Zīdaiņa roka. Foto no arhīva

Eksperts: Latvijas valsts piederīgie uzlabo dzimstību plaukstošākās valstīs

125
(atjaunots 13:08 12.02.2019)
Kopš gadsimta sākuma Latvija zaudējusi vairāk nekā četrus tūkstošus jaundzimušo: 2,5 tūkstošus – emigrācijas dēļ, gandrīz 2 tūkstoši ir miruši.

RĪGA, 12. februāris — Sputnik. Aktīva emigrācija paātrina sabiedrības novecošanos, savukārt nepietiekamas veselības aprūpes nozares attīstības apstākļos cienījama vecuma cilvēku iespējas kvalitatīvi strādāt ir ierobežotas, norādīja Latvijas universitātes profesors Mihails Hazans konferencē "Demogrāfiskie izaicinājumi: no zināšanām uz rīcību!".

Viņš minēja datus, kuri liecina: Latvija ir kļuvusi par vienu no ES valstīm, kas savus iedzīvotājus zaudē visstraujāk, – gan negatīva dabiskā pieauguma, gan migrācijas negatīvās bilances rezultātā. Sliktāka situācija ir tikai Lietuvā, vēsta rus.db.lv. Hazans uzsvēra, ka Latvija uzlabo demogrāfisko situāciju valstis, kurās tā jau tāpat ir laba.

Pēdējo piecu gadu laikā Latvija zaudējusi 67 tūkstošus cilvēku, kopš gadsimta sākuma – 300 tūkstošus. Pie tam no 2015. gada dzimstības līmenis Latvijā tomēr ir pieaudzis. Iespējams, to veicinājis jaundzimušo kopšanas pabalsta pieaugums un citi pasākumi, taču dzimstības līmenis vēl joprojām ir zems, un līdz 2050. gadam nesasniegs līmeni, kas nodrošina iedzīvotāju dabisko atražošanu.

17 gadu laikā Latvija zaudējusi vairāk nekā četrus tūkstošus jaundzimušo: 2,5 tūkstošus – emigrācijas dēļ, gandrīz 2 tūkstoši ir miruši.

"Mums ir jāsaglabā jaundzimušie bērni, pirmkārt, veseli, otrkārt, jāpanāk, lai viņi paliktu Latvijā," – uzskata profesors.

Kopš Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā valsts migrācijas rezultātā zaudējusi 26 tūkstošus bērnu vecumā līdz 15 gadiem – gandrīz 2 tūkstošus bērnu gadā. Hazans atklāja, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ik gadus reģistrē aptuveni 2,5 tūkstošus bērnu, kuri dzimuši Latvijas valsts piederīgajiem ārzemēs. 75% gadījumu norādīts, ka bērni nākuši pasaulē Latvijā, taču faktiski pārsvarā šīs sievietes dzīvo ārvalstīs.

Aptauja par emigrācijas plāniem liecina, ka liela varbūtība doties prom ir ģimenēm ar nepilngadīgu bērnu. "Šie plāni nevar pazust pēkšņi, mēs nevaram teikt, ka, piemēram, no nākamā gada emigrācija praktiski izzudīs," – skaidroja profesors.

No 2013. līdz 2015. gadam 20% iedzīvotāju 18-64 gadu vecuma grupā informēja, ka ļoti iespējams, tuvākajā nākotnē viņi no valsts aizbrauks. 2016. gadā šis rādītājs samazinājās līdz 15%.

2014. gadā veiktā aptauja liecināja, ka ikvienā vecuma grupā emigrantu vidū lielāks ir to profesiju pārstāvju skaits, kuru trūkums darba tirgū ir jūtamākais. Tas īpaši attiecas uz IT nozares un medicīnas darbiniekiem 34-45 gadu vecuma grupā.

Hazans secināja, ka emigrācija tieši ietekmē Latvijas darba tirgu - ne tikai kvantitatīvi, bet arī kvalitatīvi, jo emigranti aizbrauc ar kvalifikāciju un zināšanām vai iegūst tās ārzemēs. Profesors uzskata, ka reemigrācijas process varētu daļēji kompensēt zaudējumus.

Iepriekš M.Hazans atgādināja, ka laikā no 2000. līdz 2016. gadam Latviju pametuši simt tūkstoši cilvēku ar augstāko izglītību. 16-65 gadu vecuma grupā valsti pametis katrs ceturtais cilvēks ar augstāko izglītību, 25-34 gadu vecuma grupā – katrs trešais. Hazans uzsvēra, ka 40% emigrantu, saskaņā ar viņu teikto, valsti pametuši ekonomiskās situācijas dēļ, bet citi ir neapmierināti ar procesiem valstī un perspektīvu trūkumu.

