Naudas mazgāšana. Foto no arhīva

Mazgātava slēgta: Kariņš izdzīs no Latvijas visas "netīrās" bankas

137
(atjaunots 14:44 21.02.2019)
Premjers Kariņš izsludinājis finanšu sektora "kapitālo remontu": Latvija izdarīs pat vairāk, nekā iesaka ārzemju eksperti.

RĪGA, 21. februāris – Sputnik. Skandāli finanšu sektorā ar naudas atmazgāšanu nenorimst. Otrdien, 19. februārī, Igaunijas finanšu kontrolieri slēdza Danske Bank filiāli sakarā ar vairākiem un ilgstošiem pārkāpumiem, savukārt trešdien, 20. februārī, zviedru medijos parādījās informācija par aizdomīgiem Swedbank darījumiem.

Lai parādītu, ka Latvija uztver šīs problēmas nopietni, premjers Krišjānis Kariņš ("Jaunā Vienotība") trešdien, 20. februārī, paziņoja, ka ar esošo "kosmētisko remontu" ne pietiek, un tiks veikts "kapitālais remonts", raksta skaties.lv.

Kariņš plāno atbrīvot tirgu no tām bankām, kuras necīnās ar finanšu noziegumiem.

Aizvadītajā gadā Latvija nokļuva naudas līdzekļu atmazgāšanas skandāla centrā. Februārī ASV Finanšu ministrija izvirzīja apsūdzības ABLV Bank par dalību nelikumīgās finanšu shēmās. Rezultātā banka paziņoja, ka pieņemts lēmums par pašlikvidāciju. Par Latviju ieinteresējās Eiropas Padomes ekspertu padome Moneyval. Jaunākie dati liecina, ka republika vēl joprojām nav izpildījusi Moneyval prasības, tāpēc var iekļūt "pelēkajā zonā".

Premjers ir nopietni noskaņots izlabot valsts reputāciju un izdarīt pat vairāk, nekā iesaka ziņojuma autori.

"(Tas būs) kapitālais remonts – nepietiek ar sienu špaktelēšanu, mums tā māja ir jāpārbūvē, kādu mēs gribam," - paziņoja Kariņš.

Premjers parakstījis vairākus rīkojumus par finanšu sektora kontroles reformēšanu. Tāpat plānots mainīt Kredītiestāžu likumu, lai no Latvijas banku sistēmas izslēgtu bankas, kuras atmazgā naudu.

"Mēs gribam pateikt skaidri starptautiski: Latvija vairs nav un nebūs vieta, kur skalot naudu. Ja ar to grib nodarboties – ne mūsu valstī, ne mūsu teritorijā," - piebilda Kariņš.

Tāpat grozījumi tiks veikti arī Kriminālprocesa likumā un citos normatīvajos aktos, lai atvieglotu tiesībsargājošo iestāžu, prokuratūras un tiesu sistēmas darbu noziedzīgu darījumu atklāšanā.

Kariņš uzskata par nepieciešamu pastiprināt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzības funkcijas un nodrošināt šīs iestādes neatkarību.

"Mēs gribam iedot FKTK skaidru mandātu, ka viņam ir jāpārbauda viss šis te process. Pašreizējā likumdošanā tā nav – tātad mums ir iestrādāti daži kritēriji, kas ir kapitāla pietiekamība un citas lietas, bet naudas atmazgāšana kā prioritāte nav iestrādāta nevienā likumā," - pastāstīja finanšu ministrs Jānis Reirs.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, Latvijā ieviesīs pastiprinātu kontroli tiem, kuri nespēs pamatot skaidras naudas izcelsmi.

137
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (91)
Pēc temata
Pusgada laikā Latvijas bankas pazaudējušas 1,5 miljardus eiro
EP slavē Latviju par nerezidentu veiksmīgu padzīšanu no bankām
Divi miljoni eiro un vēl šis tas: iekritusi kārtējā Latvijas banka
Latvijas bankas zaudējušas ieguldījumus gandrīz 8 miljardu eiro apjomā
Kafejnīca

Latvijā aug bezdarbs, bet varasiestādes dzen postā kafejnīcas: tūrisma nozare bailēs trīc

15
(atjaunots 15:27 11.07.2020)
Jaunu pasākumu ieviešanu, kuri ierobežo sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darbu Latvijā, tūrisma nozare uztvēra vairāk nekā nepriecīgi, gaidot jaunus triecienus.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Piektdien, 10. jūlijā, Ministru kabinets pieņēma lēmumu par sabiedriskās ēdināšanas iestāžu darba laika saīsināšanu ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību un novērst jaunus saslimšanas uzliesmojumus.

