Inčukalna gāzes krātuve.

ES apmaksās Latvijai sūkni gāzes izsūknēšanai no pustukšās Inčukalna krātuves

125
(atjaunots 21:03 26.01.2019)
Jaunais kompresors ļaus izsūknēt gāzi no krātuves ziemas nogalē, kad rezervju apjoms samazināsies, spiediens kritīsies, un gāzes izņemšana būs apgrūtināta.

RĪGA, 27. janvāris — Sputnik. Latvijas gāzes transporta sistēmas operators "Conexus Baltic Grid" saņems 88 miljonus eiro Inčukalna gāzes krātuves attīstības projektam. 50% kopējā finansējuma piešķirs Eiropas Komisija, pārējie līdzekļi, domājams, tiks saņemti investīciju bankās, vēsta avīze Dienas Bizness.

Projekts paredz virszemes infrastruktūras modernizāciju, gāzes urbumu remontus, gāzes pārsūknēšanas aprīkojuma modernizāciju, kā arī jauna kompresora iegādi. Projekta galvenais mērķis – nodrošināt iespēju izņemt gāzi no PGK, neskatoties uz rezerves apjomu un tās radītā spiediena līmeni.

Modernizācijas projekta īstenošanas termiņš – 2025. gads.

Inčukalna modernizācija saistīta arī ar Baltijas valstu plāniem attīstīt kopējo gāzes tirgu un palielināt gāzes pārsūknēšanas apjomus no vienas valsts uz otru.

"Ar ieguldījumiem spēsim nomainīt novecojušas sistēmas, kas ne vienmēr atbilst šā brīža tirgus vajadzībām. Tāpēc esmu gandarīta par Eiropas Komisijas lēmumu, kas nākotnē ļaus būtiski kāpināt Inčukalna krātuves pozīcijas kā modernam un dabasgāzes sistēmas infrastruktūrai kritiski svarīgam operatoram Baltijas un visa Skandināvijas reģionā," – pastāstīja AS Conexus Baltic Grid valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne.

Uzņēmuma pārstāve Dace Baltābola piezīmēja, ka spiediena palielināšanās Baltijas cauruļvadu sistēmā negatīvi ietekmēs Inčukalna krātuves darbu un iespējas izņemt gāzi ziemas nogalē, kad rezervju apjoms ir samazinājies.

Gāzes apgādes tehniskā shēma Latvijā ir tāda, ka ziemas periodā cauruļvadu jaudas nepietiek, lai sūknētu degvielu no austrumiem, un patērētāji saņem gāzi tikai no PGK. Tā pilda arī kompresoru stacijas lomu visā Ziemeļrietumu cauruļu sistēmā līdz pat Lietuvai – ja Inčukalnā gāze izsīks, spiediens sistēmā kritīsies tiktāl, ka gāzes piegāde patērētājiem būs neiespējama.

Pirms Latvijas gāzes tirgus atvēršanas krātuvi ik gadus uzpildīja bijušais monopolists – "Latvijas gāze". Iesūknētais gāzes apjoms bija pietiekams, lai patērētāji ziemā to saņemtu ar nemainīgu spiedienu. Pēc tirgus atvēršanas gāze krātuvē jāiesūknē pašiem tirgotājiem. Tā kā par gāzes glabāšanu jāmaksā, tirgotāju interese par to nav liela.

Atgādināsim, ka šobrīd, lai nodrošinātu pietiekamu gāzes apjomu Inčukalna PGK spiediena uzturēšanai, Conexus organizē izsoles noteikta degvielas apjoma glabāšanas tiesību pārdošanai, šogad tika sarīkotas četras šāda veida izsoles. Taču, ņemot vērā to, ka tā īpašnieks zināmu laiku nevarēs izmantot Inčukalna krātuvē iesūknēto gāzi, operators ir spiests dāvāt tirgotājiem piekļuvi krātuvei par zemāku cenu, jo pretējā gadījumā tirgotājiem nav pietiekama stimula iesūknēt krātuvē savu gāzi. Cenu starpību spiesti kompensēt visi gāzes patērētāji – Conexus to iekļāvis kopējā tarifā. Šīs situācijas dēļ operatoram radās domstarpības ar Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisiju (SPRK) par to, vai ir juridiski pareizi iekļaut iedzīvotāju gāzes tarifā izdevumus, ko operators sedzis gāzes izsoļu organizēšanas rezultātā. Strīdu izskata tiesā.

