Nodokļu deklarācijas aizpildīšana. Foto no arhīva

Latvijā turpina samazināties nodokļu maksātāju-juridisko personu skaits

60
(atjaunots 11:14 04.12.2018)
Gada laikā Latvijā nodokļus maksājošo juridisko personu skaits samazinājies gandrīz par tūkstoti.

RĪGA, 4. decembris – Sputnik. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, 2018. gada 1. decembrī tika reģistrēti 208 716 nodokļu maksātāji-juridiskās personas, raksta Rus.tvnet.lv.

Tas ir par 802 uzņēmumiem mazāk, nekā pirms gada. Tātad šī veida nodokļu maksātāju skaits 12 mēnešu laikā sarucis par 4,4%.

Visvairāk nodokļu maksātāju-juridisko personu 2018. gada 1. decembrī reģistrēts VID Rīgas klientu apkalpošanas centrā – 122 734, vismazāk – Krāslavā – 1032.

Iepriekš Sputnik rakstija, ka Paying taxes 2019 reitingā Latvija izrādījusies 13. vietā no 189, apsteidzot tuvākos kaimiņus. Lietuva ieņēma 18. reitinga vietu, savukārt Igaunija – 14. Kā noskaidrojās, Latvijas uzņēmējiem ir vienkāršāk maksāt nodokļus, nekā lietuviešiem un igauņiem, tiesa, izmaksu procesa laiks mūsu uzņēmējiem ir daudz lielāks.

Latvijā uzņēmumi nodokļos maksā 36% ienākumu, Igaunijā – 48,7%, Lietuvā – 42,6%.

60
Pēc temata
Nodokļi žņaudz biznesu: Vecrīgā tiek slēgts nozīmīgs amatnieku veikals
Siera darītājs: pēc algu un nodokļu nomaksas attīstībai paliek 1000 eiro
KPV LV analizē iespējas, kā iekasēt vairāk nodokļu no Latvijas iedzīvotājiem
Uz papīra pārāk dārgi: VID pieņems tikai elektroniskās nodokļu deklarācijas
Uzņēmēji: pie ēnu ekonomikas noveduši augstie nodokļi, nevis parādi
Celtnieki, foto no arhīva

mainījies darba tirgus Latvijā: patlaban pieprasītākās profesijas

48
(atjaunots 13:06 29.05.2020)
Pandēmija ir mainījusi situāciju Latvijas darba tirgū; vakanto vietu skaits ir manāmi sarucis, bet patlaban pieprasītākie ir celtniecības speciālisti un kravas automašīnu vadītāji – tālbraucēji.

RĪGA, 29. maijs — Sputnik. Nodarbinātības valsts aģentūras pārstāvis Dainis Jukonis pastāstīja iknedēļas izdevumam "Vesti", ka maija sākumā bezdarbs valstī sastādīja 8% un salīdzinājumā ar martu, kad pandēmijas dēļ tika izsludināts ārkārtējās situācijas režīms, pieaudzis par 1,2%. Tāpat kā iepriekš augstākais tas ir Latgalē – 15,3%, zemākais – Rīgā (6,2%).

Tiesa, viss kļūst skaidrāks salīdzinājumā. Pēc ārkārtējās situācijas ieviešanas galvaspilsētā bezdarbs pieaudzis visvairāk – par 1,5%, Latgalē – par 0,8%. Tas ir saprotams, jo Rīgā ir lielākais skaits nozaru, ko krīze skārusi īpaši sāpīgi: viesmīlības, tūrisma un restorānu bizness...

Ēdiens bezmaksas virtuvē Rīgā
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Vakanto vietu skaits darba biržā arī ir manāmi sarucis – gandrīz par 12 tūkstošiem – 5. maijā bija brīvas 14 980 vietas. Laiki, kad visur bija vajadzīgi operatori tirdzniecības tīklos (kasieri), ir palikuši pagātnē. Tagad pieprasītākā ir kravas automašīnas vadītāja profesija – darba biržā ir 980 vakances.

