Automobiļa uzpilde DUS. Foto no arhīva

ANO pieprasa: benzīna cenai jāpārsniedz 60 dolārus par litru

150
(atjaunots 12:04 02.12.2018)
ANO eksperti prognozē, ka nākamā gadsimta beigās gaisa temperatūra pieaugs vēl par grādu. Tas nav pieļaujams, un cilvēcei par katru cenu jāaptur globālā sasilšana līmenī, kas par pusotru grādu pārsniedz pirmsindustrijas līmeni.

Nākamnedēļ Katovicē (Polijā) darbu sāks ANO Klimata pārmaiņu konference. Starptautiskā ekspertu grupa savā pārskatā ierosina radikāli ierobežot fosilās degvielas – ogļu, naftas un gāzes izmantošanu. Par to, kādas ir iespējas īstenot šīs idejas un cik pie tam maksās benzīns – Maksima Rubčenko rakstā portālā RIA Novosti.

Cīņa par pusgrādu

Galvenās tēzes un ierosinājumi, ko plānots apspriest konferencē, jau ir zināmi, jo sabiedriskais viedoklis šajā jautājumā tiek gatavots jau sen.

Jau oktobra sākumā ANO Starpvalstu klimata izmaiņas ekspertu grupa publicēja sava pārskata centrālās tēzes. Protams, runa ir par globālās sasilšanas katastrofālajām sekām.

Dokumenta autori – 90 zinātnieki no 40 valstīm – informēja, ka kopš industriālās ēras sākuma, tas ir, pusotra gadsimta laikā, vidējā gaisa temperatūra uz planētas ir pieaugusi par vienu grādu.

"Tas novedis pie aizvien biežākām dabas kataklizmām, kā arī arktisko ledāju kušanas, kā rezultātā ceļas Pasaules okeāna līmenis," – apgalvo pārskata autori.

ANO eksperti prognozē, ka nākamā gadsimta beigās gaisa temperatūra pieaugs vēl par grādu. Tas nav pieļaujams, un cilvēcei par katru cenu jāaptur globālā sasilšana līmenī, kas par pusotru grādu pārsniedz pirmsindustrijas līmeni.

"Tas mazinās nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmām, cilvēka veselību un labklājību, kas atvieglos "Stabilas attīstības mērķu" – ANO pieņemtās programmas – īstenošanu," – apgalvo ekspertu grupas līdzpriekšsēdētājs Prijardarši Šukla.

Klimatologi norāda, ka, globālajai temperatūrai pieaugot par pusotru grādu, līdz 2100. gadam Pasaules okeāna līmenis celsies tikai nedaudz: par desmit centimetriem mazāk, nekā temperatūrai pieaugot par diviem grādiem. Koraļļu skaits samazināsies tikai par 70-90%, bet, temperatūrai palielinoties par diviem grādiem, bojā ies vairāk nekā 99% dzīvo rifu.

"Starpība starp globālās temperatūras palielināšanos par pusotru un diviem grādiem – tā ir starpība starp "Bada kariem" un "Trako Maksu"," – apgalvo ekspertu grupas loceklis Džonatans Miltmors no ASV Ekonomiskās izglītības fonda.

Koraļļi vai benzīns?

Tikai "plašas un radikālas" izmaiņas pasaules ekonomikā spēj novērst klimatisko katastrofu, ir pārliecināti ekspertu grupas locekļi.

"Ja jūs vēlaties nobremzēt globālo sasilšanu pie pusotra grāda, ogļskābās gāzes tīrie izmeši globālā mērogā ir jāsamazina līdz nullei 2050. gadā, – uzsvēra ANO eksperts Valerijs Masons-Delmots. – Tas ir dokumenta svarīgākais slēdziens."

Šī mērķa īstenošanai Starpvalstu klimata izmaiņas ekspertu grupa ierosina ķerties pie virknes netriviālu pasākumu, kas ļautu pilnībā atteikties no fosilās degvielas – naftas, gāzes un oglēm. Pēc viņu domām, vispirms jāpārtrauc enerģētisko ogļu lietošana.

"Oglēm ir augstākais ūdeņraža saturs starp fosilajām degvielām, - paskaidroja eksperts Džims Ske. – Tāpec no tām jāatsakās līdz gadsimta vidum."

