Latvijas premjerministrs Krišjānis Kariņš

Kariņš: Latvijas banku sektoru gaida krasas izmaiņas

127
(atjaunots 13:35 21.02.2019)
Moneyval prasību izpildīšanas nolūkos premjerministrs Krišjānis Kariņš plāno izmainīt darba kārtību banku sektorā.

RĪGA, 21. februāris – Sputnik. Latvijas banku sektoru sagaida nevis kosmētisks remonts, bet gan kapitāla pārbūve, lai pilnībā atbrīvotu to no "netīrās" naudas, izpildot Moneyval prasības, paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš. Viņš nosauca četrus galvenos reformas virzienus, vēsta Dienas Bizness.

Pirmais virziens – tā ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) lomas pastiprināšana, kurai tiks dots skaidrs uzdevums apkarot finanšu noziegumus. Turpmāk komisija uzliks naudas atmazgāšanas apkarošanas jautājumu līdzās banku likviditātes uzraudzībai.

Otrais – Kredītiestāžu likuma grozījumi, lai izslēgtu no finanšu sistēmas bankas, kuras nodarbojas ar naudas atmazgāšanu.

"Bankai varēs atņemt licenci, ja tā nodarbosies ar lietām, ar kurām mēs Latvijā nevēlamies nodarboties. Mēs vēlamies skaidro paziņot pasaules sabiedrībai: Latvijas vairs nebūs tā vieta, kur nodarbojas ar naudas atmazgāšanu," - pateica Kariņš.

Trešais reformas virziens: legālas prezumpcijas principa ieviešana.

"Valstij vairs nevajadzēs pierādīt, ka ja čemodānā ir pusmiljons eiro skaidrā naudā, tad tie nelegāli līdzekļi. Tagad cilvēkam ar šo skaidras naudas čemodānu vajadzēs pierādīt valstij, ka šī nauda ir legāla, un no kurienes tā ir nākusi. (…) Nevari pierādīt – būs sekas," - paziņoja Kariņš.

Un pēdējais virziens: tiesu sistēmas, policistu un prokuratūru slodzes samazināšana, lai mazo noziegumu vietā viņi vairāk uzmanības velta lietām par lielām finanšu mahinācijām.

"Mēs maksājam cilvēkiem naudu no budžeta, lai viņi nodarbotos ar maznozīmīgām lietām, kamēr līdz lielajām lietām rokas neaiziet," - pateica Kariņš.

Valdības vadītājs paziņoja, ka šie virzieni mēneša laikā tiks noformēti likumprojektos un iesniegti Saeimas izskatīšanai.

Latvija tiek kontrolēta

Iepriekš vēstīts, ka Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas ekspertu padome Moneyval ieviesusi Latvijai pastiprinātas kontroles režīmu, jo valsts saņēmusi zemus vērtējumus virknē kritēriju šajā jomā. Tostarp, Moneyval speciālisti uzskata, ka Latvijas varasiestāžu darbības ir neefektīvas patieso labuma guvēju noteikšanas jautājumos un masveida iznīcināšanas ieroču finansēšanas izplatīšanas novēršanā.

Pēc tam Starptautiskais bankas informācijas apmaiņas tīkls SWIFT, kurš nodrošina norēķinus dažādu valstu banku starpā, atzina Latviju par augsta riska valsti. Tagad Latvijas uzņēmumu piekļuve atsevišķiem starptautiskiem norēķiniem tiks apgrūtināta.

127
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā (92)
Pēc temata
"Norvik Banka" kļūs par "banku cilvēkiem": kredītiestāde maina nosaukumu
Krievijas Banka atklājusi jaunu šaubīgu operāciju shēmu, kurā iejaukta Latvija
Iecelti jauni ABLV Bank likvidatori
Lāceni, foto no arhīva

Beneficiārs lācis: kādus pārsteigumus sagādā banku piesardzība

14
(atjaunots 12:39 19.10.2020)
Banku sistēmas "kapitālremonta" iebiedētās kredītiestādes liedzas atvērt kontus nevalstiskajām organizācijām.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Aptuveni 27% sabiedrisko organizāciju saskaras ar banku represijām, vēstīja Латвийское радио 4.

