Kuģītis no naudaszīmes

Par 10 miljardiem mazāk: beidzas "tīrīšana" Latvijas banku sektorā

88
(atjaunots 23:47 14.03.2019)
Banku sektors Latvijā atteicies no lielākās daļas klientu ārpus ES valstīm un Eiropas ekonomiskās zonas.

RĪGA, 15. marts — Sputnik. Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) noslēgusi jauno biznesa modeļu vērtējumu 12 Latvijas bankās. FKTK padome apstiprinājusi katrai bankai individuālu būtisko darbības rādītāju līmeni – kapitāla un likviditātes prasības, raksta Dienas Bizness.

Latvijas banku biznesa modeļu vērtējums veikts atbilstoši Eiropas Centrālās bankas un FKTK metodikai, jeb tā saucamajam kontroles pārbaudes un vērtējuma procesam (Supervisory Review and Evaluation Process - SREP).

"Latvijas banku sektorā kopumā ir paveikts pamatīgs darbs risku mazināšanā, esam kopā radikāli pārveidojuši to, kas tika būvēts iepriekšējos 25 gados, panākot patiesu izpratnes maiņu banku biznesa pieejā," – apliecināja FKTK priekšsēdētājs Pēters Putniņš.

Viņš piebilda, ka visas bankas "demonstrējušas labo gribu".

"Ierobežotā laika posmā Latvijas finanšu sektoru pametuši teju desmit miljardi eiro ārvalstu klientu naudas. (..) Reformu process, kas bija plānots piecos gados, tika paveikts pamatā divu gadu laikā. (..) Šis ir labs sākuma punkts finanšu sektora starptautiskās reputācijas atjaunošanai," – viņš piebilda.

Latvijas bankas, saņēmušas norādījumus izvērtēt savu agrāko pieeju biznesam, būtiski samazinājušas ārvalstu klientu ieguldījumus, pārsvarā piesaistot klientu no ES valstīm un Eiropas ekonomiskās zonas.

Atgādināsim, ka pēc skandāla ar ABLV Bank, ko ASV Finanšu ministrijas struktūra FinCEN apsūdzēja par naudas atmazgāšanu un ierēdņu uzpirkšanu, varasiestādes ierosināja veikt steidzamas izmaiņas banku sektora regulēšanā. Izstrādāts tirgus atveseļošanas pasākumu plāns, kas paredz liegt visu čaulas uzņēmumu apkalpošanu Latvijā. Banku esošajiem klientiem tika dāvāts pārejas periods kontu slēgšanai. Bankām, kas apkalpoja nerezidentus, nācās samazināt to daļu aptuveni līdz 5%, savukārt tiem, kas nevarēs pārveidot biznesu īsā laika periodā, nāktos tirgu pamest.

88
Pēc temata
Latvijas bankas zaudējušas ieguldījumus gandrīz 8 miljardu eiro apjomā
"Dod bankām pelnīt": Latvijas iedzīvotāja pret ierobežojumiem skaidras naudas darījumiem
Divi miljoni eiro un vēl šis tas: iekritusi kārtējā Latvijas banka
Putins bankās kaujas ar Trampu par latviešu sirdīm
Naudas maks, foto no arhīva

Ceturtā daļa darbinieku Latvijā saņem 450 eiro algu un mazāk

23
(atjaunots 14:40 23.05.2020)
Latvijā 14,9% nodarbināto pirmajā ceturksnī saņēma minimālo algu un zemāk, savukārt vairāk nekā 1400 eiro – tikai 6,3% strādājošo.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Šī gada pirmajā ceturksnī ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju saņēma galvenajā ienākumu gūšanas vietā algu zem 450 eiro pēc nodokļu samaksas, 15% nodarbināto – minimālo algu un zemāk, vēsta Centrālā statistikas pārvalde. Bezdarba līmenis sastādīja 7,4%, vēsta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Pirmajā ceturksnī 25,4% Latvijas iedzīvotāju saņēma algu mazāk par 450 eiro pēc nodokļu samaksas. Tas ir par 3,6% mazāk, nekā pērn. Turklāt 117,1 tūkstotis cilvēku, jeb 14,9% nodarbināto, saņēma minimālo algu (430 eiro) vai mazāk. Tas ir par 0,4% mazāk, nekā pērn.

