Skaidrā nauda. Foto no arhīva

Efektīva cīņa ar ārzemju investoriem: bankas Latvijā zaudējušas miljardiem eiro

121
(atjaunots 11:38 31.03.2019)
Ārvalstu klientu ieguldījumi Latvijas bankās aizvadītajā gadā samazinājušies vairāk nekā par trešo daļu.

RĪGA, 31. marts — Sputnik. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati liecina, ka 2018. gadā būtiski samazinājušies ārvalstu klientu ieguldījumi Latvijas bankās, vēsta Dienas Bizness.

Ārzemju klientu ieguldījumu sarukums Latvijas banku sektorā ir vērojams jau kopš 2015. gada, tomēr 2018. gadā pēc banku spertajiem soļiem process ir būtiski paātrinājies, un gada laikā ārzemju klientu atlikušie ieguldījumi samazinājušies par 37,4%, jeb 2,4 miljardiem eiro, tostarp no ES valstīm – par 700 milj. eiro, bet no citām valstīm – par 1,7 miljardiem eiro.

Vietējo klientu ieguldījumu pieaugums, kas 2018. gadā sasniedza 869 milj. eiro, nav kompensējis banku zaudējumus.

Otrajā pusgadā stabilizējies arī ārzemju klientu ieguldījumu apjoms, galvenokārt – pateicoties klientu ieguldījumiem no ES valstīm, taču klientu ieguldījumi no citām valstīm turpināja samazināties.

FKTK informēja, ka, ņemot vērā ABLV Bank darbības ierobežošanu un licences anulēšanu 2018. gadā aktīvi banku sektorā sarukuši par 20,7%, nebanku ieguldījumi un kredītportfelis – par 19,6% un 5,6%.

Iepriekš vēstīts, ka pēc skandāla ap ABLV Bank, kuru ASV Finanšu ministrijas struktūra FinCEN apsūdzēja par naudas atmazgāšanu un ierēdņu uzpirkšanu, valdība ierosināja izmaiņas banku sektora regulēšanā. Tika izstrādāts pasākumu plāns tirgus atveseļošanai, kas paredz čaulas uzņēmumu apkalpošanas aizliegšanu Latvijas bankās. Jau esošajiem klientiem sniegts pārejas periods kontu slēgšanai. Bankām, kas apkalpo nerezidentus, nāksies samazināt viņu daļu aptuveni līdz 5%, tiem, kuri nespēs īsā laikā pārveidot biznesu, nāksies tirgu pamest.

 

 

121
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (92)
Pēc temata
Mazgātava slēgta: Kariņš izdzīs no Latvijas visas "netīrās" bankas
Latvijas bankas zaudējušas ieguldījumus gandrīz 8 miljardu eiro apjomā
Krievijas Banka atklājusi jaunu šaubīgu operāciju shēmu, kurā iejaukta Latvija
Simt bagātākie cilvēki Latvijā: banku krīze sarakstu mainījusi
Par 10 miljardiem mazāk: beidzas "tīrīšana" Latvijas banku sektorā

"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ

28
(atjaunots 16:24 25.11.2020)
Tik sarežģītā laikā radikālas nodokļu izmaiņas – tas ir teju noziegums, uzskata mazā biznesa īpašniece Stella Trusa, kurai pēc nodokļu pacelšanas nāksies slēgt firmu; tādu kā viņa būs daudz, brīdina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Trešdien, 25. novembrī, Saeima turpina darbu pie nākamā gada budžeta projekta. Viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – dēvē to par brāķi. LTRK uzskata, ka nodokļu izmaiņas sevišķi sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem, kuriem jau tā klājas smagi koronavīrusa krīzes dēļ, vēsta LTV.

