Latvijas ministru prezidents Krišjānis Kariņš

Kapitālremonts: Latvija apkaros naudas atmazgāšanu

86
(atjaunots 10:02 26.03.2019)
Premjerministrs Krišjānis Kariņš pastāstīja par gaidāmajām likumdošanas izmaiņām finanšu nozarē.

RĪGA, 26. marts – Sputnik. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai (FKTK) turpmāk būs jāuzrauga, kā bankas tiek galā ar naudas atmazgāšanas riskiem, paziņoja ministru prezidents Krišjānis Kariņš pēc koalīcijas sēdes, vēsta Rus.tv.net.

Attiecīgas izmaiņas tiks ieviestas likumdošanā sakarā ar tā dēvēto finanšu sektora kapitālremontu.

Premjerministra piedāvātā kontroles reforma finanšu sektorā satur četrus virzienus:

- FKTK lomas pastiprināšana, kurai tiks dots tiešs uzdevums apkarot finanšu noziegumus;

- FKTK pārvaldes modeļa uzlabošana, lai nodrošinātu šīs iestādes neatkarību;

- Kredītiestāžu likuma grozījumu veikšana, lai izslēgtu no finanšu sistēmas bankas, kuras nodarbojas ar naudas atmazgāšanu;

- Prokuratūra un tiesas sīku noziegumu vietā lielāku uzmanību veltīs lietām par finanšu mahinācijām lielos apmēros.

Finanšu ministram Jānim Reiram uzdots izstrādāt Kredītiestāžu likuma grozījumus, lai noteiktu skaidras juridiskas robežas gadījumiem, kad kredītiestāžu darbība tiek pārtraukta sakarā ar naudas atmazgāšanas apkarošanas normu pārkāpumiem, kā arī FKTK pienākumus un tiesības šādos gadījumos.

Tieslietu un iekšlietu ministriem uzdots izstrādāt Kriminālprocesuālā likuma grozījumus, kuri paplašina legālas prezumpcijas principa piemērošanu attiecībā uz naudas atmazgāšanu un terorisma finansēšanu.

Kariņš uzsvēra, ka, īstenojot Eiropas Padomes Naudas atmazgāšanas apkarošanas pasākumu izvērtēšanas komitejas Moneyval ekspertu rekomendācijas, Latvija spers "soli uz priekšu".

"Mūsu mērķis ir izveidot vienu no spēcīgākajām un labākajām finanšu sistēmām Eiropā," - uzsvēra premjers.

86
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (91)
Pēc temata
Kariņš: Latvijas banku sektoru gaida krasas izmaiņas
Putins bankās kaujas ar Trampu par latviešu sirdīm
"Dod bankām pelnīt": Latvijas iedzīvotāja pret ierobežojumiem skaidras naudas darījumiem
Mazgātava slēgta: Kariņš izdzīs no Latvijas visas "netīrās" bankas
Latvijas iedzīvotāji pastāstīja par savām iemīļotākajām bankām
Eiropas Centrālā banka pārņem kontroli pār PNB Banku
Dzelzceļš

Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā

36
(atjaunots 15:44 03.07.2020)
Lietu stāvokli uzņēmumā "Latvijas Dzelzceļš" apsprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Lielie Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu, kuros bija plānots investēt ne mazāk par 534 miljoniem eiro, netiks īstenoti iecerētajos termiņos un ieplānotajā apjomā. Ar šādu ziņojumu Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē uzstājās Valsts kontrole, vēsta Latvijas Radio 4.

Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne paziņoja, ka, neraugoties uz to, ka LDz kravu pārvadājumu apjoms nemitīgi kritās, kompānija paradoksāli optimistiski plānoja savus ienākumus un izdevumus.

"Uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš" izplānoja finanšu līdzsvara mehānismu neizskaidrojamā veidā, ja ņem vērā pretējo tirgus situācijas attīstību. Konkrētāk runājot, tas nolēma, ka kravu pārvadājumu apjomi nesamazināsies un ka Latvijas dzelzceļš turpinās strādāt ar peļņu. Un tiks pieņemti lēmumi par dividendu izmantošanu uzņēmuma vajadzībām," sacīja viņa.

Kalvāne atzīmēja, ka Valsts kontrole jau pārbaudes laikā saskatīja vērā ņemamus riskus tik optimistiskā scenārijā, uzskatot, ka kompānijas finanšu līdzsvara nodrošināšanai jau tuvākajā laikā var būt nepieciešams valsts finansējums.

Tā arī notika, jo "Latvijas Dzelzceļš" pieprasīja papildu finansējumu valstij 41 miljona eiro apmērā. Nauda pagaidām nav piešķirta, taču laikam ritot kļuva skaidrs, ka summa, kas ir nepieciešama LDz, var mainīties, paziņoja Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova.