Tiesa, tālbraucēji bija pieprasīti arī pirms krīzes. Darbs ir smags, autovadītāji, tāpat kā viņu kolēģi lielākajā daļā Austrumeiropas valstu, saņem daudz mazāk nekā tālbraucēji rietumvalstīs.

Tranzīta pārvadājumu uzņēmuma vadītājs pastāstīja, ka pēdējos gados viņus glābuši šoferi no Pleskavas. Viņi ir gan profesionāli, gan atbildīgi. Taču pandēmijas dēļ viņi bija spiesti atgriezties mājās, kur nekavējoties nonāca karantīnā.

Pie tam jaunajos apstākļos tālbraucēju darbs ir vēl sarežģījies. Pārbaudes uz robežām ir pastiprinājušās, pieauguši sastrēgumi. Neizpaliek arī reisi uz Itāliju, Spāniju un Franciju, kur plosās koronavīruss. Kāds kravas mašīnas vadītājs pastāstīja, ka ceļā pa tukšu pilsētu Ziemeļitālijā bija sastopami tikai policisti. Viņi... aplaudējuši, lai paustu cieņu autovadītāja darbam: šī profesija tagad saistīta ar vēl lielāku risku.

Nemirstīgais Afoņa

Tālāk vakanto vietu sarakstā redzami celtniecības specialitāšu darbinieki: betonētāji, apdares meistari, akmeņkaļi, krāsotāji-apmetēji. Vajadzīgi arī santehniķi, elektriķi, metinātāji, atslēdznieki...

Jāpiebilst, ka vakanto vietu skaita (497) ziņā santehniķi ieņem ceturto vietu. Tomēr daudzi cilvēki, kam pēdējā laikā nācies saskarties ar šīs profesijas pārstāvjiem (mainījis cauruli vannas istabā, remontējis krānu vai tualeti utt.) var teikt, ka liela daļa īsto meistaru, acīmredzot, aizbraukuši uz ārzemēm. Te palikuši tikai tādi "speči" kā leģendārās filmas "Afoņa" galvenais varonis. Grib lielu naudu, bet kvalitāte klibo ar abām kājām. To var apstiprināt arī daudzu celtniecības firmu vadītāji.

Trūkst arī labu celtnieku. Ne velti šajā jomā aizvien lielāks ir uzaicinātā darbaspēka skaits. Starp citu, pirms pandēmijas valstī oficiāli bija vairāk nekā 15 tūkstoši strādnieku no citām valstīm...

Viesstrādnieki nepieviļ

Lielākais skaits viesstrādnieku nāk no Ukrainas. Tai seko Baltkrievija, Krievija, Uzbekistāna. 2017. gadā Pilsonības un migrācijas lietu departaments izsniedza 7500 īstermiņa ielūgumus viesstrādniekiem, bet pērn – 15 300.

Ielūgums darba devējam izmaksā 100-500 eiro. Pie tam uzaicinātā darbinieka alga nevar būt mazāka nekā vidējā valstī – 1000 eiro mēnesī pirms nodokļu nomaksas. Un nav svarīgi, ko viesstrādnieks dara – kārto zivis konservu bundžās vai ķieģeļus jaunbūvē. Izņēmums pieļauts tikai lauksaimniecības darbiniekiem – viņiem var maksāt ne vairāk kā 700 eiro bruto.

Tas nav daudz. Tomēr, spriežot pēc visa, lielākā daļa darbinieku ar noteikumiem ir apmierināti, citādi viņu skaits nepieaugtu.

Pie tam no bijušās PSRS valstīm uzaicinātie ar darbu tiek galā labi un teicami – to apliecina darbu vadītāji būvobjektos un lauksaimnieki...

Kas palicis bez darba

Turpināsim stāstu par to, kā pandēmija mainījusi darba tirgu. Šajā periodā liels skaits cilvēku zaudējuši darbu un reģistrējušies biržā.

Pirmo vietu viņu vidū ieņem pārdevēji-konsultanti (684), viņiem seko mazo veikaliņu pārdevēji (596), ir pavāri (563), oficianti (318), bārmeņi (207), pavāru palīgi (112).

