Automobiļa uzpilde DUS. Foto no arhīva

ANO pieprasa: benzīna cenai jāpārsniedz 60 dolārus par litru

144
(atjaunots 12:04 02.12.2018)
ANO eksperti prognozē, ka nākamā gadsimta beigās gaisa temperatūra pieaugs vēl par grādu. Tas nav pieļaujams, un cilvēcei par katru cenu jāaptur globālā sasilšana līmenī, kas par pusotru grādu pārsniedz pirmsindustrijas līmeni.

Nākamnedēļ Katovicē (Polijā) darbu sāks ANO Klimata pārmaiņu konference. Starptautiskā ekspertu grupa savā pārskatā ierosina radikāli ierobežot fosilās degvielas – ogļu, naftas un gāzes izmantošanu. Par to, kādas ir iespējas īstenot šīs idejas un cik pie tam maksās benzīns – Maksima Rubčenko rakstā portālā RIA Novosti.

Cīņa par pusgrādu

Galvenās tēzes un ierosinājumi, ko plānots apspriest konferencē, jau ir zināmi, jo sabiedriskais viedoklis šajā jautājumā tiek gatavots jau sen.

Jau oktobra sākumā ANO Starpvalstu klimata izmaiņas ekspertu grupa publicēja sava pārskata centrālās tēzes. Protams, runa ir par globālās sasilšanas katastrofālajām sekām.

Dokumenta autori – 90 zinātnieki no 40 valstīm – informēja, ka kopš industriālās ēras sākuma, tas ir, pusotra gadsimta laikā, vidējā gaisa temperatūra uz planētas ir pieaugusi par vienu grādu.

"Tas novedis pie aizvien biežākām dabas kataklizmām, kā arī arktisko ledāju kušanas, kā rezultātā ceļas Pasaules okeāna līmenis," – apgalvo pārskata autori.

ANO eksperti prognozē, ka nākamā gadsimta beigās gaisa temperatūra pieaugs vēl par grādu. Tas nav pieļaujams, un cilvēcei par katru cenu jāaptur globālā sasilšana līmenī, kas par pusotru grādu pārsniedz pirmsindustrijas līmeni.

"Tas mazinās nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmām, cilvēka veselību un labklājību, kas atvieglos "Stabilas attīstības mērķu" – ANO pieņemtās programmas – īstenošanu," – apgalvo ekspertu grupas līdzpriekšsēdētājs Prijardarši Šukla.

Klimatologi norāda, ka, globālajai temperatūrai pieaugot par pusotru grādu, līdz 2100. gadam Pasaules okeāna līmenis celsies tikai nedaudz: par desmit centimetriem mazāk, nekā temperatūrai pieaugot par diviem grādiem. Koraļļu skaits samazināsies tikai par 70-90%, bet, temperatūrai palielinoties par diviem grādiem, bojā ies vairāk nekā 99% dzīvo rifu.

"Starpība starp globālās temperatūras palielināšanos par pusotru un diviem grādiem – tā ir starpība starp "Bada kariem" un "Trako Maksu"," – apgalvo ekspertu grupas loceklis Džonatans Miltmors no ASV Ekonomiskās izglītības fonda.

Koraļļi vai benzīns?

Tikai "plašas un radikālas" izmaiņas pasaules ekonomikā spēj novērst klimatisko katastrofu, ir pārliecināti ekspertu grupas locekļi.

"Ja jūs vēlaties nobremzēt globālo sasilšanu pie pusotra grāda, ogļskābās gāzes tīrie izmeši globālā mērogā ir jāsamazina līdz nullei 2050. gadā, – uzsvēra ANO eksperts Valerijs Masons-Delmots. – Tas ir dokumenta svarīgākais slēdziens."

Šī mērķa īstenošanai Starpvalstu klimata izmaiņas ekspertu grupa ierosina ķerties pie virknes netriviālu pasākumu, kas ļautu pilnībā atteikties no fosilās degvielas – naftas, gāzes un oglēm. Pēc viņu domām, vispirms jāpārtrauc enerģētisko ogļu lietošana.