"Pagaidām finansējums vēl nav piešķirts. Ir pieņemts tikai konceptuāls lēmums par 66 miljoniem eiro, kurus Satiksmes ministrija varētu novirzīt šo aktuālo jautājumu atrisināšanai. Ja runājam par "Latvijas Dzelzceļam" nepieciešamo finansējumu, tad patlaban rit darbs pie valdības lēmumu projektiem," sacīja viņa.

Pēc Valsts kontroles revīzijas rezultātiem noskaidrojies arī tas, ka lielie investīciju projekti, kuru kopējā vērtība ir vairāk nekā pusmiljards eiro, nevar tiks īstenoti noteiktos termiņos un ieplānotajā apjomā. Taču tiek uzsvērts, ka 454 miljoni eiro – tie ir Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļi. Tādējādi pastāv risks šo naudu pazaudēt. Valsts kontrole norāda, ka izgāšanās ar investīciju projektiem ir saistīta tieši ar trūkumiem dzelzceļa sektora attīstības plānošanā un aktīvas rīcības trūkumu no ieinteresētajām pusēm, tostarp Satiksmes ministrijas un LDz puses.

"Latvijas Dzelzceļš" jau ir atteicies no lielākā investīciju projekta "Dzelzceļa tīkla elektrifikācija", kura sagatavošanā un saskaņošanā pagāja 5 gadi. Projekta izmaksas tika lēstas 440 miljonos eiro. Šis lēmums izraisīja kritiku, tā atkārtoti izskanēja arī šajā komisijas sēdē.

"Elektrifikācijas projekts ir ļoti svarīgs projekts, ja mēs skatāmies, kā turpmāk notiks kravu pārvadājumi pa tranzīta ceļiem ne tikai Latvijā, bet arī ņemot vērā konkurenci Eiropā. Un ja šādā situācijā mēs atsakāmies no šī projekta, tas nozīmēm, ka mēs atsakāmies no tranzīta biznesa kā tāda. Šobrīd man absolūti nav skaidrs, kā satiksmes ministrs var pateikt, ka tā ir "jaunā realitāte"! Manuprāt, mums ir jācīnās – tāpat kā tagad strādā lietuvieši, kuri pierāda, ka viņiem nekrīt, bet ceļas kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu un viņu ostās," paziņoja Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Savukārt Valsts kontrole atzīmē, ka esošo situāciju pasliktina pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze, un turpmākos "Latvijas Dzelzceļa" nākotnes attīstības soļus noteikt tīri politiski lēmumi.

Problēmas LDz

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar 14,408 miljonu eiro peļņu iepriekšējā gadā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% no šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno Latvijas dzelzceļa kravu plūsmas daļu veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

"Latvijas Dzelzceļa" ienākumi šogad ir kritušies tik lielā mērā, ka vairs nesedz izdevumus. Šī iemesla dēļ uzņēmums prasa piešķirt no valsts budžeta 25 miljonus eiro finansiālā līdzsvara nodrošināšanai. Vēl 15,8 miljoni eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas izdevumu kompensācijai, paziņoja LDz.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis iespējas īstenot plānotos un iesāktos projektus, kurus līdzfinansē ES struktūrfondi. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To tika plānots īstenot kopā ar Daugavpils stacijas parka un piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Kā arī līdz šī gada beigām "Latvijas Dzelzceļš" būs spiests atlaist 1500 darbiniekus, kas ir aptuveni 24% no visiem darbiniekiem. Pašlaik ir atlaisti jau aptuveni tūkstotis darbinieku.

Turklāt LDz atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem. Tā, jūnija sākumā tika izsludinātas izsoles, kurās plānots pārdot 46 automobiļus. Savukārt maija vidū tika izsludināta Jelgavas ceha brigāžu atpūtas nama pārdošanas izsole.

36
Tagi:
tranzīts, Kravu pārvadājumi, Valsts kontrole, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus
Audi par 2300 eiro un GAZ par 115: "Latvijas Dzelzceļš" izpārdod mašīnas
Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā
Airbaltic

Lidsabiedrība airBaltic atgrieza darbā 11 cilvēkus no 700

17
(atjaunots 13:12 03.07.2020)
Atlaistie airBaltic darbinieki sākuši atgriezties savās darbavietās; pagaidām darba attiecības ar lidsabiedrību atjaunojuši 11 cilvēki.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Latvijas nacionālā lidsabiedrība airBaltic līdz 1. jūlijam atjaunojusi darba attiecības ar 11 darbiniekiem, kuri iepriekš tika atlaisti Covid-19 krīzes dēļ, raksta BB.lv.