Kopš Latvijas banku sistēmas "kapitālremonta" kredītiestādes sākušas bez redzamiem iemesliem slēgt kontus gan privātpersonām, gan politiskajām partijām un uzņēmumiem, arī aizsardzības sfērā.

Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija mēģināja atrisināt problēmu. Komisijas sēdē tika aicināti piedalīties Finanšu izlūkošanas dienesta, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas un Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji. Ieradās arī sabiedrisko organizāciju pārstāvji, kuri atklāja savas problēmas: bankas tām slēgušas kontus, skaidrojot, ka biedrības nevar nosaukt patieso labuma guvēju (beneficiāru).

Andris Gobiņš, biedrības "Eiropas Kustība Latvijā" prezidents pastāstīja, ka biedrībai bijis konts SEB bankā. Banka lika iesniegt organizācijas beneficiāru sarakstu, ko biedrība nevarēja izdarīt un skaidroja, ka biedrība ir cilvēku brīvprātīga apvienība, kuru mērķis nav peļņas gūšanai, biedrībai nav neviena labuma guvēja. Rezultātā biedrības konts bloķēts vienu reizi, otru reizi, līdz kļuva skaidrs, ka jāparaksta dokuments, kas neatbilst patiesībai, vai jāmaina banka. Tika lemts mainīt banku.

"Eiropas Kustība Latvijā" dibināta 1997. gadā, tā ir viena no lielākajām un ietekmīgākajām nevalstiskajām organizācijām Latvijas politikā. Tās galvenais mērķis – stiprināt Latvijas un ES saiknes.

Gobiņš konstatēja, ka ar līdzīgu problēmu saskaras gandrīz visas sabiedriskās organizācijas – tās tiek uzskatītas par riskantām a priori.

Gobiņš pastāstīja, ka vaicājis finansistiem: kā tā? Bankas necenšas cīnīties par katru klientu, tās vienkārši iekļauj biedrības īpaša riska melnajā sarakstā. Bankām patiešām ir vienkāršāk nemocīties ar tādu organizāciju kontiem. Pēc Gobiņa domām, izkropļota ir sabiedriskās organizācijas ideja.

Savukārt biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse" direktore Kristīne Zonberga pastāstīja, ka ir vēl viena NVO neizpildāma prasība.

Viņa konstatēja, ka beneficiāri biedrībās bieži nav tie, kas ik dienas strādā organizācijā, tās dibinātāji vienkārši vecuma dēļ vairs nevar strādāt. Pēc viņas domām, bankām ir sava darba specifika, tas ir normāli – uzdot jautājumus, tomēr ir jāņem vērā, ka biedrības – tas nav privātais bizness.

Komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš minēja Latvijas Sarkanā Krusta biedrību vai Latviešu biedrību, kas pastāv 150 gadus, tātad tās dibinātāji fiziski vairs nevar būt organizācijas valdes rindās.

Politiķis atgādināja arī par Latvijas Dabas fondu – kas tur ņems peļņu? Latviešu lācis? Latviešu vāvere, putni vai koki mežos? Viņš konstatēja, ka bankas prasa pierādījumus, kādi dzīvē nav atrodami.

Viņš norādīja, ka nav pamata apsūdzībām par naudas atmazgāšanu NVO – nav nevienas ierosinātas krimināllietas, lai arī valstī ir 24 tūkstoši NVO, neviena sabiedriska organizācija nav saņēmusi notiesājošu tiesas spriedumu.

Zinta Miezaine, "Risinājumu Darbnīca" valdes locekle, pastāstīja, ka Swedbank vienkārši atteikusies viņu apkalpot tāpēc, ka organizācija īsteno kopprojektu ar Moldovu, pat necenšoties noskaidrot, kas tas ir par projektu. Citas bankas meklējumi un konta atvēršana ilga 4 mēnešus, nācies atlaist daļu darbinieku.

Vēl viena organizācija cietusi bankas ABLV slēgšanas dēļ – visi tās konti izmeklēšanas laikā bija iesaldēti, galu galā bija slēgta piekļuve organizācijas labdarības kontam, atbalstu nevar saņemt Zolitūdes traģēdijā cietušo bērni. Cietis arī Teterevu fonds.

