Lielbritānijas premjerministre Tereza Meja

Brexit bez vienošanās Latvijai izmaksās desmit miljonus ES gatavo plānu B

30
(atjaunots 15:08 20.12.2018)
Augstākas dalības maksas, jaunas vakances kontrolējošajās iestādēs, problēmas ar pensiju aprēķināšanu – kas sagaida Latviju Brexit "stingrā scenārijā" gadījumā, un kā tam gatavojas Briselē.

RĪGA, 20. decembris – Sputnik. Saskaņā ar Latvijas ĀM aprēķiniem, Latvijas trīs gadu budžetā jāparedz līdz pat 10,1 milj. eiro izdevumi gadījumam, ja Lielbritānijas izstāsies no ES bez vienošanās, raksta diena.lv.

Saskaņā ar iestādes datiem, jau nākamgad būs nepieciešami papildus no 2,6 līdz 4,9 miljoniem eiro, 2020. gadā un 2021. gadā – vēl no 2,1 līdz 2,6 miljoniem eiro, atkarībā no tā, kāda kļūs muitas slodze.

Tieši muitai vajadzēs piešķirt visvairāk līdzekļu – būs nepieciešamas izmaiņas informācijas sistēmā, infrastruktūras adaptācija, 48 jaunu vakanču un informācijas pasākumu izveidošana.

Papildu finansējums būs nepieciešams Pārtikas un veterinārajām dienestam un Valsts fitosanitārajam dienestam, lai izveidotu vēl piecas darbavietas.

Visi šie pasākumi kļūs nepieciešami, jo Lielbritānija izstāsies no ES vienotā tirgus, tātad, uz to neattieksies tie paši noteikumi par prešu, pakalpojumu un kapitāla brīvo plūsmu. Tādēļ pieaugs kontrolējošo iestāžu slodze.

Būs jānoalgo arī jaunie konsulārie darbinieki.

Ja neizdosies noslēgt vienošanos par sociālo aizsardzību, piemēram, par pensijām, nāksies piešķirt līdzekļus budžetā gadījumam, ja latvietis atgriežas no Lielbritānijas, bet valsts nepārskaita uzkrātos pensiju līdzekļus.

Latvijas ĀM uzskata, ka runa ir par vienkārtējiem izdevumiem, piemēram, par vēstulēm katram Lielbritānijas pilsonim par nepieciešamību pārreģistrēt tiesības uzturēties Latvijā vai informācijas pasākumiem sakarā ar Brexit.

Paaugstināsies Latvijas dalībmaksa dalībai vispārējās Eiropas programmās, piemēram, zinātnes attīstības programmā "Horizonts 2020" un Eiropas Universitātes Institūtā.

Kā norāda Latvijas ĀM, ja līgums par Lielbritānijas izstāšanos no ES stāsies spēkā 2019. gada 30. martā, Lielbritānijai būs jāizpilda savas finanšu saistības līdz esošās ES vairāku gadu budžetu programmas beigām 2020. gadā.

Ja vienošanās nebūs, Latvijas iemaksas ES budžetā varētu palielināties vidēji par 8,9% gadā. Tāpat ministrijā uzsvēra, ka šobrīd nav iespējas precīzi aprēķināt negatīvo scenāriju.

ES gatavo plānu B

LNT intervijā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieks Valdis Dombrovskis pastāstīja, ka Brisele gatavo ārkārtas rīcības plānu gadījumam, ja Lielbritānija izstāsies no ES bez vienošanās. Šī plāna mērķis ir pasargāt ekonomiskos un tirdzniecības sakarus ES iekšienē.

Šobrīd tiek izstrādātas izmaiņas likumdošanā, kuras varētu padarīt Brexit mazāk sāpīgu.

"Mēs esam aptvēruši 14 dažādas jomas, kurās – gadījumā, ja notiks izstāšanās bez vienošanās, – varētu rasties būtiski traucējumi mūsu pilsoņiem un uzņēmējiem. Šajās jomās ir aptverti dažādi finanšu pakalpojumi, gaisa satiksme, muitas un klimata politika," - pastāstīja Dombrovskis.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, britu parlamenta domstarpību un nenoteiktības dēļ saistībā ar Brexit arvien biežāk tiek apspriests scenārijs, ka valsts pametīs Eiropas Savienību bez vienošanās.

