Darbs pie datora. Foto no arhīva

Uzņēmumu masveida likvidācija Latvijā: pat adrese var radīt aizdomas

307
(atjaunots 00:06 19.02.2019)
Aizvadītajā gadā likvidēto uzņēmumu skaits divkārt pārsniedza jauno dibinājumu skaitu – 20 745 pret 10 660. Tas ir rekords kopš 90. gadu beigām. Iespējams, šogad tas būs pārspēts.

RĪGA, 19. februāris — Sputnik. "Netīrās naudas" apkarošana Latvijā ir pacēlusies jaunā līmenī – masveida "tīrīšana" notikusi Uzņēmumu reģistrā. Kopš 2019. gada no tā izslēgti vairāk nekā 10 tūkstoši uzņēmumu, 2018. gadā – aptuveni 20 tūkstoši. Tas veikts, lai izpildītu Moneyval kritērijus un izvairītos no iekļūšanas tā saucamajā "pelēkajā zonā", vēsta Latvijas radio 4 programma "Doma laukums".

"Kopumā (likvidēto uzņēmumu – red.) skaits ir liels, taču sāktais uzņēmumu izslēgšanas process no Uzņēmumu reģistra turpināsies visu gadu, tātad samazinās negodīgu komercdarbību," – paziņoja Uzņēmumu reģistra pārstāve Evija Rimšāne.

Rūpnīcas drupas
Sputnik / Робертс Вицупс

Viņa atklāja, ka no Uzņēmumu reģistra izslēgtās firmas bija neaktīvas un saskaņā ar dažiem rādītājiem iekļuva riska kategorijā. Dažiem uzņēmumiem ilgstoši nebija valdes, citi bija pārkāpuši nodokļu likumdošanu – pārsvarā runa ir par izvairīšanos no nodokļu nomaksas, nodokļu deklarācijas neiesniegšana, nodokļu parādi.

Tāpat "aizdomīgo" kategorijā iekļūst uzņēmumi ar riskantu juridisko adresi.

Ja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) rīcībā ir ziņas par to, ka amatpersona iekļauta komercuzņēmuma valdē pēc trešās personas sastāva, vai šī persona ziņo, ka nav neko zinājusi par uzņēmumu, tādos gadījumos VID ir tiesības pieņemt lēmumu par saimnieciskās darbības pārtraukšanu, atklāja galvenā nodokļu inspektore Ilze Ose.

Labuma saņēmēju atklāšana

No Uzņēmumu reģistra var izslēgt arī gadījumā, ja uzņēmums neatklāj ziņas par labuma saņēmējiem. Norma par beneficiāriem iekļauta 2018. gada martā ēnu kapitāla un terorisma finansēšanas apkarošanas mērķiem, taču tūkstošiem uzņēmumu ziņas nav snieguši, ziņoja telekanāla LTV programma De facto.

Piemēram, Uzņēmumu reģistra viedokļa izpratnē riskantas ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA) ar ārvalstnieku dalību. Tādu uzņēmumu skaits valstī sasniedzis aptuveni četrus tūkstošus. Vairāk nekā 60%, jeb 2800 kompānijas nav sniegušas ziņas par saviem beneficiāriem, turklāt sarakstā ir arī lieli uzņēmumi, par kuru beneficiāriem Lursoft datu bāzē ziņu nav, piemēram, RIMI Latvia, Puratos, CV-Online.

Starp pārkāpējiem nokļuvusi arī 541 akciju sabiedrība (AS) – aptuveni puse no patlaban strādājošajām. Spriežot pēc Lursoft datiem, to vidū ir arī Latvijas Gāze un Nasdaq Riga. Piemēram, kompānija RERE Grupa norādījusi, ka nav iespējams noteikt, kas tieši ir tās beneficiārs.

Galvenais valsts notārs Guna Paidere pastāstīja, ka kompānijām nav pietiekamas informācijas par jauno normu. Pie tam par prasības izpildi – beneficiāru atklāšanu Latvijā atbildīgas vairākas iestādes, un katra no tām strādā savā jomā, taču nav viena, kas pastāstītu, kā vajadzētu rīkoties, paskaidroja notāre.