Diskusija komisijas sēdē bija asa, atklājās virkne problēmu un finanšu sektora pārspīlējumi, tāpēc deputāti plāno pie problēmas atgriezties.

Komisijas loceklis Andrejs Judins ("Jaunā Vienotība") akcentēja, ka sabiedriskās organizācijas šajā gadījumā nav riskanti klienti, ar tām var sadarboties. Tomēr, acīmredzot, ar mērķi radīt skaistas statistikas atskaites, atsevišķām bankām ir izdevīgāk šķirties no organizācijām.

Politiķis atgādināja, ka bankas var ņemt vērā konkrēto aspektu – sabiedriskajām organizācijām nav labuma guvēju.

14
Tagi:
banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Amerikāņi mums neprasa pat pusi no tā": Artis Pabriks "uzbraucis" bankām
Ziņas par "aizdomīgiem" Latvijas banku klientiem tiks nodotas ASV
Bankā pat svīst ir bīstami: katru klientu tur aizdomās
Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

Vidzemē ir visvairāk latviešu, Latgalē nabago: Latvijas reģioni statistikas spogulī

28
(atjaunots 18:13 18.10.2020)
Vienā reģionā katrs piektais nevar atļauties nopirkt jaunu apģērba gabalu nonēsātā vietā, bet otrā vidējs iedzīvotājs var iztērēt simtiem eiro ceļojumam.

RĪGA, 18. oktobris — Sputnik. Centrālā statistikas pārvalde apkopojusi dažus slēdzienus par Latvijas reģionu iedzīvotāju raksturīgākajām īpašībām.

Gandrīz trešā daļa valsts iedzīvotāju dzīvo Rīgā. Tas ir viens no augstākajiem galvaspilsētā dzīvojošo valsts iedzīvotāju rādītājiem. Tomēr jau 30 gadus šajā pilsētā vērojama iedzīvotāju skaita samazināšanās: 1990. gadā – vairāk nekā 909 tūkstoši cilvēku, bet 2020. gadā – tikai 627,5 tūkstoši. Latviešu Rīgā ir nepilna puse, 47%. 36% - krievi, 4% - baltkrievi, 3% - ukraiņi, vēl 10% - citu mazākumtautību pārstāvji.

Arī citos reģionos pēdējos gadu desmitos vērojama depopulācija. Izņēmums ir tikai Pierīga, kuras iedzīvotāju skaits no 1990. gada sarucis tikai mazliet – no 378,7 tūkst. līdz 374,5 tūkstošiem. Šajā reģionā ir lielākā daļa (33%) mājsaimniecību ar bērniem.

Latviskākais reģions – Vidzeme, kur titulētās nācijas daļa sasniedz 88%. Tai seko Kurzeme ar 77%. Vismazāk latviešu dzīvo Rīgā (47%) un Latgalē (46%).

Iedzīvotāju nodarbinātības ziņā 15-74 gadu vecuma grupā līdera vietu ieņem Rīga (70%) un Pierīga (69%). Zemākais rādītājs ir Latgalē, kur tikai 56% šī vecuma cilvēku ir darbs. Lai arī bezdarbs lielākais ir Latgalē, ilgstoša bezdarba ziņā to apsteidz Vidzeme. Savukārt Kurzemes iedzīvotāji izceļas ar augstāko nodarbinātību ārzemēs – tā strādā 5% reģiona iedzīvotāju.

Nabadzības ziņā katastrofālākais stāvoklis ir Latgalē. Divi no pieciem latgaliešiem dzīvo aiz nabadzības sliekšņa, tas ir augstākais rādītājs Latvijā. 58% reģiona iedzīvotāju nevar atļauties neparedzētus izdevumus, katrs piektais nevar atļauties nopirkt jaunu apģērba gabalu nonēsātā vietā.

Bēdīgais stāvoklis ietekmē arī latgaliešu veselību – šajā reģionā ir lielākais iedzīvotāju skaits, kuri uzskata, ka viņu veselības stāvoklis ir slikts un ļoti slikts. Katrs piektais latgalietis nav apmeklējis stomatologu, lai arī tāda vajadzība bijusi. Visbiežāk viņš vienkārši nav varējis atļauties vizīti pie ārsta.