30
Temats:
Atvadas angļu stilā (130)
Pēc temata
Meja atzina, ka viskijs esot palīdzējis viņai pārdzīvot šīs nedēļas grūtības
Eirodeputāte no Latvijas: 44 miljardi ir pārāk maz par Lielbritānijas izstāšanos no ES
"Nevaram atslābt, ja nu kaut kas noiet greizi": Latvija izstrādājusi Brexit pozīciju
Būt vai nebūt: ES līderus samulsinājis jautājums par eirozonas budžetu
VID ēka, foto no arhīva

Obligātās sociālās iemaksas un jauns neapliekamais minimums: Latvijā mainīsies nodokļi

15
(atjaunots 15:08 11.08.2020)
Runas par nodokļu celšanu Latvijā nav, reformas būtība ir sloga pārdalīšanā, lai atrastu finansējumu veselības aprūpes nozarei, skolotāju algu celšanai un izpildītu Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu līmeni, paziņoja Kariņš.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Latvijas valdība nākamnedēļ plāno uzklausīt Finanšu ministrijas paziņojumu par iespējamām izmaiņām nodokļu sistēmā, lai "kliedētu mītus" un sniegtu sabiedrībai pilnu informāciju, paziņoja premjers Krišjānis Kariņš.

Pēc viņa sacītā, Finanšu ministrijas piedāvājums paredz obligāto sociālo maksājumu ieviešanu, lai rēķinātos ar sociālo palīdzību, piemēra, darba zaudēšanas gadījumā, varētu visi. Tai pat laikā standarta nodokļu režīmu nav plānots mainīt.

"Nav runas par nodokļu paaugstinājumu. Mums ir diskusija par to, ka varētu notikt iekšēja nodokļu pārdale, jo zinām, ka ir jāatrod trīs lietas – prognozējams finansējums nākotnē veselības nozarei un pedagogu algām, kā arī jārisina jautājums saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu," citē Kariņu BNN.

Finanšu ministrijas izstrādātais paziņojums paredz pārdalīt daļu sociālā nodokļa un iedzīvotāju ienākumu nodokļa par labu veselības aprūpes nozares finansējumam, nepaceļot nodokļu slogu nodarbinātajiem. Reformas mērķis ir savest kārtībā nodokļu sistēmu tā, lai tā būtu taisnīgāka, vienlaikus nodrošinot valdībai ienākumus no nodokļiem visu valsts sociālo programmu finansēšanai.

Attiecībā uz Jaunās konservatīvās partijas piedāvājumiem par nekustāmā īpašuma nodokļa likmju izmaiņām Kariņš norādīja, ka nodokļu reformas kontekstā tas netika apspriests. "Es neatbalstīšu vienkāršu nodokļu celšanu, jo mērķis ir sakārtot sistēmu," paziņoja premjers. Kariņš atzīmēja, ka jaunās kadastrālās vērtības aprēķina sistēmas stāšanās spēkā gadījumā maksājumi par nekustamā īpašuma nodokli daudziem var palielināties vairākas reizes, un jārosina diskusija par nodokļa likmju samazināšanas nepieciešamību, lai nepaaugstinātu nodokļu maksājumu slogu.

Valdībai jāpieņem Finanšu ministrijas informatīvais paziņojus, lai izslēgtu "spekulāciju un cilvēku iebiedēšanas" varbūtību, uzsvēra Kariņš, atzīstot, ka sabiedrībā trūkst dziļākas izpratnes par to, par ko diskutē valdība.

Kariņš uzsvēra, ka JKP piedāvājums palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro samazinās naudas apjomu valsts budžetā.

"To tagad vērtējam. Nav runas par to, ka samazināsim neapliekamo minimumu. Es esmu par to, ka mēs to palielinātu, bet ir jārēķina, par cik mēs varam atļauties to palielināt, neatņemot līdzekļus no citām budžeta pozīcijām," teic valdības vadītājs.

15
Tagi:
budžets, Latvija, nodokļi, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu
Latvijā ražotie piena produkti, foto no arhīva

Ražotājus šokē nodokļu izmaiņas: pārtikas produktu cenas pieaugs

50
(atjaunots 18:18 10.08.2020)
Latvijas valdība plāno izmaiņas Dabas resursu nodokļa piemērošanā pārtikas rūpniecībai; ražotāji būs spiesti iekļaut izmaksu kāpumu savas produkcijas cenā.

RĪGA, 10. augusts – Sputnik. Pārtikas rūpniecības uzņēmumi, kuri noslēguši sadarbības līgums ar kādu no iepakojumu apsaimniekotājiem, turpmāk netiks atbrīvoti no Dabas resursu nodokļa, vēsta TV3. Šāds piedāvājums iekļauts nodokļu politikas galveno nosacījumu projektā uz 2021.-2025. gadu.

Pārtikas produktu ražotājiem tas kļuvis par ārkārtīgi nepatīkamu pārsteigumu, pastāstīja Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas priekšsēdētāja Ināra Šure.

"Bija šoka reakcija. Pārtikas nozarē tas pašlaik ir viens no sāpīgākajiem punktiem. Ir hroniskas kaites, bet ir arī jaunas kaites. Un tā bija jaunā problēma, kas pēkšņi parādījās, kad VARAM kopā ar Finanšu ministriju iestrādāja valsts nodokļu pamatnostādnēs. Pēkšņi tur 100% atbrīvojums no Dabas resursu nodokļa ir pazudis un parādījies tikai 65% atbrīvojums," pastāstīja Šure.

Saskaņā ar Pārtikas uzņēmumu federācijas aprēķiniem, dažiem uzņēmumiem kopējās izmaksas maksājumiem iepakojumu pārstrādes firmām un Dabas resursu nodoklis var pieaugt no trim līdz četrām reizēm.

"Tas nozīmē, ka par vienu un to pašu lietu mums jāmaksā divas reizes – gan par (iepakojuma) apsaimniekošanu, gan arī valstij, ka atbrīvojuma vairs nav," paskaidroja Šure.

Viņa uzsvēra, ka nodokļu sloga izaugsme neizbēgami novedīs pie cenu kāpuma.

"Nākamais solis ir inflācija, jo skaidrs, ka uzņēmums to nevar pavilkt. Tātad viņš pārcels šo slogu uz pārtikas cenām. Un šīs cenas var augt 3 līdz 5% vismaz," atzīmēja nozares pārstāve.

Pēc viņas sacītā, Dabas resursu nodoklis jau tā katru gadu pieaug, radot slogu Latvijas ražotājiem, taču turpmāk nāksies maksāt arī par atkritumu apsaimniekošanu, un daļu Dabas resursu nodokļa valstij.

50
Pēc temata
Pārtikas produktiem Latvijā tērē vairāk nekā vidēji ES
Noskaidrojies, kādas summas Latvijā atvēl pārtikai un alkoholam
Pārtikas produktu cenas: burkāni varbūt kļūs lētāki, taču piens – diezin vai
Latvijā turpina mazināties pārtikas "nacionālpatriotisms"
Biolar

Rūpnīcai "Biolars" draud krimināllieta par ķīmisko atkritumu noliešanu

0
(atjaunots 16:03 11.08.2020)
Valsts policija veica izmeklēšanu: Zemgales reģionā nolietie bīstamie ķīmiskie atkritumi nodarīja zaudējumus 800 tūkstošu eiro apmērā.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Valsts policija aicina ierosināt krimināllietu par 26 zemesgabalu ķīmisko piesārņošanu Zemgales reģionā.

Pērnā gada maijā kriminālprocesa ietvaros tika aizturēts cilvēks, kurš nolēja no cisternas indīgo vielu ceļmalā. Šīs noziedzīgās darbības tika kvalificētas pēc 99. panta otrās daļas – par atkritumu izvešanas noteikumu pārkāpšanu, kuri rada būtisku kaitējumu apkārtējai videi, cilvēka veselībai, saimnieciskajām un īpašumu interesēm.

Tika nodarīti materiālie zaudējumi 800 tūkstošu eiro apmērā. Par šo noziegumu draud brīvības atņemšana uz laiku līdz četriem gadiem, vai īslaicīga brīvības atņemšana, vai piespiedu darbi, vai naudas sods.

Šajā lietā aizdomās turamā statuss tika piemērots divām personām.

Saskaņā ar provizoriskajiem datiem, zemē nokļuvušie cianīda joni bija no Olainē izvietotās ķīmiskās rūpnīcas "Biolars". Valsts policijai izdevās atrast 18 vietas, kur toksiskos ķīmiskos atkritumus lēja tieši uz zemes. Dažviet zeme gar ceļmalu tika nolieta vairāku kilometru garumā – cisterna brauca ar atvērtu krānu. Citviet mašīna apstājās un nolēja lielu ķīmisko vielu apjomu vienuviet.

Uzņēmums savu vainu neatzina, tomēr piekrita daļēji piedalīties piesārņotās teritorijas attīrīšanā.

0
Tagi:
Latvijas policija, Biolars
Pēc temata
Ķīmiskos atkritumus izlēja zemē: rūpnīcas Biolar darbs varētu tikt apturēts
Septembrī varētu slēgt Biolar rūpnīcu