Dzelzceļš. Foto no arhīva

Matīss: Latvija iegādājusies elektrovilcienus trīsreiz dārgāk, nekā Igaunija

105
(atjaunots 13:23 19.12.2018)
Igaunija par 32 vilcieniem samaksāja apmēram 80 miljonus eiro, savukārt Latvija – 225 miljonus, ar ko skaidrojama šī starpība – nav skaidrs, paziņoja Anrijs Matīss.

RĪGA, 19. decembris – Sputnik. Latvijas no spāņu kompānijas Talgo iegādājamie elektrovilcieni izmaksās trīskārt dārgi, turklāt infrastruktūra to izmantošanai vēl nav visur gatava, nav skaidrs, kā tas viss ies kopā ar dzelzceļu elektrifikācijas projektu, paziņoja BNN intervijā bijušais Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

"Pasažieru vilciens" (PV plāno iegādāties 32 pasažieru elektrovilcienus. Šim mērķim jau izsludināti trīs tenderi. Pirmajā piedalījās spāņu uzņēmums CAF un šveiciešu kompānija Stadler, un uzvarēja CAF, taču sakarā ar Stadler iesākto tiesvedību, konkurss tika atcelts. Otrajā tenderī atkal piedalījās Stadler un vēl viena kompānija – Hyundai Rotem. Labāku cenas piedāvājumu iesniedza Hyundai, taču tika izslēgta no konkursa tehnisku iemeslu dēļ.

Šobrīd pēdējais, trešais, konkurss pulcēja četrus dalībniekus – Talgo, CAF, Stadler un čehu Škoda Vagonka. Par uzvarētāju kļuva spāņu Talgo. Tai jāpiegādā Latvijai elektrovilcienus par 225,303 miljoniem eiro. līguma cenā iekļauta vilcienu piegāde un to ekspluatācijai nepieciešamās iekārtas un rezerves daļas pirmajiem pieciem gadiem, kā arī personāla apmācīšana. Pēdējā tendera rezultāti atkal tika apstrīdēti – Iepirkumu uzraudzības birojā ar iesniegumu par "Pasažieru vilciens" tenderī rīkotajā pārrunu procedūrā pieļautajiem pārkāpumiem vērsās Škoda.

Trīskārt dārgāk, nekā Igaunijai

Pēc Matīsa domām, izsoles uzvarētāja cena, kuras rezultātus pagaidām neviens nav atcēlis, neskatoties uz Škoda pretenzijām, ir pārāk augsta. Viņš norādīja, ka viņa vadības laikos Satiksmes ministrijā Igaunija iegādājās 18 elektrovilcienu un 20 dīzeļvilcienus 79,8 miljonu eiro vērtībā. Latvijā 2014. gada tendera laikā tika piedāvāta 150 miljonu eiro cena par 32 vilcieniem, kas ir gandrīz divreiz dārgāk, nekā Igaunijā.

"Tāpēc šis iepirkums tika apturēts, jo sapratu, ka mēs pamatīgi pārmaksājam un nevaram to atļauties," - paskaidroja Matīss.

Pēc četriem gadiem – vēl viens tenderis tam pašam vilcienu skaita, taču piegādes summa jau ir 225,3 miljoni eiro.

"Es domāju, ka jebkuram ir skaidrs, lai kas tur arī ir iekļauts – serviss vai servisa centri, vai rezerves daļas –, tas ir trīs reizes dārgāk nekā Igaunijā. Ne par velti vairāki no iesniedzējiem, kas nav uzvarējuši, ir apstrīdējuši šo, sakot, ka viņi varētu piegādāt lētāk," - teica Matīss.

Ar ko skaidrojama šāda līgumu cenas starpība, viņš spēja paskaidrot.

Infrastruktūra nav gatava

Matīss izkritizēja arī infrastruktūras sagatavošanu jauno elektrovilcienu ekspluatācijai – joprojām nav skaidrs, kādos virzienos kursēs vilcieni, vai ir iespējams braukt vienā tīklā, vai būs jauni peroni.

"Nedz par vienu, nedz otru [virzienu], piemēram, Saulkrastu vai Jūrmalas, nav dzirdēts, ka tuvākajā laikā taisītos mainīt esošo standartu. Turpretī Krustpils virzienā, kur arī kursēs elektrovilciens, būs cits standarts. Jautājums: vai būs divi standarti? Vai arī viens vilciens brauks abos? Ir svarīgi zināt, kāds būs platformu augstums, vai pie katras stacijas būs pacēlāji vai kādi citi risinājumi," - uzskaitīja Matīss.

