Ekonomikas forums Davosā

"Apšņāptā Davosa": ar ko atmiņā iespiedīsies kārtējais ekonomikas forums

106
(atjaunots 12:02 25.01.2019)
Pagaidām būtu grūti prognozēt, vai kārtējais ekonomikas forums Davosā ietekmēs procesus visā pasaulē, taču uz spilgtiem lēmumiem cerības nav lielas.

RĪGA, 25. janvāris — Sputnik. 2019. gada 22.-25. janvārī kūrortpilsētā Davosā Šveicē notiek 49. Pasaules ekonomikas forums. Šogad pasākuma formāts izrādījies mazliet "apšņāpts" – to nav apmeklējuši pasaules vadošo lielvalstu līderi, vēsta Sputnik Igaunija.

Kas neapmeklēja forumu?

Vizīti Šveicē atcēla ASV prezidents Donalds Tramps. Vēlāk Baltais nams paskaidroja, ka lēmums saistīts ar valdības darba paralīzi un politisko krīzi ASV.

"Dzelteno vestu" krīze un nacionālās debates neļāva ierasties Davosā Francijas valsts vadītājam Emanuelam Makronam. Parīzi forumā pārstāv ekonomikas ministrs Bruno Lemērs, vēsta franču radiostacija RFI.

Arī Lielbritānijas premjerei Terēzai Mejai nav izdevies nokļūt Davosā – ar Brexit saistītās problēmas ir svarīgākas nekā diskusija par problēmām ekonomikā. ĶTR priekšsēdētājs Sji Dziņpins uzskatīja vizīti Šveicē par lieku un nosūtīja savu vietnieku.

Forumu neapmeklēja arī Krievijas prezidents Vladimirs Putins – Maskavu pārstāv delegācija, ko vada ekonomiskās attīstības ministrs Maksims Oreškins.

Pasaulē nav jūtama stabilitāte

Šādu viedokli par līderu lēmumu neapmeklēt Davosu intervijā radio Sputnik pauda kompānijas EY vadošais partneris NVS valstīs Aleksandrs Ivļevs.

Eksperts atgādināja, ka Pasaules ekonomikas forums dāvā iespēju tikties ar klientiem un galvenajiem spēles dalībniekiem ekonomikas un politikas jomā, lai izprastu, kādas tendences veidojas tirgū.

Vienlaikus, pēc Ivļeva domām, uz Davosu visi dodas, lai risinātu savus uzdevumus. Neskatoties uz dažādām politiskajām problēmām uzņēmējdarbībā, forumā notiekošās pārrunas ir konstruktīvas un ļoti svarīgas. Pasākumā tiek panāktas nozīmīgas vienošanās.

Komentējot "apšņāpto" pasākuma formātu, eksperts norādīja, ka pasaules ekonomika un pasaule kopumā, ieskaitot politiķus, iziet caur noteiktu posmu – iestājies "sarežģīts laiks".

"Fakts, ka vairāku valstu globālie līderi nav apmeklējuši forumu Davosā, liecina, ka jautājumi, kam nepieciešams detalizēts risinājums, šobrīd nav formulēti, nav izpratnes par tālāko ceļu, pasaulē nav stabilitātes izjūtas," – secināja Ivļevs.

Merkele aicināja saliedēties

Starp Pasaules ekonomiskā foruma dalībniekiem jāpievērš uzmanība Vācijas kanclerei Angelai Merkelei. Savā uzrunā viņa skāra arī izaicinājumus, ar ko saskārusies Eiropa. Pie tam viņa pauda pārliecību par to, ka visas problēmas izdosies sekmīgi atrisināt.

"Esam pārliecināti, ka Eiropas Savienība var saņemt spēkus un drosmi, lai atrisinātu šos uzdevumus. Mums nāksies pārciest arī satricinājumu, ko radīs Lielbritānijas vēlme izstāties no ES. Esmu veltījusi visus spēkus, lai tas notiktu sakārtoti. Mēs vēlamies labas partnerattiecības nākotnē," – Merkeles teikto citēja Euronews.

Vācijas kanclere piezīmēja, ka ES dalībvalstīm jābūt saliedētām ārpolitikas jautājumos, tostarp arī attiecībās ar Krieviju, kā arī ASV un Ķīnu.

Krievijas vēsture – ne tikai Putins

To savā uzrunā foruma sesijā atgādināja Krievijas delegācijas vadītājs Maksims Oreškins.

Austrumu ekonomikas forums Vladivostokā
© Sputnik / Алексей Даничев

"Krievijai ir vēsture. Tā asociējas arī ar Pēteri Lielo un citiem gadsimtiem," – aģentūra RIA Novosti publicēja KF ekonomiskās attīstības ministra atbildi uz diskusijas vadītāja jautājumu par to, vai pašlaik iespējams domāt, kāda būs Krievija pēc Putina prezidentūras, ar kuru valsts asociējas tagad.

"Mums ir jādomā par to, kāda būs Krievija pēc mums visiem, ne tikai pēc Putina... Mums ir jādomā par Krieviju 2050. gadā, par Krieviju 2100. gadā un tā tālāk," – piebilda Oreškins.

Par tādu ilgtermiņa perspektīvu, viņaprāt, jādomā, lai saprastu, kā izskatīsies valsts, un jādomā, kas mums jāpaveic tagad, lai līdz tam laikam valsts kļūtu labāka.