"Oglēm ir augstākais ūdeņraža saturs starp fosilajām degvielām, - paskaidroja eksperts Džims Ske. – Tāpec no tām jāatsakās līdz gadsimta vidum."

Starptautiskās Enerģētiskās aģentūras dati liecina, ka patlaban pasaulē darbojas aptuveni desmit tūkstoši ogles elektrostaciju, kuru jauda pārsniedz 30 MV; tās ražo vairāk nekā 40% visas elektroenerģijas. Tātad vidēji jāslēdz viena stacija dienā, lai izpildītu ANO ekspertu prasības.

Atzīmēsim, ka ogles ir lētākā degviela elektroenerģijas ražošanai – šī iemesla dēļ ogļu elektrostaciju skaits ir tik liels. Pāreja pie cita veida degvielas vai elektrības ražošanas metodēm neizbēgami iespaidos patērētāju naudas makus.

Taču atteikšanās no ogļu enerģētikas nav ANO ekspertu skandalozākais ierosinājums. Viņi vēlas radikāli mazināt benzīna un dīzeļdegvielas patēriņu, un šim nolūkam iesaka drakoniskus ekoloģiskos nodokļus.

ANO vēlas, lai līdz 2030. gadam visas valstis ieviestu ekoloģisko nodokli – 5500 dolārus par tonnu ogļskābās gāzes, tas ir, apmēram 13 dolārus par litru benzīna vai dīzeļdegvielas. Līdz 2100. gadam nodokli piedāvāts pieckāršot – līdz 65 dolāriem par litru degvielas (27 000 dolāru par tonnu ogļskābās gāzes).

Portāla Globalpetroltprices dati liecina, ka vidējā benzīna cena pasaulē patlaban sasniedz 1,1 dolāru par litru, dīzeļdegvielas cena – 1,05 dolārus. Tātad ANO eksperti iesaka 12 reizes palielināt degvielas cenu tuvāko 12 gadu laikā un vairāk nekā 60 reizes – līdz gadsimta beigām.

Īsta laupīšana

Maigi sakot, ideja par ekoloģiskā nodokļa ieviešanu tautā nav īsti populāra. Par to liecina nekārtības Francijā, kas turpinās jau trešo nedēļu.

Jaunākie dati liecina, ka demonstrācijās pret degvielas cenu palielināšanu ekoloģiskā nodokļa dēļ visā valstī piedalījušies vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku. Sadursmēs ar policiju gājuši bojā divi cilvēki, ievainojumus guvuši vairāk nekā simt cilvēki.

Valdības skaidrojums, ka degvielas cenas pieaugums ir maksa par ekoloģisku tīru nākotni, ka saņemto naudu plānots tērēt atjaunojamai enerģētikai, ka Francija mazinās savu atkarību no naftas, nerod nekādu atsaucību protestu dalībnieku rindās.

Jāņem vērā, ka pie pilsoņu kara sliekšņa Francija nonākusi gluži simboliska degvielas cenas pieauguma dēļ. Benzīna cenu valstī no 1. janvāra plānots palielināt par 2,9 centiem, dīzeļdegvielas cenu – par 6,5 centiem par litru. Degvielas pašreizējā cena valstī sasniegusi 1,46 eiro par litru.

Tātad runa ir par cenu pieaugumu par 2-4,5%, un valsts prezidents Emanuels Makrons par to jau samaksājis ar sava reitinga kritumu no 40% jūlijā līdz īstam antirekordam – aptuveni 20%. Viegli iztēloties, kas notiks ar politiķa karjeru, kurš nopietni ierunāsies par benzīna cenu vairākkārtēju pieaugumu, lai cīnītos ar globālo sasilšanu.

Acīmredzot, tā nav nejaušība, ka šonedēļ ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka netic pārskata secinājumiem par globālās sasilšanas negatīvajām sekām ASV ekonomikā. Dokumentā, ko iesnieguši zinātnieki no 13 ASV ministrijām un iestādēm, apgalvots, ka līdz gadsimta beigām klimatiskās izmaiņas var izmaksāt ASV 10% IKP.

