Valūtas maiņa, foto no arhīva

Izskatās nomācoši: SEB bankā pastāstīja, izdzen klientus

190
(atjaunots 15:45 03.04.2019)
Latvijas bankas skandālu dēļ saistībā ar naudas atmazgāšanu un pēc tā aizsāktajām "tīrīšanām" sākušas izvirzīt klientiem ļoti augstas prasības, taču pēc pāris gadiem situācija atgriezīsies normālā stāvoklī, pārliecināts SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs.

RĪGA, 3. aprīlis – Sputnik. Latvijas bankas šodien veic pastiprinātas klientu pārbaudes, dažkārt biznesam pieprasa vairākus gadus vecus dokumentus, taču pēc 2-3 gadiem situācija stabilizēsies, uzskata SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs, raksta Dienas Bizness.

Pastiprinātas klientu pārbaudes – tā ir tā realitāte, kurā šobrīd nākas dzīvot visiem. Bankai ir svarīgi, kas ir viņa klients, no kurienes viņš ir, kā viņš ir nopelnījis naudu, paziņoja Danēvičs LANIDA konferencē.

"Ja atbilžu uz šiem jautājumiem nav, tad banka ar šādu klientu nestrādās. Jā, izskatās nomācoši, taču tāda ir realitāte," - pateica baņķieris.

Pirmām kārtām tas ir saistīts ar ASV un Moneyval pretenzijām.

"Šobrīd ASV uzņēmās finanšu policista lomu. Mēs ilgu laiku solījām, ka situācija ar "netīro" naudu Latvijā uzlabosies, bet nekas nenotika. Tagad mums visas šīs lietas jāsakārto pietiekami ātri un strikti," - pateica baņķieris.

Viņš atzīmēja, ka arī Moneyval ziņojums par nepietiekamu "netīrās" naudas apkarošanu Latvijā var nostādīt valsti gan iekšējas, gan ārējas krīzes situācijā.

"Tas ir kaut kas līdzīgs melnajam gulbim. Ja viņu nevar redzēt, tas nenozīmē, ka viņa nav. Latvijai tas ir nopietns drauds," - uzskata Danēvičs.

Pēc viņa sacītā, šis gads būs "baņķieru gads", "jo svarīgi, ko teiks banka, vai tā būs gatava finansēt (biznesu – red.)". Taču pakāpeniski situācija mainīsies, pārliecināts Danēvičs.

"Jā, daudzi uzņēmumi sūdzas, ka bankas pret tām izturas ļoti strikti, taču tas ir īslaicīgs pasākums, kad nākas tīrīt valsts finanšu sistēmu, var ciest arī nevainīgie. Taču pēc 2-3 gadiem bankas, es domāju, strādās ierastā režīmā, jau sakārtotā vidē," noslēgumā sacīja Danēvičs.

Iepriekš vēstīts, ka pēc skandāla ap ABLV Bank, kuru ASV Finanšu ministrijas struktūra FinCEN apsūdzēja par naudas atmazgāšanu un ierēdņu uzpirkšanu, valdība ierosināja izmaiņas banku sektora regulēšanā. Tika izstrādāts pasākumu plāns tirgus atveseļošanai, kas paredz čaulas uzņēmumu apkalpošanas aizliegšanu Latvijas bankās. Jau esošajiem klientiem sniegts pārejas periods kontu slēgšanai. Bankām, kas apkalpo nerezidentus, nāksies samazināt viņu daļu aptuveni līdz 5%, tiem, kuri nespēs īsā laikā pārveidot biznesu, nāksies tirgu pamest.

Tāpat Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas ekspertu padome Moneyval ieviesusi Latvijai pastiprinātas kontroles režīmu, jo valsts saņēmusi zemus vērtējumus virknē kritēriju šajā jomā. Tostarp, Moneyval speciālisti uzskata, ka Latvijas varasiestāžu darbības ir neefektīvas patieso labuma guvēju noteikšanas jautājumos un masveida iznīcināšanas ieroču finansēšanas izplatīšanas novēršanā.

Pēc tam Starptautiskais bankas informācijas apmaiņas tīkls SWIFT, kurš nodrošina norēķinus dažādu valstu banku starpā, atzina Latviju par augsta riska valsti. Tagad Latvijas uzņēmumu piekļuve atsevišķiem starptautiskiem norēķiniem tiks apgrūtināta.