Latvijā joprojām nav precīzas statistikas par to, cik uzņēmumu bankrotēja koronavīrusa krīzes dēļ. Lai arī valdība ir paplašinājusi un pagarinājusi atbalsta pasākumus, daudziem no tiem, kas vēl turas virs ūdens, klāsies smagi jaunā budžeta dēļ, kurš paredz nodokļa sloga pieaugumu mazajam biznesam.

"Tādā laikā vispār nekādas nodokļu reformas! Kaut ko mainīt krasi – tas ir pat tā kā noziegums!  Nu, pagaidiet gadu divus un tad skatīsimies!" paziņo SIA "Alfa kravu kontrole" īpašniece Stella Trusa.

Viņa jau šobrīd atrodas uz bankrota robežas. Viņas firma nodarbojas ar tranzītkravu kontroli ostās un muitas noliktavās. Nodokļu pacelšanu uzņēmums nepārdzīvos: pandēmijas dēļ tas jau tā ir pazaudējis pusi klientu, savukārt darbinieku skaits samazināts līdz minimumam.

"Tagad mēs esam palikuši divi. Un pēc jaunā projekta iznāk tā, ka es varēšu tikai viena strādāt. Protams, es viena nevarēšu strādāt. Es taisīšu uzņēmumu ciet," saka Trusa.

Saskaņā ar viņas aprēķiniem, citas izejas neesot. Ja vēl pērn mēneša peļņa sastādīja aptuveni 1000 eiro, tad šobrīd tie ir vien 300 eiro uz diviem darbiniekiem.

"Kādi nodokļi vēl var būt papildus, kādi? Es nevaru ne veselības apdrošināšanu nopirkt ne sev, ne savam darba biedram!" uzsver uzņēmēja.

LTRK prognozē, ka uzņēmējus, kuri var nokļūt šādā situācijā, būs daudz.

"Mēs varam pateikt, ka sīkajam biznesam īpašā mikrouzņēmuma nodokļa režīmam "de facto" – tā ir likvidācija. Jo likmes celšana, dažādi citi ierobežojumi, aizliegums izmantot šo režīmu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nozīmēs, ka liela daļa šo statusu vienkārši izbeigs.

Jāsaka, ka liela daļa vienkārši pāries ēnu zonā. Un otra daļa, es domāju, paliks bezdarbnieku rindās.

Un šeit ir tā dīvainākā situācija, ka, no vienas puses, mums vajadzētu darīt visu, lai bezdarba apjomu mazinātu, un to mēģina darīt ar dažādiem Covid-19 atbalsta rīkiem. Bet patiesībā mēs radām jaunu krīzi. Jo pilnīgi skaidrs, ka ar šo regulējumu bezdarbnieku rindas tikai palielināsies," pārliecināts LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmēji sagaida tālāku situācijas pasliktināšanos tuvākajos mēnešos.

28
Tagi:
budžets
Pēc temata
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
"Katrs dzīvo savā Latvijā": skolnieks un Latvijas lepnums uzrunāja Levita kungu
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Oļegs Burovs

Burovs: Rīga būvēs tiltus un ceļus, ja saņems ES naudu

28
(atjaunots 16:17 25.11.2020)
Rīgas dome cer saņemt no Eiropas fondiem gandrīz 2 miljardus eiro. Pozitīvas Briseles atbildes gadījumā, galvaspilsētas transporta infrastruktūru sagaida izrāviens.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Teorētiskajos remonta un būvniecības plānos Rīgā ir iekļauti 12 tilti un ceļu pārvadi, taču pašlaik būvdarbi notiek tikai trīs objektos. Vairums tiltu Latvijas galvaspilsētā ne tikai netiek remontēti, bet pat netiek projektēti. Rīgas budžets nākamgad ir samazināts par 40 miljoniem eiro, un pilsēta ir ierobežota iespējās patstāvīgi finansēt lielus projektus.