Tā kā gāzes iesūknēšanas sezonā Inčukalns netika uzpildīts pilnībā, pērn, kad martā Latvijā valdīja sals zem -20 grādiem, veidojās riskanta situācija: divas dienas Inčukalns nevarēja nodrošināt patēriņam nepieciešamo gāzes apjomu nepietiekama spiediena dēļ.

Iesūknēšanas sezonā 2018./19. gadam Inčukalna PGK tika uzpildīta par 60%.

125
Pēc temata
Inčukalns ir pustukšs: Latvijā stāsta, vai gāzes ziemai pietiks
Latvijā sola jaunu gāzes cenu pieaugumu
Latvijas GTS operators lemj, no kā lai ņem naudu par gāzes glabāšanu
Piebalgs: Latvijas patērētāji samaksās par neatkarību no Gazprom
Latvijas VID ēka

Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība

21
(atjaunots 13:33 04.08.2020)
Latvijas iedzīvotāji novērtējuši kopējo nodokļu slogu valstī, kā arī izcēla grupu, kura maksā pārāk maz.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Lai arī valdībā cer ievākt vairāk nodokļu no Latvijas iedzīvotājiem, vairums cilvēku ir pārliecināti, ka jau tā daudz atdod valstij. Šādi ir pētījumu centra SKDS aptaujas rezultāti, kurus Twitter vietnē publicēja tā direktors Arnis Kaktiņš.

"Lūk, kā patlaban iedzīvotāji vērtē pašreizējo nodokļu slogu Latvijā. Kopš 2017. gada jau tā ļoti garie sarkanie stabiņi visās pozīcijās ir pastiepušies vēl garāki.

Šajā kontekstā ir "interesanti" lasīt par varas plāniem iekasēt no sabiedrības vēl lielākas summas NĪN veidā," uzrakstīja Kaktiņš.

​Respondentus palūdza raksturot nodokļus Latvijā, turklāt tika ņemti vērā visi nodokļu veidi, tai skaitā ienākumu nodoklis, PVN un tā tālāk.

Absolūtais vairākums aptaujāto (835) šogad paziņojuši, ka maksā daudz, tostarp 43% uzskata, ka maksā pārāk daudz. 2017. gadā to cilvēku skaits, kuri uzskatīja, ka maksā pārāk daudz nodokļu, bija par 3% mazāk.

Deviņi no desmit respondentiem ir pārliecināti, ka Latvijā ir liels nodokļu slogs, un katrs otrais uzskata, ka tas ir pārāk liels.

Šajā fonā asi kontrastē to cilvēku daļa, kuri uzskata, ka bagātie Latvijā budžetā iemaksā daudz vai pārāk daudz, – tie ir vien 29%. Vairāk nekā trešdaļa (37%) atbildēja, ka cilvēki ar lieliem ienākumiem maksā pārāk maz.

Trīs ceturtdaļas respondentu (75%) uzskata, ka cilvēku ar vidējiem ienākumiem Latvijā maksā daudz nodokļu, tostarp 30% uzskata, ka viņi maksā pārāk daudz.

Visnesamērojamākais nodokļu slogs, pēc aptaujāto domām, Latvijā gulstas uz nabadzīgo pleciem: 89% uzskata, ka cilvēki ar maziem ienākumiem maksā daudz nodokļu, tostarp 58% paziņoja, ka trūcīgie nodokļos atdod pārāk daudz.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, publiskai apspriešanai prezentēts jaunais kadastrālās vērtības aprēķināšanas projekts, kurš daudzos gadījumos paredz tās celšanos, kas automātiski paceļ nekustamā īpašuma nodokli.

Taču Tieslietu ministrija piedāvā ieviest neapliekamo minimumu nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanā.

