RĪGA, 19. februāris — Sputnik. Krievijas Federālais muitas dienests (FMD) ierosina paplašināt pārtikas embardo sarakstu, ņemot vērā to, ka patlaban pārkāpēji ieved pie vairākām preču grupām piederošu produkciju, izmantojot "pieseguma preces", atkārtotu marķējumu un norādot citu produktu izcelsmes valsti. Ja piedāvājumi tiks atbalstīti, uz šprotēm no Baltijas valstīm, iespējams, tiks attiecināts "dubults aizliegums", vēsta "Vedomosti".
FMD iesaka iekļaut pārtikas embargo sarakstā visus Eirāzijas Ekonomiskās savienības (EES) ārējās ekonomiskās darbības vairāku preču grupu nomenklatūras produktus un aizliegt dzīvu dzīvnieku (izņemot tīrasiņu vaislas dzīvniekus), gaļas un tās subproduktu, zivju un vēžveidīgo, molusku un citu ūdens bezmugurkaulnieku, piena produkcijas, putnu olu, dabīgā medus ievešanu.
Sankciju produktu sarakstā ierosināts iekļaut dārzeņus un dažas ēdamas saknes un bumbuļaugus, augļus un riekstus, gatavos gaļas, zivju vai vēžveidīgo, molusku un citu ūdens bezmugurkaulnieku produktus, dārzeņu, augļu, riekstu vai citu augu daļu pārstrādes produktus.
Daļa produktu minētajās grupās patlaban jau netiek ievestas Krievijā pēc 2014. gadā ieviestā pārtikas produktu embargo.
FMD jau nodevis ierosinājumus Lauksaimniecības ministrijai.
Ja muitas dienesta iniciatīva gūs atbalstu, "zivju grupā", iespējams, tiks aizliegtas šprotes no Baltijas valstīm, atzīmēja Zivju savienības izpilddirektors Sergejs Gudkovs. Pārējā produkcija no minētajām valstīm netiek importēta gandrīz nemaz, viņš piebilda.
Patlaban pārtikas produktu embargo uz šprotēm no Baltijas valstīm nav attiecināts. 2015. gada jūnija sākumā Krievijas lauksaimniecības preču kontroles iestāde Rosseļhoznadzor noteica aizliegumu zivju produkcijas piegādēm Krievijā no Latvijas un Igaunijas, ņemot vērā sistemātiskos pārkāpumus, ko resors konstatējis inspekciju gaitā, kā arī kancerogēnās vielas – benzopirēna saturu produkcijā. Ilgu laiku zivju pārstrādātāji cerēja, ka aizliegums tiks atcelts, taču pagāja trīs gadi, bet atļauja piegādēm tika sniegta tikai vienam uzņēmumam no Latvijas un vienam – no Igaunijas.
2017. gada decembra vidū Rosseļhoznadzor deva atļauju šprotu piegādēm Krievijā SIA Karavela un DGM Shipping AS.
Tātad, ja FMD ierosinājumi tiks atbalstīti, piegādes Krievijā tiks liegtas arī šiem uzņēmumiem.
Krievija vēl joprojām ir atkarīga no tītaru un broileru inkubācijas olu (95 un 10-12% atbilstoši), broileru ciltstēvu olu (95%) piegādes, taču ANC sagatavotais dokuments pagaidām neliecina, vai tās tiks aizliegtas, paskaidroja Agrifood Strategies prezidents Alberts Davļejevs.
Viņš pastāstīja, ka gaļas konservi un gatavie gaļas izstrādājumi pēc aizlieguma netiek importēti gandrīz nemaz, bet gatavajiem gaļas produktiem un delikatesēm pēdējā laikā parādījusies alternatīva – piegādes no Serbijas un Šveices.
Olīves Krievijā saskaņā ar tradīciju tiek importētas no Itālijas un Grieķijas, aizlieguma gadījumā, iespējams, šo produktu trūkums būs jūtams, uzskata Augļu un dārzeņu savienības prezidents Anatolijs Kucenko. Taču šīs piegādes iespējams viegli aizstāt ar importu no Turcijas, Marokas, Tunisijas un Izraēlas. Sulu, džemu un konservu ražošanai nepieciešamo izejvielu daudzums Krievijā ir pietiekams, viņš piebilda.
