Eiro

Pāri robežai pārved pusmiljardu eiro gadā: Latvija pastiprinās skaidras naudas kontroli

201
(atjaunots 16:05 18.02.2019)
Likumsargi apturēs automašīnas, kas radījušas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvadāšanu ne tikai pie ārējās robežas, bet arī valstī. Vispirms aizdomās tiks turēti uzturēšanās atļauju īpašnieki.

RĪGA, 18. februāris — Sputnik. Latvijas valsts robežu ik gadu šķērso ne tikai cilvēki un automašīnas, bet arī milzīgs daudzums skaidras naudas – tik daudz, ka to var skaitīt tonnās. Tie, kas pārvadā milzu summas, mierīgu sirdi tās deklarē, bet muitnieki – tikai noplāta rokas, raksta skaties.lv.

Labradoru sugas suņu meitene Naomi sniedz neatsveramu atbalstu muitniekiem. Viņa ir viena no četriem suņiem, kurus Valsts ieņēmumu dienests (VID) savulaik iegādājās Nīderlandē skaidras naudas meklēšanas vajadzībām. Latvijā Naomi strādā jau septīto gadu. Viņa paslēptu naudu meklē ne tikai lidostā, bet arī ostā un citos muitas kontroles punktos uz ārējās Eiropas Savienības robežas.

Likums nosaka, ka ikvienas personas pienākums ir deklarēt pārvadājamās skaidrās naudas summas no 10 000 eiro, pretējā gadījumā draud ne vien administratīvā atbildība – naudas sods 5% apmērā no neuzrādītās vai nepatiesi deklarētās summas, bet arī kriminālatbildība, ja atklājas, ka līdzekļi iegūti noziedzīgā ceļā.

Agrāko gadu statistika liecina, ka VID Muitas un nodokļu policija ierosinājusi līdz 100 kriminālprocesiem gadā par izvairīšanos no skaidras naudas deklarēšanas. Pēdējā laikā šie gadījumi ir aizvien retāki. Tas gan nav saistīts ar naudas plūsmas samazināšanos – naudas pārvadātāji mainījuši taktiku.

"Pārkāpēji saprata to, ka izdevīgāk ir naudu, nevis nedeklarēt, bet – deklarēt. Jo ES regula par skaidras naudas deklarēšanu paredz iespēju deklarēt, vienkārši aizpildot veidlapu un norādot kā naudas legālo izcelsmi pilnīgi jebko," – atklāja VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktors Kapars Podiņš.

Piemēram, runa ir par nekustamā īpašuma pārdošanu, dāvanu, aizņēmumu, mantojumu. Atliek tikai ailītē pie naudas izcelsmes pierakstīt dažus atslēgas vārdus, neuzrādot nekādus dokumentus.

"Būtībā, mēs konstatējam, ka ik gadu ievesta, izvesta nauda tiek vairāk kā pusmiljards. Kas notiek uz iekšējās robežas, kādā veidā nauda tiek vadāta uz priekšu un atpakaļ, protams, to mēs nezinām," – skaidroja Podiņš.

Taču patiesībā nav zināma naudas izcelsme un tālākais ceļš aiz ES robežām.

Skaidras naudas kontroles pastiprināšanai tiek gatavotas normatīvo aktu izmaiņas, - kontrole tiks nodrošināta ne vien uz ES ārējās robežas, bet arī valsts iekšienē, tātad būs iespējams apturēt ikvienu aizdomīgu auto un pārmeklēt to.

Finanšu ministrijā paskaidroja, ka tas nenozīmē muitas kontroles punktu izvietošanu arī uz iekšējās robežas ar Igauniju un Lietuvu.

"Ir doma balstīties tomēr pamatā uz risku balstītu informāciju, kas prasa gan mazākus resursus, gan ir mazāk traucējoša iedzīvotājiem. Balstoties uz operatīvajā darbā iegūtu informāciju, kad būs zināms, ka šāda naudas vešana varētu notikt, tad arī mērķtiecīgi tiks meklētas konkrētās personas, kas šo naudu ved," - norādīja Finanšu ministrijas finanšu politikas departamenta direktore Aija Zicere.

Saeimā iesniegtā normatīvo aktu grozījumu pakete jau tagad dāvā krietni lielākas pilnvaras muitniekiem.

Kontroles dienests norāda: stiprinot normatīvo bāzi, būs vieglāk cīnīties ar nelegālas skaidras naudas apriti, taču dienesta vadītāja Ilze Znotiņa uzskata, ka daudzas lietas  var risināt jau esošās likumdošanas ietvaros.

