Maksāšanas termināls. Foto no arhīva

Bijušais ministrs: ne visa Krievijas nauda ir zagta nauda

103
(atjaunots 10:36 22.02.2019)
Nepamatota atteikšanās no visu Krievijas noguldītāju naudas var negatīvi ietekmēt Latvijas ekonomiku.

RĪGA, 22. februāris – Sputnik. Atteikšanās no riskantiem klientiem Latvijas bankām jānotiek izvēlēs kārtā, atteikties no visiem nerezidentiem ir neprātīgi, paziņoja bijušais finanšu ministrs Atis Slakteris radio Baltkom ēterā.

Iepriekš Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš apsolīja sarīkot Latvijas banku sektora kapitālo pārbūvi, lai pilnībā atbrīvotu to no "netīrās" naudas. Citu pasākumu vidū, tostarp ir legālas prezumpcijas principa ieviešana – naudas īpašniekam būs jāpierāda, ka tā iegūta likumīgā ceļā.

Slakteris uzskata, ka šie jaunie nosacījumi negatīvi ietekmēs Latvijas banku sektoru.

"Es ļoti negribētu, lai mēs pazaudējam šo pakalpojumu eksportu. Latvijā ir cilvēki, kuri prot [ar to nodarboties], un ne visa nauda no Krievijas vai citām valstīm ir zagta nauda. Labi būtu to visu kārtīgi apspriest, jo tā ir ievērojama daļa ekonomikas, nodokļu. Nevajag pārcensties," - pateica Slakteris.

Tāpat viņš atzīmēja, ka, viņaprāt, situācijā ar ABLV bankas likvidēšanu valdība ne līdz galam aizstāvēja Latvijas intereses.

"Es uzskatu, ka bija jāatrod veids kā pasargāt šo banku – samaksāt sodu, ja vaina ir, bet nelikvidēt. Man nav zināms par banku slēgšanu kaimiņvalstīs, kaut gan, kā noskaidrojas, tur tika atmazgāta nebūt ne mazāka nauda," - atzīmēja Slakteris.

(Šonedēļ Igaunijas finanšu inspekcija izdeva rīkojumu, lai Danske Bank filiāle, kura tika apsūdzēta naudas atmazgāšanā, izbeigtu darbību valstī astoņu mēnešu laikā. Atbildes kārtā banka paziņoja par darbības izbeigšanu Krievijā un Baltijas valstīs).

Turklāt bijušais ministrs piebilda, ka nevajag brīnīties, ka ASV velta tik nopietnu uzmanību banku sektoram Baltijas valstīs.

"Kāds saka: jūs Latvijā visu darāt nepareizi, Amerika visu laiku jums norāda. Man liekas, ka lieta nav ASV vai Latvijas neatkarībā, bet gan tajā, ka mēs runājam par darījumiem dolāros. Bet dolāri ir amerikāņu. Tāpēc mūsu uzņēmējiem jāņem vērā spēles noteikumi. Neviens neaizliedz mums strādāt ar eiro vai vēl kaut ko, bet dolāri – tas ir ļoti svarīgs tirgus," - pateica Slakteris.

103
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (91)
Pēc temata
Latvijas bankas zaudējušas ieguldījumus gandrīz 8 miljardu eiro apjomā
Viņš mūs pamet: Putins pajokoja par dolāra likteni Krievijā
Dienas ir skaitītas: dolāram prognozē 30% devalvāciju
Mazgātava slēgta: Kariņš izdzīs no Latvijas visas "netīrās" bankas
EP slavē Latviju par nerezidentu veiksmīgu padzīšanu no bankām
Celtnieki, foto no arhīva

mainījies darba tirgus Latvijā: patlaban pieprasītākās profesijas

35
(atjaunots 13:06 29.05.2020)
Pandēmija ir mainījusi situāciju Latvijas darba tirgū; vakanto vietu skaits ir manāmi sarucis, bet patlaban pieprasītākie ir celtniecības speciālisti un kravas automašīnu vadītāji – tālbraucēji.