Kultūras, sporta, izklaides iestāžu, tai skaitā diskotēku, sabiedriskās ēdināšanas iestāžu un baznīcu darba laiks nedrīkst sākties agrāk par plkst. 6:00 un beigties vēlāk par plkst. 0:00, kinoseansi ārpustelpās var turpināties līdz plkst. 2:00.

Turklāt, saskaņā ar jaunajiem noteikumiem, sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem ir jāizvieto informācija par maksimāli pieļaujamo cilvēku skaitu, kuri vienlaikus drīkst atrasties iestādē, apmeklētājiem redzamā vietā (pie ieejas un pie kases).

Tāpat līdz 1. septembrim plānots pagarināt ierobežojumus cilvēku skaitam, kuri drīkst vienlaikus atrasties sabiedriskās ēdināšanas iestādēs. Pie viena galdiņa iestādē varēs sēdēt ne vairāk par četriem cilvēkiem, ja viņi nav vienas mājsaimniecības locekļi, savukārt terasē – ne vairāk par 8 cilvēkiem.

Veselības ministrijas vadītāja Ilze Viņķele skaidroja šādus ierobežojumus ar to, ka, saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) iegūto informāciju, viens no kontaktēšanas veidiem, kura rezultātā notiek inficēšanās, ir izklaides pasākumi, privāti pasākumi un sabiedriskās ēdināšanas vietas – bāri, kafejnīcas un klubi, vēsta Rus.lsm.lv.

Tūrisms šokā

Taču Rīgas Tūrisma attīstības biroju Viņķeles skaidrojumi nemierina.

Biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Jenzis uzsver, ka katram ierobežojumam būs ekonomiskas sekas. Šajā gadījumā – klientu skaita un apgrozījuma kritums.

Tikmēr Latvijā šobrīd tiek fiksēts augstākais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā, atzīmē Jenzis.

Pašos restorānos pret ierobežojumiem attiecās mierīgāk. Restorāna "Buržujs" vadītājs Gaitis Burba pastāstīja, ka jaunajiem ierobežojumiem nebūtu īpaši jāietekmē bizness, jo normāla viesu komplektācija restorānā ir 2-4 cilvēki. Vai līdz 8 cilvēkiem, ja ņem vērā terasi.

15
Tagi:
tūrisms, bezdarbs
Pēc temata
Trīs mēnešu laikā bezdarbnieku skaits Latvijā pieaudzis par 22 tūkstošiem
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Cilvēki aizbrauc no Rīgas, lai dzīvotu un strādātu
Arodbiedrības: pēc robežu atvēršanas desmitiem tūkstošu cilvēku var pamest valsti
Aivars Lembergs

Lauzt ir vieglāk nekā celt: Lembergs pastāstīja, Latvija iznīcina Ventspils ostu

55
(atjaunots 10:24 11.07.2020)
Labā ziņa ir tāda, ka Latvijas varasiestādes nepalūdza amerikāņiem nomest kodolbumbu uz Ventspili, taču ir acīmredzami, ka valsts arī bez tā iznīcina ostu un pilsētu, paziņoja Aivars Lembergs.

RĪGA, 11. jūlijs – Sputnik. Satiksmes ministrs Tālis Linkaits un tranzīta nozares pārstāvji tikšanās laikā Ventspilī apsprieda jauno Latvijas ostu pārvaldes stratēģiju. Linkaits aicināja trīs lielāko Latvijas ostu pārstāvjus strādāt pie jaunām sadarbības idejām un tranzīta pakalpojumu kvalitātes celšanas.

Ar savām darbībām Latvijas valsts iznīcina Ventspils ostu kopā ar pilsētu, paziņoja Sputnik Latvija bijušais Ventspils Brīvostas priekšsēdētājs, Ventspils mērs Aivars Lembergs.

"Sankcijas un absolūtais juceklis radīja apstākļus, kad klienti nesaprot, ar ko viņiem būs jākārto darīšanas un kas viņus sagaida, vai ar ostu vispār var noslēgt līgumus. Tie klienti, kuri varēja aiziet no Ventspils ostas, aizgāja uzreiz," konstatēja Lembergs.

