Lux Express firmas autobuss Tallinas autostacijā

Lux Express: Latvijā iekšējie pasažieru pārvadājumi nes vienīgi zaudējumus

48
(atjaunots 14:33 12.01.2019)
Pārliekā regulēšana starppilsētu pārvadājumos padara tos par zaudējumus nesošiem, pārliecināts Lux Express Latvija valdes loceklis Krišjānis Reķis.

RĪGA, 12. janvāris – Sputnik. Latvijas transporta sistēma ir dārga un neefektīva, pasažieri sedz tikai 54% pārvadājumu izdevumu, 2018. gada 9 mēnešos vien zaudējumi transporta sistēmā sastādīja 15 miljonus eiro. Ja šajā sektorā netiks ieviests tirgus princips, valstij nāksies arī turpmāk kompensēt zaudējumus, paziņoja Lux Express Latvija valdes loceklis Krišjānis Reķis.

Šobrīd pasažieru pārvadājumu sistēma Latvijā ir izveidota pēc principa, kad finansējums tiek sadalīts tāda veidā, ka līdz ar ienākumiem no rentablajiem maršrutiem tiks segti zaudējumi mazāk ienesīgos maršrutos. Taču augstas peļņas maršrutu patiesībā nav, uzsvēra Reķis savā rakstā izdevumam Dienas Bizness.

Viņš paskaidroja, ka pērn izdevumi uz vienu kilometru starppilsētu maršrutos sastādīja 1,04 eiro, savukārt ienākumi no biļešu pārdošanas, rēķinot uz kilometru, – tikai 0,56 eiro. Līdz ar to, pasažieri apmaksāja vien 54% no transporta kompāniju pārvadājumu izdevumiem, pārējie tika segti no valsts budžeta.

"Kopumā deviņu mēnešu laikā faktiskie zaudējumi transporta sistēmā sastādīja 15 miljonus eiro. Tādējādi praktiski visi pārvadātāji starppilsētu maršrutos strādā ar zaudējumiem, kurus kompensē valsts," - pateica Reķis.

Pēc viņa domām, viens no pasažieru pārvadājumu zaudējumu iemesliem Latvijā ir pārliekā regulēšana. Pārvadātāji nevar izvēlēties reisu izbraukšanas laikus un pieturvietas, autobusu ērtību, cenu, atlaižu, pārdošanas kanālu, servisa līmeni un apmēru. Ja valsts "atlaidīs" starppilsētu pārvadājumus, un kompānijas varēs strādāt pēc uzņēmējdarbības principiem, kā tas ir starptautiskajos pārvadājumos, tad varētu sākt runāt par budžeta līdzekļu ietaupīšanu, uzskata Reķis. Kā piemēru viņš minēja Igauniju, kur lieli un pieprasīti maršruti ir atvērti brīvam tirgum.

48
Pēc temata
Divi reisi, trīs pasažieri: autobusi pēc izsaukuma Latvijā nav iedzīvojušies
Autobusu vadītāji Latvijā un Igaunijā vēlas algas pielikumu
Aizkavējies pasažieris "nomīnējis" Lux Express autobusu Sanktpēterburgā
 Latvijas dzelzceļš, foto no arhīva

Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus

18
(atjaunots 11:05 05.06.2020)
Latvijas dzelzceļš jau atlaidis 1000 darbinieku, līdz gada beigām plānots atlaist vēl vismaz 500 cilvēkus – kravu apgrozījuma lejupslīdes apstākļos viņu darbs izrādījies nevajadzīgs.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) šogad darbinieku skaitu jau samazinājis par aptuveni 1000 cilvēkiem, pastāstīja uzņēmuma pārstāve Ella Pētermane, vēsta Diena.

Darbinieku skaita optimizācija skārusi visus reģionus, kuros atrodas LDz struktūras, lielākajā mērā - Rīgas, Pierīgas un Latgales reģionu.

Darba attiecības tiek pārtrauktas ar administrācijas un tehniskajiem darbiniekiem, kuru funkcijas pārklājas, vai arī kuri vairs nav vajadzīgi kravu apjoma lejupslīdes dēļ.