"Kā piemēru varu minēt – cilvēki, kuru izcelsmes valsts pārsvarā gadījumu ir kaut kur Vidusāzijā, šeit Latvijā pret ieguldījumu nekustamajā īpašumā vai biznesā ir saņēmuši uzturēšanās atļaujas un viņi regulāri ceļo pāri mūsu valsts robežai un ceļo ar visām ģimenēm, sākot ar zīdaiņiem, sievām un vecmāmiņām. Un visi nez kāpēc deklarē zemsliekšņa apjomā skaidras naudas.

Tad man ir jautājums, vai tiešām šis zīdainis pirms izbraukšanas teica, lūdzu ielieciet man šūpulī skaidru naudu.

Ir skaidrs, ka jau šobrīd ir jāvēršas ar lielāku bardzību vēl pirms grozījumiem pret tiem, kas regulāri ceļo, kas ir tas riska novērtējums," – informēja Znotiņa.

Kontroles dienesta rīcībā esošie dati liecina, ka nereti uzturēšanās atļauju saņēmēji pēc tam naudu integrē, piemēram, azartspēļu biznesā – turpina tās atmazgāšanu.

Znotiņa norādīja, ka skaidras naudas aprite rada problēmas gandrīz visā Šengenas teritorijā. Šī iemesla dēļ tapušas jaunas regulas par to, kā ierobežot skaidru naudu Eiropā.

Kontroles dienests konstatēja, ka skaidras naudas apjoms Latvijā demonstrē ļoti dīvainas tendences atšķirtībā no Igaunijas un Lietuvas. Šī iemesla dēļ tiek gaidīta aktīva un asa reakcija no tiesībsargājošo iestāžu puses.

201
Pēc temata
Eiropas Padome uzsākusi pastiprinātu naudas plūsmas kontroli Latvijā
Danske Bank vadītājs atkāpies no amata pēc naudas atmazgāšanas skandāla Igaunijā
Latvija atzīta par augsta riska valsti starptautisko norēķinu jomā
Zivjrūpniecības uzņēmums Kaija/Karavela, foto no arhīva

Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt

12
(atjaunots 13:48 02.07.2020)
Bezdarbniekiem Latvijā ir izdevīgāk saņemt pabalstus, nekā, piemēram, iet strādāt uz zivju fabriku ar algu 680 eiro uz rokām.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Bezdarbniekiem Latvijā nav motivācijas meklēt darbu, jo viņi saņem valsts pabalstus, šādu viedokli telekanāla RigaTV24 ēterā izteica zivju pārstrādes uzņēmuma "Karavela" līdzīpašnieks Andris Bite.

Uzņēmējs atzīmēja, ka šobrīd Latvijā ir aptuveni 95 tūkstoši oficiāli reģistrēto bezdarbnieku, turklāt gribētāju iekārtoties viņa uzņēmuma praktiski nav. "Mums, piemēram, pastāvīgi ir vakances ražošanā – gan Rīgā, gan Ventspilī. Nedēļas laikā pie mums atnāca vien divi cilvēki, no kuriem neviens beigās nepalika strādāt," pastāstīja Bite.

Viņš uzskata, ka Latvijā vēlas dzīvot kā Zviedrijā, bet strādāt – kā Āfrikā.

"Tā ir realitāte. Kamēr cilvēkam nebūs motivācijas iet un strādāt, kamēr viņam vienkāršāk būs saņemt pabalstu, viņš izvēlēsies šo vienkāršo ceļu," piebilda Bite.

Iepriekš fabrika "Karavela" izsludināja kampaņu ar lozungu "Neatlaid, bet aizdod". Krīzē fabrika piedāvāja kompānijām, kuras nonāca dīkstāvē, sniegt uz laiku savus darbiniekus. Ceha darbinieka stundas likme sastāda 6 eiro pirms nodokļu samaksas. par 160 stundām mēnesī var nopelnīt 960 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tie ir aptuveni 680 eiro uz rokām.

SIA "Karavela" ir vienīgais Latvijas uzņēmums, kuram "Rosseļhoznadzor" atļāva atjaunot šprotu piegādi Krievijā, aizliegums bija spēkā no 2015. gada jūnija sistemātisku pārkāpumu dēļ, kurus iestāde atklāja inspekcijas laikā, kā arī saistībā ar to, ka produkcijas sastāvā tika pārsniegts kancerogēnās vielas benzopirēna līmenis.