Ekologu apokaliptiskajiem pareģojumiem atsakās ticēt ne tikai politiķi. Piemēram, Kolorado Universitātes profesors Rodžers Pilke uzsvēra, ka pagaidām nekas nepierāda saikni starp ekstremālu dabas parādību skaita pieaugumu un globālo sasilšanu.

"Pat SKIEG eksperti atzīst, ka nav pamata apgalvojumiem, it kā sausuma, plūdu, viesuļvētru, tornado skaits būtu pieaudzis siltumnīcas gāzu dēļ," – viņš uzrakstīja savā lapā Twitter.

"Milzīgo nodokli, jo SKIEG uzskata par nepieciešamu, lai samazinātu siltumnīcas gāzu izmešus, normāli cilvēki uzskata par nekaunīgu laupīšanu," – norādīja amerikāņu analītiskais portāls The Daily Caller. – Sabiedrības naudas pastāvīgā laupīšana ar klimata izmaiņu ieganstu tikai pasliktināja situāciju."

Izdevums uzsvēra: nepietiks nekādu līdzekļu, lai apmierinātu līderu prasības, kuri domā, ka cilvēki vienkārši atteiksies no paša pēdējā par labu jebkuram jautājumam, ar ko elites cenšas iebiedēt iedzīvotājus.

"Runa vairs nav par klimata izmaiņām, bet gan par vēlmi nozagt naudu tiem, kuri atrodas uz ekonomisko kāpņu apakšējiem pakāpieniem, un to dara cilvēki, kuri sevi uzskata par pārākiem," – ir sašutis The Daily Caller.

144
Pēc temata
Francijā vairāk nekā divsimt cilvēku cietuši protesta akciju laikā
Dīzeļdegvielas un benzīna cenas Rīgā nepielūdzami pieaug
Krievija uzstādījusi jaunu rekordu naftas ieguves jomā
Kam nāksies patukšot kabatas: 2019. gadā Latvijā palielināsies vairāki nodokļi
VUGD

Latvijas IeM lūdz 10 miljonus eiro jaunas tehnikas iegādei ugunsdzēsējiem

14
(atjaunots 17:34 04.07.2020)
Saskaņā ar IeM ziņojumu, nākotnē, ja VUGD vajadzībām savlaicīgi netiks piešķirta nauda, atsevišķus ugunsdzēsības depo var slēgt.

RĪGA, 4. jūlijs – Sputnik. Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam (VUGD) ir nepieciešami 10 miljoni eiro autoparka atjaunošanai, savādāk nākotnē nāksies slēgt dažus depo, raksta Bb.lv ar atsauci uz Iekšlietu ministrijas ziņojumu, kas tika iesniegts izskatīšanai valsts sekretāru sēdē.

IeM piedāvā piešķirt papildu budžeta līdzekļus VUGD transportlīdzekļu un speciālās tehnikas iegādei 2021. gadā, un tālāk ik gadu izskatīt jautājumu par papildu līdzekļu piešķiršanu budžeta likumprojektu ietvaros.

Ziņojumā IeM norāda, ka VUGD ir nepietiekams transportlīdzekļu nodrošinājums savu funkciju izpildei, liela daļa speciālo automobiļu ir ražoti vairāk nekā pirms 20 gadiem vai ir saņemti 90. gados kā tehniskā palīdzība no Zviedrijas un Vācija.

"Ja tālākā perspektīvā joprojām pastāvēs situācija, ka transportlīdzekli netiks savlaicīgi iegādāti, VUGD būs spiests aizvērt vairākus ugunsdzēsības depo un tas nozīmē, ka faktiskais reaģēšanas laiks uz notikumiem palielināsies četras līdz piecas reizes," tiek uzsvērts ziņojumā.

Katru gadu 10 miljoni eiro VUGD tehnikas iegādei ir nepieciešami tikai, lai saglabātu esošo stāvokli bez attīstības perspektīvām nākotnē, atzīmē IeM.

Iepriekš Sputnik Latvija rakstīja, ka Latvijas VUGD aprēķināja, cik daudz naudas tam ir nepieciešams jaunu ugunsdzēsības mašīnu iegādei.