Iedzīvotāju dabiskais pieaugums Latvijā ir negatīvs kopš 1991. gada. Depopulācijas tempu ziņā Latvija ierindojusies pasaules valstu pirmajā desmitniekā, kuru demogrāfiskie zaudējumi tuvojas 1% iedzīvotāju gadā.

125
Pēc temata
Eiropas demogrāfija: mainīgās pasaules scenāriji
Demogrāfi pastāstīja par nebijušu iedzīvotāju skaita sarukumu Baltijas valstīs
Demogrāfs: Latvija izmirst, jo ģimenes nevēlas laist pasaulē otro bērnu
Demogrāfs: par Latvijas iedzīvotāju īso mūžu vainojama PSRS
Naudas skaitīšana, foto no arhīva

Vidējā alga Latvijā pirmajā ceturksnī 812 eiro pēc nodokļu nomaksas

7
(atjaunots 14:30 28.05.2020)
Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga par pilnu likmi valstī veidoja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, "uz rokas" – 812 eiro.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga Latvijā sastādīja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb par 6,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta BNN.

Šī gada janvārī vidējā alga bruto pieauga par 7% salīdzinājumā ar šo periodu pērn un sasniedza 1101 eiro mēnesī, februārī – 7,8% (1085 eiro), bet martā – par 5% (1113 eiro).

Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, 2020. gada pirmajā ceturksnī alga bruto samazinājusies par 1,2%.

Vidējā alga pamata darba vietā pēc nodokļu nomaksas 2020. gada pirmajā ceturksnī sastādīja 812 eiro. Gada laikā tā palielinājusies par 6,3%, bet salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni tā sarukusi par 0,8%.

Uz rokas saņemtās algas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu, sastādīja 4,3%.

2020. gada pirmajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas sabiedriskajā sektorā tikai par 4 eiro pārsniedza privātā sektora rādītāju – 1104 eiro pret 1100. Valsts sektorā, kurā iekļautas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētās un finansētās kapitālsabiedrības, vidējā alga pieaugusi līdz 1061 eiro, jeb par 7,8%.

Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, vidējā alga privātajā sektorā ir mazliet pieaugusi (+0,4%), bet sabiedriskajā sektorā sarukusi par 4,5%, ņemot vērā piemaksu un prēmiju samazināšanos.

Koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes rezultātā vidējā alga viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas sektorā 2020. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar datiem par šo periodu pērn, kritusies par 3%, bet šī gada martā, salīdzinājumā ar 2019. gada martu un 2020. gada februāri, - sarukusi par 21%.

Salīdzinājumā ar februāri vidējā alga martā sarukusi arī daiļrades, izklaides un atpūtas jomā (-1,1%), kā arī izglītībā (-0,9%).

Gada laikā visvairāk pieaugusi vidējā alga citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un saimniecības priekšmetu remonts, ķīmiskās tīrītavas, frizētavas, apbedīšanas pakalpojumi utt. Šajās nozarēs vidējā alga pieaugusi par 12,8%. savukārt veselības aprūpes un sociālās aprūpes jomās vidējā alga pieaugusi par 11,5%.

Latvijas reģionu starpā ātrākais algu pieaugums pirmajā ceturksnī (gada izteiksmē) bija vērojams Rīgas rajonā – 10,2%. Citos reģionos, neskaitot Latgali, gada pieaugums fiksēts 5,6-5,9% apmērā. Latgalē, kur vidējā alga ir viszemākā (747 eiro), gada pieaugums sastādījis 4,9%.

7
Tagi:
Latvija, alga
Pēc temata
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Lidsabiedrība airBaltic lūdz savus darbiniekus pasēdēt gadu bez algas
Apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji un skolotāji Latvijā saņem aptuveni vienādu algu
Zviedrijas karogs, foto no arhīva

"Ārkārtējā situācija ir kaitniecība": LOSP vadītājs iesaka paskatīties uz Zviedriju

29
(atjaunots 23:02 27.05.2020)
Latvijas Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomes ģenerāldirektors Guntis Vilnītis uzskata, ka ārkārtējās situācijas režīms Latvijā ieviests pēc lielo kompāniju pasūtījuma, lai izputinātu mazos un vidējos uzņēmējus un padzītu tos no tirgus.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Nebija vajadzības ieviest tik stingrus ierobežojumus Latvijā koronavīrusa dēļ, ir pārliecināts Latvijas Lauksaimniecības organizācijas sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis. To apliecina statistika, viņš atzīmēja sarunā ar Neatkarīgā.