Pēc viņa domām, līdz brīdim, kamēr netiks sakārtota infrastruktūra, netiks izstrādāts vienots standarts, vilcienu iegādei nebūs jēgas.

105
Pēc temata
Antāne: Latvijai nav naudas elektrolokomotīvju palaišanai uz dzelzceļiem
Latvijas dzelzceļš pamazām atbrīvojas no darbiniekiem
Lielākie darba devēji Latvijā: lielveikali un dzelzceļš
Latvijas Dzelzceļš sācis krāt naudu nebaltai dienai

Dombrovskis: Grindeks un Olainfarm varētu nopelnīt uz Krievijas vakcīnas rēķina

46
(atjaunots 07:31 24.02.2021)
Latvija varētu gūt labumu pat no Covid-19 pandēmijas, ja būtu attīstījusi savu farmācijas industriju, paziņoja Vjačeslavs Dombrovskis.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Latvija varētu būt valstu sarakstā, ar kurām Krievija noslēdz līgumus par savu Covid-19 vakcīnu ražošanu. Tomēr valsts varas ilggadējo ekonomisko politiku raksturo pilnīga vienaldzība pret konkrētām nozarēm, tai skaitā pret farmācijas nozari, paziņoja Saeimas deputāts Vjačeslavs Dombrovskis.

Politiķis atzīmēja, ka daudzas valstis, kuras pašiem spēkiem nespēj izveidot vakcīnu, varētu gūt peļņu, ražojot preparātus.

"No Covid-pandēmijas varētu tomēr gūt labumu. Ar citu pieeju savai ekonomikai un farmācijas nozarei.

Visi tie, kam ir tehnoloģijas un ražošanas jaudas vakcīnu ražošanai, pašlaik ļoti labi pelna uz to rēķina. Jo nemaz ne visi tie uzņēmumi, kuri spējuši radīt vakcīnu, spēj ražot to pietiekamos daudzumos, lai apmierinātu milzīgo pieprasījumu.

Piemēram, Krievijas vakcīna "Sputnik V", kas izrādījās vienā līmenī ar amerikāņu un Eiropas konkurentiem (un daudz labāk nekā ķīniešu analogi). Efektivitāte 92% un daudz vienkāršāka uzglabāšana un pārvadāšana, salīdzinot ar amerikāņu Pfizer. Šobrīd ir parakstīti līgumi ar 10 valstīm par 1,4 miljardiem devu, tas ir pietiekami, lai vakcinētu 700 miljonus cilvēku. Turklāt pašiem krieviem pietrūkst ražošanas jaudas, un viņi meklē ārvalstu ražotājus. Gandrīz 2/3 "Sputnik V" vakcīnu tiks ražotas citās valstīs: Dienvidkorejā, Ķīnā, Indijā, Brazīlijā, Serbijā, Irānā," raksta Dombrovskis savā Facebook.

Latvijas politiķis uzskata, ka tagad vietējie farmaceitiskie uzņēmumi - Grindeks un Olainfarm - vairs nav spējīgi ražot vakcīnas.

"Taču kādreiz spēja. Pirms 15 vai 20 gadiem bija tādas ražošanas iespējas. Tagad mums nav tādu ražošanas tehnoloģiju. Irānai ir. Bet mums vairs nav. Žēl gan.

Jo pēdējo trīsdesmit gadu ekonomisko politiku raksturo praktiski pilnīga vienaldzība pret konkrētām nozarēm - izņemot, šķiet, lauksaimniecību. Lūk, rezultāts. Precīzāk, tā neesamība.

Šāda politika jau pašos pamatos ir nepareiza, un tā ir jāmaina. Tad pat pandēmijās būs savi plusi," konstatēja Dombrovskis.

46
Tagi:
Vjačeslavs Dombrovskis, vakcīna, koronavīruss
Pēc temata
Pensionāri ir panikā: Latvijā atkal ir problēmas ar vakcinācijas organizāciju
Publicists: Latviju sagrābuši noziedznieki, tauta tās acīs ir nafta
Krievijā kliedēja baumas par "Sputnik V" reģistrāciju Eiropas Savienībā
"Vakcīnu karš": Covid-19 profilaksei paredzēto vakcīnu salīdzinājums
VAS Latvijas dzelzceļš

LDz samaksās sodu no nodokļu maksātāju naudas un palūgs valstij vēl

33
(atjaunots 16:40 23.02.2021)
Rūdolfa Meroni kontrolētā kompānija "Baltijas Ekspresis" izcīnījusi uzvaru lietā pret Latvijas dzelzceļu. LDz apstrīdējusi sodu tiesā.