RĪGA, 29. maijs — Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvis Dainis Jukonis pastāstīja iknedēļas izdevumam "Vesti", ka maija sākumā bezdarbs valstī sastādīja 8% un salīdzinājumā ar martu, kad pandēmijas dēļ tika izsludināts ārkārtējās situācijas režīms, pieaudzis par 1,2%. Tāpat kā iepriekš augstākais tas ir Latgalē – 15,3%, zemākais – Rīgā (6,2%).

Tiesa, viss kļūst skaidrāks salīdzinājumā. Pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas galvaspilsētā bezdarbs pieaudzis visvairāk – par 1,5%, Latgalē – par 0,8%. Tas ir saprotams, jo Rīgā ir lielākais skaits nozaru, ko krīze skārusi īpaši sāpīgi: viesmīlības, tūrisma un restorānu bizness...

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Vakanto vietu skaits darba biržā arī ir manāmi sarucis – gandrīz par 12 tūkstošiem – 5. maijā bija brīvas 14 980 vietas. Laiki, kad visur bija vajadzīgi operatori tirdzniecības tīklos (kasieri), ir palikuši pagātnē. Tagad pieprasītākā ir kravas automašīnas vadītāja profesija – darba biržā ir 980 vakances.

Tiesa, tālbraucēji bija pieprasīti arī pirms krīzes. Darbs ir smags, autovadītāji, tāpat kā viņu kolēģi lielākajā daļā Austrumeiropas valstu, saņem daudz mazāk nekā tālbraucēji rietumvalstīs.

Tranzīta pārvadājumu uzņēmuma vadītājs pastāstīja, ka pēdējos gados viņus glābuši šoferi no Pleskavas. Viņi ir gan profesionāli, gan atbildīgi. Taču pandēmijas dēļ viņi bija spiesti atgriezties mājās, kur nekavējoties nonāca karantīnā.

Pie tam jaunajos apstākļos tālbraucēju darbs ir vēl sarežģījies. Pārbaudes uz robežām ir pastiprinājušās, pieauguši sastrēgumi. Neizpaliek arī reisi uz Itāliju, Spāniju un Franciju, kur plosās koronavīruss. Kāds kravas mašīnas vadītājs pastāstīja, ka ceļā pa tukšu pilsētu Ziemeļitālijā bija sastopami tikai policisti. Viņi... aplaudējuši, lai paustu cieņu autovadītāja darbam: šī profesija tagad saistīta ar vēl lielāku risku.

Nemirstīgais Afoņa

Tālāk vakanto vietu sarakstā redzami celtniecības specialitāšu darbinieki: betonētāji, apdares meistari, akmeņkaļi, krāsotāji-apmetēji. Vajadzīgi arī santehniķi, elektriķi, metinātāji, atslēdznieki...

Jāpiebilst, ka vakanto vietu skaita (497) ziņā santehniķi ieņem ceturto vietu. Tomēr daudzi cilvēki, kam pēdējā laikā nācies saskarties ar šīs profesijas pārstāvjiem (mainījis cauruli vannas istabā, remontējis krānu vai tualeti utt.) var teikt, ka liela daļa īsto meistaru, acīmredzot, aizbraukuši uz ārzemēm. Te palikuši tikai tādi "speči" kā leģendārās filmas "Afoņa" galvenais varonis. Grib lielu naudu, bet kvalitāte klibo ar abām kājām. To var apstiprināt arī daudzu celtniecības firmu vadītāji.

Trūkst arī labu celtnieku. Ne velti šajā jomā aizvien lielāks ir uzaicinātā darbaspēka skaits. Starp citu, pirms pandēmijas valstī oficiāli bija vairāk nekā 15 tūkstoši strādnieku no citām valstīm...

Viesstrādnieki nepieviļ

Lielākais skaits viesstrādnieku nāk no Ukrainas. Tai seko Baltkrievija, Krievija, Uzbekistāna. 2017. gadā Pilsonības un migrācijas lietu departaments izsniedza 7500 īstermiņa ielūgumus viesstrādniekiem, bet pērn – 15 300.

