Latvija piešķīrusi līdzekļus, lai noskaidrotu, cik nāksies samaksāt par OIK atcelšanu
(atjaunots 09:16 13.02.2019)
Elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes atcelšanas tiesiskās sekas izvērtēs juristi, divu nedēļu laikā viņi sagatavos atskaiti.RĪGA, 13. februāris – Sputnik. Latvijas Ekonomikas ministrija grasās piesaistīt juristus elektroenerģijas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) atbalsta sistēmas atcelšanas seku izvērtēšanai. Šim nolūkam iestāde noslēgs līgumu gandrīz 9 tūkstošu eiro apmērā ar advokātu biroju Ellex Klavins, vēsta Dienas Bizness.
Advokātiem būs jāsniedz atbildes uz jautājumiem par to, vai OIK atcelšana atbilst ES normatīvajiem aktiem, vai ir iespējama daļēja vai pilna atjaunojamās enerģijas ražotāju atbalsta atcelšana, nepārkāpjot to īpašumtiesības un tiesiskā pēctecīguma principu.
Veicot OIK atcelšanas seku izvērtēšanu ministrija tostarp lūdz ņemt vērā ārzemju praksi analoģiskās lietās. Ja OIK atcelšana būs iespējama no 2019. gada 31. marta, ministrija palūgs izvērtēt šī lēmuma atbilstību Satversmei un starptautiskajiem līgumiem, kuri aizsargā investīcijas Latvijā.
OIK ir tā elektrības vērtības daļa, maksu par kuru valsts novirza alternatīvās enerģētikas nozares atbalstam, dotējot mazās HES, vējdzirnavu parkus, biomasas pārstrādi, biogāzes stacijas un citus elektroenerģijas ražotājus no atjaunojamiem resursiem. OIK atbalsta mehānisms sāka darboties Latvijā kopš 2008. gada.
Pērnā gada beigās izraisījās skandāls ar atļauju izsniegšanu "zaļās" enerģijas ražošanai. Rudenī beidzās termiņš, līdz kuram pēdējiem uzņēmumiem, kuri paspēja iesniegt pieteikumus, bija jāpabeidz tā saucamo zaļo elektrostaciju celtniecība. Taču noskaidrojies, ka daudzi uzņēmumi nav pabeiguši projektus, taču licences saglabāja un pārdeva patērētājiem nebūt ne "zaļas" izcelsmes elektroenerģiju par daudzkārt lielāku cenu.
Vēl lielāko troksni par OIK izraisīja 2018. gada iestāšanās, kad izmainījās OIK finansēšanas modelis. Līdz 2018. gadam Latvijas iedzīvotāji maksāja par OIK 2,679 eiro par kilovatstundu, taču no 2018. gada 1. janvāra OIK vairs neveido vienādu lielumu visiem patērētājiem, tās apmērs tika likts kopā no pastāvīgās un mainīgās daļas. Pastāvīgo daļu nosaka atkarībā no pieslēguma veida: vienas fāzes vai trīs fāžu pieslēgums ar dažādu strāvu. Mainīgā daļa proporcionāli ir atkarīga no elektroenerģijas patēriņa.
Līdz ar jaunās aprēķināšanas sistēmas ieviešanu, atsevišķos gadījumos patērētāju rēķini palielinājās par 60%.
Par to, ka jaunās cenas izrādījušās vienkārši zaglīgas, ziņoja gan lauksaimnieki, gan ceļu būves uzņēmumi, gan vienkārši pilsētnieki, gan luterāņu baznīca.
Beigās Latvijas valdība pieņēma lēmumu no 1. jūlija samazināt kopējās OIK un elektroenerģijas jaudas vērtību no 25,79 eiro līdz 22,68 eiro par megavatstundu. Lai varētu samazināt vidējo OIK vērtību, valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas piedāvājumu ieskaitīt dividendes no Latvenergo virspeļņas par 2017. gadu 62,2 miljonu eiro apmērā 2018. gada valsts budžetā.
Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli
(atjaunots 16:41 22.01.2021)
Pārsvarā "Ventspils grain terminal" nodarbojas ar Latvijā audzēto graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkraušanu, tranzīta kravas sastāda vien nelielu daļu kravu apgrozījuma strūktūrā.RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kazahstānas kompānija "AIC-INVEST" pārdod izsolē 100% akciju, kas tai pieder uzņēmumā "Ventspils grain terminal" – graudu terminālī Venstpils ostā.
Sākumcena, ar ko plānots sākt izsoli 2021. gada 2. februārī, sastāda 4 miljardus tenge (aptuveni 7,96 miljoni eiro). Izsoles dalībniekiem noteikta garantijas iemaksa 87,5 miljonu tenge apmērā (aptuveni 172,4 tūkstoši eiro).
Saskaņā ar informāciju kompānijas vietnē, "Ventspils grain terminal" nodibināts ar mērķi piesaistīt un pārkraut graudu un citu beramo pārtikas produktu kravas no Krievijas, Kazahstānas un Baltijas valstīm pasaules tirgū un sāka darbu 2005. gada augustā.
