Dzelzceļš. Foto no arhīva

Matīss: Latvija iegādājusies elektrovilcienus trīsreiz dārgāk, nekā Igaunija

96
(atjaunots 13:23 19.12.2018)
Igaunija par 32 vilcieniem samaksāja apmēram 80 miljonus eiro, savukārt Latvija – 225 miljonus, ar ko skaidrojama šī starpība – nav skaidrs, paziņoja Anrijs Matīss.

RĪGA, 19. decembris – Sputnik. Latvijas no spāņu kompānijas Talgo iegādājamie elektrovilcieni izmaksās trīskārt dārgi, turklāt infrastruktūra to izmantošanai vēl nav visur gatava, nav skaidrs, kā tas viss ies kopā ar dzelzceļu elektrifikācijas projektu, paziņoja BNN intervijā bijušais Latvijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

"Pasažieru vilciens" (PV plāno iegādāties 32 pasažieru elektrovilcienus. Šim mērķim jau izsludināti trīs tenderi. Pirmajā piedalījās spāņu uzņēmums CAF un šveiciešu kompānija Stadler, un uzvarēja CAF, taču sakarā ar Stadler iesākto tiesvedību, konkurss tika atcelts. Otrajā tenderī atkal piedalījās Stadler un vēl viena kompānija – Hyundai Rotem. Labāku cenas piedāvājumu iesniedza Hyundai, taču tika izslēgta no konkursa tehnisku iemeslu dēļ.

Šobrīd pēdējais, trešais, konkurss pulcēja četrus dalībniekus – Talgo, CAF, Stadler un čehu Škoda Vagonka. Par uzvarētāju kļuva spāņu Talgo. Tai jāpiegādā Latvijai elektrovilcienus par 225,303 miljoniem eiro. līguma cenā iekļauta vilcienu piegāde un to ekspluatācijai nepieciešamās iekārtas un rezerves daļas pirmajiem pieciem gadiem, kā arī personāla apmācīšana. Pēdējā tendera rezultāti atkal tika apstrīdēti – Iepirkumu uzraudzības birojā ar iesniegumu par "Pasažieru vilciens" tenderī rīkotajā pārrunu procedūrā pieļautajiem pārkāpumiem vērsās Škoda.

Trīskārt dārgāk, nekā Igaunijai

Pēc Matīsa domām, izsoles uzvarētāja cena, kuras rezultātus pagaidām neviens nav atcēlis, neskatoties uz Škoda pretenzijām, ir pārāk augsta. Viņš norādīja, ka viņa vadības laikos Satiksmes ministrijā Igaunija iegādājās 18 elektrovilcienu un 20 dīzeļvilcienus 79,8 miljonu eiro vērtībā. Latvijā 2014. gada tendera laikā tika piedāvāta 150 miljonu eiro cena par 32 vilcieniem, kas ir gandrīz divreiz dārgāk, nekā Igaunijā.

"Tāpēc šis iepirkums tika apturēts, jo sapratu, ka mēs pamatīgi pārmaksājam un nevaram to atļauties," - paskaidroja Matīss.

Pēc četriem gadiem – vēl viens tenderis tam pašam vilcienu skaita, taču piegādes summa jau ir 225,3 miljoni eiro.

"Es domāju, ka jebkuram ir skaidrs, lai kas tur arī ir iekļauts – serviss vai servisa centri, vai rezerves daļas –, tas ir trīs reizes dārgāk nekā Igaunijā. Ne par velti vairāki no iesniedzējiem, kas nav uzvarējuši, ir apstrīdējuši šo, sakot, ka viņi varētu piegādāt lētāk," - teica Matīss.

Ar ko skaidrojama šāda līgumu cenas starpība, viņš spēja paskaidrot.

Infrastruktūra nav gatava

Matīss izkritizēja arī infrastruktūras sagatavošanu jauno elektrovilcienu ekspluatācijai – joprojām nav skaidrs, kādos virzienos kursēs vilcieni, vai ir iespējams braukt vienā tīklā, vai būs jauni peroni.

"Nedz par vienu, nedz otru [virzienu], piemēram, Saulkrastu vai Jūrmalas, nav dzirdēts, ka tuvākajā laikā taisītos mainīt esošo standartu. Turpretī Krustpils virzienā, kur arī kursēs elektrovilciens, būs cits standarts. Jautājums: vai būs divi standarti? Vai arī viens vilciens brauks abos? Ir svarīgi zināt, kāds būs platformu augstums, vai pie katras stacijas būs pacēlāji vai kādi citi risinājumi," - uzskaitīja Matīss.

Pēc viņa domām, līdz brīdim, kamēr netiks sakārtota infrastruktūra, netiks izstrādāts vienots standarts, vilcienu iegādei nebūs jēgas.

