Slānekļa gāzes ieguve

Slānekļa revolūciju ASV nāksies piebremzēt, uzskata eksperti

62
(atjaunots 15:26 11.01.2019)
Slānekļa buma turpināšanos ASV var apturēt tikai WTI markas naftas cenas krišanās līdz 25 dolāriem par barelu, taču diezin vai lielākie ražotāji pasaulē ļaus "melnā zelta" cenai kristies tiktāl.

RĪGA, 11. janvāris – Sputnik. Nestabilā situācija naftas tirgū novedīs pie tā, ka 2019. gadā amerikāņu energoresursu ieguves industrijai, kuras pamatus veido slānekļa produkti, nāksies uz kādu laiku savilkt jostas: virkne projektu izjutīs finansējuma trūkumu un atteiksies no paplašināšanās, dažus iekonservēs, citus – slēgs, pastāstīja aģentūras RIA Novosti aptaujātie amerikāņi analītiķi, portālā stāsta Jekaterina Soboļa.

Pēc viņu domām, aprīlī nozare izjutīs OPEC+ darījuma pozitīvo efektu, stāvoklis stabilizēsies un sāksies jauns slānekļa revolūcijas pavērsiens.

Slānekļa buma turpināšanos ASV var apturēt tikai WTI markas naftas cenas krišanās līdz 25 dolāriem par barelu, taču diezin vai lielākie ražotāji pasaulē ļaus "melnā zelta" cenai kristies tiktāl, pārliecināti eksperti.

Atradņu izpēte

Decembra sākumā toreizējais ASV iekšlietu ministrs Raiens Zinke, kura kompetencē bija arī valsts dabas resursi, sapulcēja savus padotos, lai paziņotu priecīgu ziņu. "Šogad Ziemassvētki sākušies agrāk," – viņš priecīgi sāka savu uzrunu un pastāstīja, ka naftas rezervju novērtējums lielākajā atradnē ASV - Wolfcamp Shale (Teksasas štats) palielināts 2,5 reizes – līdz 46 miljardiem barelu.

Šķita, ka tagad amerikāņu ražotājiem radusies perspektīva ne tikai kļūt par absolūtu līderi energoresursu ieguves un eksporta jomā, bet ari uz ilgu laiku nostiprināt savas pozīcijas, apsteidzot galvenos konkurentus – Krieviju un Saūda Arābiju.

Jau septembrī ASV ieguva aptuveni 11,5 miljonus barelu dienā (Krievija – 11,4 milj., Saūda Arābija – 10,5 milj. barelu), vēstīja ASV Enerģētikas ministrijas Enerģētikas informācijas aģentūra.

Gaidāma korekcija

Naftas ieguve ASV palielinās vēl joprojām, taču pieaugums vairs nav tik vētrains. ASV naftas un gāzes servisa kompānijas Baker Hughes dati liecina, ka nedēļā, kas noslēdzās 28. decembrī, naftas urbumu iekārtu skaits valstī pieaudzis tikai par divām iekārtām – līdz 885 vienībām. Rādītājs ir mazāks nekā gada vidējie dati (aptuveni 2,7 urbuma iekārtas dienā).

Naftas cenu krišanās rezultātā energoresursu ieguves tirgū ASV sākusies korekcija. No septembra vidus līdz decembrim, kad naftas cenas svārstījās 50 dolāru "koridorā", naftas cenas kritušās par 20%. Katoļu Ziemassvētku periodā situācija mazliet stabilizējās -  WTI markas naftas februāra fjūčersi pieauguši par 1,79% - līdz 45,39 dolāriem par barelu. Taču dati liecina, ka pagaidām vērojamas krišanās tendences.

"Mēs vērīgi sekojam naftas tirgum. Fjūčersu demonstrētā tendence – 40-42 dolāri par barelu, un, iespējams, tā nav robeža. Janvārī un februārī nav izslēgta cenu krišanās vēl par 5-10%. ASV naftas kompāniju valuācija (akciju ienesīguma potenciāls salīdzinājumā ar tirgus cenām – red.) jau kritusies par 10-15%, un tas noticis burtiski pēdējā mēneša laikā," – atzīmēja Principal Investors portfeļu pārvaldnieks Kails Šostaks.