Terminālis piedāvā klientiem kravu ekspedēšanu, importa, eksporta, tranzīta graudu un citu lauksaimniecības kravu un to pārstrādes produktu glabāšanas un pārkraušanas iespējas. Termināļa jauda – aptuveni 2 miljoni tonnu kravu gadā.
"Kompānijas galvenie konkurenti ir termināļi Klaipēdas (Lietuva), Liepājas un Rīgas (Latvija) ostās. Uz tiem pienākas 30%, 30% un 10% tirgus. "Ventspils grain terminal" daļa Baltijas reģiona graudu kravu parkraušanas transporta un loģistikas jomā sastāda apmēram 30%," atzīmēja atskaites autori.
Saskaņā ar atskaitē iekļauto prognozi par termināļa noslogojumu, ņemot vērā pandēmiju, 2021. gadā tas var pārkraut 660 tūkstošus tonnu kravu, no kurām 400 tūkstoši ir Latvijas graudi, 70 tūkstoši tonnu – citas kravas no Latvijas, 100 tūkstoši tonnu tranzīta graudu, 90 tūkstoši tonnu – cita veida tranzīta kravu.
Auditors novērtēja, ka kompānijas tirgus vērtība sastāda 8,67 miljonus eiro.
Termināļa īpašnieks, kompānija "AIC-INVEST" nodarbojas ar graudu un citas lauksaimniecības produkcijas iegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību. Tai ir trīs meitasuzņēmumi: SIA "Azovskij portovoj elevator", AS "Ventspils graudu terminālis" un biedrība ar ierobežotu atbildību "MEZ-SKO", precizēts valsts reģistra vietnē.
2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām – par 30%
(atjaunots 13:04 20.01.2021)
Latvijas ostās 2020. gadā zaudējuši gandrīz 80% ogļu kravu, kā arī 20% no naftas produktu pārkraušanas apjoma.RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā pērn samazinājās par 41,9%, bet ostās tika pārkrauts par 28% kravu, liecina Satiksmes ministrijas dati.
Dzelzceļš
Salīdzinājumā ar 2019. gadu dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā 2020. gadā samazinājās par 41,9% un sastādīja 24,113 miljonus tonnu.
Tostarp starptautisko pārvadājumu apjoms bija 22,047 miljoni tonnu (-44,6%), bet iekšzemes pārvadājumu apjoms palielinājās par 20,8%, līdz 2,066 miljoniem tonnu.
Tranzīta pārvadājumi sastādīja 19,028 miljonus tonnu (-47,4%), importa kravu apjoms - 2,695 miljonus tonnu (-18,9%), eksporta - 324 000 tonnu (+15,4%).
Dzelzceļa tranzītkravu pārvadājumi caur ostām pērn bija 15,31 miljons tonnu (-51,6%), sauszemes tranzīts caur Latvijas teritoriju - 3,718 miljoni tonnu (-18,%).
2019. gadā kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 15,8%, salīdzinot ar 2018. gadu, un sastādīja 41,492 miljonus tonnu.
Ostas
Latvijas ostās 2020. gadā pārvadātais kravu apjoms salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājies par 28% un bija 44,928 miljoni tonnu.
Visvairāk pērn Latvijas ostās tika pārkrautas beramkravas - 21,205 miljoni tonnu (-39,3%), tai skaitā ogles - 3,449 miljoni tonnu (-79,6%), labība un tās produkti - 6,21 miljons tonnu (+12,8%), šķeldas - 2,061 miljoni tonnu (+0,5%%), ķīmiskās kravas - 1,833 miljoni tonnu (-21,6%).
Lejamkravas tika pārkrautas 11,687 miljonu tonnu (-19,9%) apmērā. Lielāko daļu no tiem veidoja naftas produkti - 10,968 miljoni tonnu (-20,2%).
Ģenerālkravas pērn pārkrautas 12,035 miljonu tonnu apmērā (-6,4%), tostarp konteineros pārkrautas 4,683 miljoni tonnu (-4,1%) apmērā, kokmateriāli - 3,784 miljoni tonnu (-8,1%), ro-ro kravas - 3,088 miljoni tonnu (-9,7%) apmērā.
Pēc kravas apgrozījuma pirmo vietu ieņēma Rīgas osta ar 23,68 miljoniem tonnu, kas ir par 27,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Ventspils ostas kravu apgrozījums 2020. gadā bija 12,902 miljoni tonnu, kas ir par 36,9% mazāk nekā gadu iepriekš, Liepājas ostas - 6,603 miljoni tonnu, kas ir par 10% mazāk nekā pērn.
Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas
(atjaunots 19:00 23.01.2021)
Dažos gadījumos radusies nepieciešamība atcelt vakcinācijas otro posmu, jo mediķi saslimuši laika posmā starp pirmo un otro vakcīnas devu.RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.
©
Sputnik / Юки Ивамура
Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.
Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.
Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.
©
REUTERS / INTS KALNINS
Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.
Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.