Izskatās nomācoši: SEB bankā pastāstīja, kā izdzen klientus
(atjaunots 15:45 03.04.2019)
Latvijas bankas skandālu dēļ saistībā ar naudas atmazgāšanu un pēc tā aizsāktajām "tīrīšanām" sākušas izvirzīt klientiem ļoti augstas prasības, taču pēc pāris gadiem situācija atgriezīsies normālā stāvoklī, pārliecināts SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs.RĪGA, 3. aprīlis – Sputnik. Latvijas bankas šodien veic pastiprinātas klientu pārbaudes, dažkārt biznesam pieprasa vairākus gadus vecus dokumentus, taču pēc 2-3 gadiem situācija stabilizēsies, uzskata SEB bankas valdes loceklis Kārlis Danēvičs, raksta Dienas Bizness.
Pastiprinātas klientu pārbaudes – tā ir tā realitāte, kurā šobrīd nākas dzīvot visiem. Bankai ir svarīgi, kas ir viņa klients, no kurienes viņš ir, kā viņš ir nopelnījis naudu, paziņoja Danēvičs LANIDA konferencē.
"Ja atbilžu uz šiem jautājumiem nav, tad banka ar šādu klientu nestrādās. Jā, izskatās nomācoši, taču tāda ir realitāte," - pateica baņķieris.
Pirmām kārtām tas ir saistīts ar ASV un Moneyval pretenzijām.
"Šobrīd ASV uzņēmās finanšu policista lomu. Mēs ilgu laiku solījām, ka situācija ar "netīro" naudu Latvijā uzlabosies, bet nekas nenotika. Tagad mums visas šīs lietas jāsakārto pietiekami ātri un strikti," - pateica baņķieris.
Viņš atzīmēja, ka arī Moneyval ziņojums par nepietiekamu "netīrās" naudas apkarošanu Latvijā var nostādīt valsti gan iekšējas, gan ārējas krīzes situācijā.
"Tas ir kaut kas līdzīgs melnajam gulbim. Ja viņu nevar redzēt, tas nenozīmē, ka viņa nav. Latvijai tas ir nopietns drauds," - uzskata Danēvičs.
Pēc viņa sacītā, šis gads būs "baņķieru gads", "jo svarīgi, ko teiks banka, vai tā būs gatava finansēt (biznesu – red.)". Taču pakāpeniski situācija mainīsies, pārliecināts Danēvičs.
"Jā, daudzi uzņēmumi sūdzas, ka bankas pret tām izturas ļoti strikti, taču tas ir īslaicīgs pasākums, kad nākas tīrīt valsts finanšu sistēmu, var ciest arī nevainīgie. Taču pēc 2-3 gadiem bankas, es domāju, strādās ierastā režīmā, jau sakārtotā vidē," noslēgumā sacīja Danēvičs.
Iepriekš vēstīts, ka pēc skandāla ap ABLV Bank, kuru ASV Finanšu ministrijas struktūra FinCEN apsūdzēja par naudas atmazgāšanu un ierēdņu uzpirkšanu, valdība ierosināja izmaiņas banku sektora regulēšanā. Tika izstrādāts pasākumu plāns tirgus atveseļošanai, kas paredz čaulas uzņēmumu apkalpošanas aizliegšanu Latvijas bankās. Jau esošajiem klientiem sniegts pārejas periods kontu slēgšanai. Bankām, kas apkalpo nerezidentus, nāksies samazināt viņu daļu aptuveni līdz 5%, tiem, kuri nespēs īsā laikā pārveidot biznesu, nāksies tirgu pamest.
Tāpat Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas ekspertu padome Moneyval ieviesusi Latvijai pastiprinātas kontroles režīmu, jo valsts saņēmusi zemus vērtējumus virknē kritēriju šajā jomā. Tostarp, Moneyval speciālisti uzskata, ka Latvijas varasiestāžu darbības ir neefektīvas patieso labuma guvēju noteikšanas jautājumos un masveida iznīcināšanas ieroču finansēšanas izplatīšanas novēršanā.