Kā neiznīcināt "tīros" uzņēmumus

Sakarā ar stingrajām prasībām, uzņēmumi šaubās, vai netiks likvidētas legāli strādājošas firmas, ja to darbība nav līdz galam saprotama VID un citām kontrolējošajām struktūrām. Piemēram, ja uzņēmumam ir sarežģīta struktūra, ir grūti saņemt informāciju par ārvalstu investoriem un sameklēt gala beneficiārus, pieļāva Tieslietu ministrijas valsts sekretāra vietniece Laila Mediņa. Viņa atzina, ka ir grūti atrast līdzsvaru, lai cīņā ar nelikumīgām shēmām neiznīcinātu kādu "tīru" uzņēmumu.

Viņai piekrita arī baņķieris Ģirts Rungainis.

Viņš ir pārliecināts: "tīrīšanā" var ciest kompānijas, kas nodarbojas ar lietām, ko uzskata par absolūti legālām, taču tās nav pilnībā saprotamas nodokļu dienestam un bankām. Rungainis piebilda, ka tagad bizness ir spiests pierādīt savu godīgumu, un, ja to neizdarīt, tas var kļūt par iemeslu firmas slēgšanai.

Taču, viņš paskaidroja, pašreizējā situācijā valsts un visa biznesa intereses ir svarīgākas, jo Moneyval prasību neizpildīšana, piemēram, ar naudas atmazgāšanu saistītu darījumu novēršanu, var nākotnē apgrūtināt Latvijas uzņēmumu un pilsoņu norēķinus ārvalstīs.

Iepriekš vēstīts, ka Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas ekspertu padome Moneyval ieviesusi Latvijai pastiprinātas kontroles režīmu, jo valsts saņēmusi zemus vērtējumus virknē kritēriju šajā jomā. Tostarp, Moneyval speciālisti uzskata, ka Latvijas varasiestāžu darbības ir neefektīvas patieso labuma guvēju noteikšanas jautājumos un masveida iznīcināšanas ieroču finansēšanas izplatīšanas novēršanā.

Pēc tam Starptautiskais bankas informācijas apmaiņas tīkls SWIFT, kurš nodrošina norēķinus dažādu valstu banku starpā, atzina Latviju par augsta riska valsti. Tagad Latvijas uzņēmumu piekļuve atsevišķiem starptautiskiem norēķiniem tiks apgrūtināta.

Moneyval rekomendāciju izpildei izstrādātajā plānā iekļauti vairāk nekā 100 pasākumi, ko Latvija apņēmusies izpildīt līdz šī gada beigām.

307
Pēc temata
Eiropas Padome uzsākusi pastiprinātu naudas plūsmas kontroli Latvijā
Kredīti par 15% un nekādu investīciju: eksperts brīdinājis par katastrofu Latvijā
Latvijas valdība bremzē Moneyval prasību izpildi
Iespēja ir 50 pret 50: Latviju varētu sodīt par naudas atmazgāšanu
Krievijas Banka atklājusi jaunu šaubīgu operāciju shēmu, kurā iejaukta Latvija
Treideris, foto no arhīva

Ekonomisti brīdināja par drīzu vispasaules krīzi

10
(atjaunots 22:49 11.05.2021)
Globālās ekonomikas pašreizējā monetārā stimulēšana izprovocēs tirgu pārkaršanu, kas vedīs pie jaunas krīzes ekonomikā.

RĪGA, 12. maijs — Spunik. Globālās ekonomikas pašreizējā monetārā stimulēšana izprovocēs tirgu pārkaršanu, kas novedīs pie jaunas krīzes ekonomikā 2025. gadā, liecina Makroekonomiskās analīzes un īstermiņa prognožu centra pārskats, vēsta RIA Novosti.

Pasaules ekonomika

Cita starpā speciālisti sastādījuši divus galvenos pasaules ekonomikas attīstības scenārijus.

Saskaņā ar pamata variantu, koronavīrusa pandēmija noslēgsies līdz šī gada vidum, pasaules IKP pieauguma tempi tiek prognozēti 4% gadā, naftas cenas pieaugs līdz 82-85 dolāriem par barelu līdz desmitgades beigām.

"Strukturālās krīzes" scenārijs paredz, ka pandēmija ievilksies līdz 2022. gada vidum, pasaules IKP pieauguma tempi sastādīs 2-3% gadā, bet naftas cenas kritīsies līdz 50-55 dolāriem par barelu desmitgades pirmajā pusē un pieaugs līdz 65 dolāriem līdz 2030. gada sākumam.