Starptautiskās Enerģētiskās aģentūras dati liecina, ka patlaban pasaulē darbojas aptuveni desmit tūkstoši ogles elektrostaciju, kuru jauda pārsniedz 30 MV; tās ražo vairāk nekā 40% visas elektroenerģijas. Tātad vidēji jāslēdz viena stacija dienā, lai izpildītu ANO ekspertu prasības.

Atzīmēsim, ka ogles ir lētākā degviela elektroenerģijas ražošanai – šī iemesla dēļ ogļu elektrostaciju skaits ir tik liels. Pāreja pie cita veida degvielas vai elektrības ražošanas metodēm neizbēgami iespaidos patērētāju naudas makus.

Taču atteikšanās no ogļu enerģētikas nav ANO ekspertu skandalozākais ierosinājums. Viņi vēlas radikāli mazināt benzīna un dīzeļdegvielas patēriņu, un šim nolūkam iesaka drakoniskus ekoloģiskos nodokļus.

ANO vēlas, lai līdz 2030. gadam visas valstis ieviestu ekoloģisko nodokli – 5500 dolārus par tonnu ogļskābās gāzes, tas ir, apmēram 13 dolārus par litru benzīna vai dīzeļdegvielas. Līdz 2100. gadam nodokli piedāvāts pieckāršot – līdz 65 dolāriem par litru degvielas (27 000 dolāru par tonnu ogļskābās gāzes).

Portāla Globalpetroltprices dati liecina, ka vidējā benzīna cena pasaulē patlaban sasniedz 1,1 dolāru par litru, dīzeļdegvielas cena – 1,05 dolārus. Tātad ANO eksperti iesaka 12 reizes palielināt degvielas cenu tuvāko 12 gadu laikā un vairāk nekā 60 reizes – līdz gadsimta beigām.

Īsta laupīšana

Maigi sakot, ideja par ekoloģiskā nodokļa ieviešanu tautā nav īsti populāra. Par to liecina nekārtības Francijā, kas turpinās jau trešo nedēļu.

Jaunākie dati liecina, ka demonstrācijās pret degvielas cenu palielināšanu ekoloģiskā nodokļa dēļ visā valstī piedalījušies vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku. Sadursmēs ar policiju gājuši bojā divi cilvēki, ievainojumus guvuši vairāk nekā simt cilvēki.

Valdības skaidrojums, ka degvielas cenas pieaugums ir maksa par ekoloģisku tīru nākotni, ka saņemto naudu plānots tērēt atjaunojamai enerģētikai, ka Francija mazinās savu atkarību no naftas, nerod nekādu atsaucību protestu dalībnieku rindās.

Jāņem vērā, ka pie pilsoņu kara sliekšņa Francija nonākusi gluži simboliska degvielas cenas pieauguma dēļ. Benzīna cenu valstī no 1. janvāra plānots palielināt par 2,9 centiem, dīzeļdegvielas cenu – par 6,5 centiem par litru. Degvielas pašreizējā cena valstī sasniegusi 1,46 eiro par litru.

Tātad runa ir par cenu pieaugumu par 2-4,5%, un valsts prezidents Emanuels Makrons par to jau samaksājis ar sava reitinga kritumu no 40% jūlijā līdz īstam antirekordam – aptuveni 20%. Viegli iztēloties, kas notiks ar politiķa karjeru, kurš nopietni ierunāsies par benzīna cenu vairākkārtēju pieaugumu, lai cīnītos ar globālo sasilšanu.

Acīmredzot, tā nav nejaušība, ka šonedēļ ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka netic pārskata secinājumiem par globālās sasilšanas negatīvajām sekām ASV ekonomikā. Dokumentā, ko iesnieguši zinātnieki no 13 ASV ministrijām un iestādēm, apgalvots, ka līdz gadsimta beigām klimatiskās izmaiņas var izmaksāt ASV 10% IKP.

Ekologu apokaliptiskajiem pareģojumiem atsakās ticēt ne tikai politiķi. Piemēram, Kolorado Universitātes profesors Rodžers Pilke uzsvēra, ka pagaidām nekas nepierāda saikni starp ekstremālu dabas parādību skaita pieaugumu un globālo sasilšanu.

"Pat SKIEG eksperti atzīst, ka nav pamata apgalvojumiem, it kā sausuma, plūdu, viesuļvētru, tornado skaits būtu pieaudzis siltumnīcas gāzu dēļ," – viņš uzrakstīja savā lapā Twitter.