Viņš norādīja, ka nozarē vērojama krīze. Šostaks gaida tirgus korekciju, taču galveno triecienu saņems jaunās kompānijas.

Eksperts piebilda, ka papildu spiediena faktors amerikāņu naftas sektorā ir Federālās Rezervju sistēmas likmju pieaugums līdz 2,25-2,5%. Tas nozīmē, ka būtiski pieaugs kreditēšanas izmaksas nesen aizsāktajiem projektiem, kam nepieciešamas ievērojamas investīcijas. Bank of America analītiķi — Merrill Lynch savā pārskatā investoriem arī norādīja, ka izejvielu sektoru ietekmē dolāra nostiprināšanās.

"Pirms gada un agrāk aizsāktajiem projektiem draud nopietns risks piebremzēties, iekonservēties vai bankrotēt," – norādīja Šostaks un precizēja, ka arī pats izjutis investoru bažas sadarbībā ar naftas kompānijām.

Konkurentiem – naftas gigantiem no Krievijas un Saūda Arābijas – naftas cenu krišanās fonā būs priekšrocības – potenciālie valsts atbalsta pasākumi, ir pārliecināts eksperts. "Šo valstu valdības to uzskata par stratēģisko nozari. ASV valsts atbalstu nesniegs," – viņš ir pārliecināts.

Eksperts pauda pārliecību, ka industrija spēs izdzīvot, lai arī cietīs zaudējumus pat tad, ja naftas cenas svārstīsies 30-40 dolāru "koridorā". "Nauda kļūs dārgāka. Taču nevar teikt, ka industrija liksies uz sāniem," – paskaidroja RIA Novosti sarunbiedrs.

Degvielas uzpildīšana.
© Sputnik / Евгений Одиноков

Konsultāciju kompānijas EWSA partneris Maikls Mūrs piebilda, ka nopietnu triecienu naftas nozarei ASV var nodarīt tikai naftas cenas 25 dolāru apmērā par barelu un zemāk – tad gaidāma vispārēja projektu slēgšana un iekārtu konservācija.

"Taču tā ir pārāk augsta cena par ASV sakāvi karā par tirgus nišām, tāpēc visticamākais, OPEC+ darījums par ieguves korekciju saglabāsies. Tas savukārt nāks par labu ASV, kas ne ar vienu nevienosies," – viņš teica.

Decembrī OPEC un virkne valstu, kas nav iekļāvušās organizācija, ieskaitot Krieviju (OPEC+), panāca vienošanos par naftas ieguves ierobežošanu sešiem mēnešiem – visām valstīm kopā par 1,2 miljoniem barelu diennaktī no 2019. gada janvāra.

Gaisma aprīļa beigās

Vašingtonas analītiskās aģentūras Smith"s Research & Gradings ģenerāldirektors Terenss Smits piekrita, ka problēmas, ar ko saskāries ASV naftas sektors, ir īslaicīgas un pārvārāmas. Pēc viņa domām, lielākie Volstrītas investori ir noskaņoti pozitīvi jautājumā par ASV naftas un gāzes rūpniecības nākotni. Analītiķis norādīja, ka situācija ir īslaicīga, un no aprīļa vidus vai nogales Teksasu varētu gaidīt jauns naftas bums.

Šo prognozi Šostaks pamatoja ar to, ka tirgus šajā periodā sajutīs OPEC+ darījuma efektu.

Merrill Lynch norādīja, ka prognozes liecina par stabila lielākās daļas izejvielu pieprasījuma saglabāšanos pasaulē, ņemot vērā globālās izaugsmes nostiprināšanos. Tāpat gaidāma, salīdzinot ar agrākajām prognozēm, spēcīgāka ekonomiskā izaugsme jaunattīstības tirgos, Ķīnā un Brazīlijā.