96
Pēc temata
Antāne: Latvijai nav naudas elektrolokomotīvju palaišanai uz dzelzceļiem
Latvijas dzelzceļš pamazām atbrīvojas no darbiniekiem
Lielākie darba devēji Latvijā: lielveikali un dzelzceļš
Latvijas Dzelzceļš sācis krāt naudu nebaltai dienai
Nabadzība, foto no arhīva

Kariņu neizbrīnīja tas, ka ar 64 eiro nevar izdzīvot

24
(atjaunots 12:29 01.07.2020)
Garantētais minimālo ienākumu līmenis arī "kļūs par daļu reformu" Latvijā, paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Satversmes tiesas (ST) lēmums, ka garantētais minimālo ienākumu (GMI) līmenis neatbilst Satversmei, nekļuva par pārsteigumu, sacīja telekanāla "Rīga TV24"  ēterā premjerministrs Krišjānis Kariņš. Pēc viņa teiktā, labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu".

Satversmes tiesa 25. jūnijā nolēma, ka GMI līmenis neatbilst Satversmei. Saskaņā ar tiesas lēmumu, likumdevēji nav atrisinājuši svarīgākos jautājumus, kuri skar GMI, tai skaitā to, kādām pamatvajadzībām tas tiek izmaksāts, kā arī nav izstrādāta tā noteikšanas metodika.

Apstrīdētā norma tiek atzīta par spēkā neesošu no 2021. gada 1. janvāra.

Lieta tika izskatīta pēc tiesībsarga Jura Jansona iesnieguma.

Komentējot tiesas lēmumu, Kariņš paziņoja, ka tas nekļuva par kaut ko negaidītu. Premjers atzīmēja, ka labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu", tādēļ viņš gaida, kad viņa sniegs savus piedāvājumus valdībai.

"Manuprāt, mēs varēsim sakārtot šo sistēmu. Ja paskatās, tad šī valdība ir veikusi finanšu pārraudzības kapitālo remontu un mēs saņēmām labu kredītreitingu. Tāpat mēs panācām Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu. Arī GMI līmenis būs viena daļa no reformām," sacīja Kariņš, piebilstot, ka valdība atbalstīs ministres piedāvājumu un piešķirs finansējumu sistēmas sakārtošanai.

24
Tagi:
Labklājības ministrija, Ramona Petraviča, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Orlovs: varasvīri apšņāps iztikas minimumu, lai izpatiktu tiesai
Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem
Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā
Tiesībsargs iesniedza prasību Satversmes tiesā Latvijas niecīgo pensiju dēļ
Nauda, smilšu pulkstenis, foto no arhīva

Laiks atradināties: analītiķis pastāstīja, kas notiks ar ES dotācijām Baltijai

31
(atjaunots 15:22 30.06.2020)
Baltijas valstis var rēķināties ar iepriekš ieplānotajām dotācijām, taču jaunu projektu finansēšana nav prognozējama.

RĪGA, 30. jūnijs – Sputnik. Viļņa cer uz taisnīgu līdzekļu sadali gan no ES ilggadējā budžeta, gan no Eiropas ekonomikas atjaunošanas fonda. To paziņoja Lietuvas prezidents Gitans Nausēda videosarunas laikā ar Eiropas Padomes priekšsēdētāju Šarlu Mišelu, vēsta Sputnik Lietuva.

Briselei jāpiešķir Lietuvai agrāk ieplānotie līdzekļi, taču jaunu projektu finansēšana ir ar dakšām ūdenī rakstīta, sarunā ar Sputnik Latvija savu viedokli pauda Krievijas Zinātņu akadēmijas Eiropas institūta Ekonomikas pētījumu nodaļas vadītājs Anatolijs Bažans.

"Nedomāju, ka acumirklī tiks nogrieztas visas dotācijas, lai arī līdz ar Lielbritānijas izstāšanos no ES kopīgā budžeta ienākumi krasi samazināsies, - zināmai daļai vajadzētu palikt. Protams, katras ES valsts valdība vēlas saņemt no kopējā budžeta pēc iespējas vairāk. Parasti šīs vēlmes tiek apmierinātas daļēji, pat tad, kad budžets bija pilnāks. Tagad iespējas samazinās, un, jo tālāk, jo mazāk valstis tiks dotētas," norādīja Bažans.

Līdz šim Eiropas Savienības valstīm nav izdevies vienoties ne par kopīgo budžetu nākamajam septiņu gadu periodam, ne arī par ekonomikas atjaunošanas fondu. ES budžeta pašreizējais projekts paredz samazināt Saliedētības fonda līdzekļus. Tas būtiski ietekmēs visu Baltijas valstu budžetu.