Moneyval rekomendāciju izpildei izstrādātajā plānā iekļauti vairāk nekā 100 pasākumi, ko Latvija apņēmusies izpildīt līdz šī gada beigām.

190
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (92)
Pēc temata
Kariņš: Latvijas banku sektoru gaida krasas izmaiņas
Par 10 miljardiem mazāk: beidzas "tīrīšana" Latvijas banku sektorā
Latvijas iedzīvotāji pastāstīja par savām iemīļotākajām bankām
Putins bankās kaujas ar Trampu par latviešu sirdīm
Efektīva cīņa ar ārzemju investoriem: bankas Latvijā zaudējušas miljardiem eiro
Rīgas Brīvosta, foto no arhīva

Absolūts fiasko: Dombrovskis komentēja Baltijas ostu rādītājus

64
(atjaunots 14:18 17.01.2021)
Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Pērn Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedza Ventspils, Rīgas un Liepājas kopējos rādītājus.

RĪGA, 17. janvāris — Sputnik. Saeimas deputāts, bijušais ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis komentēja Latvijas un Lietuvas ostu darbības rezultātus 2020. gadā. Dati liecina: Latvijas politika tranzīta jomā ir cietusi absolūtu fiasko, uzskata politiķis.

Klaipēdas osta jau piekto gadu no vietas ieņem līdera vietu Baltijas valstīs kravu apjomu ziņā. Osta vēstīja, ka pērn pārkrāvusi 47,7 miljonus tonnu kravu – par 3,2% vairāk nekā 2019. gadā.

Savukārt kravu plūsma caur Latvijas ostām aizvadītajā gadā joprojām samazinājās.

Rīgas ostas kravu apgrozījums pērn krities par 27,6%, līdz 23,7 milj. tonnu, Ventspils ostas – par 36,9%, līdz 12,9 milj. tonnu, Liepājas – par 10%, līdz 6,6 milj. tonnu.

Koncerns "Tallinna Sadam" (Tallinas osta), kas kontrolē piecas ostas, paziņoja, ka to kravu apgrozījums pērn bijis par 7% lielāks, nekā 2019. gadā – 21,3 milj. tonnu.

Vjačeslavs Dombrovskis, komentējot rādītājus, paziņoja, ka kravu apstrādes lejupslīde Latvijas ostās cita starpā skaidrojama arī ar valdības politiku.

"Absolūts fiasko Latvijas tranzīta politikā vienā grafikā. Aizvadītajā gadā Klaipēdas kravu apgrozījums pārsniedzis triju pašu lielāko Latvijas ostu (Rīgas, Ventspils un Liepājas) summāro kravu apgrozījumu. Bet 2003. gadā Klaipēda vairāk nekā 2 reizes atpalika no Latvijas "trijnieka"!

Grafiks liecina, ka pēdējo divu gadu laikā tagadējā valdība paspējusi ieguldīt savu artavu Rīgas un Ventspils ostu attīstībā," Dombrovskis konstatēja savā lapā Facebook.

64
Tagi:
tranzīts, Liepāja, Ventspils, Rīgas brīvosta, osta, Vjačeslavs Dombrovskis
Pēc temata
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Nevar kompensēt apjomus no Krievijas: kravu apgrozījums Ventspilī krities par 37%
Nabadzība saglabāsies, nevienlīdzība pieaugs: deputāts vērtē 2021. gada budžeta projektu
Rīgas osta izdomājusi, kā konkurēt ar Krievijas ostām Baltijas jūrā
Vladimirs Oļenčenko

Eksperts: obligātais ienākums nomierinātu cilvēkus, tomēr Latvijai nav naudas

80
(atjaunots 11:32 16.01.2021)
Valstij ir jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu.

RĪGA, 16. janvāris – Sputnik. Eiropas Savienības valstīs tiek vākti paraksti iniciatīvai ieviest neapstrīdmo bāzes ienākumu. Plānots, ka fiksēto izmaksu apmērs visiem cilvēkiem neatkarīgi no nodarbinātības un ienākumu līmeņa varētu sastādīt līdz 800 eiro.