Bankas analītiķi pieļāva, ka iespējamas arī pozitīvas prognozes korekcijas, ja īstenosies paralēlie riski, piemēram, ekonomiskais šoks ASV un Ķīnas tirdzniecības kara dēļ, izaugsmes palēnināšanās Eiropā vai Brexit stingrais scenārijs. Tad energonesēju pieprasījums samazināsies, tātad gaidāms papildu spiediens uz naftas fjūčersu cenu pasaules tirgū.

62
Pēc temata
ASV pilnībā apturējušas naftas piegādes Ķīnai
ASV plāno atcelt sankcijas pret Krievijas uzņēmumiem "En+", "Rusal" un "Evrosibenergo"
ASV var bloķēt Krievijas energonesēju eksportu
Krievija palīdzēs Irānai apiet ASV sankcijas, vēsta mediji
Donalds Tramps

Tramps apsolījis bloķēt ASV aizsardzības budžeta projektu

16
(atjaunots 11:26 04.12.2020)
Likumprojekts cita starpā paredz paplašinātas sankcijas pret Krievijas gāzesvadu "Ziemeļu straume 2".

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka bloķēs saskaņoto aizsardzības budžeta projektu, jo kongresmeņi nav iekļāvuši tajā strīdīga panta grozījumus, vēsta RIA Novosti.

"Ļoti skumji mūsu tautai. Šķiet, senators Džims Inhofs neiekļaus aizsardzības budžetā grozījumu par 230. panta dzēšanu. (..) Pēdējā iespēja ir palaista garām. Es uzlikšu veto!" Tramps pastāstīja savā lapā Twitter.

Iepriekš Baltā nama preses sekretāre Keilija Makinani informēja, ka Tramps bloķēs budžetu, ja no likuma par ētikas normu ievērošanu publikācijās netiks dzēsts 230. pants. Tas atbrīvo interneta platformas no atbildības par lietotāju komentāru saturu, kā arī dāvā servisiem iespējas veikt moderāciju.

Tramps uzsvēra, ka pants apdraud nacionālo drošību un vēlēšanas.

Likumprojekts cita starpā paredz paplašinātas sankcijas pret Krievijas gāzesvadu "Ziemeļu straume 2"  (Nord Stream 2). Piemēram, ierobežojumus plānots attiecināt uz kompānijām, kas veicina gāzesvada būvdarbiem nepieciešamo cauruļvadu izbūves kuģu pārdošanu, nomu vai piešķiršanu. Saskaņā ar iniciatīvu, ASV prezidents var atcelt sankcijas pret kādu no to subjektiem, ņemot vērā nacionālās intereses.

Savienotās Valstis, kas cenšas pārdot Eiropai savu sašķidrināto dabasgāzi, aktīvi iebilst pret Krievijas projektu. Oktobrī Vašingtona paplašināja sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2" un vērsa tās pret uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus cauruļvada izbūvē iesaistītajiem kuģiem. Šie ierobežojumi veido daļu no paketes PEESA "Par Eiropas enerģētiskās drošības aizsardzību". Sertificējošā kompānija "Det Norske Veritas — Germanischer Lloyd" (DNV GL) jau ziņoja, ka ierobežo plānoto pakalpojumu sniegšanu.

Novembrī Vācijas valdība negatīvi novērtēja eksteritoriālās sankcijas pret Krievijas gāzesvada projektu. Berlīne uzsvēra, ka koordinēs tālākos soļus ar partneriem Eiropā, Eiropas Komisiju un gāzesvada būvdarbos iesaistītajām kompānijām.