Saskaņā ar 2019. gada datiem, VUGD autoparkā bija tikai 111 mašīnas, kuras tiek ekspluatētas mazāk nekā 10 gadus. 246 ugunsdzēsības mašīnām beidzies ekspluatācijas termiņš. 107 VUGD automašīnas tika ražotas uz ZIL-130 un ZIL-131 šasiju bāzes. Šajās automašīnās to gabarītu dēļ nav iespējams pārvadāt mūsdienu glābšanas dienesta instrumentus.

Nevar teikt, ka autoparku nav centušies atjaunot. Tostarp laika posmā no 2014. līdz 2018. gadam tika nopirktas 84 speciālās tehnikas vienības 37 miljonu eiro vērtībā. Taču tā rezultātā ugunsdzēsējiem neparādījās vairāk automobiļu, jo līdz ar jauno iegādi, vecās mašīnas tika norakstītas.

Tagad VUGD uzskata par nepieciešamu iegādāties 421 transportlīdzekli laika periodā līdz 2028. gadam. Un tam visam būšot nepieciešami 86 miljoni eiro.

Turklāt VUGD atzīmē, ka arī ugunsdzēsības depo ir novecojuši: 82 no 92 esošajām ēkām ir sliktā tehniskā stāvoklī.

14
Tagi:
IeM, ugunsdzēsēji
Pēc temata
Iekšējās drošības birojs interesējas par Valsts policijas jaunā formastērpa iepirkumu
IeM vadītājs LFF prezidenta vēlēšanām nodrošinājis futbola zvaigžņu atbalstu
Divi ģenerāļi un inkognito: kas pretendē uz Latvijas Valsts policijas vadītāja amatu
Dzelzceļš

Nav skaidrs, kāpēc Latvija pati atsakās no tranzīta: situāciju LDz apsprieda Saeimā

51
(atjaunots 15:44 03.07.2020)
Lietu stāvokli uzņēmumā "Latvijas Dzelzceļš" apsprieda Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Lielie Latvijas dzelzceļa infrastruktūras modernizācijas projektu, kuros bija plānots investēt ne mazāk par 534 miljoniem eiro, netiks īstenoti iecerētajos termiņos un ieplānotajā apjomā. Ar šādu ziņojumu Saeimas Publisko izdevumu un revīziju komisijas sēdē uzstājās Valsts kontrole, vēsta Latvijas Radio 4.

Valsts kontroles Pirmā revīzijas departamenta direktore Inese Kalvāne paziņoja, ka, neraugoties uz to, ka LDz kravu pārvadājumu apjoms nemitīgi kritās, kompānija paradoksāli optimistiski plānoja savus ienākumus un izdevumus.

"Uzņēmums "Latvijas Dzelzceļš" izplānoja finanšu līdzsvara mehānismu neizskaidrojamā veidā, ja ņem vērā pretējo tirgus situācijas attīstību. Konkrētāk runājot, tas nolēma, ka kravu pārvadājumu apjomi nesamazināsies un ka Latvijas dzelzceļš turpinās strādāt ar peļņu. Un tiks pieņemti lēmumi par dividendu izmantošanu uzņēmuma vajadzībām," sacīja viņa.

Kalvāne atzīmēja, ka Valsts kontrole jau pārbaudes laikā saskatīja vērā ņemamus riskus tik optimistiskā scenārijā, uzskatot, ka kompānijas finanšu līdzsvara nodrošināšanai jau tuvākajā laikā var būt nepieciešams valsts finansējums.

Tā arī notika, jo "Latvijas Dzelzceļš" pieprasīja papildu finansējumu valstij 41 miljona eiro apmērā. Nauda pagaidām nav piešķirta, taču laikam ritot kļuva skaidrs, ka summa, kas ir nepieciešama LDz, var mainīties, paziņoja Satiksmes ministrijas valsts sekretāre Ilonda Stepanova.

"Pagaidām finansējums vēl nav piešķirts. Ir pieņemts tikai konceptuāls lēmums par 66 miljoniem eiro, kurus Satiksmes ministrija varētu novirzīt šo aktuālo jautājumu atrisināšanai. Ja runājam par "Latvijas Dzelzceļam" nepieciešamo finansējumu, tad patlaban rit darbs pie valdības lēmumu projektiem," sacīja viņa.