Kopš Rīgas domes jaunā sasaukuma darba sākuma nav pagājis tik daudz laika, lai varētu runāt par pilsētas problēmu risināšanu, pateica Sputnik Latvija bijušais Rīgas mērs, deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

"Problēmas ar transporta infrastruktūru Rīgā pastāv. Ja daudzas pilsētas īpašumā esošās ēkas ir savestas kārtībā, tad ar ceļiem un tiltiem problēmas ir acīmredzamas. Esošā Rīgas domes vadība pirms vēlēšanām solīja pilsētai daudz Eiropas naudas. Dome apkopoja pieprasījumus un iesniedza pieteikumu 1,9 miljardu eiro apmērā. Jautājums – kas no tā reāli aizies līdz Rīgai," prāto Burovs.

Pēc viņa sacītā, ja Rīga saņems Eiropas naudu, notiks noteikts izrāviens attiecībā uz jauniem transporta infrastruktūras projektiem.

"Tā, piemēram, ir Austrumu maģistrāle, kura ir apvedceļa prototips, kā arī Rīgas un Rīgas rajona savienošanas projekti… Taču daudzi skatās uz finansējuma perspektīvu pesimistiski un nedomā, ka nauda tiks piešķirta," atzīmēja Burovs.

Pilsētvides un satiksmes jautājumus pārvaldošais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis apgalvo, ka jaunā domes vadība liek lietā visas pūles, lai atrastu līdzekļus galvaspilsētas aktuālo problēmu atrisināšanai.

Буров: Рига будет строить мосты и дороги, если получит деньги из ЕС
28
Tagi:
Oļegs Burovs, nauda, ceļi, Rīga
Pēc temata
Latvijas valsts ceļus vēlas nodot privātuzņēmumu rokās
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Latvijas IeM pieprasa no valdības 200 miljonus eiro ekoloģijai
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
Boeing OC-135B

"Ignorēja likumu". Kam vajadzīgi ASV izlūkošanas lidojumi Krievijas gaisa telpā

0
(atjaunots 12:17 26.11.2020)
Beidzies sešu mēnešu termiņš kopš ASV informēja par izstāšanos no Atvērto debesu līguma. Vašingtona vairs nepiedalās darījumā, ko Krievija esot "gadiem ilgi rupji pārkāpusi".

Trampa administrācija uzskata, ka izved valsti no novecojušiem līgumiem, kas "deva priekšrocības pretiniekiem un lika maksāt ar nacionālo drošību". Tagad Maskava plāno panākt, lai pārējie līguma locekļi garantētu saistību izpildi. Par to, vai Baidena komanda varētu no jauna pavērt Savienoto Valstu debesis, portālā RIA Novosti stāsta Sofja Meļņičuka.

ADL nav iespējams bez uzticēšanās

Viena no Baltā nama galvenajām pretenzijām Maskavai ir inspekcijas lidojumu ierobežojumi dažos rajonos: Dienvidosetijā, Abhāzijā, Čečenijā un Kaļiņingradā. Savukārt amerikāņi slēdza gaisa telpu Aļaskā un salās Klusajā okeānā.

Saskaņā ar līguma noteikumiem 35 tā dalībvalstis var kopš 2002. gada organizēt izlūkošanas lidojumus viena otras gaisa telpā. Saņemtie dati ir pieejami visiem. Pie tam lidmašīnas nav bruņotas, videoaparatūra tiek pārbaudīta, lidmašīnā atrodas pārbaudāmās valsts pārstāvis.

2019. gadā ADL ietvaros notika vairāk nekā 1,5 tūkstoši izlūkošanas lidojumu. Tomēr kontrole un valstu savstarpējas uzticēšanās pieaugums nav vienīgie līguma mērķi. Pagadās arī svarīgi politiskie signāli. Piemēram, pēc konflikta sākuma Donbasā ASV pildīja lidojumus Ukrainas austrumos, atbalstot Kijevu.