Diskusija par neapstrīdamo bāzes ienākumu ES ieguvusi "nomierinošu zāļu" formu, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja Krievijas zinātņu akadēmijas Pasaules ekonomikas un starptautisko attiecību institūta Eiropas pētījumu centra zinātniskais līdzstrādnieks Vladimirs Oļenčenko.

"Neapstrīdamā bāzes ienākuma teorija dzimusi, atbildot uz augošo ekonomisko un sociālo nevienlīdzību pasaulē. Pie tam ražošanas digitalizācijas un robotizācijas process rada bažas par bezdarba pieaugumu. Tāpēc radusies neapstrīdam bāzes ienākuma ideja," pastāstīja Oļenčenko.

Eksperts atgādināja, ka iniciatīva praktiski izmēģināta Somijā.

"Runa bija par summām līdz 200 eiro apmērā, un mērogs nebija liels. Valdība izraudzījās apmēram 5% iedzīvotāju, kam deviņus mēnešus tika izmaksāts bāzes ienākums. Eksperiments noslēdzās, tomēr varasiestādes tā rezultātus nepublicēja. Tātad mēs nevaram spriest, vai sistēma ir attaisnojusies," paskaidroja Oļenčenko.

Sakarā ar bezdarba būtisko pieaugumu (Baltijas valstīs – virs 10%) palielinās sociālā spriedze, un diskusijai par iespēju ieviest neapstrīdamo bāzes ienākumu vajadzētu darboties nomierinoši, norādīja eksperts.

"Tomēr faktiski ES valstu budžetos tādu punktu nav, un idejas realizācijai būs vajadzīgi brīvi līdzekļi. Varu pieņemt, ka Baltijas valstīm tās būs dotācijas. Tomēr jāsaprot, ka tās veidojas uz donorvalstu rēķina. Ja neapstrīdamā bāzes ienākuma izmaksas iegūs dotāciju režīmu, no kurienes donorvalstis ņems tam naudu? Tām ir pašām savi bezdarbnieki," sprieda Oļenčenko.

Pēc eksperta domām, pagaidām runas par neapstrīdamo bāzes ienākumu ir nevietā. "Valstij  jārada apstākļi biznesa un sabiedrības harmoniskai attīstībai, nevis jācer uz kaut kādu ārēju ieplūdumu," piezīmēja Oļenčenko.

Оленченко: безусловный доход успокоит людей, но платить не из чего
80
Tagi:
Latvija, Eiropas Savienība
Pēc temata
Strādā, lai izdzīvotu: finanšu situācija pasliktinājusies pusei Latvijas iedzīvotāju
No pavasara likts lietā sliktākais: ekonomiste par valdības soļiem epidēmijas gadā
Deputāts: uzņēmējiem Latvijā atliek ar skaudību skatīties uz Krieviju un maksāt nodokļus
VID organizēs interneta semināru par izdzīvošanu krīzes apstākļos
Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs

"Nelikt mieru pārkāpējam": Lavrovs par krievu žurnālistu aizstāvēšanu Latvijā

0
(atjaunots 09:52 19.01.2021)
Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs uzskata, ka Eiropas Cilvēktiesību tiesa var izskatīt sūdzības par situāciju saistībā ar Krievijas žurnālistu stāvokli Rietumu valstīs.

RĪGA, 19. janvāris - Sputnik. Krievija turpinās panākt starptautisko institūciju konkrētu rīcību situācijā ar Sputnik un Baltnews žurnālistiem Latvijā. Paralēli Krievijas puse plāno piesaistīt nevalstiskās organizācijas, kuras var griezties Eiropas Cilvēktiesību tiesā (ECT) un citās tiesās, paziņoja Krievijas Federācijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs, atbildot uz žurnālistes Allas Berezovskas jautājumu, kuru kopā ar citiem decembrī aizturēja Latvijas VDD.

Krievvalodīgie žurnālisti, tostarp arī portālu Baltnews un Sputnik Latvija ārštata autori, decembra sākumā tika aizturēti, nopratināti un atlaisti pret parakstu par lietas materiālu neizpaušanu, viņiem aizliegts izbraukt no valsts.