16
Tagi:
Ziemeļu straume 2, budžets, aizsardzība, Donalds Tramps, ASV
Pēc temata
Bild: Baidens apglabās gāzesvadu "Ziemeļu straume 2"
Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti
"Ziemeļu straumes 2" sertificētājs atteicies sniegt daļu pakalpojumu sankciju dēļ
Izšķirošā cīņa par "Ziemeļu straumi 2". Ar ko Baidens draud projektam
Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs ar budžeta projektu 2021. gadam

Ekonomikas brīnuma gaidās: Saeima apstiprināja 2021. gada budžetu

22
(atjaunots 17:40 03.12.2020)
Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 2021. gada budžetu – spriežot pēc skaitļiem un paziņojumiem, tas būs krīzes gads; pie tam, trešā daļa parlamenta atteicās atbalstīt valsts galveno finanšu likumu.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas budžeta ienākumi ir apstiprināti 9,58 miljardu eiro apmērā, izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Budžeta ienākumu samazinājums, salīdzinājumā ar 2020. gadu, sastāda 328 miljonus eiro, savukārt izdevumi palielinājušies par 744 miljoniem eiro. Budžeta deficīts paredzēts 3,9% apmērā no IKP.

Būtībā, budžetu var iedalīt divās pamatdaļās. Pirmkārt, pozitīvā, sociālā. Šeit budžets iznācis salīdzinoši neslikts (to atzīst pat Saeimas opozīcija). Papildu 183 miljoni eiro piešķirti medicīnas iestāžu darbinieku atalgojuma palielināšanai. Pieaugs arī skolotāju algas. Nākamgad šim mērķim papildus atvēlēti 33,3 miljoni eiro, savukārt 2022. gadā un sekojošajos gados – 49,1 miljons eiro. Papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā piešķirts garantēto minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai valstī, 70,7 miljonus eiro novirzīs minimālo pensiju un sociālās apdrošināšanas pabalstu paaugstināšanai.

Budžeta mīnusi, protams, skar tā ienākumu daļas veidošanu.. Pirmkārt, iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadalījuma izmaiņas, kurš tradicionāli veidoja pašvaldību ienākumu galveno daļu. Valdība novirzījusi valsts budžetā 5% šī nodokļa ienākumu, tādējādi, saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem, pašvaldības 2021. gadā pazaudēs aptuveni 90 miljonus eiro. Pieaugušo prasību fonā attiecībā uz sociālo atbalstu iedzīvotājiem un vispārējā ekonomikas krīzes stāvokļa fonā – pašvaldībām faktiski atņemta ievērojama daļa līdzekļu, kuri bija nepieciešami šo uzdevumu risināšanai. Savukārt pašvaldību budžetu izdevumu daļas sociālo izmaksu ziņā, tieši pretēji, ir pieaugušas. Jā, pašvaldībām palielināja attīstības aizdevumu saņemšanas kvotas (tā izlēma valdība), taču kredītus kaut kad nāksies atmaksāt.

Debašu laikā opozīcijas deputāti sniedza skaitļus: iedzīvotāju dzīves līmenis Rīgā sastāda 110% no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā, savukārt Latgalē tie ir tikai 40%. Pašvaldību diskriminācijas turpinājums vedīs pie tālākas cilvēku aizplūšanas no reģioniem uz galvaspilsētu, savukārt pie pirmās iespējas – no galvaspilsētas uz ārzemēm.

ES karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Vēl viens globāls mīnuss – nodokļu reforma, kuru iecerējusi valdība, atkal jau, krīzes gadā. Mikrouzņēmumu darbība faktiski tiek ierobežota līdz minimāli iespējamajam līmenim, pašnodarbinātās personas, lai arī ir nodrošinātas ar sociālo apdrošināšanu, taču ir apliktas ar nodokļu iemaksām sociālajā budžetā. Pluss – minimālās algas palielināšana no 1. janvāra no 430 līdz 500 eiro. Lielām kompānijām un valsts ierēdņiem tas, neapšaubāmi, ir pluss (ņemot vērā, ka par 1% samazinās sociālā nodokļa likme), taču mazajam biznesam, sevišķi reģionos, tas nozīmēs nodokļu palielinājumu, turklāt ne vienmēr iespējamu samaksāt. Maksimālais neapliekamais minimums, starp citu, palielināts no 250 līdz 300 eiro mēnesī.

No 1. janvāra izmaiņas ir gaidāmas arī citos nodokļos. Palielināsies akcīze tabakas izstrādājumiem. Paaugstināta transporta nodokļa likme uzņēmumiem, spriežot pēc visa, transporta nodoklis pieaugs arī privātpersonām. Toties tikt saglabāta pievienotās vērtības nodokļa likme Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām.