31
Tagi:
nauda, Baltija, ES
Pēc temata
Baltiju izslauca un izmeta: politologs nosauca ES jauno interesi
Uztraukumi Austrumos: kāpēc Latvija nav apmierināta ar ES budžetu
"Izķidātā un izmestā" Latvija integrēsies vienotajā Eirāzijā: biznesmeņa prognoze
Eirokomisārs brīdinājis par ES dotāciju samazināšanos
Dzintars veikals, foto no arhīva

"Dzintara" administrators tiesā cenšas atņemt Gerčikovam preču zīmes

0
(atjaunots 12:10 02.07.2020)
"Dzintars" tiesā cenšas apstrīdēt preču zīmju nodošanu savam bijušajam vadītājam Iļjam Gerčikovam, kurš nodibinājis jaunu kompāniju.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. "Dzintars" maksātnespējas procesa administrators Jānis Ozoliņš uzstājas pret bijušo uzņēmuma šefu Iļju Gerčikovu: kompānija lūdz atzīt par spēkā neesošu darījumu, kura rezultātā viņš ir saņēmis preču zīmes, un pieprasa tās atgriezt, vēsta Baltic Course.

Šīs lietas izskatīšana sākusies 26. maijā.

Dzintars
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Iepriekš tiesa pielietoja nodrošinājumu par labu "Dzintars": aizliegumu pārreģistrēt preču zīmes. Gerčikovs palūdza šo prasības nodrošinājumu atcelt, taču tiesa noraidīja prasību.

Savukārt Jānis Ozoliņš izskaidroja šādu situācijas redzējumu: Gerčikovs piesavinājies "Dzintara" preču zīmes vēl pirms tam, kad rūpnīca kļuva maksātnespējīga, un tas noticis nepamatoti.

Jau 2019. gadā Gerčikovs nodibināja firmu "Dzintars Beauty" un kļuva par vienīgo tās īpašnieku un valdes locekli. Un kad sabiedrībā sākās kompānijas problēmu apspriešana, toreizējā "Dzintara" valdes locekle Dagnija Maike paziņoja, ka zīmols, preču zīmes un visi kompānijas patenti jau ir nomainījuši īpašnieku – pārgāja pie Iļjas Gerčikova.

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, 12. novembrī Rīgas Pārdaugavas tiesa pasludināja Latvijas kosmētikas ražotāju AS "Dzintars" par maksātnespējīgu un par maksātnespējas procesa administratoru norīkoja Jāni Ozoliņu.

Pie šādas notikumu sakritības novedusi virkne faktoru. Uzņēmums neveica kārtējo nodokļu maksājumu, kā rezultātā parāds pieauga līdz 2,59 miljoniem eiro. Savukārt kopējā parādu un nodokļu parādu summa sastādīja 6,8 miljonus eiro.

Vienlaikus tika izbeigts tiesiskās aizsardzības process, jo "Dzintars" vairāk nekā 30 dienas nepildīja ar kreditoriem saskaņoto pasākumu plānu tiesiskās aizsardzības procesa ietvaros.

Neskaitot to, uzņēmums nesniedza sadarbības līgumus vai kaut kādus citus dokumentus, kuri apliecinātu "Dzintara" spējas izpildīt tiesiskās aizsardzības pasākumu plānu. Uzņēmums neizpildīja arī virkni normatīvo aktu prasību.

Sakarā ar visiem šiem apstākļiem tiesa bija spiesta konstatēt uzņēmuma maksātnespējas pazīmes.

Tiesas pārstāve Viktorija Mežance paskaidroja, ka galvenais uzņēmuma kreditors bija Valsts ieņēmumu dienests (VID), kurš nepiekrita jaunajām izmaiņām "Dzintara" tiesiskās aizsardzības pasākumu plānā pērnā gada septembrī. Iesniegumu par "Dzintara" maksātnespēju tiesa saņēma 2019. gada oktobrī.

"Dzintars" piedzīvoja finanšu grūtības pēc 2008. un 2014. gada krīzēm, kad tradicionālie noieta tirgi samazinājās, kas noveda pie pārdošanas apjomu krituma un apgrozāmo līdzekļu trūkuma, kā dēļ uzņēmumam uzkrājās parādi.

Ilggadējais Latvijas kosmētikas fabrikas "Dzintars" vadītājs Iļja Gerčikovs Sputnik Latvija intervijā paziņoja, ka grasās atjaunot produkcijas ražošanu – dažas dienas pirms uzņēmuma bankrota Gerčikovs piereģistrēja firmu "Dzintars Beauty". Pēc Gerčikova sacītā, jaunais uzņēmums ražos visu to labāko, kas bija "Dzintaram".

0
Tagi:
Dzintars, Latvija
Pēc temata
"Dzintara" darbinieki pieprasa no uzņēmuma vairāk nekā 600 tūkstošus eiro
Izpārdod "Dzintaru": fabrikai piederošās iekārtas ir nopērkamas
"Dzintara" bankrots: vairāk nekā simt darbinieki vēl nav atraduši darbu
Latvijā iet bojā kārtējais brends: Dzintars nav spējis pārliecināt kreditorus