Ekonomisti atzīmēja, ka abi scenāriji paredz ciklisku lejupslīdi, kas gaidāma 2020. gadu vidū, taču pirmajā variantā tās būs tirgu pārkaršanas sekas monetārās stimulēšanas dēļ, bet otrajā – parādu krīzes turpinājums, piemēram, Dienvideiropas un Turcijas valstīs ieilgušās pandēmijas dēļ.

"2025. gadā pasaules IKP pieauguma tempi saruks līdz 1-2%," uzsver eksperti.

Krievijas ekonomika

Vienlaikus, vērtējot Krievijas ekonomikas perspektīvas, eksperti prognozēja, ka tās dinamikas raksturs būs savaldīgs izejvielu jomas dēļ.

Pēc viņu domām, IKP pieaugs par 1,5-2% gadā, bet krīze praktiski būs nivelēta,

Ekonomisti sastādīja trīs scenārijus Krievijai šim gadu desmitam.

Pirmais, kas nosaukts par "jauno industrializāciju", iespējams, ja īstenosies pasaules ekonomikas attīstības pamata scenārijs. Tas paredz investīciju aktīvu stimulēšanu Krievijā, darba atdeves pieaugumu un ražošanas tehnisko atjaunošanu, kas vedīs pie algu un patēriņa pieauguma.

Speciālisti uzskata, ka lielākā nozīme šajā gadījumā būs piešķirta privātajam biznesam, bet valsts radīs "karkasu, ap ko koncentrēsies viss jaunās, uz intensīvu attīstību spējīgas Krievijas ekonomikas organisms".

Saskaņā ar "sociālā pavērsiena" scenāriju, ekonomikas izaugsme notiks, pateicoties algu, pensiju un minimālās darba algas pieaugumam, kas tomēr ietekmēs kompāniju peļņu. Tas palēninās ražošanas aparāta modernizāciju un ietekmēs tirdzniecības bilanci, pateicoties paātrinātam importa pieaugumam.

Scenārija "stabilizācija" īstenošana nozīmēs pasaules ekonomikas strukturālo krīzi, tātad kļūs par iemeslu tiešās izaugsmes un importa aizvietošanas stimulācijas trūkumam.

Tomēr pārskata autori uzskata, ka minēto scenāriju īstenošanās būs atkarīga arī no tādiem faktoriem, kā straujš reālā bezdarba pieaugums, militāru konfliktu risks un iespējams sociālās stabilitātes zudums pēc paaudžu maiņas.

10
Tagi:
pasaule, ekonomiskā krīze
Pēc temata
Sorosa partneris: esam sagatavojuši jaunu, trīskārt spēcīgāku vispasaules krīzi
ANO ģenerālsekretārs paziņoja par smagāko ekonomisko krīzi pēdējā simtgadē
Bank of America: ASV sākusies ekonomiskā krīze
SVF pareģo jaunu pasaules ekonomisko krīzi

Ierēdņiem algu - 3000 eiro, biznesam - jaunus nodokļus: Saeima apstiprināja likumprojektus

62
(atjaunots 11:00 08.05.2021)
SEPLP un NEPLP locekļiem pacels algu līdz 3000 eiro, bet Latvijas mazo biznesu gaida nodokļu palielināšana.

RĪGA, 8. maijs — Sputnik, Dmitrijs Oleiņikovs. 6. maija Saeimas plenārsēdē likumprojekti tika izskatīti pēc tādas kārtas: sākumā ierēdņiem pacēla algas, un tad apsprieda nodokļu paaugstināšanu uzņēmējiem.

3000 eiro – plašsaziņas līdzekļu padomes locekļiem

Latvijas Saeima pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu darbinieku atlīdzības likumā. Lēmuma projekts paredz ievērojamu algu palielināšanu Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) un Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) locekļiem. Atgādinām, ka pirms gada TV un radio raidījumu uzraudzība valstī tika veikta tikai Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes spēkiem. Pagājušajā gadā, pēc lēmuma pieņemšanas par sabiedrisko mediju apvienošanos vienotā struktūrā, šīs organizācijas kontrolei tika pieņemts lēmums par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes izveidošanu. Nacionālā padome tagad kontrolē privāto elektronisko plašsaziņas līdzekļu darbu.

Sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu algas paaugstinās līdz 3000 eiro, bet padomes priekšsēdētājs saņems līdz 3200 eiro "uz rokām". Saskaņā ar likuma esošo redakciju, padomes locekļu atalgojums noteikts līdz 2368 eiro pirms nodokļu nomaksas, proti, 1600 eiro "uz rokām".

Attiecīgi tiks paaugstināts Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekļu un priekšsēdētāja atalgojums. Patlaban Nacionālās padomes "ierindas" loceklis saņem 2256 eiro pirms nodokļu nomaksas jeb 1600 eiro "uz rokām", bet padomes priekšsēdētājs – 2715 eiro (1900 eiro pēc nodokļu nomaksas).

Galvenais arguments algu paaugstināšanai bija tas, ka "profesionāļi nevēlas strādāt" par mazo naudu. Tomēr šo argumentu debatēs apstrīdēja "Saskaņas" deputāts Boriss Cilevičs: "Tie cēloņi, kāpēc profesionāļi nevēlas pieteikties darbam SEPLP, manā skatījumā, ir pilnīgi citi, nevis zemā atalgojuma dēļ. Vienkārši gribu atgādināt jums iepriekšējo NEPLP... Nacionālas padomes vadītāju un vairāku locekļu likteni. Mēs lielā vienprātībā, dažreiz pat vienbalsīgi, ievēlam šos cilvēkus NEPLP, un tad pēc dažiem mēnešiem sākas uzbrukumi viņiem, kritika, spiediens un vai mēs vienkārši atlaižam, nu diezgan apšaubāmi no likuma viedokļa, vienu vadītāju, cits vadītājs ir spiests aiziet no amatam, it kā brīvprātīgi, bet faktiski dažu partiju un dažu politiķu spiediena rezultātā. Vai jūs domājat, ka profesionāļi to neredz? Vai jūs domājat, ka patiešām profesionāļi neredz, ka padomei nav nodrošināta reāla neatkarība, ka politiskais spiediens turpinās un ka no šiem cilvēkiem koalīcija sagaida tieši pakļaušanos koalīcijas vēlmēm? Un tas, manā skatījumā, ir galvenais iemesls, kāpēc mēs nevaram piesaistīt patiešām profesionālus un kvalificētus cilvēkus."

Skanēja arī citi argumenti, piemēram, tādi, ka krīzes laikā, kad lielākā daļa valsts iedzīvotāju ir palikuši bez iztikas līdzekļiem, paaugstināt valsts ierēdņu atalgojumu tādā tempā, maigi sakot, amorāli.

Koalīcijas vairākuma pozīcija pārspējusi. Saeimas deputāts Artuss Kaimiņš, Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas vadītājs (grozījumu ierosinātājs) autoritāti paziņoja: "SEPLP padome būs atbildīga par 40 miljoniem eiro sabiedriskā medija kopējā finansējuma, kas nāk no valsts budžeta. Par to būs atbildīgi trīs padomes locekļi. Tur vajag augstas raudzes speciālistus."

Mazajam biznesam - nodokļu paaugstināšana

Daži parlamenta otrajā lasījumā izskatītie likumprojekti attiecas uz vienkāršotas nodokļu maksāšanas sistēmas ieviešanu mikrouzņēmumiem un pašnodarbinātajiem. Teorētiski ideja ir laba: bankā tiek atvērts konts, kurā tiek ieskaitīti visi ienākumi, ko cilvēks saņem no saimnieciskās darbības veikšanas. Banka kopīgi ar Valsts ieņēmumu dienestu automātiski ietur no ieņēmumiem nepieciešamo nodokļu summu. Uzņēmējs tiek atbrīvots no grāmatvedības kārtošanas. Igaunijā vienkāršotu nodokļu režīmu lieto aptuveni 3000 uzņēmēju.

Pagājušā gada novembrī šādu projektu piedāvāja opozīcijas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis – tolaik viņa ideju izbrāķēja Finanšu ministrija, paziņojot, ka šī projekta īstenošanai un tā saskaņošanai būs nepieciešami vismaz divi gadi. Pēc visa spriežot, pietika ar mazāku laiku – pēc četriem mēnešiem šie grozījumi tika iesniegti kā Finanšu ministrijas "autorideja".