Žurnālistiem izvirzītas apsūdzības saskaņā ar Latvijas Krimināllikuma 84. pantu – par Eiropas Savienības sankciju režīma pārkāpšanu, kas paredz sodu – no naudas soda līdz brīvības atņemšanai. Pēc nopratināšanas žurnālistiem aizliegts pamest valsti. Viņiem var draudēt sods – no naudas soda līdz brīvības atņemšanai. Sputnik Latvija un Baltnews ir saistīti ar starptautisko ziņu aģentūru "Rossija segodņa", kuras ģenerāldirektors Dmitrijs Kiseļovs iekļauts ES sankciju saraksta. Individuālās sankcijas nevar tikt attiecinātas uz visiem, kas sadarbojas ar mediju holdingu.

Ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs atbildot uz Allas Berezovskas jautājumu par to, kāpēc starptautiskās tiesiskās aizsardzības organizācijas nereaģēja uz krievvalodīgo žurnālistu aizturēšanas un kratīšanas kliedzošu faktu Latvijā, paziņoja, ka tās "parasti raksta vēstules", jo, lai gan arī ziņo par to atklāti, tomēr nevar piekrist šādai varas iestāžu rīcībai. Tomēr Krievija no šīm institūcijām — gan no ANO, gan no Eiropas Padomes, gan no EDSO — vēlas panākt, lai tiktu iesaistīti konkrēti mehānismi no attiecīgajām konvencijām, kuri pieprasa no attiecīgās valsts novērst šādus pārkāpumus, kā arī mehānismi, kuri prasa "nelikt mieru pārkāpējam, kamēr pārkāpums nav novērsts".

"Taču te, protams, mūsu kolēģi no daudzpusējām institūcijām ir daudz mazāk noskaņoti cīnīties par patiesību, kad runa ir par masu informācijas līdzekļiem krievu valodā. Lai gan Latvijas gadījumā, kā es saprotu, krievu valoda ir vai nu dzimta, vai nu tajā domā un to izmanto gandrīz puse iedzīvotāju, precīzāk 40%. Un lai šādi izpaust savu necieņu pret saviem tautiešiem – te ir jābūt specifiskai politiskai orientācijai," sacīja Lavrovs.

Pēc viņa teiktā, Krievija turpinās panākt "adekvātu darbību" no starptautiskajām struktūrām, turklāt paralēli Maskavai vēlas piesaistīt nevalstiskās organizācijas, kurām ir visi iemesli vērsties tiesās, bet zaudēšanas gadījumā – ECT.

"Tā (ECT – red. piez) pāris reižu saskāries ar plašsaziņas līdzekļu tēmu, lai gan tādu precedentu nebija. Taču nesen tādi precedenti parādījās attiecībā uz tiem pārmetumiem, ko izteica Rietumi Krievijas plašsaziņas līdzekļu adresē. Tāpēc ECT ir jāizskata situācija, kuru pat nav iespējams interpretēt divējādi, tā ir tik acīmredzama, ka es nedomāju, ka tiesai tā būs ilgi jāizskata, pirms pasludināt spriedumu," sacīja Lavrovs.

Tāpat viņš piebilda, ka Krievija strādā un turpinās strādāt ar juristiem, kuri specializējas starptautiskajās tiesībās, lai aizsargātu žurnālistus Latvijā, kā arī piesaistīs Tautiešu atbalsta un tiesību aizsardzības fondu.

Nobeigumā Lavrovs izsaka atbalstu Sputnik un Baltnews žurnālistiem, ne tikai tāpēc, ka tie ir Krievijas mediji, bet arī tāpēc, ka jebkuras valsts pilsoņiem ir tiesības uz alternatīviem informācijas avotiem.

"Piekļuvi informācijai garantē gan daudzi EDSO lēmumi, gan Starptautiskais pakts par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām," sacīja Lavrovs.

0
Tagi:
Sergejs Lavrovs, žurnālistu vajāšana
Pēc temata
Latvijas ĀM uzskata krievu žurnālistu vajāšanu par valsts iekšējo lietu
Krievijas VD deputāts: Latvija pārkāpusi visas robežas attiecībās ar Krieviju
"Varasvīri grib, lai cilvēki baidītos": Lindermans par žurnālistu vajāšanu Latvijā
"Izņēma visu, ko varēja": Jakovļevs pastāstīja par kratīšanu, apsūdzībām un VDD mērķiem