Nedaudz optimisma – jau nākamgada, kā paredzēts budžetā, Latvijas ekonomika atkal sāks augt. IKP ir jāpalielinās par 5,1% 2021. gadā, savukārt sekojošajos divos gados pieaugums tiek prognozēts 3% apmērā gadā.

Uzstājoties parlamentā ar runu, kura bija veltīta budžeta pieņemšanai, premjerministrs Krišjānis Kariņš salīdzināja "koronakrīzi" ar tādiem vēsturiskiem notikumiem, kā Latvijas neatkarības iegūšana vai iestāšanās NATO. Pēc premjera domām, gūstot pieredzi pirmā, pavasara Covid-19 viļņa laikā, valdība šobrīd ir izstrādājusi efektīvu ekonomikas (un iedzīvotāju) atbalsta sistēmu. Galvenais kritērijs uzņēmumiem – apgrozījuma kritums 20% apmērā novembrī, salīdzinājumā ar trim iepriekšējiem mēnešiem, un, atšķirībā no "pavasara viļņa", nav svarīgi, kādā nodokļu režīmā strādā uzņēmējs. Saskaņā ar premjera vērtējumu, pirmajā dīkstāves, algu līdzfinansējuma un apgrozījuma uzturēšanas pabalstu pieteikšanas dienā tos iesniedza gandrīz 700 uzņēmumu.

Galvanais jautājums: kad beigsies ierobežojošie pasākumi, kuri bremzē ekonomiku? Saskaņā ar premjerministra izteiktajām prognozēm, tas ir atkarīgs no tā, cik ātri izdosies saņemt vakcīnu pret Covid-19: "Latvija ir rezervējusi vakcīnas no vairākiem ražotājiem. Ir rezervēts tik plašs loks, jo nezinām, kuras vakcīnas saņems atļaujas. Bet tās, kuras saņems, esam rezervējuši. Mūsu mērķis būtu vakcinēt visus Latvijas iedzīvotājus par velti… Taču nāksies paskatīties uz nākotni. Mums būs grūti turpmākie 6-9 mēneši, ir šādi aprēķini. Kamēr vakcīnas izstrādās, kamēr tās apstiprinās, kamēr tās tiks izplatītas visā Eiropā, kamēr spēs vakcinēt visus iedzīvotājus, paies aptuveni šāds laiks – no 6 līdz 9 mēnešiem. Tas nozīmē, ka mums jāgatavojas drošības pasākumus ievērot vismaz līdz vasaras vidum."

Premjers uzsvēra reformu turpināšanas svarīgumu – gan nodokļu, gan administratīvi teritoriālās, gan izglītības reformas, tostarp no Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanas viedokļa reģionā. Tiesu reforma, sadarbība ar NATO, infrastruktūras projektu nozīme (tai skaitā Rail Baltica – lielākais, pēc premjera teiktā, projekts finansējuma apjoma ziņā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas brīža) – visi šie jautājumi paliek valdības prioritātes.

Nevar neatzīmēt pašu deputātu reakciju uz premjerministra runu. Vērtējumu spektrs bijis plašs – no pateicības paušanas valdībai par teicami padarītu darbu līdz asai kritikai.

To vidū, kas pateica premjerministram paldies, lai cik dīvaini tas nebūtu, bija opozīcijā esošās Zaļās un zemnieku savienības deputāts Māris Kučinskis, Kariņa priekšgājējs premjerministra amata. "Tikai bijušie premjeri saprot to darbu apjomu un atbildības līmeni, kurš pastāv, un valdības vadītāju… Un tikai pašreizējā premjerministra spējas sabalansēt dažādus politiskos spēkus koalīcijā ļāva valdībai joprojām pastāvēt," atzīmēja Kučinskis.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja premjeram uz to, ka budžeta apspriešanas gaitā valdības koalīcija trīs reizes samazināja debašu laiku, un viņam jau sāka rasties bažas, ka nākamgad deputātiem vispār mikrofonu: "Es jūsu vietā noteikti nepieļautu šādu praksi."