Ielūgums darba devējam izmaksā 100-500 eiro. Pie tam uzaicinātā darbinieka alga nevar būt mazāka nekā vidējā valstī – 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Un nav svarīgi, ko viesstrādnieks dara – kārto zivis konservu bundžās vai ķieģeļus jaunbūvē. Izņēmums pieļauts tikai lauksaimniecības darbiniekiem – viņiem var maksāt ne vairāk kā 700 eiro bruto.

Tas nav daudz. Tomēr, spriežot pēc visa, lielākā daļa darbinieku ar noteikumiem ir apmierināti, citādi viņu skaits nepieaugtu.

Pie tam no bijušās PSRS valstīm uzaicinātie ar darbu tiek galā labi un teicami – to apliecina darbu vadītāji būvobjektos un lauksaimnieki...

Kas palicis bez darba

Turpināsim stāstu par to, kā pandēmija mainījusi darba tirgu. Šajā periodā liels skaits cilvēku zaudējuši darbu un reģistrējušies biržā.

Pirmo vietu viņu vidū ieņem pārdevēji-konsultanti (684), viņiem seko mazo veikaliņu pārdevēji (596), ir pavāri (563), oficianti (318), bārmeņi (207), pavāru palīgi (112).

Vienlaikus vairākās šajās profesijās ir vakantas vietas, piemēram, vajadzīgs 291 pavārs. Tikai gribētos zināt, vai kāds pēc elitāra restorāna, viesnīcas, pazīstamas kafejnīcas gribēs strādāt sociālās iestādes, skolas vai bērnudārza ēdnīcā?

Būvmateriālu veikali zeļ un plaukst

Pie tam pandēmijas rezultātā nav cietuši visi kā viens. Būvmateriālu veikalos (it īpaši nelielajos, kas atrodami dzīvojamajos masīvos) apgrozījums aug. Daudzi cilvēki, strādājot "attālināti", nolēmuši netērēt laiku velti un ķerties pie dzīvokļu un vasarnīcu remonta. Katram sīkumam nebrauksi pakaļ uz lielo tirdzniecības centru, un ir ļoti ērti, ja viss atrodams blakus – dzīvojamā masīva veikalā. Par to, ka darba apjoms pieaudzis, pastāstīja pārdevēji būvmateriālu veikalos Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā.

Pieaudzis apgrozījums arī nelielajos  pārtikas veikalos provincē un aptiekās, it īpaši apdzīvotajās vietās netālu no Lietuvas robežas. Vietējie iedzīvotāji, kuri agrāk produktus pirka pie kaimiņiem, tagad pievērsušies pašmāju tirgotājiem. Jautājums tikai, vai tas ir uz ilgu laiku? Latvijas veikaliem un aptiekām šis ir īstais brīdis, lai papūlētos panākt, ka cilvēki arī pēc robežu atvēršanas pirktu nepieciešamo pašu mājās. Gan provincē, gan galvaspilsētā. Tomēr to var panākt nevis ar aizliegumiem un ierobežojumiem, bet gan ar veselīgu konkurenci.

Iespējams, pandēmija liks izdarīt kaut kādus secinājumus? Tostarp arī valstij, kas tikai vārdos apgalvo, ka šeit ir komfortabli apstākļi biznesam. No komfortabliem apstākļiem neviens nebēg uz citām valstīm un biznesu nepārceļ...

35
Tagi:
ekonomiskā krīze, Latvija, darba tirgus
Pēc temata
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Nemaksā nodokļus – tevi aprīs: VID nolasīja lekciju skolēniem
Ceturtā daļa darbinieku Latvijā saņem 450 eiro algu un mazāk
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
Naudas skaitīšana, foto no arhīva

Vidējā alga Latvijā pirmajā ceturksnī 812 eiro pēc nodokļu nomaksas

12
(atjaunots 14:30 28.05.2020)
Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga par pilnu likmi valstī veidoja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, "uz rokas" – 812 eiro.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga Latvijā sastādīja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb par 6,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta BNN.