Darbinieku skaita samazināšana notiek atbilstoši gada sākumā pieņemtajam valdes lēmumam, kas paredz 2020. gadā darba attiecības pārtraukt ar aptuveni 1500 darbiniekiem. Izmaiņas šajā plānā pagaidām nav paredzētas.

Iepriekš vēstīts, ka LDz apgrozījums pērn krities par 7,5% salīdzinājumā ar 2018. gadu un sasniedzis 337,645 milj. eiro. Koncerna zaudējumi sasniedza 9,328 milj. eiro, salīdzinājumā ar peļņu 14,408 milj. eiro apmēra gadu iepriekš. Pērn pa dzelzceļu pārvadāti 41,49 milj. tonnu kravu, par 7,77 milj. tonnu, jeb 15,8% mazāk nekā 2018. gadā. 79,4% šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 milj. tonnu), par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Lielāko daļu kravu plūsmas pa Latvijas dzelzceļu veido partneri no Krievijas – 70,4% pārvadājumu.

"Latvijas dzelzceļa" ienākumi šogad sarukuši tik lielā mērā, ka nesedz izdevumus. Tāpēc izņēmums finansiālā līdzsvara nodrošināšanas labad pieprasa piešķirt no valsts budžeta 25 milj. eiro. vēl 15,8 milj. eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu izdevumu kompensācijai, informēja LDz.

"Latvijas dzelzceļš" pārskatījis arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki – ceturtā daļa uzņēmuma personāla.

Koncernu veido seši meitasuzņēmumi: uzņēmums "LatRailNet" nosaka infrastruktūras ekspluatācijas maksu un sadala dzelzceļa jaudas; "LDZ Cargo" nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos kravu pārvadājumus, "LDZ infrastruktūra" nodarbojas ar infrastruktūras būvdarbiem un apkopi; "LDZ ritošā sastāva serviss" nodarbojas ar ritošā sastāva remontu un uzturēšanu, "LDZ apsardze" atbild par drošību, bet "LDZ loģistika" – par loģistiku.

18
Tagi:
tranzīts, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Valsts uzņēmumu valdes locekļu algas sasniegušas griestus
Kravu tranzīts caur Latviju krities vairāk nekā divkārt – un tās vēl nav krīzes beigas
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu
Gāzes plīts, foto no arhīva

Kāpēc Latvijā būtiski kritušās gāzes un elektrības cenas

26
(atjaunots 22:12 04.06.2020)
Dabasgāzes un elektroenerģijas cenas sasniegušas rekordzemu līmeni. SPRK vadītājs Roberts Irklis paskaidroja, kādu iemeslu dēļ tā noticis.

RĪGA, 5. jūnijs — Sputnik. Pašlaik dažādu apstākļu dēļ Latvijā vērojamas rekordzemas dabasgāzes un elektroenerģijas cenas, intervijā TV3 pastāstīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas priekšsēdētājs (SPRK) Rolands Irklis.

Viņš atzīmēja, ka koronavīrusa radītā krīze zināmā mērā ietekmējusi patēriņa apjomu, taču noteicošā loma patēriņa un cenu samazinājumam bijusi citiem faktoriem.

"Daļēji Covid-19 krīze ir ietekmējusi arī patēriņa apjomus, to mēs redzam attiecībā uz dabasgāzes patēriņu, gan attiecībā uz elektroenerģijas patēriņu.

Jāatzīst, šā gada pirmajā pusē patēriņu un cenas visvairāk ietekmējuši klimatiskie laikapstākļi. Mums bija silta ziema, kas nozīmē zemu dabasgāzes patēriņu," norādīja Irklis.

Viņš atzīmēja arī zemo elektroenerģijas patēriņu Skandināvijā, ar ko Baltijas valstis ir cieši saistītas.

"Dabasgāzes cenas ietekmē arī citi apstākļi, kā globālas norises, jo gāzes tirgus šobrīd faktiski ir globāls. Ietekmē arī Eiropas cenas, kas šobrīd ir rekordzemā līmenī," konstatēja SPRK priekšsēdētājs.

Savukārt jautājumā par elektroenerģijas cenām viņš skaidroja, ka zemās cenas attiecas uz lietotājiem, kuru līgumi piesaistīti vairumtirdzniecības biržas cenām.