Savukārt par sliktu veselību visretāk sūdzas Pierīgā, šeit arī visbiežāk apmeklē ārstu. Tādas atbildes atbilst zemajam nabadzības līmenim šajos reģionos.

Interesanti, ka laimīgākais reģions ir Zemgale – te ir visvairāk cilvēku, kuri jutuši laimi vai mieru pēdējo četru nedēļu laikā. 2019. gadā zemgalieši ieņēma līdera vietu ceļojumu ziņā – 10 braucieni gadā uz vienu iedzīvotāju. Uz ārzemēm visbiežāk devās Rīgas un Pierīgas iedzīvotāji, ceļojumiem lielākās summas tērē Pierīgas iedzīvotāji – vidēji 673 eiro gadā ārvalstu braucieniem un 244 eiro braucieniem pa Latviju.

28
Tagi:
iedzīvotāji, statistika
Pēc temata
Latviešu skaits sarūk: dzimstība valstī samazinās jau ceturto gadu no vietas
Kariņu neizbrīnīja tas, ka ar 64 eiro nevar izdzīvot
"Triju trešdaļu sabiedrība": kāpēc nabagie Latvijā paliek nabagi
Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei
Mediķiem veltītā statuja pie Mākslas muzeja Rīgā, foto no arhīva

Cipule: mediķi ir noguruši un gaida atbalstu

0
(atjaunots 14:18 19.10.2020)
Mediķiem vajadzīgs psiholoģiskais atbalsts, arī no iedzīvotāju puses, kā arī valstī noteikto ierobežojumu ievērošana.

RĪGA, 19. oktobris — Sputnik. Mediķi Latvijā jau vairāk nekā pusgadu strādā paaugstinātas slodzes apstākļos, atgādināja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule intervijā Latvijas Radio.

Viņa atzīmēja, ka pavasarī, sākoties pirmajam Covid-19 vilnim, mediķi juta sabiedrības atbalstu – cilvēki aicināja viens otru palikt mājās, organizēja dažādas akcijas.

Cipule konstatēja, ka tagad vērojams pretējais – attieksme ir pavisam citāda, lai arī pašiem mediķiem ir daudz grūtāk pārdzīvot šo laiku.

Viņa atzina, ka mediķu noskaņojumu pasliktina fakts, ka nav zināms, cik ilgi turpināsies situācija ar Covid-19 un ko tā nesīs. NMPD, stacionāros, pieņemšanas nodaļās un laboratorijās darba apstākļi ir sarežģītāki, mediķi ir spiesti izmantot nopietnākus aizsardzības līdzekļus.

"Mums pašlaik ir vajadzīgs sabiedrības atbalsts – psiholoģisks, morāls, visa veida novērtējums par to, lai mēs varētu tā labi turpināt," teica Cipule.

Viņa norādīja, ka labākais atbalsts mediķiem – nenoliegt ieviesto ierobežojumu efektivitāti un ievērot tos.

Nepieciešamība nēsāt maskas un ievērot citus ar Covid-19 saistītos ierobežojumus patiešām ir sašķēlusi sabiedrību. Baltijas valstu līderi aicināja pilsoņus ievērot sociālo distanci, nēsāt maskas, izmantot dezinfekcijas līdzekļus, mazgāt rokas un ievērot citas higiēnas normas, bet Rīgas mērs Mārtiņš Staķis organizēja konkursu par labāko pašiņu maskā.

Savukārt neatkarīgais deputāts Aldis Gobzems atteicās nēsāt masku un aicināja veselības ministri Ilzi Viņķeli demisionēt. Savukārt sporta pārstāvji pauda neizpratni par ierobežojumiem sporta nodarbībām.

0
Tagi:
Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Naudu spekulantiem, bet ne mediķiem: Latvija ir gatava neierobežoti finansēt airBaltic
Mediķu arodbiedrības vadītājs no jauna pieprasījis Viņķeles demisiju
Latviešu izcelsmes ārsts sola mediķu aizplūšanu un pats arī brauc prom
Kariņš: mediķiem varētu pacelt algas, ja visi samaksās sociālās iemaksas