Pēc tam Starptautiskais bankas informācijas apmaiņas tīkls SWIFT, kurš nodrošina norēķinus dažādu valstu banku starpā, atzina Latviju par augsta riska valsti. Tagad Latvijas uzņēmumu piekļuve atsevišķiem starptautiskiem norēķiniem tiks apgrūtināta.
Moneyval rekomendāciju izpildei izstrādātajā plānā iekļauti vairāk nekā 100 pasākumi, ko Latvija apņēmusies izpildīt līdz šī gada beigām.
Latvijā no 1. marta augs cigarešu un vodkas cenas
(atjaunots 15:29 28.02.2021)
Valsts ieņēmumu dienests aicina alkoholisko dzērienu un tabakas izstrādājumu apgrozījumā iesaistītos tirgotājus veikt inventarizāciju no 1. marta.RĪGA, 28. februāris — Sputnik. No 1. marta Latvijā augs alkoholisko dzērienu cenas, ņemot vērā akcīzes likmju pieaugumu, atgādināja Valsts ieņēmumu dienests (VID) savā vietnē.
No 1. marta akcīze alum sastādīs vismaz 15,20 eiro par 100 litriem (tagad – 14,40 eiro), vīnam akcīze pieaugs no 106 līdz 111 eiro par 100 litriem, pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem – no 1642 līdz 1724 par 100 litriem absolūtā alkohola (100% spirta).
VID novērtēja akcīzes likmju pieauguma iespējamo ietekmi uz alkoholisko dzērienu cenām mazumtirdzniecībā, - ieskaitot akcīzi un pievienotās vērtības nodokli (PVN), tā sastādīs 0,01 eiro alum (5%, 0,5 litra), vīnam (0,75 litra) – 0,05 eiro, bet degvīnam (40%, 0,5 litra) – 0,2 eiro.
Akcīzes nodokļa likmes pieaugums cigaretēm liks augt cenai par cigarešu paciņu par 0,12 eiro (paciņa maksā 3,50-3,60) vai 0,13 eiro (ja cigaretes maksā 3,30). Akcīzes nodokļa likme cigāriem un cigarillām pieaugs no 95,20 līdz 104,70 eiro (par 1000 gab.), tāpēc paciņa (10 gab.) tādu tabakas izstrādājumu tagad maksās par 0,11 eiro vairāk.
Akcīzes likmes tabakas izstrādājumiem pieaugs arī nākamajos divos gados.
Būs kā Teksasā: Latvijai prognozē enerģētisko kolapsu
(atjaunots 11:52 28.02.2021)
Baltijas valstu valdības nekad neatzīs, ka lēmums atslēgties no BRELL bija kļūda, neatzīs, ka tas apdraud nacionālās energosistēmas un sadārdzina elektroenerģiju.RĪGA, 28. februāris – Sputnik. Izstāšanās no BRELL Latvijai un Lietuvai būs pārliecinošs solis pretī enerģētiskajam kolapsam – to apstiprināja augstais janvāris, kad Baltijas valstis izvairījās no enerģētiskās krīzes, tikai pateicoties saslēgumiem ar Krieviju un Baltkrieviju.
Neatkarīgā enerģijas piegādātāja "Elektrum Lietuva" publicētā atskaite liecina, ka janvārī elektroenerģijas padeve no Krievijas uz Baltijas valstīm gandrīz trīskāršojusies salīdzinājumā ar decembri, bet no Somijas saruka par 31%, no Zviedrijas – par 40%, stāsta Sputnik Lietuva.
"Tāpēc jau dalība BRELL ir laba, ka jebkādus enerģijas patēriņa pieaugumus Baltijas valstis var segt uz Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas rēķina. Gan Maskavai, gan Minskai ir jaudas proficīts, tas ļauj nepieciešamības gadījumā izstrādāt lielāku apjomu elektroenerģijas," sarunā ar Sputnik Latvija paskaidroja Krievijas valdības Finanšu universitātes eksperts, Nacionālās enerģētiskās drošības fonda vadošais analītiķis Igors Juškovs.
Viņš atgādināja, ka tāda aina bija vērojama janvārī: Latvija un Lietuva patērē lielāku daudzumu enerģijas, pie tam Lietuvas-Zviedrijas enerģijas tilts strādā eksportam uz Zviedriju. Zviedriem šoziem bija vērojams būtisks enerģijas deficīts, un Latvija ar Lietuvu ne tikai pērk elektroenerģiju Krievijā, bet arī eksportē to uz Zviedriju, norādīja eksperts.
