.
Pirmām kārtām tas ir saistīts ar ASV un Moneyval pretenzijām.
"Šobrīd ASV uzņēmās finanšu policista lomu. Mēs ilgu laiku solījām, ka situācija ar "netīro" naudu Latvijā uzlabosies, bet nekas nenotika. Tagad mums visas šīs lietas jāsakārto pietiekami ātri un strikti," - pateica baņķieris.
Viņš atzīmēja, ka arī Moneyval ziņojums par nepietiekamu "netīrās" naudas apkarošanu Latvijā var nostādīt valsti gan iekšējas, gan ārējas krīzes situācijā.
"Tas ir kaut kas līdzīgs melnajam gulbim. Ja viņu nevar redzēt, tas nenozīmē, ka viņa nav. Latvijai tas ir nopietns drauds," - uzskata Danēvičs.
Pēc viņa sacītā, šis gads būs "baņķieru gads", "jo svarīgi, ko teiks banka, vai tā būs gatava finansēt (biznesu – red.)". Taču pakāpeniski situācija mainīsies, pārliecināts Danēvičs.
"Jā, daudzi uzņēmumi sūdzas, ka bankas pret tām izturas ļoti strikti, taču tas ir īslaicīgs pasākums, kad nākas tīrīt valsts finanšu sistēmu, var ciest arī nevainīgie. Taču pēc 2-3 gadiem bankas, es domāju, strādās ierastā režīmā, jau sakārtotā vidē," noslēgumā sacīja Danēvičs.
Iepriekš vēstīts, ka pēc skandāla ap ABLV Bank, kuru ASV Finanšu ministrijas struktūra FinCEN apsūdzēja par naudas atmazgāšanu un ierēdņu uzpirkšanu, valdība ierosināja izmaiņas banku sektora regulēšanā. Tika izstrādāts pasākumu plāns tirgus atveseļošanai, kas paredz čaulas uzņēmumu apkalpošanas aizliegšanu Latvijas bankās. Jau esošajiem klientiem sniegts pārejas periods kontu slēgšanai. Bankām, kas apkalpo nerezidentus, nāksies samazināt viņu daļu aptuveni līdz 5%, tiem, kuri nespēs īsā laikā pārveidot biznesu, nāksies tirgu pamest.
Tāpat Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas ekspertu padome Moneyval ieviesusi Latvijai pastiprinātas kontroles režīmu, jo valsts saņēmusi zemus vērtējumus virknē kritēriju šajā jomā. Tostarp, Moneyval speciālisti uzskata, ka Latvijas varasiestāžu darbības ir neefektīvas patieso labuma guvēju noteikšanas jautājumos un masveida iznīcināšanas ieroču finansēšanas izplatīšanas novēršanā.
Pēc tam Starptautiskais bankas informācijas apmaiņas tīkls SWIFT, kurš nodrošina norēķinus dažādu valstu banku starpā, atzina Latviju par augsta riska valsti. Tagad Latvijas uzņēmumu piekļuve atsevišķiem starptautiskiem norēķiniem tiks apgrūtināta.
Moneyval rekomendāciju izpildei izstrādātajā plānā iekļauti vairāk nekā 100 pasākumi, ko Latvija apņēmusies izpildīt līdz šī gada beigām.
Kā mainījies darba tirgus Latvijā: patlaban pieprasītākās profesijas
(atjaunots 13:06 29.05.2020)
Pandēmija ir mainījusi situāciju Latvijas darba tirgū; vakanto vietu skaits ir manāmi sarucis, bet patlaban pieprasītākie ir celtniecības speciālisti un kravas automašīnu vadītāji – tālbraucēji.RĪGA, 29. maijs — Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvis Dainis Jukonis pastāstīja iknedēļas izdevumam "Vesti", ka maija sākumā bezdarbs valstī sastādīja 8% un salīdzinājumā ar martu, kad pandēmijas dēļ tika izsludināts ārkārtējās situācijas režīms, pieaudzis par 1,2%. Tāpat kā iepriekš augstākais tas ir Latgalē – 15,3%, zemākais – Rīgā (6,2%).