21
Pēc temata
"Gatavojamies karam?": iedzīvotāji saņēmuši Aizsardzības ministrijas bukletus
Koalīciju rudenī skaita: Latviju gaida valdības krīze
Valdība piešķirs naudu eksportētāju algām
"Tas ir vienkārši neprāts": Švecova kritizē kadastra reformu
Bankas ABLV logo, foto no arhīva

Simtiem dosjē lappušu: pārbauda ABLV noguldītājus un vai viņiem atgriezīs naudu

28
(atjaunots 14:37 03.08.2020)
Gan likvidatoru, gan konsultantu darba temps norāda uz to, ka līdz nākamā gada beigām visas pārbaudes tiks pabeigtas, paziņoja bankas likvidators Andris Kovaļčuks.

RĪGA, 3. augusts – Sputnik. Likvidējamās ABLV Bank ieplānotās kreditoru pārbaudes plānots pabeigt līdz nākamā gada beigām, savukārt norēķinus – līdz 2022. gada beigām, paziņoja bankas likvidators Andris Kovaļčuks, vēsta BNN.

Pēc viņa sacītā, līdz jūnija beigām vairāk nekā 14 tūkstoši bijušo bankas klientu pilnībā atguva savus noguldījumus, šobrīd notiek vēl vairāk nekā 3000 kontu pārbaude.

"Mēs tiešām ļoti strādājam, lai 2021. gada beigās pabeigtu visas pārbaudes un līdz 2022. gada beigām pabeigtu visus norēķinus ar kreditoriem. Protams, ar atrunu, ka tie ir no mūsu darba atkarīgie termiņi. Jautājumi, kuri nonāks tiesās, jau ir ārpus mūsu kontroles. Taču visi kreditori, kuri spēs iziet pārbaudes vai jau pirmajā līdzekļu iesaldēšanas stadijā, ja tāda būs, atbildēt uz jautājumiem, uz kuriem trūkst atbilžu, līdzekļus saņems līdz 2022. gada beigām," sacīja Kovaļčuks.

Viņš uzskata, ka klientu pārbaudēs pats galvenais ir informācijas apjoms par katru no klientiem. "Ja mēs izdrukātu visu informāciju, kas par vienu lielo klientu kādam ir jāizlasa, jāizvērtē un galā jāizdara secinājumi, tad tās ir simtiem lapaspušu," pateica Kovaļčuks.

Viņš piebilda, ka informācijas izpētes procesā rodas jautājumi klientiem ar lūgumu kaut ko precizēt, paskaidrot. Ja atbildes tiek saņemtas ātri un precīzi, tad process notiek ātrāk. "Ja atbildes ir neprecīzas, nāk lēni vai nenāk vispār, tad, protams, viss notiek lēnāk," paskaidroja Kovaļčuks.

2018. gada februārī ASV Finanšu ministrija apsūdzēja ABLV, tobrīd otro lielāko banku Latvijā, kura bija lielākā neatkarīgā privātā banka valstī, naudas atmazgāšanā, saiknē ar sakariem ar Ziemeļkorejas transakcijām un ierēdņu uzpirkšanā. Banka pieņēma lēmumu par pašlikvidāciju, jo to nenolēma neglābt nedz ECB, nedz Latvijas Banka. Fizisko personu noguldījumus līdz 100 tūkstošiem eiro sāka izmaksāt praktiski uzreiz, taču lielākiem – un juridisko personu noguldījumiem – tiek rīkota pārbaude pēc apstiprinātas metodoloģijas.

ABLV Bank turpina cieši sadarboties ar visām iesaistītajām pusēm, tai skaitā ar valsts iestādēm un amatpersonām, lai nodrošinātu caurspīdīgu un atvērtu likvidācijas procesu. Ernst & Young komanda turpina rīkot neatkarīgas kreditoru pārbaudes atbilstoši prasībām, kuras aprakstītas regulatora apstiprinātajā kreditoru pārbaudes metodoloģijā.