12
Tagi:
pabalsts, bezdarbs, Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
Vietējās zemenes veikalos? Latgales zemnieki cer pārpludināt valsti ar ogām
Nabadzība, foto no arhīva

Kariņu neizbrīnīja tas, ka ar 64 eiro nevar izdzīvot

25
(atjaunots 12:29 01.07.2020)
Garantētais minimālo ienākumu līmenis arī "kļūs par daļu reformu" Latvijā, paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Satversmes tiesas (ST) lēmums, ka garantētais minimālo ienākumu (GMI) līmenis neatbilst Satversmei, nekļuva par pārsteigumu, sacīja telekanāla "Rīga TV24"  ēterā premjerministrs Krišjānis Kariņš. Pēc viņa teiktā, labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu".

Satversmes tiesa 25. jūnijā nolēma, ka GMI līmenis neatbilst Satversmei. Saskaņā ar tiesas lēmumu, likumdevēji nav atrisinājuši svarīgākos jautājumus, kuri skar GMI, tai skaitā to, kādām pamatvajadzībām tas tiek izmaksāts, kā arī nav izstrādāta tā noteikšanas metodika.

Apstrīdētā norma tiek atzīta par spēkā neesošu no 2021. gada 1. janvāra.

Lieta tika izskatīta pēc tiesībsarga Jura Jansona iesnieguma.

Komentējot tiesas lēmumu, Kariņš paziņoja, ka tas nekļuva par kaut ko negaidītu. Premjers atzīmēja, ka labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu", tādēļ viņš gaida, kad viņa sniegs savus piedāvājumus valdībai.

"Manuprāt, mēs varēsim sakārtot šo sistēmu. Ja paskatās, tad šī valdība ir veikusi finanšu pārraudzības kapitālo remontu un mēs saņēmām labu kredītreitingu. Tāpat mēs panācām Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu. Arī GMI līmenis būs viena daļa no reformām," sacīja Kariņš, piebilstot, ka valdība atbalstīs ministres piedāvājumu un piešķirs finansējumu sistēmas sakārtošanai.

25
Tagi:
Labklājības ministrija, Ramona Petraviča, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Orlovs: varasvīri apšņāps iztikas minimumu, lai izpatiktu tiesai
Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem
Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā
Tiesībsargs iesniedza prasību Satversmes tiesā Latvijas niecīgo pensiju dēļ
Baltijas jūras piekraste, foto no arhīva

Igaunija un Latvija kopīgiem spēkiem cīnīsies ar Baltijas jūras piesārņošanu

0
(atjaunots 20:24 02.07.2020)
Igaunijas un Latvijas upes ietek Rīgas jūras līcī un nes tajā Baltijas jūru nogalinošo fosforu un slāpekli.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Igaunijas un Latvijas varasiestādes un zinātnieki uzsākuši savstarpēju projektu, kura mērķis ir noskaidrot piesārņojošo vielu ieskalošanas apjomu upēs, kuras ietek Baltijas jūrā, vēsta EER.

Baltijas jūra un visi Igaunijas un Latvijas piekrastes rajoni atrodas sliktā stāvoklī. To galvenokārt ir izraisījis fosfora un slāpekļa pārums ūdenī – tie izraisa strauju aļģu vairošanos.

Visas Baltijas jūras reģiona valstis ir uzņēmušās saistības samazināt fosfora un slāpekļa daudzumu, kurš nokļūst jūrā.

Gandrīz 87% slāpekļa un 97% fosfora nokļūst Rīgas jūras līcī caur upēm, tādēļ pirmām kārtām ir jāattīra no piesārņojuma tieši tās. Taču šobrīd valstis nezina, cik daudz fosfora un slāpekļa var būt upē, kura ietek jūrā, kā attīrīt ūdeni un kādu ietekmi uz piesārņojumu rada cilvēks.

Dabiskais fosfora un slāpekļa saturs upēs dažādās valstīs atšķiras, turklāt Igaunijā un Latvijā atšķiras pieļaujamais fosfora un slāpekļa daudzums upēs, kuras ietek jūrā. Taču, tā kā abas valstis ir saistītas ar Rīgas jūras līci, šie rādītāji nedrīkst būtiski atšķirties, pretējā gadījumā tas nozīmēs, ka viena no valstīm ir noteikusi vai nu pārāk bargas, vai arī pārāk mīkstas ekoloģiskās prasības, salīdzinot ar kaimiņvalsti.

Savstarpēja projekta ietvaros tiks izpētīts Latvijas Salacas upes un Igaunijas Pērnavas upes stāvoklis. Projekta kopējās izmaksas sastāda vairāk nekā 300 tūkstošus eiro. Izpēte tiks pabeigta 2021. gada decembrī.

0
Tagi:
Latvija, Igaunija, Baltijas jūra
Pēc temata
ES vides komisārs norūpējies par delfīnu likteni Baltijas jūrā
Baltijas jūrā parādījušās zilaļģes