Negodīgas spēlītes

Kremlis uzskata ADL par svarīgu savstarpējās uzticības un bruņojuma kontroles faktoru. ASV izstāšanās no līguma padara to bezjēdzīgu, atzīmēja Krievijas prezidenta preses sekretārs Dmitrijs Peskovs. Taču Maskava joprojām ievēros vienošanās noteikumus, tikai ar dažām atrunām, uzsvēra Ārlietu ministrija.

Pirmkārt, Eiropas valstīm jāsniedz garantijas, ka tās nenodos lidojumos savāktos datus ASV. Otrkārt, Krievijas lidmašīnas varēs inspicēt amerikāņu objektus Eiropā. Pagaidām nekādas garantijas nav saņemtas, un Maskavu tas kategoriski neapmierina.

"Labi zināms, ka ASV pieprasa sabiedrotajiem parakstīt dokumentus, saskaņā ar kuriem pēc Vašingtonas izstāšanās (no ADL – red.) viņi nodos amerikāņiem informāciju, kas saņemta novērošanas lidojumos virs Krievijas, - teica Konstantins Gavrilovs, Krievijas delegācijas vadītājs pārrunās Vīnē militārās drošības un bruņojuma kontroles jautājumos. – Tas nav tikai ADL pārkāpums vien, tās ir negodīgas spēlītes līguma telpā, kas kļuvis par Vašingtonas kārtējo upuri stratēģijā ar mērķi plānveidīgi izstāties no bruņojuma kontroles un neizplatīšanas starptautiskās athitektūras."

"Tas ir neprāts"

ASV izstāšanās no ADL sāpīgi skar Vašingtonas sabiedrotos Eiropā. Viņiem ir svarīga piekļuve amerikāņu lidmašīnu savāktajiem datiem. Vairāku Eiropas valstu pārstāvji pauda nožēlu par Vašingtonas lēmumu. "Mēs saprotam, ka bija grūtības, saistītas ar noteikumu ievērošanu no Krievijas puses. Tomēr, mūsuprāt, tas nav iemesls izstāties no līguma," teica Vācijas ārlietu ministrs Haiko Māss.

Francijas Ārlietu ministrija norādīja, ka ASV nav publiskojušas Maskavas pārkāpumu pierādījumus. Spānija, Beļģija, Somija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande, Čehija un Zviedrija uzsvēra, ka ADL "funkcionē un ir lietderīgs".

Baltā māja, Vašingtons. Foto no arhīva
© Sputnik / Екатерина Чеснокова

Arī pašās ASV trūkst vienprātības šajā jautājumā. Piemēram, Senāta Starptautisko attiecību komitejas loceklis Roberts Menendess novērtēja Baltā nama soli: "Prezidents Tramps nekaunīgi ignorēja likumu un vienpusēji ar politisku motīvu izstājās pat pēc sakāves prezidenta vēlēšanās."

"Tas ir neprāts"  komentēja ASV GKS ģenerālis un Nacionālās drošības aģentūras bijušais direktors, CIP direktors Maikls Haidens. Valsts departamenta direktors Ronalda Reigana prezidentūras laikā Džordžs Šulcs, aizsardzības ministrs Džordža Buša prezidentūras laikā Viljams Perijs, bijušais senators un Baraka Obamas neoficiālais padomnieks Semjuels Nanns nosūtīja Baltajam namam vēstuli, kurā aicināja saglabāt ADL.

Līgumu beigas

Četrus gadus ilgās Trampa prezidentūras laikā visa pasaule ir sapratusi: viņu neinteresē bruņojuma kontrole. 2018. gadā Tramps informēja par izstāšanos no Irānas kodoldarījuma, aizbildinoties, ka Teherāna to neievēro.

Gadu vēlāk tāds pats liktenis bija lemts Līgumam par vidēja un maza darbības rādiusa raķetēm, ko parakstīja Ronalds Reigans un Mihails Gorbačovs.