Vienlaikus vairākās šajās profesijās ir vakantas vietas, piemēram, vajadzīgs 291 pavārs. Tikai gribētos zināt, vai kāds pēc elitāra restorāna, viesnīcas, pazīstamas kafejnīcas gribēs strādāt sociālās iestādes, skolas vai bērnudārza ēdnīcā?

Būvmateriālu veikali zeļ un plaukst

Pie tam pandēmijas rezultātā nav cietuši visi kā viens. Būvmateriālu veikalos (it īpaši nelielajos, kas atrodami dzīvojamajos masīvos) apgrozījums aug. Daudzi cilvēki, strādājot "attālināti", nolēmuši netērēt laiku velti un ķerties pie dzīvokļu un vasarnīcu remonta. Katram sīkumam nebrauksi pakaļ uz lielo tirdzniecības centru, un ir ļoti ērti, ja viss atrodams blakus – dzīvojamā masīva veikalā. Par to, ka darba apjoms pieaudzis, pastāstīja pārdevēji būvmateriālu veikalos Rīgā, Jūrmalā, Jelgavā.

Pieaudzis apgrozījums arī nelielajos  pārtikas veikalos provincē un aptiekās, it īpaši apdzīvotajās vietās netālu no Lietuvas robežas. Vietējie iedzīvotāji, kuri agrāk produktus pirka pie kaimiņiem, tagad pievērsušies pašmāju tirgotājiem. Jautājums tikai, vai tas ir uz ilgu laiku? Latvijas veikaliem un aptiekām šis ir īstais brīdis, lai papūlētos panākt, ka cilvēki arī pēc robežu atvēršanas pirktu nepieciešamo pašu mājās. Gan provincē, gan galvaspilsētā. Tomēr to var panākt nevis ar aizliegumiem un ierobežojumiem, bet gan ar veselīgu konkurenci.

Iespējams, pandēmija liks izdarīt kaut kādus secinājumus? Tostarp arī valstij, kas tikai vārdos apgalvo, ka šeit ir komfortabli apstākļi biznesam. No komfortabliem apstākļiem neviens nebēg uz citām valstīm un biznesu nepārceļ...

48
Tagi:
ekonomiskā krīze, Latvija, darba tirgus
Pēc temata
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Nemaksā nodokļus – tevi aprīs: VID nolasīja lekciju skolēniem
Ceturtā daļa darbinieku Latvijā saņem 450 eiro algu un mazāk
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
Naudas skaitīšana, foto no arhīva

Vidējā alga Latvijā pirmajā ceturksnī 812 eiro pēc nodokļu nomaksas

13
(atjaunots 14:30 28.05.2020)
Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga par pilnu likmi valstī veidoja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, "uz rokas" – 812 eiro.

RĪGA, 28. maijs — Sputnik. Šī gada pirmajā ceturksnī vidējā alga Latvijā sastādīja 1100 eiro pirms nodokļu nomaksas, jeb par 6,6% vairāk nekā gadu iepriekš. Par to liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati vēsta BNN.

Šī gada janvārī vidējā alga bruto pieauga par 7% salīdzinājumā ar šo periodu pērn un sasniedza 1101 eiro mēnesī, februārī – 7,8% (1085 eiro), bet martā – par 5% (1113 eiro).

Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, 2020. gada pirmajā ceturksnī alga bruto samazinājusies par 1,2%.

Vidējā alga pamata darba vietā pēc nodokļu nomaksas 2020. gada pirmajā ceturksnī sastādīja 812 eiro. Gada laikā tā palielinājusies par 6,3%, bet salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni tā sarukusi par 0,8%.

Uz rokas saņemtās algas reālais pieaugums, ņemot vērā patēriņa cenu pieaugumu, sastādīja 4,3%.

2020. gada pirmajā ceturksnī vidējā alga pirms nodokļu nomaksas sabiedriskajā sektorā tikai par 4 eiro pārsniedza privātā sektora rādītāju – 1104 eiro pret 1100. Valsts sektorā, kurā iekļautas valsts un pašvaldību iestādes, kā arī valsts un pašvaldību kontrolētās un finansētās kapitālsabiedrības, vidējā alga pieaugusi līdz 1061 eiro, jeb par 7,8%.

Salīdzinājumā ar 2019. gada ceturto ceturksni, vidējā alga privātajā sektorā ir mazliet pieaugusi (+0,4%), bet sabiedriskajā sektorā sarukusi par 4,5%, ņemot vērā piemaksu un prēmiju samazināšanos.

Koronavīrusa pandēmijas radītās krīzes rezultātā vidējā alga viesmīlības un sabiedriskās ēdināšanas sektorā 2020. gada pirmajā ceturksnī, salīdzinājumā ar datiem par šo periodu pērn, kritusies par 3%, bet šī gada martā, salīdzinājumā ar 2019. gada martu un 2020. gada februāri, - sarukusi par 21%.

Salīdzinājumā ar februāri vidējā alga martā sarukusi arī daiļrades, izklaides un atpūtas jomā (-1,1%), kā arī izglītībā (-0,9%).

Gada laikā visvairāk pieaugusi vidējā alga citu pakalpojumu nozarē, kas ietver sabiedrisko, politisko un citu organizāciju darbību, individuālās lietošanas priekšmetu un saimniecības priekšmetu remonts, ķīmiskās tīrītavas, frizētavas, apbedīšanas pakalpojumi utt. Šajās nozarēs vidējā alga pieaugusi par 12,8%. savukārt veselības aprūpes un sociālās aprūpes jomās vidējā alga pieaugusi par 11,5%.

Latvijas reģionu starpā ātrākais algu pieaugums pirmajā ceturksnī (gada izteiksmē) bija vērojams Rīgas rajonā – 10,2%. Citos reģionos, neskaitot Latgali, gada pieaugums fiksēts 5,6-5,9% apmērā. Latgalē, kur vidējā alga ir viszemākā (747 eiro), gada pieaugums sastādījis 4,9%.

13
Tagi:
Latvija, alga
Pēc temata
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Sociālo nodokli no minimālās algas liks maksāt visiem, iespējams, pašiem darbiniekiem
Lidsabiedrība airBaltic lūdz savus darbiniekus pasēdēt gadu bez algas
Apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji un skolotāji Latvijā saņem aptuveni vienādu algu
Bērni

Pieci sarunas temati ar bērniem saistība ar vasaras brīvlaiku

0
(atjaunots 14:36 01.06.2020)
Latvijas glābēji lūdz vecākus neatstāt bērnus bez uzraudzības pie ūdens, iemācīt izmantot gāzes plīti un pastāstīt par ārkārtas dienestu telefona numuriem.

RĪGA, 1. jūnijs – Sputnik. Sākoties bērnu vasaras brīvlaikam, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) aicina vecākus apspriest ar bērniem piecus drošības jautājumus.

Kā uzvesties pie ūdens

Peldēties ieteicams tikai oficiālās peldvietās (par to liecina zīme "peldēties atļauts"). Ja tuvumā nav šādu vietu, peldēšanai jāizvēlas vietas ar lēzenu krastu, ar cietu pamatu, bez spēcīgas straumes un ūdens vērpetēm.

Skolniece, foto no arhīva
© Sputnik / Кирилл Каллиников

Bērni drīkst spēlēties ar piepūšamiem peldlīdzekļiem (stīpas, matrači, bumbas un tml.), ieiet ūdenī un peldēt attālumā, kurā pieaugušais var labi viņus saskatīt un nepieciešamības gadījumā piesteigties palīgā. Visdrošāk, ja pieaugušais atradīsies ūdenī starp krastu un dziļumu.

Nodarbojoties ar kādu no ūdens sporta veidiem vai braukājot ar laivu, kuteri vai citu peldlīdzekli, bērniem obligāti ir jāvelk virsū glābšanās veste.

VUGD atgādina, ka, paliekot uz mirkli pie ūdenstilpnes bez pieskatīšanas, mazs bērns var iekrist ūdenī un noslīkt. Piemēram, dīķis pie mājas bieži kļūst par traģēdijas iemeslu, tādēļ bērnus nedrīkst atstāt pagalmā bez uzraudzības, ja tajā ir dīķis vai piepūšamais baseins. VUGD aicina vecākus apzināties, ka atrašanās pie ūdenstilpnes ar bērnu – tā nav atpūta, bet gan dubultais darbs, jo bērni ir jāpieskata visu laiku, bez pārtraukuma. Pat ja uzmanība tiek novērsta uz minūti, var gadīties liela traģēdija.

Kas jādara, ja notikusi nelaime

Pieaugušajiem ir jāapspriež ar bērniem rīcība situācijās, kad ir notikusi nelaime – kādos gadījumos ir jāzvana ugunsdzēsējiem un glābējiem pa tālruni 112 un kāda informācija viņiem ir jāsniedz, kā arī jāapspriež iespējamās darbības situācijās, kad telefons nav pa rokai – jāmeklē tuvākais pieaugušais un jāpastāsta par notikušo.

Par jebkuru nelaimi nekavējoties ir jāziņo, jo tad vēl ir iespējams glābt gan cilvēkus, gan īpašumu.

Bērnam ir jāzina, ka par nelaimes gadījumu viņu nesodīs. Citādi kritiskā brīdī bērns nedomās par to, kā izglābt sevi, bet gan par to, kā izvairīties no gaidāmā soda.

Kā droši lietot gāzes plīti un elektroierīces

Skolēniem laiku pa laikam nāksies palikt mājās bez pieaugušo klātbūtnes. VUGD aicina vecākus parūpēties par to, lai bērniem nevajadzētu gatavot vai sildīt sev ēdienu uz gāzes plīts. Jo viņi, piemēram, var aizmirst par ieslēgtu plīti un aizskriet spēlēt ar draugiem, tādējādi sarīkojot ugunsgrēku.

lidosta Rīga
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Bērni ne vienmēr sarīko ugunsgrēku neuzmanības vai neapdomātas rīcības dēļ, dažkārt viņiem vienkārši trūkst zināšanu un iemaņu. Pirms uzticēt bērniem patstāvīgi apieties ar plīti vai citu sadzīves tehniku, VUGD piedāvā vecākiem sākumā parādīt bērniem, kā tas darām, ļaut bērniem atkārtot šīs darbības vecāku uzraudzībā un tikai pēc tam ļaut bērnam saimniekot virtuvē pašiem.

Paziņot pieaugušajiem par saviem plāniem

Vasaras brīvlaikā daudzi bērni paliks mājās vieni paši, tādēļ vecākiem ir jāiemāca bērni regulāri ziņot par to, kur viņi nolēmuši doties, ar ko un cik ilgi viņi tur būs. Katram vecākam ir jābūt spējīgam atbildēt uz jautājumu, kur atrodas un ar ko nodarbojas viņa nepilngadīgais bērns.

Nav ieteicams staigāt pamestās ēkās un būvlaukumos

Ja bērni pavada vasaras brīvlaiku pilsētā, palūdziet viņiem neizvēlēties par spēlēšanās un pastaigu vietu pamestas un vecas ēkas, kā arī būvlaukumus. Tur ir iespējams nokrist no liela augstuma, iekrist bedrē ar būvgružiem, gūt nopietnas traumas un pat iet bojā.

VUGD aicina vecākus apspriest ar bērniem viņu drošības jautājumus, lai bērni nekāpj uz ēku jumtiem un nestaigā pa pamestām būvēm.

0
Tagi:
bērni, ugunsdzēsēji
Pēc temata
Inflācija: kas un kā sadārdzinājies Latvijā pēdējā gada laikā
Ja ieraudzīsiet, pērciet: eksperts pastāstīja, kāda ir nākamā deficīta prece
Latvijā oficiāli atklāta peldsezona, taču iedzīvotājus aicina nemesties ūdenī