RĪGA, 23. februāris — Sputnik. "Latvijas dzelzceļš" pārsūdzējis tiesā sodu 5,7 miljonu eiro apmērā, kas uzlikts tās meitas uzņēmumam – "LDz Cargo" – Konkurences padome konstatējusi ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu kravu pārvadājumu tirgū un traucēkļu radīšanu konkurentiem, vēsta TV3 programma Nekā Personīga. Uzņēmuma vadība pārmetumus uzskata par nepamatotiem. Tā norāda, ka iespaidīgo naudu samaksās visi nodokļu maksātāji, ja tas netiks atcelts.

Kravas vagoni, foto no arhīva
© Sputnik / Alexander Vilf

Konkurences padomes vēsturē  ir gadījumi par soda samazināšanu pat uz pusi, taču šoreiz šāds piedāvājums nav izskanējis. Konkurences uzraugi apgalvo, – ja sodu piemērotu Eiropas komisija, tas varētu būt vēl lielāks.

Koncerns "Latvijas dzelzceļš" uztur valsts infrastruktūru un vienlaikus strādā komerciālo pārvadājumu tirgū. Kravas pa dzelzceļu ved tikai četri uzņēmumi.  Visvairāk līdz pat 80% no kopējā tirgus  nodrošina "Latvijas dzelzceļa"  meitas kompānija "LDz Cargo".

"LDz Cargo" ir vienīgais dzelzceļa uzņēmums, kas drīkst pārvadāt kravas nelielā posmā no Krievijas  un Baltkrievijas robežas līdz dzelzceļa mezgliem Daugavpilī un Rēzeknē. Nešķērsojot šo teritoriju, pārvadātāji tālāk uz citām vietām Latvijā netiek. Ja klienti vēlas nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, tad neizbēgams sadarbības partneris pierobežā ir "LDz Cargo", kas brīvi var noteikt pārvadājuma maksu. Tāpēc uzņēmums spēj ietekmēt visu pārvadātāju biznesu, stāsta žurnālisti.

Pirms trim gadiem sūdzību par iespējamu "Ldz Cargo" dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu gan  Konkurences padomē, gan Eiropas komisijā iesniedza  privātais pārvadātājs  "Baltijas ekspresis".

AS "Baltijas ekspresis" valdes priekšsēdētājs Māris Bremze 2019. gada maijā norādīja: "Situācijā, ka atnāk faktiski mans klients pie "LDz Cargo", viņi var pateikt: OK, jūs esat šeit, ja vedīsiet ar mums no robežas līdz pat Ventspilij, mēs jums iedosim zemāku tarifu. Ja jūs brauksiet ar "Baltijas ekspresi", tad tādā gadījumā mēs jums līdz Daugavpilij iedosim ļoti lielu tarifu, kas padarīs savukārt "Baltijas ekspreša" transportēšanu no Daugavpils  bezjēdzīgu. Tāda tā reālā situācija."

Konkurences padome pēc divus gadus ilgas izmeklēšanas atzinusi, ka LDz meitas uzņēmums ir apgrūtinājis konkurentu darbību Krievijas un Baltkrievijas pierobežā. Tāpat visā Latvijas teritorijā nepamatoti noteikusi maksu par privātpersonām piederošu kravas vagonu dīkstāvi uz koplietošanas ceļiem. Par šiem diviem pārkāpumiem uzlikts turpat 5 694 174 eiro sods.

Konkurences padomes priekšsēdētājs Juris Gaiķis norāda: "Jautājuma pamatotība ir skaidrojama ne tikai ar konkurences kropļošanu Latvijā, bet arī vispār tirgus liberalizāciju Eiropas Savienībā. Par to notiek plašas diskusijas. Līdz ar to Konkurences padome veica tirgus izpēti un lietas ietvaros vērtēja "LDZ Cargo" darbības. Kā rezultātā tika konstatēti šie divi pārkāpumi."

LDz Konkurences padomes atklātajiem pārkāpumiem nepiekrīt un uzlikto naudas sodu uzskata par pārāk bargu. Patlaban ikvienam privātajam pārvadātājam esot neierobežotas tiesības nodrošināt starptautiskos kravu pārvadājumus.

LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs saka: "Sods šajā gadījumā ir uzlikts meitas kompānijai, bet mums tas sods jāpilda solidāri. Tas nozīmē, ka mēs kā mātes kompānija nesaņemtu par kaut kādu laika periodu dividendes. Savukārt, nesaņemot šīs dividendes LDZ kā infrastruktūras uzturētājam, būtu apgrūtināta finanšu līdzsvara nodrošināšana, un mums būtu jāgriežas pie valsts ar lūgumu to nodrošināt, jo tas mums ir paredzēts daudzu gadu līgumā, kas ir noslēgts ar valsti. Līdz ar to – tā atkal būtu nodokļu maksātāju nauda."

Uzņēmumam vēl ir iespēja panākt vismaz soda naudas samazināšanu par 10%, ja ne lēmuma atcelšanu, ja tas atzīs vainu un tiks atrasti kaut kādi vainu mīkstinoši apstākļi. Pirms Konkurences padomes lēmuma tas varētu cerēt uz soda naudas apmēra samazināšanu par 20%, tomēr KP un LDz pārrunas ne pie kā nav novedušas.

33
Tagi:
sods, nodokļi, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Daugavpils lokomotīvju remonta rūpnīca var atlaist pusi darbinieku
Līdz ar kravām pagaisuši arī pasažieri: kas notiks ar vilcienu Rīga-Maskava
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
"Latvijas Dzelzceļa" peļņa sastādījusi nulli eiro
Swedbank

Latvijā reģistrēts holdings, kas pārvaldīs visas Swedbank grupas bankas Baltijā

0
(atjaunots 16:21 24.02.2021)
Holdingkompānija AS "Swedbank Baltics" ir nodibināta, lai stiprinātu visu Swedbank grupas banku klātbūtni reģionā.

RĪGA, 24. februāris — Sputnik. Saskaņā ar portāla Firmas.lv datiem, Latvijā tika reģistrēta holdingkompānija AS "Swedbank Baltics", vēsta Bb.lv.

Šis holdings, kura pamatkapitāls ir 35 000 eiro, savā paspārnē apvienos visas Baltijā strādājošās Swedbank grupas bankas, lai stiprinātu klātbūtni reģionā.

AS "Swedbank Baltics" dibinātājs ir Zviedrijas Swedbank.

Kā paskaidroja Swedbank grupas prezidents Jenss Henriksons, pie pārmaiņām bankā strādāja jau gadu.

"Ar šo soli mēs vienkāršosim lēmumu pieņemšanu un palielināsim caurspīdību bankas pārvaldības struktūrā, lai pilnvērtīgi turpinātu ilgtermiņa stratēģijas īstenošanu mūsu mājas tirgos – Latvijā, Igaunijā, Lietuvā un Zviedrijā," atzīmēja viņš paziņojumā medijiem.

AS "Swedbank Baltics" pakļautībā būs uzņēmumu grupa ar vienotu uzraudzības mehānismu. Par darbības caurskatāmību uzraudzības institūcijām būs atbildīgs holdings.

AS "Swedbank Baltics" plāno uzsākt pilnvērtīgu darbību 2021. gada vidū. Līdz tam plānots saņemt visas nepieciešamās regulatoru atļaujas.

Holdingam būs nepieciešami darbinieki visos Swedbank mājas tirgos.

Kā iepriekš atzīmēja "Swedbank Grupas" mediju attiecību vadītājs Jānis Krops, holdingkompānijas reģistrācija nekādi neietekmēs bankas klientus vai darbiniekus, bet palīdzēs pastiprināt Swedbank vadības pilnvaras. Jaunās holdinga kompānijas nodibināšana Latvijā palīdzēs pielāgoties Latvijas tirgus un uzraudzības prasībām.

Swedbank ir lielākā banka Baltijas valstīs. Tās klienti ir aptuveni trīs miljoni fizisku personu un apmēram, 280 000 uzņēmumu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā, darbinieku skaits pārsniedz 6 000 cilvēku.

0
Tagi:
Swedbank
Pēc temata
Gandrīz pusei Latvijas iedzīvotāju nepietiek naudas ikdienas izdevumiem
Uzkrājumu pat vienas algas apmērā valstī nav 64% iedzīvotāju
Ieguldījumu un aktīvu apjoms audzis, peļņa kritusies: kas notiek Latvijas bankās
Strādā, lai izdzīvotu: finanšu situācija pasliktinājusies pusei Latvijas iedzīvotāju