IQOS produkcija, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Vēl viens Dombrovska komentārs skāra valdības pieņemtos "uzlabotos" dīkstāves pabalstus. Jo valdības apstiprinātā "rudens" pabalstu programma – tas ir tas pats, ko parlamenta opozīcija piedāvāja jau pavasarī, kritizējot neefektīvo sistēmu, kuru toreiz piedāvāja valdība. "Tas ļauj domāt, ka valdība pēc pusgada atbalstīs arī tos grozījumus, kurus opozīcija šobrīd piedāvāja 2021. gada budžetam," ironiski secināja politiķis.

Deputāts no "Saskaņas" Igors Pimenovs atzīmēja, ka, lai gan premjers Kariņš savā runā arī sola ekonomikas brīnumu Latvijā, tomēr skaitļi liecina par pretējo. Saskaņā ar deputāta aprēķiniem, lai Latvija panāktu vidējo dzīves līmeni Eiropā, ekonomiskajai izaugsmei ir jābūt 7% gadā. Lai to panāktu, ir nepieciešamas ikgadējas investīcijas 2,7 miljardu eiro apmērā. Taču šobrīd, pēc Pimenova sacītā, vērojama tikai un vienīgi privāto investīciju aizplūšana no valsts ekonomikas.

Deputāte Dana Reizniece-Ozola ieteica premjerministram aizdomāties par to, ka pieņemto nodokļu izmaiņu dēļ desmitiem tūkstošu cilvēku Latvijā nākamgad paliks bez darba, un valdība būs spiesta meklēt izejas iespējas no sarežģītās sociālās situācijas valstī.

Deputāts Aldis Gobzems pieņēma, ka premjers vienkārši nesaprot, kas patiesībā notiek valstī. Politiķis atgādināja, ka pavasarī un vasarā Kariņš kopā ar veselības ministri Ilzi Viņķeli lepojās, "kādi mēs esam čempioni cīņā ar koronavīrusu", un te pēkšņi notiek "sabrukums medicīnā" 500 aizņemtu gultasvietu slimnīcās dēļ. Gobzems pavaicāja: ko tad valdība darīs reāla mēra gadījumā, piemēram, vai ja sāktos karš?

2021. gada budžeta pieņemšana Saeimai prasījusi vēsturiski rekordlielu laika daudzumu. Darbs pie dokumentu paketes sākās 23. novembrī, kopumā Saeimai bija nepieciešamas 78 stundas, lai izskatītu 142 grozījumu. Turklāt neviens no Saeimas opozīcijas iesniegtajiem piedāvājumiem neguva valdības koalīcijas deputātu atbalstu.

22
Tagi:
budžets, IKP
Pēc temata
FM bremzē pensijas pielikumu tiem, kuri aizgājuši pelnītā atpūtā pēc 2012. gada
Lai nebūtu jānogriež algas: Rīga meklē iespējas ietaupīt 20 miljonus eiro
Rokudzelži

VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti

0
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Valsts drošības dienests sniedza komentārus par kratīšanu un Baltnews un Sputnik autoru aizturēšanu.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē.

Iepriekš jau vēstīts, ka 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

VDD izmeklētājiem radušās aizdomas, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.  

Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis apjomīgu informācijas kopumu, kas ietver datu nesējus un dokumentus. Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD no plašākiem komentāriem par šo gadījumu šobrīd atturas.

"VDD atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā," teikts specdienesta paziņojumā.

Iepriekš jau norādīts, ka ES individuālās sankcijas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu, pati aģentūra sankciju sarakstos nav iekļauta. Baltijas valstis sankcijas interpretē paplašināti un attiecina tās arī uz aģentūru, tomēr Krievijas ĀM jau norādījusi, ka tamlīdzīgs traktējums ir absurds.

0
Tagi:
sankcijas, Sputnik, žurnālists, Drošības dienests
Pēc temata
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā