Slānekļa gāzes ieguve

Slānekļa revolūciju ASV nāksies piebremzēt, uzskata eksperti

70
(atjaunots 15:26 11.01.2019)
Slānekļa buma turpināšanos ASV var apturēt tikai WTI markas naftas cenas krišanās līdz 25 dolāriem par barelu, taču diezin vai lielākie ražotāji pasaulē ļaus "melnā zelta" cenai kristies tiktāl.

RĪGA, 11. janvāris – Sputnik. Nestabilā situācija naftas tirgū novedīs pie tā, ka 2019. gadā amerikāņu energoresursu ieguves industrijai, kuras pamatus veido slānekļa produkti, nāksies uz kādu laiku savilkt jostas: virkne projektu izjutīs finansējuma trūkumu un atteiksies no paplašināšanās, dažus iekonservēs, citus – slēgs, pastāstīja aģentūras RIA Novosti aptaujātie amerikāņi analītiķi, portālā stāsta Jekaterina Soboļa.

Pēc viņu domām, aprīlī nozare izjutīs OPEC+ darījuma pozitīvo efektu, stāvoklis stabilizēsies un sāksies jauns slānekļa revolūcijas pavērsiens.

Slānekļa buma turpināšanos ASV var apturēt tikai WTI markas naftas cenas krišanās līdz 25 dolāriem par barelu, taču diezin vai lielākie ražotāji pasaulē ļaus "melnā zelta" cenai kristies tiktāl, pārliecināti eksperti.

Atradņu izpēte

Decembra sākumā toreizējais ASV iekšlietu ministrs Raiens Zinke, kura kompetencē bija arī valsts dabas resursi, sapulcēja savus padotos, lai paziņotu priecīgu ziņu. "Šogad Ziemassvētki sākušies agrāk," – viņš priecīgi sāka savu uzrunu un pastāstīja, ka naftas rezervju novērtējums lielākajā atradnē ASV - Wolfcamp Shale (Teksasas štats) palielināts 2,5 reizes – līdz 46 miljardiem barelu.

Šķita, ka tagad amerikāņu ražotājiem radusies perspektīva ne tikai kļūt par absolūtu līderi energoresursu ieguves un eksporta jomā, bet ari uz ilgu laiku nostiprināt savas pozīcijas, apsteidzot galvenos konkurentus – Krieviju un Saūda Arābiju.

Jau septembrī ASV ieguva aptuveni 11,5 miljonus barelu dienā (Krievija – 11,4 milj., Saūda Arābija – 10,5 milj. barelu), vēstīja ASV Enerģētikas ministrijas Enerģētikas informācijas aģentūra.

Gaidāma korekcija

Naftas ieguve ASV palielinās vēl joprojām, taču pieaugums vairs nav tik vētrains. ASV naftas un gāzes servisa kompānijas Baker Hughes dati liecina, ka nedēļā, kas noslēdzās 28. decembrī, naftas urbumu iekārtu skaits valstī pieaudzis tikai par divām iekārtām – līdz 885 vienībām. Rādītājs ir mazāks nekā gada vidējie dati (aptuveni 2,7 urbuma iekārtas dienā).

Naftas cenu krišanās rezultātā energoresursu ieguves tirgū ASV sākusies korekcija. No septembra vidus līdz decembrim, kad naftas cenas svārstījās 50 dolāru "koridorā", naftas cenas kritušās par 20%. Katoļu Ziemassvētku periodā situācija mazliet stabilizējās -  WTI markas naftas februāra fjūčersi pieauguši par 1,79% - līdz 45,39 dolāriem par barelu. Taču dati liecina, ka pagaidām vērojamas krišanās tendences.

"Mēs vērīgi sekojam naftas tirgum. Fjūčersu demonstrētā tendence – 40-42 dolāri par barelu, un, iespējams, tā nav robeža. Janvārī un februārī nav izslēgta cenu krišanās vēl par 5-10%. ASV naftas kompāniju valuācija (akciju ienesīguma potenciāls salīdzinājumā ar tirgus cenām – red.) jau kritusies par 10-15%, un tas noticis burtiski pēdējā mēneša laikā," – atzīmēja Principal Investors portfeļu pārvaldnieks Kails Šostaks.

Viņš norādīja, ka nozarē vērojama krīze. Šostaks gaida tirgus korekciju, taču galveno triecienu saņems jaunās kompānijas.

Eksperts piebilda, ka papildu spiediena faktors amerikāņu naftas sektorā ir Federālās Rezervju sistēmas likmju pieaugums līdz 2,25-2,5%. Tas nozīmē, ka būtiski pieaugs kreditēšanas izmaksas nesen aizsāktajiem projektiem, kam nepieciešamas ievērojamas investīcijas. Bank of America analītiķi — Merrill Lynch savā pārskatā investoriem arī norādīja, ka izejvielu sektoru ietekmē dolāra nostiprināšanās.

"Pirms gada un agrāk aizsāktajiem projektiem draud nopietns risks piebremzēties, iekonservēties vai bankrotēt," – norādīja Šostaks un precizēja, ka arī pats izjutis investoru bažas sadarbībā ar naftas kompānijām.

Konkurentiem – naftas gigantiem no Krievijas un Saūda Arābijas – naftas cenu krišanās fonā būs priekšrocības – potenciālie valsts atbalsta pasākumi, ir pārliecināts eksperts. "Šo valstu valdības to uzskata par stratēģisko nozari. ASV valsts atbalstu nesniegs," – viņš ir pārliecināts.

Eksperts pauda pārliecību, ka industrija spēs izdzīvot, lai arī cietīs zaudējumus pat tad, ja naftas cenas svārstīsies 30-40 dolāru "koridorā". "Nauda kļūs dārgāka. Taču nevar teikt, ka industrija liksies uz sāniem," – paskaidroja RIA Novosti sarunbiedrs.

Degvielas uzpildīšana.
© Sputnik / Евгений Одиноков

Konsultāciju kompānijas EWSA partneris Maikls Mūrs piebilda, ka nopietnu triecienu naftas nozarei ASV var nodarīt tikai naftas cenas 25 dolāru apmērā par barelu un zemāk – tad gaidāma vispārēja projektu slēgšana un iekārtu konservācija.

"Taču tā ir pārāk augsta cena par ASV sakāvi karā par tirgus nišām, tāpēc visticamākais, OPEC+ darījums par ieguves korekciju saglabāsies. Tas savukārt nāks par labu ASV, kas ne ar vienu nevienosies," – viņš teica.

Decembrī OPEC un virkne valstu, kas nav iekļāvušās organizācija, ieskaitot Krieviju (OPEC+), panāca vienošanos par naftas ieguves ierobežošanu sešiem mēnešiem – visām valstīm kopā par 1,2 miljoniem barelu diennaktī no 2019. gada janvāra.

Gaisma aprīļa beigās

Vašingtonas analītiskās aģentūras Smith"s Research & Gradings ģenerāldirektors Terenss Smits piekrita, ka problēmas, ar ko saskāries ASV naftas sektors, ir īslaicīgas un pārvārāmas. Pēc viņa domām, lielākie Volstrītas investori ir noskaņoti pozitīvi jautājumā par ASV naftas un gāzes rūpniecības nākotni. Analītiķis norādīja, ka situācija ir īslaicīga, un no aprīļa vidus vai nogales Teksasu varētu gaidīt jauns naftas bums.

Šo prognozi Šostaks pamatoja ar to, ka tirgus šajā periodā sajutīs OPEC+ darījuma efektu.

Merrill Lynch norādīja, ka prognozes liecina par stabila lielākās daļas izejvielu pieprasījuma saglabāšanos pasaulē, ņemot vērā globālās izaugsmes nostiprināšanos. Tāpat gaidāma, salīdzinot ar agrākajām prognozēm, spēcīgāka ekonomiskā izaugsme jaunattīstības tirgos, Ķīnā un Brazīlijā.

Bankas analītiķi pieļāva, ka iespējamas arī pozitīvas prognozes korekcijas, ja īstenosies paralēlie riski, piemēram, ekonomiskais šoks ASV un Ķīnas tirdzniecības kara dēļ, izaugsmes palēnināšanās Eiropā vai Brexit stingrais scenārijs. Tad energonesēju pieprasījums samazināsies, tātad gaidāms papildu spiediens uz naftas fjūčersu cenu pasaules tirgū.

70
Pēc temata
ASV pilnībā apturējušas naftas piegādes Ķīnai
ASV plāno atcelt sankcijas pret Krievijas uzņēmumiem "En+", "Rusal" un "Evrosibenergo"
ASV var bloķēt Krievijas energonesēju eksportu
Krievija palīdzēs Irānai apiet ASV sankcijas, vēsta mediji

Mājokļa noma Latvijā pandēmijas laikā: mainījušas cenas, kas gaidāms nākotnē

40
(atjaunots 15:06 16.05.2021)
Īres maksa pirmskara mājās samazinājusies par 13%, renovētajās mājās – par 7%, tipveida mājās – par 8%, jaunceltnēs – par 19%.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik. Covid-19 pandēmijas laikā dzīvokļu īres maksa jaunceltnēs kritusies par 19%, paziņoja pakalpojumu sniedzējs nekustamo īpašumu jomā – uzņēmums "Colliers". Dzīvokļu ilgtermiņa nomas piedāvājums pandēmijas sākumā pieauga par 65%, vēsta Тvnet.lv.

Uzņēmuma direktora vietniece Agija Vērdiņa pastāstīja, īres maksa pirmskara mājās samazinājusies par 13%, renovētajās mājās – par 7%, tipveida mājās – par 8%.

Vidējais īres maksas apmērs jaunceltnēs sastāda 12,2 eiro par kvadrātmetru mēnesī, dažkārt var sasniegt 15 eiro par kvadrātmetru. Vidējā īres maksa renovētajās mājās – 9,4 eiro par kvadrātmetru, citās mājās – 7,4 eiro par kvadrātmetru.

Kopumā 11% nomas tirgū piedāvāto dzīvokļu atrodas jaunceltnēs, 54% - renovētajās majās, 34% - citās mājās.

Pēc Covid-19 pandēmijas sākuma dzīvokļu ilgtermiņa nomas piedāvājums pieaudzis par 65%, jo tūristu plūsmas sarukuma un īstermiņa tirgū iepriekš bijušo dzīvokļu cenu pieauguma tempu lejupslīdes dēļ tie tiek piedāvāti ilgtermiņā nomai. Tomēr šogad piedāvājums krities, atzīmēja Vērdiņa.

Pērn Rīgā uzbūvētas tikai divas nomas ēkas. Patlaban Rīgā ir apmēram 175 mājas ar aptuven 5500 iznomājamiem dzīvokļiem.

Iepriekš SEB banka organizēja aptauju jautājumā par iedzīvotāju cerībām uz mājokļu cenām. Vairāk nekā 42% respondentu gaida nekustamo īpašumu cenu pieaugumu šogad. Un cenu krišanos cer tikai 14,5% respondentu, 25,4% prognozē stabilitāti.

SEB bankas ekonomists Gatis Gašpuitis, komentējot aptaujas rezultātus, atzīmēja, ka Covid-19 pandēmijas radītā krīze nav tik smaga, kā bija gaidīts, turklāt daudzu iedzīvotāju finansiālais stāvoklis pēdējos gados pat uzlabojies. Nekāda "burbuļa" nekustamo īpašumu tirgū nav, un mājokļu cenu krišanās nav sagaidāma.

40
Tagi:
nekustamais īpašums, Latvija
Pēc temata
Latvijā sadārdzināsies nekustamo īpašumu darījumi: kā to ietekmēs jaunā apdrošināšana
Covid-19 būtiski ietekmē ofisa telpu tirgu Latvijā
Kapi mājas vietā: Valsts kontrole pieķērusi Rīgas domi nevīžībā
Dzīvokļu cenas sērijveida mājās turpina pieaugt
Igors Krupņiks

Ardievu, šprotes! Baltijas jūrā vairs nekas nav darāms

99
(atjaunots 18:35 15.05.2021)
Liepājas zivju konservu rūpnīcas bijušais īpašnieks pastāstīja, kāpēc slēgts uzņēmums, kā arī deva premjerministram Kariņam gudru ideju, ja jau šprotu ražošanu viņš uzskata par negudru.

RĪGA, 15. maijs — Sputnik, Zinaida Juškeviča. Pēc Latvijas iestāšanās ES ķilavu zvejas kvotas samazinājās trīskārt, un dažu gadu laikā tās Latvijai atņems pavisam, domājams, par labu Dānijai, kas ekskluzīvam produktam (šprotēm) paredzētās izejvielas izmanto plaša patēriņa preču (zivju miltu) ražošanai. Tā uzskata Krievijas uzņēmējs un inženieris Igors Krupņiks.

Septiņpadsmit gadus viņš strādāja pie Liepājas zivju konservu rūpnīcas, pārcieta "benzopirēna", finanšu un ekonomisko krīzi, bet kļuva par "banku tīrīšanas" un maksātnespējas administratoru nevaldāmās alkatības upuri. 2020. gada 1. septembrī viņš ražotni slēdza.

Radio Baltkom ēterā uzņēmējs atklāja, kā tika izlaupītas viņa izveidotās rūpnīcas. Ar "naudas atmazgāšanas apkarošanas" saukļiem strādājošos uzņēmumus metodiski iznīcināja maksātnespējas administratori. Tos uzņēmējs salīdzināja ar tārpiem, kas grauž Latvijas ekonomiku no iekšienes.

Alkatīgie administratori

Kā par nelaimi, Krupņikam bija attīstībai ņemti kredīti "Trasta komercbankā". Kad tika atņemta licence aizdomās par "naudas atmazgāšanu" (tiesa to vēl aizvien nav pierādījusi), finanšu iestādē ieradās administratori, un viņi sāka plosīt klientus gabalos. Par 500 tūkstošiem eiro, kas saņemti saskaņā ar eirofondu programmu, Krupņiku ierakstīja bankas kreditoru sarakstā un citu nenodrošinātu kreditoru rindā. Un pieprasīja atmaksāt 1,1 miljonu eiro no uzņēmuma, kam piederēja 500 tūkstoši.

Uzsvērsim: runa nebija par ārzonu, bet gan par lielu ražotni Latvijā – "Kolumbija Ltd" ar 450 darbiniekiem, bet "finanšu remonta" organizatori tādam gadījumam izņēmumu neparedzēja.

"Neviens nedomāja veikt nekādas ieskaites, - teica Krupņiks. – Radās iespaids, ka nav jēgas cīnīties, taču manā pusē nostājās Liepājas mērs Uldis Sesks un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Viņi vērsās bankā "Citadele" ar lūgumu izskatīt jautājumu par manu ražotņu finansēšanas pārņemšanu, un kredītu komiteja pieņēma pozitīvu lēmumu. Taču, kad iesniedzu papīrus administratoram Mārim Sprūdam, viņš pajautāja: "Bet kas man no tā būs?" Savas intereses skaitļus viņš neiezīmēja, it kā nav pamata apsūdzēt viņu par izspiešanu, taču pārkreditēšanas darījums tika izjaukts."

Saskaņā ar dažādām "Trasta komercbanka" "finansiālā remonta" epizodēm Māris Sprūds un viņa kolēģis Ilmārs Krūms ir aizdomās turamie kriminālprocesā. Kad viņi tika aizturēti, bankā parādījās jauna personība – Armands Rasa. Šī gada janvārī viņš paziņoja, ka atradis pircēju Liepājas zivju rūpnīcas mantībai.

Pēc papīriem īpašums maksā 10,5 miljonus, izsolīts tika par 3,8 miljoniem, taču pircēju nebija. Tagad darījuma summa netiek izpausta, tomēr Krupņikam zināms – tā ir vismaz uz pusi mazāka par to, ko savulaik piedāvāja "Citadele", - 5 milj. eiro. Tātad no administratoru alkatības cietuši bankas kreditori, kuri tās parādu apmaksai saņems mazāk naudas.

Trīs resursi

Tomēr līdz 2020. gada vasarai Igors Krupņiks cīnījās par ražotnes dzīvotspēju. Zivis bija iepirktas, kadri bija gatavi atgriezties cehā. Tomēr 1. augustā sarunā ar Armandu Rasu noskaidrojās, ka administrators ir gatavs ļaut rūpnīcai pastrādāt vienu vai divus mēnešus nevis gadu, kā plānoja direktors. Viens vai divi mēneši ražošanai – tā ir ņirgāšanās, šķita Krupņikam. Galu galā viņš "atstāja atslēgas zem kājslauķa".

Taču arī tas vēl nav viss: alkatīgi lielās lietās, administratori izrādījās alkatīgi arī sīkumos. Viņi nodarīja uzņēmumam nelabojamu organizatorisku kaitējumu.

"Atstāju rūpnīcu pilnā kārtībā, gatavu darbam, nospied tikai pogu un laid vaļā, - apliecina uzņēmējs. – Taču, lai iekārtas darbotos, vitāli svarīgs tāds īpašs darba resurss, kā mehāniķi. Es lūdzu Armandu Rasu iekļaut viņus rūpnīcas apsardzē, lai saglabātu ražotnei. Viņš atbildēja, ka viņam ir sava apsardzes firma un tādi pakalpojumi viņam nav vajadzīgi. Tad es viņam taisni acīs teicu: "Tu tak esi valsts darbinieks, tev jārūpējas par valsts interesēm, kāpēc tad tu tās neaizstāvi?"

Mehāniķus atlaida, viņi iekārtojušies darbā citās rūpnīcās, un tagad būs daudz grūtāk palaist iekārtas.

Ar kadriem Liepājā ir grūti. Krupņiks ironizēja: kad sāka atjaunot rūpnīcu, viņa galvenais resurss bija "KB-45" (krievu bāba, 45 gadi), bet 17 gadu laikā nekas nav mainījies, tāpēc tagad resurss jānosauc "KB-62". Jaunieši aizbēguši, inženieru nav.

Kadri ir viens no trim galvenajiem resursiem, kas vajadzīgi sekmīgai ražošanai, ir pārliecināts uzņēmējs. Pārējie – tirgus un izejvielas. Krievijas tirgu, kur pārstrādātāji Latvijas pārdeva divas trešdaļas produkcijas, politiķi sekmīgi aprakuši. Taču ne tikai tāpēc vien sarūk "Latvijas brenda" ražošana.

"Baltijas jūra ir tukša, tur vairs nav, ko ķert," biznesmenis komentēja lēmumu samazināt zvejas kvotas, aizbildinoties ar ekosistēmas saglabāšanu un cīņu ar dioksīna piesārņojumu. Ja Dānijai ievajadzēsies lielāka izejvielu bāze zivju miltu ražošanai, ķilavas Latvijai pavisam atņems.

Zelta zivtiņa

Taču tas nenozīmē, ka zivju pārstrādei perspektīvu nav. Krupņiks tās izmēģinājis – radīts eksperimentāls zivju audzētavas cehs, kur audzē stores, foreles, Āfrikas samu.

"100 tonnas gadā – tas nav nekas, rūpnieciskam mērogam vajadzīgi vismaz 5 tūkstoši tonnu gadā, - atzina Krupņiks. – Jūras resursi visā pasaulē izsīkst, zivju cena pasaulē aug, bet Latvijā ir papilnam upju, ezeru, dīķu. Tie neko nemaksā. Ir labi pārvaldnieki, saglabājusies šāda tāda zinātniskā bāze. Akvakultūra – tā ir perspektīva gadu desmtiem, pat elektroenerģijas augsto cenu fonā valstī ar neprātīgu "zaļās" enerģijas iepirkuma obligāto komponenti (bēdīgi slaveno OIK). Attīstībai vajag vien valsts gribu, atbalstu nozarei, taču tā nav."

Tātad zivis nav Latvijas profils? Kāpēc, ja zivis dzīvo ūdenī, kura valstī ir papilnam?

Krupņiks ir pārliecināts: padarot zivju audzēšanu par prioritāru nozari, Latvija var kļūt par otro Norvēģiju, piegādājot Eiropas un pasaules tirgum kvalitatīvas saldūdens zivis, no storēm līdz karpām. Tāda varētu būt gudra, novatoriska ražošana, par ko sapņo premjerministrs Kariņš (ja jau šprotes ir negudra).

450 darba vietas, desmitiem jaunu eksporta tirgu no Eiropas līdz Austrālijai, jauni uzņēmumi – zivju audzētavas un krabju nūjiņu ražošana. Ar to nepietika, lai saglabātu Liepājai un Latvijai nozīmīgu zivju pārstrādes rūpnīcu ar simt gadu vēsturi. Tās glābējs saņēma vilšanos, nevis pateicību, Latvija viņam pat nedeva pastāvīgu uzturēšanās atļauju, kur nu vēl pilsonību.

Pērn Krupņiks devās uz Izraēlu. Tur, tiklīdz ieradies, viņš saņēma pasi, atbalsta līdzekļus un ierosinājumu stāties lielas rūpnīcas vadībā. Viņš iebilda, ka "direktora kandidāts" nepārvalda ivritu, viņam attrauca: "Pie mums smadzenes vada mēli, nevis mēle – smadzenes." Izraēlai ir svarīga viņa pieredze pārvaldē un inženiertehniskā izglītība, ko apstiprina Žukovska vārdā nosauktās Gaisa kara akadēmijas tehnisko zinātņu doktora kandidāta diploms.

Pēc paraduma viņš par Latviju stāsta "pie mums", "mēs" un apgalco, ka Latvijas diaspora Izraēlā sasniedz vairāk neka 30 tūkstošus cilvēku, kuri mīl savu mazo dzimteni un gribētu tai palīdzēt.

"Valstij vajadzīgs mērķis un finansiāli ekonomiskā programma. Par to, kā tas strādā, liecina Taivānas, Singapūras, Izraēlas, Īrijas piemēri, kas 30 gadu laikā pacēlušās virsotnēs no mīnusiem. Padomju Savienībā Latvija bija līderis, Eiropas Savienībā tā klumburo astē, un rodas iespaids, ka tā pastāvēs, kamēr šis valstsveidojums būs vajadzīgs Briselei kaut kādiem politiskiem uzdevumiem, - saka Krupņiks. – Tomēr es ticu, ka Latvijas iedzīvotāji gribēs paši vadīt savu valsti tās labumam. Paskat, Īrija ilgus gadus bija sugas vārds, bet tagad plaukst un zeļ, un jaunieši turp atgriežas. Mazās valstis var būt ļoti elastīgas. Tātad būtu pāragri vilkt krustu pāri Latvijai."

99
Tagi:
zivrūpniecība, šprotes, rūpniecība, Baltijas jūra
Pēc temata
Parādi - miljoniem eiro: Latvijā izputējis vēl viens šprotu ražotājs
Eirofondi nav izglābuši šprotes: zivju pārstrādes uzņēmumu iekārtas pērk Krievija
Ne pandēmija, bet Krievija: šprotu importa aizliegums neļauj augt Latvijas uzņēmējiem
Latvijas šprotu ražotājs pastāstīja, uz kurieni pārdod konservus KF vietā
Laulību ceremonija, foto no arhīva

Eurostat: Latvijā bieži precas, bieži šķiras

0
(atjaunots 15:08 17.05.2021)
Laulības šķiršanas gadījumu līmenis ir augstākais Eiropas Savienībā, taču arī laulībā Latvijā stājas biežāk.

RĪGA, 17. maijs — Sputnik. Laulību skaits Eiropas Savienībā sarūk, šķiršanos gadījumu skaits pieaug, vēsta Eurostat.

1964. gadā Eiropas Savienībā tika noslēgtas 8 laulības uz tūkstoš cilvēkiem. 2019. gadā – vairs tikai 4,3. šķiršanos skaits šajā lakā ir dubultojas – no 0,8 gadījumiem uz tūkstoš cilvēkiem 1964. gadā līdz 1,8 gadījumiem 2019. gadā.

2019. gadā augstākais laulību skaita līmenis ES bija Kiprā (8,9 laulības uz tūkstoš cilvēkiem), Lietuvā (7), Latvijā un Ungārijā (6,7). Vismazākais laulību skaits bija Itālijā (3,1), Portugālē un Slovēnijā (3,2).

Mazākais šķiršanās gadījumu skaits ES 2019. gadā reģistrēts Maltā un Īrijā (0,7 uz tūkstoš cilvēkiem), Slovēnijā (1,2) un Itālijā (1,4). Augstākais šķiršanās gadījumu līmenis – Latvijā, Lietuvā un Luksemburgā (3,1).

2016. gadā Latvijas Centrālā statistikas pārvalde (CSP) pastāstīja, kā veidojusies 2001. gadā laulības noslēgušo pāru tālākā dzīve. 15 gadus vēlāk precēti joprojām ir 60% pētīto pāru, gandrīz 33% jau šķīrušies, 7% laulību beigušās viena dzīvesbiedra nāves dēļ. Visbiežāk šķiršanās tiek reģistrētas 4-7 gadus pēc kopdzīves sākuma; šķiršanos noformējuši 2-4% pāru katru gadu.

Saskaņā ar Eurostat datiem, 2016. gadā 40,9% bērnu Latvijā dzimuši ārlaulībā. Šis rādītājs ir nedaudz zemāks nekā vidēji ES, kur ārpus laulības dzimst 43% bērnu, turklāt Igaunijā šie dati sasniedz 56%, Francijā – 60%.

Saskaņā ar CSP datiem, izplatītākais ģimenes veids Latvijā ir viens vecāks ar vienu vai vairākiem nepilngadīgiem bērniem (23,6%), liels ir arī bezbērnu pāru skaits (22,3%). Kopā dzīvojoši dzīvesbiedri, kas audzina bērnus ir nepārprotamā mazākumā (16,2%).

0
Tagi:
Latvija, Lietuva, statistika, Eurostat
Pēc temata
Latvija un Lietuva kļuva par Eiropas Savienības antilīderēm pēc šķirto laulību skaita
Amsterdama piedāvā viesiem neparastu ekskursiju: laulāto-gidu uz vienu dienu
LGBT Lāčplēsis: bērni pie Saeimas prasīja atļaut viendzimuma laulības