Turklāt likumprojekta izskatīšanas gaitā tika noraidīti visi opozīcijas deputātu priekšlikumi. Tostarp Dombrovska ierosinājums izmantot Francijas pieredzi – tur mazie uzņēmēji dalās trīs galvenajās kategorijās – tirgotāji, amatnieki un pakalpojumu sniedzēji – atkarībā kategorijas individuāli tiek noteiktas arī procentu likmes un gada maksimums, līdz kuram tiek piemērota atvieglota sistēma. Tas ļautu valstij vieglāk reaģēt uz katra biznesa specifiku. Taču koalīcijas vairākums šo ierosinājumu neatbalstīja.

Saeimas deputāte Ļubova Švecova vispār paudusi šaubas par to, ka vienkāršota progresīvā nodokļa iemaksas sistēma sniegs pozitīvos rezultātus. Lieta nav tāda, ka sistēma neesot efektīva, bet gan ka tā stājas spēkā ar šī gada 1. jūliju, proti, sākot ar to pašu dienu, kad sāk darboties Finanšu ministrijas veiktie grozījumi citos likumos, šeit runa ir par obligāto sociālo maksājumu ieviešanu pašnodarbinātajiem.

Pārsvarā debates parlamentā par vienkāršotas nodokļu iekasēšanas sistēmas ieviešanu bija veltītas opozīcijas deputātu prasībām atcelt nodokļu paaugstinājumu no 1. jūlija, kas sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem. Edgars Tavars, Zaļo un Zemnieku savienības deputāts, paziņoja: "Mums jāsaprot arī tas, ka, iedzenot viņus, strādājot par kalpiem, nevis par maziem saimniekiem savā mikrouzņēmuma nodokļu režīmā, bet par kalpiem pie lielajām kompānijām uz algu pilnā nodokļu režīmā, ne visi tam ir gatavi, ne visi tam piekrīt, daudzi vienkārši izvēlas pamest šo valsti."

1. jūlija nodokļu sistēmas izmaiņas pēc provizoriskām aplēsēm skars 200 000 individuālo uzņēmēju un mazā biznesa pārstāvju. Nevar izslēgt, ka daudzi no viņiem izvēlēsies, ja ne pamest valsti, tad vismaz "aiziet ēnā". Jo ne visi būs gatavi maksāt obligātās sociālās iemaksas pat tad, ja nav apgrozījuma.

62
Tagi:
nodokļi, alga, Saeima
Pēc temata
CSP: 2020. gadā vidējā alga pieauga par vairāk nekā 6 procentiem
Sievietēm Latvijā ir problēmas ar laiku un algu: LBAS vērsās pie ministriem
Kā Latvijas iedzīvotāju ienākumi izskatās kaimiņvalstu fonā
Ne visi pensionāri saņems savus 200 eiro: kā nepieļaut pabalsta ieturēšanu par parādiem

Apšaude skolā Kazaņā: kadri no traģēdijas vietas

0
(atjaunots 23:07 11.05.2021)
  • 175. ģimnāzijas ēka Kazaņā, kurā iebruka ļaundaris ar šaujamieroci
  • Apšaudes vietā ieradās likumsargi un operatīvo dienestu darbinieki
  • Skolēni stāstīja, ka izdzirdējuši sprādzienu, pēc tam atskanēja šāvieni. Pa skaļruni izskanēja rīkojums palikt kabinetos un aizslēgt durvis
  • Bērni atcerējās, ka uzbrucējs mēģinājis ielauzties kaimiņu klasēs, bija dzirdami dārdi un sitieni pa durvīm
  • Pēc kāda laika skolā iegāja milicijas speciālo uzdevumu vienība, sākās evakuācija
  • Tatarstānas prezidents Rustams Minnihanovs ieradās traģēdijas vietā Kazaņā
  • Tiesībsargājošo iestāžu bruņumašīna pie apšaudē nonākušās skolas Kazaņā
  • Situācija pie skolas Kazaņā pēc bruņotā ļaundara uzbrukuma
  • Liela nelaime. Noticis briesmīgs noziegums – apšaudīti nevainīgi bērni. Noskaidrojam notikušā iemeslus, strādā visi dienesti. Situāciju kontrolēju personīgi, Minnihanovs paziņoja tīklā VKontakte.
Fotoreportāža no skolas Kazaņā, kur otrdienas rītā iebruka ar šaujamieroci bruņots ļaundaris.

11. maija rītā vīrietis atklāja uguni vienā no skolām Tatarstānas galvaspilsētā – Kazaņā. Skolēni stāstīja, ka izdzirdējuši sprādzienu, pēc tam atskanēja šāvieni. Pa skaļruni izskanēja rīkojums palikt kabinetos un aizslēgt durvis. Bērni atcerējās, ka uzbrucējs mēģinājis ielauzties kaimiņu klasēs, bija dzirdami dārdi un sitieni pa durvīm. Pēc kāda laika skolā iegāja milicijas speciālo uzdevumu vienība, sākās evakuācija.

Provizoriskie dati liecina, ka uzbrukumā gājuši bojā septiņi skolēni un divi pieaugušie. 21 cilvēks ievainots. Astoņi viņu vidū ir smagā stāvoklī.

Tatarstānas prezidents Rustams Minnihanovs pastāstīja, ka apšaudi sācis 19 gadus vecs jaunietis, viņam bija oficiāli reģistrēts ierocis. Krievijas Izmeklēšanas komiteja ierosināja krimināllietu.

Republikas vadība palīdzēs bojāgājušo un cietušo ģimenēm materiāli. Šodien republikā izsludinātas sēras.

0
  • 175. ģimnāzijas ēka Kazaņā, kurā iebruka ļaundaris ar šaujamieroci
    © Sputnik / Maksim Bogodvid

    175. ģimnāzijas ēka Kazaņā, kurā iebruka ļaundaris ar šaujamieroci

  • Apšaudes vietā ieradās likumsargi un operatīvo dienestu darbinieki
    © Sputnik / Maksim Bogodvid

    Apšaudes vietā ieradās likumsargi un operatīvo dienestu darbinieki

  • Skolēni stāstīja, ka izdzirdējuši sprādzienu, pēc tam atskanēja šāvieni. Pa skaļruni izskanēja rīkojums palikt kabinetos un aizslēgt durvis
    © Sputnik / Maksim Bogodvid

    Skolēni stāstīja, ka izdzirdējuši sprādzienu, pēc tam atskanēja šāvieni. Pa skaļruni izskanēja rīkojums palikt kabinetos un aizslēgt durvis

  • Bērni atcerējās, ka uzbrucējs mēģinājis ielauzties kaimiņu klasēs, bija dzirdami dārdi un sitieni pa durvīm
    © Sputnik / Maksim Bogodvid

    Bērni atcerējās, ka uzbrucējs mēģinājis ielauzties kaimiņu klasēs, bija dzirdami dārdi un sitieni pa durvīm

  • Pēc kāda laika skolā iegāja milicijas speciālo uzdevumu vienība, sākās evakuācija
    © Sputnik / Maxim Bogodvid

    Pēc kāda laika skolā iegāja milicijas speciālo uzdevumu vienība, sākās evakuācija

  • Tatarstānas prezidents Rustams Minnihanovs ieradās traģēdijas vietā Kazaņā
    © Sputnik / Maksim Bogodvid

    Tatarstānas prezidents Rustams Minnihanovs ieradās traģēdijas vietā Kazaņā

  • Tiesībsargājošo iestāžu bruņumašīna pie apšaudē nonākušās skolas Kazaņā
    © Sputnik / Maxim Bogodvid

    Tiesībsargājošo iestāžu bruņumašīna pie apšaudē nonākušās skolas Kazaņā

  • Situācija pie skolas Kazaņā pēc bruņotā ļaundara uzbrukuma
    © Sputnik / Maxim Bogodvid

    Situācija pie skolas Kazaņā pēc bruņotā ļaundara uzbrukuma

  • Liela nelaime. Noticis briesmīgs noziegums – apšaudīti nevainīgi bērni. Noskaidrojam notikušā iemeslus, strādā visi dienesti. Situāciju kontrolēju personīgi, Minnihanovs paziņoja tīklā VKontakte.
    © Sputnik / Maxim Bogodvid

    "Liela nelaime. Noticis briesmīgs noziegums – apšaudīti nevainīgi bērni. Noskaidrojam notikušā iemeslus, strādā visi dienesti. Situāciju kontrolēju personīgi," Minnihanovs paziņoja tīklā "VKontakte".

Tagi:
terorakts, skola, Krievija
Pēc temata
Apšaude skolā Kazaņā: kā bērni pūlējās glābties un ko stāsta vecāki
Kazaņā apšaudē skolā gājuši bojā 9 cilvēki