"Ja nebūtu plūsmas no Baltkrievijas un Krievijas, Baltijas valstis būtu tuvu energosistēmas kolapsam," konstatēja Juškovs.
Analītiķis paskaidroja, ka Latvija un Lietuva būtu spiestas iepirkt dārgāku enerģiju Polijā un iztērēt daudz vairāk naudas savas energosistēmas stabilizācijai nekā gadījumā, kad tās saņem enerģiju no Krievijas un Baltkrievijas. "Un Zviedrija būtu spiesta maksāt vairāk par elektroenerģiju, pie tam nav skaidrs, vai pietiku jaudas, lai to novirzītu turp," precizēja Juškovs.
"Tas kārtējo reizi rāda, ka izstāšanās no BRELL būs ne tikai dārgs prieks Baltijas valstīm, bet arī mazinās elektrosagādes drošību gan Baltijā, gan Zviedrijā, kas tagad faktiski saņem Krievijas enerģiju tranzītā caur Lietuvu," uzsvēra Sputnik sarunbiedrs.
Juškovs atzīmēja, ka politiķi nekad neatzīs, ka lēmums izstāties no BRELL būtu kļūdains, neatzīs, ka tas apdraud nacionālās energosistēmas un sadārdzina elektronerģiju. "Kolapsa vai pakāpeniskas atslēgšanas gadījumā, kā Teksasā, pārmetumi tiks adresēti enerģētiķiem, bet paši politiķi uzstās, ka lēmums bijis pareizs. Diemžēl viņi ņem vērā savus apsvērumus un neuzklausa speciālistus, bet par lēmumiem maksā vienkāršie patērētāji," secināja Juškovs.
Saskaņā ar "Elektrum Lietuva" datiem, janvārī elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena Lietuvā pieaugusi par 17%, Igaunijā – par 18%, Latvijā – par 19%. Maksa par elektrību Baltijas valstīs svārstījās no 11,09 līdz 121,63 eiro par megavatstundu.
Teksasas štatā ASV pēc anomālā sala februārī sākās plaši elektroenerģijas un ūdens padeves traucējumi. Varasiestādes lēsa, ka bez elektrības palikuši apmēram četri miljoni cilvēku, pie tam ekstremālie laika apstākļi sekmēja elektroenerģijas cenu "pasakainu" pieaugumu.
Līdz šim Latvijas, Lietuvas un Igaunijas energotīkli strādā sinhronā režīmā ar pēcpadomju enerģētisko sistēmu tā saucamajā BRELL lokā. Baltijas valstis plāno līdz 2025. gadam atslēgties no BRELL un sinhronizēties ar Eiropas tīkliem caur diviem saslēgumiem ar Poliju. Krievija jau īstenojusi visus pasākumus, kas saistīti ar Baltijas valstu izstāšanos no savas energosistēmas, un pārliecinājusies par gatavību patstāvīgam darbam.
Tagi:
Krievija palaidusi satelītu "Arktika M" planētas novērošanai
(atjaunots 20:10 28.02.2021)
Vēlāk orbītā tiks nogādāts vēl viens satelīts "Arktika M". Aparāti nodrošinās Zemes virsmas un Ziemeļu Ledus okeāna jūru monitoringu cauru diennakti.28. februāra rītā no Baikonuras kosmodroma startēja nesējraķete "Soyz 2.16" ar satelītu "Arktika M". Satelīta masa- 2,2 tonnas, aprēķinātais ekspluatācijas laiks – septiņi gadi.
Uz satelīta uzstādīts helioģeofiziskais aparatūras komplekss, kas dod iespēju kontrolēt un prognozēt Saules aktivitāti un radiāciju Zemei tuvējā kosmiskajā telpā, kā arī aparatūra meteoroloģiskās informācijas un signālu retranslācijai no starptautiskās kosmiskās meklējumu un glābšanas sistēmas KOSPAS-SARSAT avārijas radiobākām.
Otro satelītu "Arktika M" plānots palaist 2023. gadā.