Ja agrāk vismazāk saņēma Latgalē strādājošie cilvēki, tad šajā ceturksnī pirmajā vietā izrādījās Vidzeme – algu, kas ir mazāka vai vienāda ar minimālo, saņēma 22,9% nodarbināto (Latgalē – 22,4%).

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 33,7% (2019. gadā šis rādītājs bija 34,8%) – uz rokām saņem no 450 līdz 700 eiro, 28,9% (pērn 26,4%) – no 700 līdz 1400 eiro, vairāk par 1400 eiro – 6,3% Latvijas iedzīvotāju (pērn 4,4%).

Saskaņā ar CSP datiem, Latvijā pirmajā ceturksnī strādāja 902,1 tūkstotis cilvēku, jeb 64,7% iedzīvotāju, kas ir par 0,3% vairāk, nekā pērn, taču par 0,7% mazāk, nekā 2019. gada ceturtajā ceturksnī.

Salīdzinot ar pērnā gada ceturto ceturksni, strādājošo skaits ir samazinājies par 11 tūkstošiem cilvēku, visvairāk samazinājums skāris būvniecības nozari.

Strādājošo skaits valstī, salīdzinot ar 2019. gada pirmo ceturksni, ir palielinājies par 9,2 tūkstošiem. Vislielākais nodarbinātības pieaugums bija pārstrādes rūpniecībā, izglītībā, atpūtas un izklaides nozarē, viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, administratīvo un servisa dienestu jomā.

Bezdarba līmenis pirmajā ceturksnī sastādīja 7,4% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas ir par 0,5% vairāk, nekā attiecīgajā periodā 2019. gadā, un par 1,4% vairāk, nekā pērnā gada ceturtajā ceturksnī.

Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 72,2 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5,3 tūkstošiem vairāk, nekā pirms gada, un par 14,3 tūkstošiem vairāk, nekā iepriekšējā ceturksnī.

Salīdzinot ar 2019. gada pēdējo ceturksni, Covid-19 krīzes rezultātā divas reizes palielinājies bezdarbnieku skaits, kuri meklē darbu mazāk nekā mēnesi, un pusotru reizi pieaudzis bezdarbnieku skaits, kuri meklē darbu 1-2 mēnešus.

23
Tagi:
alga, Latvija
Pēc temata
Pieci eiro noguldījumu procentos: Latvijas satiksmes ministrs atskaitījās par ienākumiem
Cenas Latvijā aug naftas un algu dēļ: Danusēvičs paskaidroja, kāpēc cenas ir tik augstas
Apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji un skolotāji Latvijā saņem aptuveni vienādu algu
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Ogļu pārkraušana Rīgas brīvosta, foto no arhīva

Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju

25
(atjaunots 14:35 23.05.2020)
Latvijas transporta nozarē satiksmes ministrs Tālis Linkaits izceļ aviāciju, dzelzceļam viņš neprognozē kravas un iesaka samazināt izdevumus.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Igaunija ir jūras valsts, tur ir Tallink, Lietuvā ir konkurētspējīgāks dzelzceļš, savukārt Latvijas ir aviācijas mezgls, tādēļ valsts arī piešķīra tik lielu finanšu palīdzību kompānijai airBaltic, paziņoja Latvijas Radio 4 raidījumā "Darbības personas" satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Sauszemes transportam, sevišķi kravu pārvadājumiem, iestājusies grūti laiki, kritums dzelzceļā sākās jau pērn, kad Krievija pārorientēja enerģētikas kravas uz savām ostām. Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze vēl vairāk apgrūtinājusi tranzīta sektora stāvokli – Ķīnā bija problēmas ar konteineru sastāvu veidošanu, kas ietekmējis arī Latviju, sacīja Tālis Linkaits. Salīdzinot ar 2019. gada pirmajiem četriem mēnešiem, pārvadājumu apjoms krities par 46%, un šogad principiālas izmaiņas nenākas gaidīt – tas ir tas apjoms, ar kuru var rēķināties.