106
Pēc temata
EP deputāte: Eiropa zaudēs, ja Krievija no tās novērsīsies
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

45
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

45
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē
Ustjlugas osta, foto no arhīva

Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai

14
(atjaunots 14:25 18.09.2020)
Baltkrievijas tranzītu iespējams pārorientēt uz Ustjlugu – osta var piedāvāt atbilstošus noteikumus, tomēr viss ir atkarīgs no tā, vai baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievija pārorientēs savas kravu plūsmas no Baltijas uz Krieviju, ja tai tiks piedāvāti līdzīgi noteikumi, valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko norādīja Krievijas valsts vadītājam Vladimiram Putinam tikšanās laikā Sočos. Viņš piezīmēja, ka Putins devis rīkojumu "visu aprēķināt" un organizēt pārrunas.

Spriežot pēc agrākajiem izteikumiem, Baltkrievijas valdībai tranzīta jautājums nav prioritārs, svarīgāka ir politiskā aktivitāte, atzīmēja Integrācijas perspektīvu pētījumu centra direktors, portāla RuBaltic.Ru galvenais redaktors Sergejs Rekeda.

Eksperts atgādināja, ka pirms dažiem gadiem Krievija jau ir piedāvāja Baltkrievijai izdevīgus tranzīta noteikumus.

"Minska atteicās, sakot, ka ar to nepietiek. Toreiz godā bija tranzīta un ogļūdeņražu piegādes daudzveidības un diversifikācijas idejas," Rekeda atgādināja sarunā ar Sputnik Latvija.

Pēc viņa domām, patlaban iespējama pārorientācija drīzāk uz Ustjlugu nekā uz Kaļiņingradu – šī osta var piedāvāt piemērotus noteikumus.

"Tagad Krievija var piedāvāt Baltkrievijai izdevīgus finansiālos noteikumus, atliek politiskais jautājums – cik lielā mērā baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas un atteikties no Baltijas republiku ostām," konstatēja Rekeda.

Baltijas valstis ieviesa individuālās sankcijas pret virkni Baltkrievijas amatpersonu, ieskaitot valsts prezidentu. Lukašenko informēja, ka necīnīsies par to, lai viņu tur ielaistu, viņš risinās problēmu ekonomiski. Pēc viņa vārdiem, Baltkrievijai "būs mazliet neizdevīgi" pārorientēt kravas uz Krievijas ostām, taču ar Krieviju "var vienoties par tarifiem".

Baltkrievijā joprojām nerimst protesti pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvarējis Lukašenko. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai" republikā. Ģenerālprokuratūra to kvalificēja kā valstiskuma apdraudējumu un ierosināja krimināllietu. Vairāki opozīcijas aktīvisti ir aizturēti.

14
Tagi:
tranzīts, Krievija, Baltkrievija
Pēc temata
Kurss uz Krievijas ostām: kā Baltija palikusi bez Baltkrievijas naftas tranzīta
Latvijas Augstākā tiesa apglabājusi cerības par naftas tranzītu uz Baltkrieviju
Ventspils zaudējusi izredzes saņemt Baltkrievijas minerālmēslu tranzītu
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu
Eurovision, foto no arhīva

Eirovīzijas organizatori nosaukuši četrus konkursa norises scenārijus

0
(atjaunots 18:40 19.09.2020)
Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Starptautiskā dziesmu konkursa "Eirovīzija" rīkotāji sagatavojuši četrus iespējamos tā norises variantus Roterdamā 2021. gadā, tiek ziņots konkursa oficiālajā mājaslapā.

Konkursam "Eirovīzija" bija jānotiek no šī gada 12. līdz 16. maijam Roterdamā, taču sarežģītās epidemioloģiskās situācijas visā pasaulē dēļ pasākums tika atcelts. Rīkotāji nolēma pilnvērtīga šova vietā sarīkot mūzikas šovu, kurā nebija sacensību sastāvdaļas un kurš kļuva par sava veida dziesmu godināšanu, kurām bija jāpārstāv savas valstis konkursā. Konkursa fināls ir ieplānots 2021. gada 22. maijā.

Organizatori izstrādājuši četrus iespējamos konkursa norises scenārijus. Pirmais no tiem paredz ierasto formātu ar delegācijām un skatuves māksliniekiem no visām dalībvalstīm. Taču šī scenārija īstenošana ir atkarīga no iespējamās vakcīnas pret koronavīrusu parādīšanās, testēšanas un no epidemioloģiskās situācijas pasaulē kopumā.

Otrais variants paredz šova rīkošanu ar ierobežotām iespējām un sociālās distancēšanās ievērošanu. Šī scenārija īstenošanas gadījumā katras dalībvalsts komandu pārstāvēs ierobežots cilvēku skaits delegācijas un preses sastāvā. "Tā kā šajā scenārijā auditorijai būs mazāk vietas, jāizveido jauna skatītāju sēdvietu shēma. Ja tas notiks, tiks veikta izloze, lai izlemtu, kurš spēs apmeklēt katru šovu. Jebkuram, kas zaudēs izlozē, protams, tiks atgriezta pilna biļetes iegādes summa," teikts paziņojumā.

Eirovīzijas 2019 uzvarētājs Dunkans Lourenss, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Trešais variants - "Eirovīzija" ar braucienu ierobežojumiem. Tā, organizatori paredz variantu, ka dažas valstis nevarēs ierasties Roterdamā, tādēļ to dalībnieki uzstāsies no savām valstīm. Skatuves mākslinieki, kuri spēs piedalīties konkursā klātienē, uzstāsies dzīvajā ēterā.

Ceturtajā variantā organizatori izskata Eirovīzijas rīkošanu izolācijā – dalībnieki uzstāsies no savām valstīm.

Galīgā izvēle starp scenārijiem tiks izdarīta 2021. gada pirmo mēnešu laikā, balstoties uz epidemioloģisko situāciju pasaulē.

0
Tagi:
Eurovision
Pēc temata
Par ko pārvērtusies Eirovīzijai paredzētā Ahoy Arena Roterdamā
Eirovīzija ir atcelta, tas bija smags lēmums