Pēc viņa sacītā, šāda ir ostas īpašnieka – Latvijas valsts – mērķtiecīgā politika.

"Šajās darbībās nav nekādas loģikas, izņemot politisko – sodīt Ventspils iedzīvotājus par to, ka viņi nebalso par valdošo koalīciju, sodīt mani kā politiķi, kurš atrodas opozīcijā. Latvijas varasiestādes iznīcina ostu un Ventspils pilsētu – tas ir nepieļaujami, bet tas ir fakts. Ir arī labā ziņa – viņi nepalūdza amerikāņiem nomest kodolbumbu uz pilsētu," ironiski atzīmēja Lembergs.

Visas Latvijas varasiestāžu darbības ar sankcijām un pārvaldes izmaiņām ievieš nervozitāti un neizpratni – kas būs rīt, uzsvēra Ventspils mērs.

"Turklāt tas notiek ne tikai attiecībā uz Ventspils ostu, bet arī Rīgas un Liepājas ostām. Ir iedragāta visa Latvijas tranzīta nozare, tai skaitā dzelzceļš. Kā saka, lauzt ir vieglāk nekā celt," atgādināja krievu teicienu Lembergs.

ASV Finanšu ministrija pērnā gada decembrī iekļāva sankciju sarakstā Lembergu un četrus ar viņu saistītus uzņēmumus, tai skaitā Ventspils ostu. Nākamajā dienā Lembergs pameta ostas valdi, paziņojot, ka nevēlas traucēt tās darbam. Taču Latvijas valdība paziņoja par nepieciešamību pārvest Ventspils ostu valsts kontrolē, kā arī Rīgas ostu. Saeima operatīvi atbalstīja grozījumus, kuri ļāva veikt reorganizāciju ostu valdes struktūrā.

Uzreiz pēc nacionalizācijas Ventspils osta tika izslēgta no sankciju saraksta. Pēc 2020. gada pirmā ceturkšņa datiem, kravu iekraušana Ventspils ostā kritusies par 41%, salīdzinot ar pērnā gada pirmo ceturksni.

Лембергс рассказал, как власти Латвии уничтожают порт Вентспилса
55
Tagi:
osta, ventspils, Aivars Lembergs
Pēc temata
Bijušais premjers par sankcijām pret Lembergu: kauns par Latviju
Sprūds pastāstīja, kādēļ Latvija joprojām dzīvo Padomju Savienībā
Tikai Latvijas pilsonis, vēlams – Lembergs: rīdzinieki par ideālu mēru
DUS

nedēļas laikā Baltijas valstīs izmainījušās degvielas cenas

0
(atjaunots 09:23 12.07.2020)
Aizritējušajā darba nedēļā visās Baltijas valstīs benzīna cenas ir pieaugušas; dārgākais benzīns joprojām ir Tallinā.

RĪGA, 12. jūlijs – Sputnik. Visdārgākais benzīns bijis Tallinā, vislētākais – Viļņā. Visdārgākā dīzeļdegviela bijusi Rīgā, savukārt vislētākā – Tallinā, raksta jauns.lv.

Rīgā, DUS Circle K 95. markas benzīns kļuvis dārgākas par 2,2% un sasniedza 1,139 eiro litrā, dīzeļdegviela – par 2,4%, sasniedzot 1,049 eiro litrā.

Viļņā 95. markas benzīns sadārdzinājies par 0,9% līdz 1,113 eiro litrā, savukārt dīzeļdegvielas cena palikusi nemainīga – 1,003 eiro litrā.

Tallinā DUS Circle K 95. markas benzīns kļuva dārgāks par 2,5% un maksāja 1,229 eiro litrā, savukārt dīzeļdegviela joprojām maksāja 0,999 eiro litrā.

Auto gāzes cenas šonedēļ bijušas stabilas. Rīgā tā maksāja 0,545 eiro litrā, Viļņā – 0,539 eiro, savukārt Tallinā tā kļuvusi lētāka par 0,03% un maksāja 0,585 eiro litrā.

0
Tagi:
degviela
Pēc temata
Benzīna cenas Baltijas valstīs atkal kāpušās
Kā mainījušās degvielas cenas Latvijā nedēļas laikā