Pēc Linkaita sacītā, šajā situācijā var tikai un vienīgi samazināt izdevumus, ko arī dara, piemēram, Latvijas Dzelzceļš, samazinot darbinieku skaitu un atceļot elektrifikācijas projektu.

"Dzīve uz dzelzceļa neapstājas, kravas nāk, lai gan mazākā apjomā. Līdz ar to, ir un būs nepieciešamība dzelzceļa darbiniekos. (…) Taču darbinieku atlaišana bija un, laikam, būs vēl. Ja salīdzina mūsu ceļu ar Lietuvas vai Igaunijas pārvadāto kravu ziņā, rēķinot uz vienu darbinieku un kilometru ceļa, tad efektivitāte mums ir krietni zemāka. Pastāv iespēja izmainīt tehnoloģisko procesu, lai samazinātu cilvēku skaitu uz dzelzceļa," sacīja ministrs.

Pēc Linkaita sacītā, tādus Krievijas ogļu apjomus Latvijas tranzītam vairs nebūs redzēt, un uz to aizstāšanu ar Ķīnas kravām arī nav vērts cerēt.

"Vēsturiski mēs saņēmām dažus vilcienus ar kravām no Ķīnas – taču tā, drīzāk, bija demonstratīva uzstāšanās. Es vairāk ceru uz kravām, kuras nāk caur Baltkrievijas loģistikas centru "Boļšoj kameņ", un no turienes – Skandināvijas virzienā (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Dānija). Mēs strādājam pie tā, lai šīs kravas ietu caur Latviju. Tā ir reālāka iespēja, nekā gaidīt kravas pa tiešo no Ķīnas. (…) Ja paskatāmies kartē, mēs neatrodamies šo kravu kustības ceļā uz Eiropu. Pārsvarā tās iet caur Baltkrieviju un Poliju, nav loģikas tajā, lai tās ietu pa taisno caur Latviju. Mēs strādājam pie tā, lai atsevišķi kravu sastāvi ietu uz Latviju, taču, ja paskatīsimies uz statistiku, tie nekādā veidā nevar kompensēt to lielo kravu daudzumu, kurš gāja no Krievijas. Ogles… Tādā apjomā, protams, tādu kravu nebūs," sacīja Linkaits.

Pēc viņa domām, uz lietām ir jāskatās reāli un jāaizķeras aiz tā, ko reāli var dabūt.

"Piemēram, mēs labi strādājam kravas aviopārvadājumu jomā no Ķīnas, ir iespēja sūtīt pastu no Ķīnas caur Latviju, ja ļoti pacentīsimies," sacīja ministrs.

Tāpat ministrs paskaidroja, kādēļ valsts piešķīra tik lielu finanšu atbalstu (250 miljonus eiro) airBaltic koronavīrusa pandēmijas laikā.

"Aviācija ir mūsu viss. Ja skatāmies uz sadalījumu starp Baltijas valstīm, tad var teikt, ka Igaunija ir jūras valsts, tur ir liels Baltijas jūras pasažieru prāmju satiksmes uzņēmums Tallink. Lietuvai ir konkurētspējīgāks dzelzceļš. Latvija ir aviācijas mezgls, airBaltic strādā ne tikai Baltijas valstīs, bet arī citos virzienos, ar labu jaunu floti un mazākiem izdevumiem. Mēs esam ieinteresēti, lai gan aviokompānija, gan visi uzņēmumi ap to pēc krīzes strādātu tajā pašā virzienā," teic Linkaits.

Pēc viņa sacītā, daļu airBaltic flotes krīzes dēļ atgriezīs līzinga devējiem, daļu lidmašīnu pārdos. "Protams, šobrīd to ir grūti izdarīt – visas pasaules aviokompānijas samazina floti. Ceru, ka pircēji tomēr atradīsies. Varbūt, ne par labāko cenu, taču arī tas ir labāk, nekā atstāt lidmašīnas airBaltic," sacīja Linkaits.