2020. gadā informācijas avoti no administrācijas atklāja, ka Baltajā namā apspriest kodolizmēģinājumi – pirmo reizi kopš 1992. gada. Tas pārkāptu moratoriju, kas attiecas un ASV, Krieviju, Ķīnu, Lielbritāniju un Franciju.

Nav zināms arī 2010. gadā noslēgtā Līguma par stratēģiskajiem uzbrukuma ieročiem (NEW START) liktenis. Pārrunu otrais raunds noslēdzās septembrī, ASV ierosināja Krievijai virkni papildu noteikumu, kuru vidū ir neizpildāms: Ķīnas iesaistīšana līgumā. NEW START beidzas februārī, un RIA Novosti aptaujātie eksperti pauda nopietnas šaubas par tā pagarināšanas izredzēm.

Lai nu būtu, kā būdams, ADL, domājams, būs Donalda Trampa administrācijas pēdējais upuris. Džo Baidenu vēl ir pāragri sveikt ar oficiālu uzvaru, tomēr iespēja, ka viņš ieies Ovālajā kabinetā, pieaug.

Ieiet no jauna

Daži eksperti uzskata, ka Baidenam vajadzētu padomāt par ADL atjaunošanu. Tomēr tas diezin vai notiks, uzskata Dmitrijs Suslovs, Ekonomikas augstskolas ZPU Komplekso Eiropas un starptautisko pētījumu centra direktora vietnieks.

"Vairāku gadu desmitu laikā ASV ir veidojusies skaidra pozīcija: ja viņi izstājas no bruņojuma kontroles vienošanās, viņi pie tās vairs neatgriežas, - viņš teica sarunā ar RIA Novosti. – Vēl vairāk, ASV ilgus gadus, jau Obamas administrācijas laika izteica pretenzijas Krievijai ADL aspektā. Baltais nams, Pentagons un  izlūkdienesti ir vienisprātis: Maskava nepilnīgi ievēro līguma noteikumus un pārkāpj tos."

Pie tam, eksperts norāda, ka atgriešanās pie līguma prasīs tā ratifikāciju Kongresa augšpalātā. Tā var atkal nonākt republikāņu ziņā, tāpēc iespējamas jaunas problēmas.

Taču pat gadījumā, ja Baidens nolems atcelt priekšgājēja lēmumu, tas aizņems zināmu laiku. "Pie tam Tramps pašlaik rada papildu šķēršļus, - sarunā ar RIA Novosti atzīmēja Oļegs Šakirovs, Perspektīvo vadības lēmumu centra vecākais eksperts. Runa ir par Baltā nama nodomu piespiest GKS atbrīvoties no lidmašīnām, kas tiek izmantotas novērošanas lidojumiem.

"Kongress republikāņu iespaidā ilgu laiku nepiešķīra līdzekļus to modernizācijai, un cīņa notika ar mērķi graut ADL, - paskaidroja eksperts. – Bez novērošanas lidmašīnām būs grūtāk atgriezties."

Pie tam, Šakirovs piebilda, jāņem vērā, kas ieņems krēslus Baidena kabinetā. Piemēram, Maikls Kārpenters, bijušais padomnieks ārpolitikas jautājumos, arī iebilda pret ASV dalību ADL, jo Krievija it kā vācot informāciju par infrastruktūru kaitnieciskām darbībām.

Patiesībā Baidena galvenā ideja ir atjaunot uzticības pilnas attiecības ar Eiropu, uzsvēra Šakirovs. Tā kā Eiropai līgums ir svarīgs, iespējams, ASV pie tā atgriezīsies sabiedroto dēļ, lai arī tas nenotiks uzreiz.

0
Pēc temata
Baismīgāk nekā Hirosima: kur ASV atkal plāno kodolsprādzienus
"Solis pretī pasaules galam". Kas sekos pēc ASV izstāšanās no NEW START
"Raķešu līgums ir miris": KF reaģēja uz ASV paziņojumu par INF līgumu