Šī gada janvārī vidējā alga bruto pieauga par 7% salīdzinājumā ar šo periodu pērn un sasniedza 1101 eiro mēnesī, februārī – 7,8% (1085 eiro), bet martā – par 5% (1113 eiro).

Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, 2020. gada pirmajā ceturksnī alga bruto samazinājusies par 1,2%.

Vidējā alga pamata darba vietā pēc nodokļu nomaksas 2020. gada pirmajā ceturksnī sastādīja 812 eiro. Gada laikā tā palielinājusies par 6,3%, bet salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni tā sarukusi par 0,8%.

Uz rokas saņemtās algas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu, sastādīja 4,3%.

2020. gada pirmajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas sabiedriskajā sektorā tikai par 4 eiro pārsniedza privātā sektora rādītāju – 1104 eiro pret 1100. Valsts sektorā, kurā iekļautas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētās un finansētās kapitālsabiedrības, vidējā alga pieaugusi līdz 1061 eiro, jeb par 7,8%.

Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, vidējā alga privātajā sektorā ir mazliet pieaugusi (+0,4%), bet sabiedriskajā sektorā sarukusi par 4,5%, ņemot vērā piemaksu un prēmiju samazināšanos.

Koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes rezultātā vidējā alga viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas sektorā 2020. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar datiem par šo periodu pērn, kritusies par 3%, bet šī gada martā, salīdzinājumā ar 2019. gada martu un 2020. gada februāri, - sarukusi par 21%.

Salīdzinājumā ar februāri vidējā alga martā sarukusi arī daiļrades, izklaides un atpūtas jomā (-1,1%), kā arī izglītībā (-0,9%).

Gada laikā visvairāk pieaugusi vidējā alga citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un saimniecības priekšmetu remonts, ķīmiskās tīrītavas, frizētavas, apbedīšanas pakalpojumi utt. Šajās nozarēs vidējā alga pieaugusi par 12,8%. savukārt veselības aprūpes un sociālās aprūpes jomās vidējā alga pieaugusi par 11,5%.

Latvijas reģionu starpā ātrākais algu pieaugums pirmajā ceturksnī (gada izteiksmē) bija vērojams Rīgas rajonā – 10,2%. Citos reģionos, neskaitot Latgali, gada pieaugums fiksēts 5,6-5,9% apmērā. Latgalē, kur vidējā alga ir viszemākā (747 eiro), gada pieaugums sastādījis 4,9%.

12
Tagi:
Latvija, alga
Pēc temata
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Lidsabiedrība airBaltic lūdz savus darbiniekus pasēdēt gadu bez algas
Apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji un skolotāji Latvijā saņem aptuveni vienādu algu
E-talons emblēma, foto no arhīva

Rīgā atgriež bezmaksas braucienus: atvieglojumu kategorijas ir būtiski samazinātas

0
(atjaunots 14:25 30.05.2020)
Rīgas pagaidu administrācija piektdien lēma jautājumu par daļas braukšanas atvieglojumu atgriešanu, kuri tika atcelti 27. martā, taču administratori nolēma neatgriezt visu, kā bija un būtiski samazināja pasažieru kategoriju sarakstu, kurām daļēji atgrieztas atlaides.

RĪGA, 30. maijs – Sputnik. Visi jaunievedumi stāsies spēkā pirmdien, 1. jūnijā. Tātad, braukšanas atlaides Rīgas sabiedriskajā transportā no jauna piešķirs:

- Rīdziniekiem (tiem, kas ir deklarējuši dzīvesvietu vai ir īpašums Rīgā) tiek atjaunotas tiesības izmantot stundas biļetes darbadienās par 1,15 eiro un brīvdienās – par 0,60 eiro.