Tiesa, viss kļūst skaidrāks salīdzinājumā. Pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas galvaspilsētā bezdarbs pieaudzis visvairāk – par 1,5%, Latgalē – par 0,8%. Tas ir saprotams, jo Rīgā ir lielākais skaits nozaru, ko krīze skārusi īpaši sāpīgi: viesmīlības, tūrisma un restorānu bizness...
©
Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov
Vakanto vietu skaits darba biržā arī ir manāmi sarucis – gandrīz par 12 tūkstošiem – 5. maijā bija brīvas 14 980 vietas. Laiki, kad visur bija vajadzīgi operatori tirdzniecības tīklos (kasieri), ir palikuši pagātnē. Tagad pieprasītākā ir kravas automašīnas vadītāja profesija – darba biržā ir 980 vakances.
Tiesa, tālbraucēji bija pieprasīti arī pirms krīzes. Darbs ir smags, autovadītāji, tāpat kā viņu kolēģi lielākajā daļā Austrumeiropas valstu, saņem daudz mazāk nekā tālbraucēji rietumvalstīs.
Tranzīta pārvadājumu uzņēmuma vadītājs pastāstīja, ka pēdējos gados viņus glābuši šoferi no Pleskavas. Viņi ir gan profesionāli, gan atbildīgi. Taču pandēmijas dēļ viņi bija spiesti atgriezties mājās, kur nekavējoties nonāca karantīnā.
Pie tam jaunajos apstākļos tālbraucēju darbs ir vēl sarežģījies. Pārbaudes uz robežām ir pastiprinājušās, pieauguši sastrēgumi. Neizpaliek arī reisi uz Itāliju, Spāniju un Franciju, kur plosās koronavīruss. Kāds kravas mašīnas vadītājs pastāstīja, ka ceļā pa tukšu pilsētu Ziemeļitālijā bija sastopami tikai policisti. Viņi... aplaudējuši, lai paustu cieņu autovadītāja darbam: šī profesija tagad saistīta ar vēl lielāku risku.
Nemirstīgais Afoņa
Tālāk vakanto vietu sarakstā redzami celtniecības specialitāšu darbinieki: betonētāji, apdares meistari, akmeņkaļi, krāsotāji-apmetēji. Vajadzīgi arī santehniķi, elektriķi, metinātāji, atslēdznieki...
©
Flickr / Qwarzz
Jāpiebilst, ka vakanto vietu skaita (497) ziņā santehniķi ieņem ceturto vietu. Tomēr daudzi cilvēki, kam pēdējā laikā nācies saskarties ar šīs profesijas pārstāvjiem (mainījis cauruli vannas istabā, remontējis krānu vai tualeti utt.) var teikt, ka liela daļa īsto meistaru, acīmredzot, aizbraukuši uz ārzemēm. Te palikuši tikai tādi "speči" kā leģendārās filmas "Afoņa" galvenais varonis. Grib lielu naudu, bet kvalitāte klibo ar abām kājām. To var apstiprināt arī daudzu celtniecības firmu vadītāji.
Trūkst arī labu celtnieku. Ne velti šajā jomā aizvien lielāks ir uzaicinātā darbaspēka skaits. Starp citu, pirms pandēmijas valstī oficiāli bija vairāk nekā 15 tūkstoši strādnieku no citām valstīm...
Viesstrādnieki nepieviļ
Lielākais skaits viesstrādnieku nāk no Ukrainas. Tai seko Baltkrievija, Krievija, Uzbekistāna. 2017. gadā Pilsonības un migrācijas lietu departaments izsniedza 7500 īstermiņa ielūgumus viesstrādniekiem, bet pērn – 15 300.
Ielūgums darba devējam izmaksā 100-500 eiro. Pie tam uzaicinātā darbinieka alga nevar būt mazāka nekā vidējā valstī – 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Un nav svarīgi, ko viesstrādnieks dara – kārto zivis konservu bundžās vai ķieģeļus jaunbūvē. Izņēmums pieļauts tikai lauksaimniecības darbiniekiem – viņiem var maksāt ne vairāk kā 700 eiro bruto.
Tas nav daudz. Tomēr, spriežot pēc visa, lielākā daļa darbinieku ar noteikumiem ir apmierināti, citādi viņu skaits nepieaugtu.