Iepriekš vēstīts, ka pretēji opozīcijas ieteikumiem, valdība nav ieviesusi atvieglojumus komunālo pakalpojumu apmaksu, lai arī koronavīrusa krīzes rezultātā aizvien lielāks skaits cilvēku saskaras ar grūtībām un nevar segt tekošos izdevumus.

26
Tagi:
gāze, cenas, elektroenerģija, Latvija, koronavīruss
Pēc temata
Elektroenerģijas tirdzniecības jaunie noteikumi: kas tagad nemaksās OIK
Melu ziņa no premjera: OIK atcelšana nogremdēs "Latvenergo"
Igaunija sakarā ar krīzi samazinājusi iedzīvotājiem gāzes un elektroenerģijas cenas
Jaunā māte ar bērnu un autiņbiksēm, foto no arhīva

Alimentus bērniem maksā valsts: kāpēc sievietes Latvijā nevēlas laist pasaulē bērnus

0
(atjaunots 14:26 06.06.2020)
Gandrīz puse laulību valstī izirst, pēc šķiršanās sieviete paliek viena ar bērniem. Tādos apstākļos ir grūti diskutēt par dzimstības palielināšanu.

RĪGA, 6. jūnijs — Sputnik. Radio Baltkom klausītāja paskaidroja ekspertiem, kāpēc dzimstība Latvijā krītas.

Programmā "Vakara interaktīvs. Izolācijas hronikas" tika apspriesta demogrāfijas tēma. Šonedēļ, Starptautiskajā bērnu aizsardzības dienā sociologs Jānis Hermanis publicēja datus, kas liecina: 1991. gadā Latvijā bija aptuveni 718 tūkstoši bērnu vecumā līdz 18 gadiem, bet 30 gadus vēlāk – tikai aptuveni 377 tūkstoši, turklāt pēdējos 10 gadus šī rādītāja līmenis gandrīz nemainās.

Sieviete, kas piezvanīja studijai, pastāstīja savas domas: lieta tāda, ka sievietes nav pārliecinātas par savu partneri. Pēc viņas vārdiem, šķiršanās gadījumu skaits valstī ir pārāk liels, un atbildība par bērniem pēc attiecību iziršanas gandrīz pilnībā gulstas uz sieviešu pleciem.

"Man šķiet, visi aizmirst vienu iemeslu, kas ietekmē dzimstību ģimenēs. Cik pie mums šķiras? Apmēram 40%! Kāpēc sievietei dzemdēt bērnus, ja viņa nav pārliecināta par savu laulību. Kad cilvēki šķiras, viss paliek uz mammas pleciem, lielākoties viņa sedz visus materiālos izdevumus. Cik bērnus viņa var laist pasaulē? Nu, vienu vai divus. Kad ir divi vecāki, pat, ja viņi nevar palīdzēt materiāli, viņi morāli rūpēsies par bērnu. Es runāju no savas pieredzes. Abiem maniem bērniem alimentus maksāja valsts, nevis tētis," pastāstīja sieviete.

Georga lentīte
© Sputnik / Владимир Трефилов

Centrālās statistikas pārvaldes dati pat 2017. gadu liecina, ka nabadzības risks visvairāk apdraud vecākus, kuri audzina bērnus vieni. Ja ģimenē ir divi vecāki, risks būtiski mazinās.

Eurostat vēsta, ka pēdējo desmit gadu laikā Latvijā par 16,4% samazinājies ģimeņu skaits ar bērniem. Mājsaimniecības ar bērniem, kurās ir divi laulāti pieaugušie, tikai mazliet pārsniedz pusi (52,6%) no ģimeņu kopskaita – tas ir zemākais rādītājs ES. Pie tam 55% ģimeņu ar bērniem Latvijā ir tikai viens bērns.

0
Tagi:
sociālā aprūpe, Latvija, bērni
Pēc temata
Latviešu skaits sarūk: dzimstība valstī samazinās jau ceturto gadu no vietas
Demogrāfs: bez ģimenes lietu ministrijas neizdosies paaugstināt dzimstību
Latvijas simtgades antirekords – dzimstības sarukšana
Pasaules brīvie latvieši pieprasa paaugstināt dzimstību