- Rīgas administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušiem nestrādājošiem vecuma un izdienas pensionāriem līdz 75 gadu vecumam. Bez maskas viņi varēs braukt tikai darba dienās no plkst. 10:00 līdz 15:00. Te jāpievērš uzmanība, ka e-talons ir jāreģistrē. Un ja reģistrācija notikusi līdz plkst. 14:59, tad, kā avīzei "Segodņa" paskaidroja "Rīgas satiksme" preses sekretāre Baiba Bartaševiča, pensionārs varēs braukt ar šo reģistrēto braucienu transportlīdzeklī arī pēc plkst. 15:00 līdz maršruta galapunktam. Pārējā laikā viņiem ir tiesības izmantot iepriekšminēto stundas biļešu sistēmu.

- Rīgas ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijās pastāvīgi dzīvojošām personām, kas saņem Rīgas pilsētas pašvaldības apmaksātus sociālās aprūpes pakalpojumus.

- Rīgas administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušiem bērniem bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, kuri atrodas audžuģimenēs, aizbildnībā, bērnu aprūpes institūcijās vai mācās vispārējās vai profesionālās izglītības iestādēs, kā arī augstskolās un koledžās līdz 24 gadu vecuma sasniegšanai.

- Rīgas augstākās izglītības iestāžu studentiem un studentiem-rīdziniekiem, kuri mācās citās pašvaldībās, varēs izmantot stundas biļetes par 0,30 eiro. Taču mēnešbiļetes viņiem nāksies pirkt par pilnu cenu.

Tiek atjaunotas atlaides sekojošām pasažieru kategorijām:

- Rīgas administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušām politiski represētām personām un nacionālās pretošanās kustības dalībniekiem (no plkst. 10:00 līdz 15:00).

- Rīgas administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušiem Černobiļas atomelektrostacijas (AES) avārijas seku likvidācijas dalībniekiem līdz 75 gadu vecumam. Virs 75 gadiem viņi pāriet kategorijā "rīdzinieki virs 75 gadiem" (no plkst. 10:00 līdz 15:00).

- Skolēni, kuri beidz 9. vai 12. klasi, varēs braukt nereģistrējot braucienu līdz 7. jūnijam. Savukārt 1.-8. un 10.-11. klašu skolēniem nāksies iegādāties biļetes par pilnu cenu.

Personām, kurām ir jau bija personificētie e-taloni ar šīm atlaidēm, vienkārši varēs turpināt izmantot šīs atlaides no 1. jūnija. Tiem, kas pensionēšanās vecumu ir sasniedzis ārkārtējās situācijas laikā, nāksies ierasties "Rīgas satiksme" klientu apkalpošanas centrā.

Klientu apkalpošanas centri atrodas Brīvības ielā 191 (pie tramvaju depo), Kurzemes prospektā 137 (Imantas autobusu galapunkts), Prāgas ielā 1 (Autoosta), Spīķeru ielā 1 (3. trolejbusa galapunktā pie Centrāltirgus) un Brīvības ielā 49/53 (bijusī "Rīgas Modes" ēka). Informāciju var saņemt pa tālruni 20 361 862.

Šādam daļējam lēmumam motivācijas kārtā speciālisti sniedz datus, ka no 570 inficētajiem ar Covid-19 rīdziniekiem 24% ir vecuma grupā virs 60 gadiem. Tādēļ viņus aicina izvērtēt nepieciešamību izmantot transportu rīta un vakara sastrēgumstundās.

Jāņem vērā arī fakts, ka epidemioloģiskās situācija dati pastāvīgi mainās un noteikumi visnotaļ ātri var tikt mainīti. Tādēļ, sekojiet līdzi aktuālākajai informācijai.

0
Tagi:
Rīgas dome, Rīgas Satiksme
Pēc temata
Daļa skolēnu var bez maksas izmantot sabiedrisko transportu
Brauciens par 4 eiro, maksa par dzīvokli – 300: ar ko rīdziniekiem draud "Māršala plāns"
Masku režīms Latvijā: kas un kā kontrolēs pasažierus transportā
Mani atstādināja par brīvbiļetēm pensionāriem un skolēniem: Ušakovs par tiesas lēmumu