Pēc Valsts kontroles revīzijas rezultātiem noskaidrojies arī tas, ka lielie investīciju projekti, kuru kopējā vērtība ir vairāk nekā pusmiljards eiro, nevar tiks īstenoti noteiktos termiņos un ieplānotajā apjomā. Taču tiek uzsvērts, ka 454 miljoni eiro – tie ir Eiropas Kohēzijas fonda līdzekļi. Tādējādi pastāv risks šo naudu pazaudēt. Valsts kontrole norāda, ka izgāšanās ar investīciju projektiem ir saistīta tieši ar trūkumiem dzelzceļa sektora attīstības plānošanā un aktīvas rīcības trūkumu no ieinteresētajām pusēm, tostarp Satiksmes ministrijas un LDz puses.

"Latvijas Dzelzceļš" jau ir atteicies no lielākā investīciju projekta "Dzelzceļa tīkla elektrifikācija", kura sagatavošanā un saskaņošanā pagāja 5 gadi. Projekta izmaksas tika lēstas 440 miljonos eiro. Šis lēmums izraisīja kritiku, tā atkārtoti izskanēja arī šajā komisijas sēdē.

"Elektrifikācijas projekts ir ļoti svarīgs projekts, ja mēs skatāmies, kā turpmāk notiks kravu pārvadājumi pa tranzīta ceļiem ne tikai Latvijā, bet arī ņemot vērā konkurenci Eiropā. Un ja šādā situācijā mēs atsakāmies no šī projekta, tas nozīmēm, ka mēs atsakāmies no tranzīta biznesa kā tāda. Šobrīd man absolūti nav skaidrs, kā satiksmes ministrs var pateikt, ka tā ir "jaunā realitāte"! Manuprāt, mums ir jācīnās – tāpat kā tagad strādā lietuvieši, kuri pierāda, ka viņiem nekrīt, bet ceļas kravu pārvadājumu apjoms pa dzelzceļu un viņu ostās," paziņoja Saeimas deputāts Viktors Valainis.

Savukārt Valsts kontrole atzīmē, ka esošo situāciju pasliktina pandēmijas izraisītā ekonomiskā krīze, un turpmākos "Latvijas Dzelzceļa" nākotnes attīstības soļus noteikt tīri politiski lēmumi.

Problēmas LDz

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka "Latvijas Dzelzceļa" apgrozījums pērn krities par 7,5%, salīdzinot ar 2018. gadu, sastādot 337,645 miljonus eiro. Koncerna zaudējumi sastādīja 9,328 miljonus eiro, salīdzinot ar 14,408 miljonu eiro peļņu iepriekšējā gadā.

Pērn pa dzelzceļu tika pārvesti 41,49 miljoni tonnu kravu, kas ir par 7,77 miljoniem tonnu, jeb 15,8%, mazāk, nekā 2018. gadā. 79,4% no šī apjoma sastādīja importa pārvadājumi (32,949 miljoni tonnu), kas ir par 18,6% mazāk, nekā 2018. gadā. Galveno Latvijas dzelzceļa kravu plūsmas daļu veido partneri no Krievijas – 70,4% no visiem pārvadājumiem.

"Latvijas Dzelzceļa" ienākumi šogad ir kritušies tik lielā mērā, ka vairs nesedz izdevumus. Šī iemesla dēļ uzņēmums prasa piešķirt no valsts budžeta 25 miljonus eiro finansiālā līdzsvara nodrošināšanai. Vēl 15,8 miljoni eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanas izdevumu kompensācijai, paziņoja LDz.

Tāpat "Latvijas Dzelzceļš" pārskatījis iespējas īstenot plānotos un iesāktos projektus, kurus līdzfinansē ES struktūrfondi. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta īstenošanas. To tika plānots īstenot kopā ar Daugavpils stacijas parka un piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Kā arī līdz šī gada beigām "Latvijas Dzelzceļš" būs spiests atlaist 1500 darbiniekus, kas ir aptuveni 24% no visiem darbiniekiem. Pašlaik ir atlaisti jau aptuveni tūkstotis darbinieku.