Kā piemēru viņš minēja Zviedriju, kur salīdzinājumā ar aizvadīto gadu mirstība nav pieaugusi, lai arī valsts nav ieviesusi stingrus ierobežojumus pandēmijas dēļ.

(Jāpiebilst, ka martā mirušo skaits Zviedrijā salīdzinājumā ar aizvadīto gadu nebija pārlieks, tomēr aprīlī bija redzams kopējās mirstības vispārējs pieaugums visu iemeslu dēļ). 

"Latvijā izsludinātā ārkārtējā situācija ir kaitniecība. Tā sagrāva mazos uzņēmējus Latvijā. Ieguvēji no šīs situācijas būs lielie, globālie pārtikas ražotāji, kam būs vieglāk pārdzīvot krīzi un kas pārņems mazo un vidējo uzņēmumu nišu.

Es uzskatu, ka viss, kas notiek, tiek darīts pēc pasūtījuma, ar mērķi sagraut mazo un vidējo uzņēmējdarbību.

Cilvēki būs spiesti meklēt darbu, un, ja neatradīs to Latvijā, tad dosies prom," prognozēja G. Vilnītis.

Viņš uzsvēra, ka lauksaimniecībā dzīve nav apstājusies arī ārkārtējās situācijas periodā, jo laukus vajag apsēt sējas laikā, vienalga, ir pandēmija vai nav.

Tomēr lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi izjuta sāpīgas ierobežojumu sekas – pietrūka darba roku, jo darbinieki ārkārtējās situācijas apstākļos atteicās strādāt. Tāpēc uzņēmējiem radās papildu izdevumi un grūtības.

29
Tagi:
Zviedrija, ārkārtējā situācija, koronavīruss
Temats:
Koronavīruss Latvijā un pasaulē
Pēc temata
Imunologs nosauca Covid-19 epidēmijas beigu nosacījumu katrā valstī
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
ES veselības un pārtikas drošības komisāre uzslavējusi Baltijas valstis
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Igaunija atceļ ārkārtējās situācijas režīmu valstī
Zviedru prettanku granātmetējs Carl Gustaf AB

Latvija un Igaunija iepērk jaunus granātmetējus Carl-Gustav M4

11
(atjaunots 15:05 28.05.2020)
Daļu vecā bruņojuma savu valstu armijās Igaunija un Latvija aizvietos ar zviedru granātmetējiem Carl-Gustav M4.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Latvija un Igaunija pasūtījušas granātmetējus Carl-Gustaf M4 Zviedrijas kompānijā Saab. Piegādes tiks veiktas laikā no 2021. līdz 2024. gadam, liecina informācija ražotāja vietnē.

Pasūtījumi veikti saskaņā ar 2019. gada jūnijā parakstīto vienošanos. Tā ļauj Zviedrijai, Latvijai un Igaunijai pasūtīt granātmetējus Carl-Gustaf M4 desmit gadu periodā.

"Jaunās paaudzes prettanku granātmetēji Carl-Gustaf M4 noteikti ir liels solis uz priekšu karavīriem, kuri mācījušies tos izmantot un strādājuši ar iepriekšējām versijām, M2. Īpaši tas attiecas uz pārvietošanos ar granātmetējiem," norādīja Igaunijas Aizsardzības pētījumu centra pārstāvis Ramils Lips.

Viņš atzīmēja, ka Latvijas un Igaunijas kopīgais iepirkums nodrošinās vērā ņemamu līdzekļu ekonomiju un tas ir teicams kooperācijas piemērs.

Savukārt Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks apgalvoja, ka prettanku granātmetēju kopīgais iepirkums ļaus palielināt operatīvo savietojamību un atvieglos mācības ar sabiedrotajiem.

"Jauno "Carl Gustaf" prettanku ieroču pasūtījums ir turpinājums jau pirms vairākiem gadiem iedibinātajai sadarbībai ar Skandināvijas partneriem. Šie ieroči atbilst Nacionālo bruņoto spēku vajadzībām, ir nodrošinājuši sekmīgu uzdevumu izpildi mācībās, kā arī paplašina mūsu ekipējuma savietojamību ar ģeogrāfiski tuvāko sabiedroto valstu arsenālu. Tādēļ lēmums modernizēt jau esošo ieroču klāstu ir likumsakarīgs," norādīja Artis Pabriks.

Jaunajiem ieročiem ir piemērota agrāko modifikāciju munīcija, tāpēc tās piegādes nav nepieciešamas.

11
Tagi:
Latvija, Igaunija, bruņojums
Pēc temata
Latvija un Igaunija iegādāsies granātmetēju munīciju par 22 miljoniem eiro
Latvija slepeni iegādājās prettanku ieroci Zviedrijā