Pie tam no bijušās PSRS valstīm uzaicinātie ar darbu tiek galā labi un teicami – to apliecina darbu vadītāji būvobjektos un lauksaimnieki...
Kas palicis bez darba
Turpināsim stāstu par to, kā pandēmija mainījusi darba tirgu. Šajā periodā liels skaits cilvēku zaudējuši darbu un reģistrējušies biržā.
Pirmo vietu viņu vidū ieņem pārdevēji-konsultanti (684), viņiem seko mazo veikaliņu pārdevēji (596), ir pavāri (563), oficianti (318), bārmeņi (207), pavāru palīgi (112).
Vienlaikus vairākās šajās profesijās ir vakantas vietas, piemēram, vajadzīgs 291 pavārs. Tikai gribētos zināt, vai kāds pēc elitāra restorāna, viesnīcas, pazīstamas kafejnīcas gribēs strādāt sociālās iestādes, skolas vai bērnudārza ēdnīcā?
Būvmateriālu veikali zeļ un plaukst
Pie tam pandēmijas rezultātā nav cietuši visi kā viens. Būvmateriālu veikalos (it īpaši nelielajos, kas atrodami dzīvojamajos masīvos) apgrozījums aug. Daudzi cilvēki, strādājot "attālināti", nolēmuši netērēt laiku velti un ķerties pie dzīvokļu un vasarnīcu remonta. Katram sīkumam nebrauksi pakaļ uz lielo tirdzniecības centru, un ir ļoti ērti, ja viss atrodams blakus – dzīvojamā masīva veikalā. Par to, ka darba apjoms pieaudzis, pastāstīja pārdevēji būvmateriālu veikalos Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā.
Pieaudzis apgrozījums arī nelielajos pārtikas veikalos provincē un aptiekās, it īpaši apdzīvotajās vietās netālu no Lietuvas robežas. Vietējie iedzīvotāji, kuri agrāk produktus pirka pie kaimiņiem, tagad pievērsušies pašmāju tirgotājiem. Jautājums tikai, vai tas ir uz ilgu laiku? Latvijas veikaliem un aptiekām šis ir īstais brīdis, lai papūlētos panākt, ka cilvēki arī pēc robežu atvēršanas pirktu nepieciešamo pašu mājās. Gan provincē, gan galvaspilsētā. Tomēr to var panākt nevis ar aizliegumiem un ierobežojumiem, bet gan ar veselīgu konkurenci.
Iespējams, pandēmija liks izdarīt kaut kādus secinājumus? Tostarp arī valstij, kas tikai vārdos apgalvo, ka šeit ir komfortabli apstākļi biznesam. No komfortabliem apstākļiem neviens nebēg uz citām valstīm un biznesu nepārceļ...
Tagi:
Vidējā alga Latvijā pirmajā ceturksnī – 812 eiro pēc nodokļu nomaksas
(atjaunots 14:30 28.05.2020)
Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga par pilnu likmi valstī veidoja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, "uz rokas" – 812 eiro.RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga Latvijā sastādīja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb par 6,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta BNN.
Šī gada janvārī vidējā alga bruto pieauga par 7% salīdzinājumā ar šo periodu pērn un sasniedza 1101 eiro mēnesī, februārī – 7,8% (1085 eiro), bet martā – par 5% (1113 eiro).
Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, 2020. gada pirmajā ceturksnī alga bruto samazinājusies par 1,2%.
Vidējā alga pamata darba vietā pēc nodokļu nomaksas 2020. gada pirmajā ceturksnī sastādīja 812 eiro. Gada laikā tā palielinājusies par 6,3%, bet salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni tā sarukusi par 0,8%.
Uz rokas saņemtās algas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu, sastādīja 4,3%.
2020. gada pirmajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas sabiedriskajā sektorā tikai par 4 eiro pārsniedza privātā sektora rādītāju – 1104 eiro pret 1100. Valsts sektorā, kurā iekļautas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētās un finansētās kapitālsabiedrības, vidējā alga pieaugusi līdz 1061 eiro, jeb par 7,8%.
Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, vidējā alga privātajā sektorā ir mazliet pieaugusi (+0,4%), bet sabiedriskajā sektorā sarukusi par 4,5%, ņemot vērā piemaksu un prēmiju samazināšanos.
Koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes rezultātā vidējā alga viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas sektorā 2020. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar datiem par šo periodu pērn, kritusies par 3%, bet šī gada martā, salīdzinājumā ar 2019. gada martu un 2020. gada februāri, - sarukusi par 21%.
Salīdzinājumā ar februāri vidējā alga martā sarukusi arī daiļrades, izklaides un atpūtas jomā (-1,1%), kā arī izglītībā (-0,9%).
Gada laikā visvairāk pieaugusi vidējā alga citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un saimniecības priekšmetu remonts, ķīmiskās tīrītavas, frizētavas, apbedīšanas pakalpojumi utt. Šajās nozarēs vidējā alga pieaugusi par 12,8%. savukārt veselības aprūpes un sociālās aprūpes jomās vidējā alga pieaugusi par 11,5%.
Latvijas reģionu starpā ātrākais algu pieaugums pirmajā ceturksnī (gada izteiksmē) bija vērojams Rīgas rajonā – 10,2%. Citos reģionos, neskaitot Latgali, gada pieaugums fiksēts 5,6-5,9% apmērā. Latgalē, kur vidējā alga ir viszemākā (747 eiro), gada pieaugums sastādījis 4,9%.
Tagi:
Ekonomists: Baltkrievija tuvinājusies KF un atņēmusi Baltijai savus miljardus
(atjaunots 15:14 29.05.2020)
Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties. Politiski miermīlīgā Baltkrievija uz šī rēķina pelna miljardus.RĪGA, 29. maijs – Sputnik. Baltijas valstis varētu uzlabot savu ekonomisko stāvokli sadarbībā ar Krieviju, tomēr par spīti pašu labumam turpina konfliktēt ar Maskavu, raksta neatkarīgais ģeopolitiskais analītiķis Pols Antonopuls rakstā portālam Infobrics.
Jebkurš speciālists Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Ekonomikas ministrijās ļoti labi saprot, kādu labumu nestu ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, tomēr viss atduras pret "Baltijas tīģeru" politisko angažētību, sarunā ar Sputnik Latvija norādīja Baltijas pētījumu asociācijas prezidents, ekonomikas zinātņu doktors, Sanktpēterburgas valsts universitātes profesors Nikolajs Meževičs.
"Sadarbība lauksaimniecības jomā varētu nest Baltijai lielu naudu. Paskatīsimies uz Baltkrieviju, kura saņem miljardus, pārdodot Krievijai gaļu, dārzeņus, maizi un tā tālāk. Pie tam Baltijas valstis nav Baltkrievijas konkurenti Krievijas tirgū, jo politisku iemeslu dēļ tāds saprātīgs ekonomiskais risinājums nav kļuvis par realitāti," atzīmēja Meževičs.
Analītiķis atgādināja, ka 90. gados, neatkarības rītausmā Baltijas politiķi runāja par atkarību no padomju tirgus 90-96% apmērā.
"Tā bija patiesība, taču šie skaitļi jau sen atkāpušies vēsturē, un šodien tādas vienpusējas atkarības nav. Bija iespējams saglabāt Krieviju kā partneri ne 4.-5. vietā eksporta un importa operāciju ziņā, bet gan 2.-3. vietā, nerunājot jau par pirmo. Neizdodas politiskās angažētības dēļ. Katrs Baltijas politiķis ir gatavs bez sāls apēst savu kolēģi, ja viņš vājuma brīdī teiks, ka ar Krieviju vajag tirgoties," uzsvēra eksperts.
Krievijas un rietumvalstu attiecības pasliktinājās 2014. gadā, ņemot vērā situāciju ap Ukrainu un Krimu. Rietumi apsūdzēja Krieviju par iejaukšanos un ieviesa pret to ekonomiskās sankcijas. Maskava atbildēja ar pārtikas embargo.
Baltijas valstis aktīvi atbalsta pret Krieviju vērstās sankcijas, un rezultātā cietušas būtiskus zaudējumus. Eksperti vērtē, ka atsevišķos pārtikas eksporta posteņos Baltijas valstīm joprojām nav izdevies kompensēt kaitējumu pēc Krievijas tirgus zaudējuma. Cita starpā runa ir par zivju, piena un konditorejas produkciju.