Attiecībā uz kravu autopārvadājumiem Satiksmes ministrija sagatavojusi dokumentus, lai nākamajam pusgadam par 50% samazinātu kravas mašīnu ekspluatācijas un transporta nodokli, samazinot transporta kompāniju izmaksas, paziņoja Linkaits. Daži pārvadātāji izmantoja dīkstāves pabalstus un iespēju atlikt nodokļu samaksu, citi saņēma no "Altum" piekļuvi papildu apgrozāmajiem līdzekļiem kompānijas atbalstam, sacīja ministrs.

25
Tagi:
Latvija, dzelzceļa pārvadājumi, aviācijas pārvadājumi, Kravu pārvadājumi, Tālis Linkaits
Pēc temata
Kravu tranzīts caur Latviju krities vairāk nekā divkārt – un tās vēl nav krīzes beigas
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Kravu tranzīts caur Latviju krities gandrīz par 60%
Kravu nav: "Latvijas dzelzceļš" lūdz valstij 40 miljonus eiro
"Latvija neprātīgi atņēma sev tranzītu": KF izvērtēja Levita izteicienus par "tilta" lomu

Aptauja: lielākā daļa Baltijas valstu iedzīvotāju sirgst ar sezonālām alerģijām

0
(atjaunots 10:39 25.05.2020)
Visvienkāršākais veids kā pasargāt sevi no alerģijas simptomiem ir izvairīties no specifiska alergēna, šādu metodi izmanto vairāk nekā 30% Baltijas valstu iedzīvotāju.

RĪGA, 25. maijs – Sputnik. Sešdesmit pieciem procentiem Baltijas valstu iedzīvotāju ir vērojami alerģijas simptomi, tai skaitā aizlikts deguns, šķaudīšana un klepus, kas pavasarim pienākot pastiprinās, liecina kompānijas Philips veiktās aptaujas dati, raksta Mixnews.lv.

Pavasarī 61% aptaujāto sāk tecēt deguns, 54% sākas pārmērīga šķaudīšana. 17% saasinās alerģijas klepus veidā, savukārt 9% kļūst grūti elpot, 7% cieš no spiešanas krūtīs.

Taču lielākā daļa Latvijas, Lietuvas un Igaunijas iedzīvotāju cīnās ar alerģijas simptomiem, izmantojot speciālas zāles, kas ir pieejamas aptiekās. Saskaņā ar aptaujas rezultātiem, tabletes pret alerģiju, deguna smidzinātājus un acu pilienus visbiežāk izmanto Igaunijas iedzīvotāji. Taču tikai 5% Baltijas iedzīvotāju cīņai ar alerģiju izmanto attiecīgi jaunu metodi – imūnterapiju, kuras laikā pacienta organisms tiek pieradināts nereaģēt uz alergēnu. Pēc alergoloģes Inetas Grīsles sacītā, šāda terapija neder visiem pēc kārtas.

Pēc viņas teiktā, efektīvs veids kā pasargāt sevi alerģijas gadījumā uz ziedputekšņiem ir nēsāt saulesbrilles un cepures acu un sejas aizsardzībai. Tāpat ārste neiesaka cilvēkiem ar stipru alerģiju uz ziedputekšņiem atrasties uz ielas, it sevišķi saulainās un vējainās dienās, jo šādi laikapstākļi veicina lielāku ziedputekšņu skaita klātbūtni gaisā.

Saskaņā ar aptaujas datiem, tikai 10% Baltijas valstu iedzīvotāju pavasarī sevis pasargāšanai no alerģijas simptomiem nēsā saulesbrilles vai cepuri, savukārt aptuveni 20% Baltijas valstu iedzīvotāju vispār necīnās ar alerģijas simptomiem.

Tāpat aptauja liecina, ka 29% Latvijas, Igaunijas un Lietuvas iedzīvotāju alerģijas simptomu mazināšanai izmanto gaisa tīrīšanu ar speciāla aprīkojuma palīdzību.

0
Tagi:
alerģija, Baltija
Pēc temata
Latviete par sēņu vākšanu Īrijā: mitrums, alerģija un verga stāvoklis
Aptauja: vairums latviešu ceļo bez apdrošināšanas polises
Medūza: Latvijas piekrasti okupē jūras iemītnieki