Turklāt LDz atbrīvojas no nevajadzīgiem nekustamajiem īpašumiem. Tā, jūnija sākumā tika izsludinātas izsoles, kurās plānots pārdot 46 automobiļus. Savukārt maija vidū tika izsludināta Jelgavas ceha brigāžu atpūtas nama pārdošanas izsole.

51
Tagi:
tranzīts, Kravu pārvadājumi, Valsts kontrole, Latvijas Dzelzceļš
Pēc temata
Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus
Bez kravām viņu darbs nav vajadzīgs: Latvijas dzelzceļš atlaidis 1000 darbiniekus
Audi par 2300 eiro un GAZ par 115: "Latvijas Dzelzceļš" izpārdod mašīnas
Tās bija "mūsu" ogles, tās paņēma Ustluga: Latvijai ir "jauns normālums" tranzītā

Siguldas ielās parādījušies dzeramā ūdens krāni

0
(atjaunots 18:36 05.07.2020)
Vairākās vietās Siguldā šovasar uzstādīti dzeramā ūdens krāni, lai pilsētas iedzīvotāji un viesi varētu veldzēties tveicē.

RĪGA, 5. jūlijs — Sputnik. Šovasar Siguldas iedzīvotāji un viesi karstumā pilsētas ielās var izmantot dzeramā ūdens krānus uz ielas, vēsta Lsm.lv, atsaucoties uz Siguldas novada domes informāciju presei.

Sabiedriskās vietās tiks uzstādīti četri kartridži ar bioloģiski degradējoša materiāla maisiņiem, lai suņu īpašnieki pastaigu laikā varētu novākt savu mīluļu atstātās "veltes".

Ziņots, ka viens dzeramā ūdens krāns uzstādīts Raiņa parkā – šī atpūtas vieta ir ļoti populāra jauniešu vidū. Otrs krāns atradis vietu Svētku laukumā, ko bieži apmeklē tūristi, turklāt te labprāt pastaigājas vietējie iedzīvotāji.

Saulespuķu ražas novākšana, foto no arhīva
© Sputnik / Александр Кондратюк

Siguldas novada dome uzsvēra, ka ūdens krānos padots no pilsētas centralizētā ūdensvada, tāpēc nav nekādu šaubu – ūdens kvalitāte ir atbilstoša. Krāni darbosies visu silto sezonu.

Kastes ar kartridžiem suņu īpašniekiem uzstādītas kvartālā pie Siguldas pils un laukumā pie dzelzceļa stacijas. Vēl divas kastes uzstādītas Svētku laukumā. Iepriekš suņu pastaigas tur bija aizliegtas, lai nodrošinātu tīru un koptu vidi. Tagad laukumā var pastaigāties arī ar dzīvniekiem, uzsvēra varasiestādes, jo īpašnieki varēs sakopt vidi pēc saviem mīluļiem.

Iepriekš vēstīts, ka sakarā ar svelmi Latvijā jau vairākkārt izsludināts oranžais brīdinājums. Speciālisti brīdina par risku veselībai tādos laika apstākļos.

Atgādināsim, ka augstas gaisa temperatūras apstākļos nav ieteicams uzturēties saulē vairāk kā 10-15 minūtes. Atrodoties zem atklātas debess, ieteicams izmantot aizsargkrēmu un galvassegu.

No saules stariem ieteicams pasargāties cilvēkiem ar gaišu ādu, gaišiem vai rudiem matiem, ar lielu skaitu vasarraibumu. Piesardzīgiem jābūt arī visiem, kas agrāk guvuši saules apdegumus. No saules jāpasargā arī bērni.

No ultravioletā starojuma jāsargā acis, turklāt jāņem vērā, ka dažādas virsmas, piemēram, ūdens un gaišas smiltis atstaro lielāko daļu saules staru.

0
Pēc temata
Rīga izcepsies? Sinoptiķi izsludinājuši oranžo brīdinājumu
Latvijā kūst asfalts: autovadītājus brīdina par slideniem ceļiem
Klimata pārmaiņas ietekmē Latviju stiprāk nekā citas Eiropas valstis