Savukārt Valsts policija 2019. gada oktobra sākumā paziņoja, ka Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde izmeklē vairākus kriminālprocesus par ABLV Bank un tās darbinieku iespējamo lomu naudas atmazgāšanā.

28
Tagi:
Latvija, bankas
Temats:
Baņķieru nedienas Latvijā
Pēc temata
PNB, ABLV, Trasta komercbanka un Latvijas Krājbanka: kā Latvija atmaksāja ieguldījumus
Piektā daļa Latvijas uzņēmēju vēlas izvest savu naudu no valsts
Vairāk nekā miljards eiro? Cik "netīrās" naudas bija ABLV
Dievs, sargi Latviju no debiļiem: kā Krievijas pilsone Latvijā noformēja kontu bankā
ASV noliedz FKTK paziņojumus par ABLV kontu pārbaudes metodiku
Dārzeņi. Foto no arhīva

Kur lai liek dārzeņus: Latvijas zemnieki baidās no tālmācībām

0
(atjaunots 18:59 04.08.2020)
Latvijas zemnieki nezin, vai spēs šoruden un šoziem piegādāt produktus skolām, ja tās atkal pāries pie tālmācībām.

RĪGA, 4. augusts – Sputnik. Latvijas skolu pāriešanas varbūtība pie tālmācībām šoruden biedē ne tikai skolēnu vecākus, bet arī zemniekus, vēsta Latgales reģionālā televīzija.

Pagājušajā nedēļā Latvijas valdība apstiprināja Izglītības un zinātnes ministrijas sagatavoto plānu, pēc kura skolās un citās mācību iestādēs sāksies jaunais mācību gads. Tas ietver sevī dažādus rīcības variantus, atkarībā no epidemioloģiskās situācijas attīstības, tostarp – pilnu pāreju pie tālmācībām.

Pēdējais variants var radīt būtiskus zaudējumus Latvijas zemniekiem, kuri piegādā izglītības iestādēm dārzeņus. Tā jau notika šī gada pavasarī – martā gandrīz pilnībā izzuda piegādes sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un izglītības iestādēm, kā dēļ kopējais nozares kritums sasniedza 70-90%.

Rūtai Ķipurei ir sava zemnieku saimniecība – "Lukstiņmājas" Rēzeknes novadā. Šī sezona ir izdevusies laba – gan lietus, gan saule, tādēļ raža solās būt laba. Viņas ģimene strādā uz aptuveni 100 hektāriem, audzē dārzeņus un graudaugus.

"Skaisti sīpoli, laba burkānu raža, visā kopumā labi. Raža būs, galvenais, kur to pārdot," pateica Ķipure.

Viņai ir līgums par dārzeņu piegādi ar skolām Rēzeknē, Līvānos, Varakļānos un Ludzā. Taču šopavasar, ārkārtējās situācijas režīmā, dārzeņi palika noliktavā.

"Ļoti, ļoti daudz. Tonnās nemērījām (…), vienkārši izmetām, utilizējām, jo nevienam nevajadzēja. Pārāk zemas cenas," pastāstīja Ķipure.

Speciālisti iesaka nemest ārā dārzeņus, bet gan ziedot pansionātiem, dzīvnieku patversmēm, sadarboties ar sociālajiem dienestiem. Savukārt zemnieki saka, ka gadījumā, ja skolas būtu atvērušās, produkcija atkal būtu nepieciešama.

"Dzirdēju, ka skolas strādās ierastā režīmā, dotajā brīdī tā. Ir bailīgi, jo piegādes ir jāveic cauru gadu, bet viena lieta ir atvest uz skolu, un cita – saglabāt preci, tas ir grūti," saka Ķipure.

Vēl šī gada aprīlī Zemkopības ministrija izstrādāja atbalsta programmu 45,5 miljonu eiro apmērā. No šīs summas 2,5 miljoni eiro ir paredzēti zemnieku saimniecībām, kuras nodrošina pārtikas produktus skolām un bērnudārziem.

0
Tagi:
Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Lieta ir cenā: fermeri un veikali vienojās virzīt vietējās preces, taču ar to ir par maz
Euronews: kas vāc zemenes Eiropas laukos