Kompānijas pārstāve Alise Briede pastāstīja, ka pašlaik airBaltic komandā ir "vairāk nekā 1000 profesionāļu, kuru prasmes, zināšanas, uzcītīgais darbs ir bijis ļoti nozīmīgs, lai varētu pakāpeniski atsākt lidojumus ar samazinātu floti, ievērojot drošību un ieviešot virkni efektīvu veselības aizsardzības pasākumu".

Pēc viņa sacītā, ņemot vērā to, ka lidsabiedrības darbības atjaunošana notiek pakāpeniski un mazākā apjomā, nekā iepriekš, arī bijušo un jauno darbinieku pieņemšana darbā notiek lēni un pakāpeniski.

Briede paskaidroja, ka primāri aktuālās vakances tiek piedāvātas kompānijas esošajiem darbiniekiem vai arī bijušajiem kolēģiem, un tikai pēc tam par vakanci tiek ziņots publiski. Līdz 1. jūlijam darba attiecības ar airBaltic atjaunojuši 11 bijušie darbinieki. Saskaņā ar kompānijas prognozēm, šis skaitlis kautru mēnesi pieaugs.

Martā pēc ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas Latvijā un starptautiskās gaisa satiksmes apturēšanas airBaltic sāka samazināt darbinieku skaitu. Neraugoties uz arodbiedrību protestiem, kopumā darbu zaudēja aptuveni 700 cilvēku. Tiesa, lidsabiedrība pauda gatavību ar laiku pieņemt atpakaļ darbā savus atlaistos darbiniekus.

Šī gada maijā valdība pieņēma lēmumu ieguldīt airBaltic pamatkapitālā aptuveni 250 miljonus eiro. Tas ir vairāk, nekā saņēmusi ikviena cita kompānija.

Regulāros reisus airBaltic atsāka 18. maijā. Kopš tā brīža lidsabiedrība pastāvīgi pievieno klāt jaunus galamērķus. Piemēram, šonedēļ tika atjaunoti tiešie lidojumi uz Londonu no Rīgas un Tallinas.

17
Tagi:
airBaltic
Pēc temata
Kariņa recepte: kā sadalīt divus miljardus eiro
Atpūta bez sankcijām: kādos gadījumos Latvijas iedzīvotājiem neliks ievērot pašizolāciju
"Tas izskatās, kā milzīga avantūra." Kā un kāpēc palīdzēs airBaltic

Marihuānas legalizācijas piekritēju skaits Latvijā ir sasniedzis 10 gadu maksimumu

0
(atjaunots 11:44 04.07.2020)
Pēdējo gadu laikā Latvijā, lai arī ļoti pakāpeniska, taču vērojama marihuānas legalizācijas piekritēju skaita izaugsme.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Lai arī lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju joprojām uzstājas pret marihuānas legalizāciju, tās piekritēju skaits pastāvīgi pieaug.

Šādi ir pētījumu centra SKDS aptaujas rezultāti, kurus publicējis tā direktors Arnis Kaktiņš.

"Lai gan atbalsts marihuānas legalizācijai pēdējos gadus izrāda lēnu pieauguma tendenci, Latvijā tas vēl aizvien ir ļoti, ļoti zems," uzrakstīja Kaktiņš.

​Saskaņā ar 2020. gada datiem, 16% respondentu uzskata, ka marihuānas lietošana ir jāatļauj. Tas ir augstākais rādītājs pēdējo 10 gadu laikā.

Pret uzstājas 78%, attiecīgi, tas ir zemākais rādītājs kopš 2010. gada, tiesa, kopš pērnā gada tas nav mainījies.

Pašlaik Latvijā marihuānas lietošanas medicīniskos nolūkos legalizācijas jautājums netiek aktīvi apspriests, savukārt Lietuvā viena aiz otras parādās iniciatīvas, kuras lielākā vai mazākā mērā pietuvina marihuānas legalizāciju. Tostarp aprīlī Lietuvas Seimā aicināja atcelt kriminālsodu par neliela daudzuma šo narkotiku glabāšanu bez izplatīšanas mērķa, savukārt pērnā gada rudenī Lietuvas parlamenta komiteja atbalstīja kaņepju produkcijas legalizāciju.

Tiesa, arī Latvijas IeM ir marihuānas lietošanas dekriminalizācijas piekritēji.

0
Tagi:
SKDS, aptauja
Pēc temata
Lietuvas valdība atbalstīja kaņepju produktu legalizēšanu
Gada laikā Latvijā gandrīz trīs reizes pieaudzis kaņepju stādu skaits
Lauksaimnieks neizpratnē: kaņepju tēju drīkst dzert, bet nedrīkst pārdot