"Milzīgo nodokli, jo SKIEG uzskata par nepieciešamu, lai samazinātu siltumnīcas gāzu izmešus, normāli cilvēki uzskata par nekaunīgu laupīšanu," – norādīja amerikāņu analītiskais portāls The Daily Caller. – Sabiedrības naudas pastāvīgā laupīšana ar klimata izmaiņu ieganstu tikai pasliktināja situāciju."

Izdevums uzsvēra: nepietiks nekādu līdzekļu, lai apmierinātu līderu prasības, kuri domā, ka cilvēki vienkārši atteiksies no paša pēdējā par labu jebkuram jautājumam, ar ko elites cenšas iebiedēt iedzīvotājus.

"Runa vairs nav par klimata izmaiņām, bet gan par vēlmi nozagt naudu tiem, kuri atrodas uz ekonomisko kāpņu apakšējiem pakāpieniem, un to dara cilvēki, kuri sevi uzskata par pārākiem," – ir sašutis The Daily Caller.

150
Pēc temata
Francijā vairāk nekā divsimt cilvēku cietuši protesta akciju laikā
Dīzeļdegvielas un benzīna cenas Rīgā nepielūdzami pieaug
Krievija uzstādījusi jaunu rekordu naftas ieguves jomā
Kam nāksies patukšot kabatas: 2019. gadā Latvijā palielināsies vairāki nodokļi
 Ventspils

Kazahstānas uzņēmums aiziet no Ventspils un pārdod graudu termināli

94
(atjaunots 16:41 22.01.2021)
Pārsvarā "Ventspils grain terminal" nodarbojas ar Latvijā audzēto graudu un citu lauksaimniecības produktu pārkraušanu, tranzīta kravas sastāda vien nelielu daļu kravu apgrozījuma strūktūrā.

RĪGA, 22. janvāris — Sputnik. Kazahstānas kompānija "AIC-INVEST" pārdod izsolē 100% akciju, kas tai pieder uzņēmumā "Ventspils grain terminal" – graudu terminālī Venstpils ostā.

Sākumcena, ar ko plānots sākt izsoli 2021. gada 2. februārī, sastāda 4 miljardus tenge (aptuveni 7,96 miljoni eiro). Izsoles dalībniekiem noteikta garantijas iemaksa 87,5 miljonu tenge apmērā (aptuveni 172,4 tūkstoši eiro).

Saskaņā ar informāciju kompānijas vietnē, "Ventspils grain terminal" nodibināts ar mērķi piesaistīt un pārkraut graudu un citu beramo pārtikas produktu kravas no Krievijas, Kazahstānas un Baltijas valstīm pasaules tirgū un sāka darbu 2005. gada augustā.

Terminālis piedāvā klientiem kravu ekspedēšanu, importa, eksporta, tranzīta graudu un citu lauksaimniecības kravu un to pārstrādes produktu glabāšanas un pārkraušanas iespējas. Termināļa jauda – aptuveni 2 miljoni tonnu kravu gadā.

"Kompānijas galvenie konkurenti ir termināļi Klaipēdas (Lietuva), Liepājas un Rīgas (Latvija) ostās. Uz tiem pienākas 30%, 30% un 10% tirgus. "Ventspils grain terminal" daļa Baltijas reģiona graudu kravu parkraušanas transporta un loģistikas jomā sastāda apmēram 30%," atzīmēja atskaites autori.

Saskaņā ar atskaitē iekļauto prognozi par termināļa noslogojumu, ņemot vērā pandēmiju, 2021. gadā tas var pārkraut 660 tūkstošus tonnu kravu, no kurām 400 tūkstoši ir Latvijas graudi, 70 tūkstoši tonnu – citas kravas no Latvijas, 100 tūkstoši tonnu tranzīta graudu, 90 tūkstoši tonnu – cita veida tranzīta kravu.

Auditors novērtēja, ka kompānijas tirgus vērtība sastāda 8,67 miljonus eiro.

Termināļa īpašnieks, kompānija "AIC-INVEST" nodarbojas ar graudu un citas lauksaimniecības produkcijas iegādi, uzglabāšanu un tirdzniecību. Tai ir trīs meitasuzņēmumi: SIA "Azovskij portovoj elevator", AS "Ventspils graudu terminālis" un biedrība ar ierobežotu atbildību "MEZ-SKO", precizēts valsts reģistra vietnē.

94
Tagi:
kravas, Ventspils
Pēc temata
Investīcijas samazināsies: biznesu neapmierina Latvijas ostu reforma
Nonākuši līdz Baltijai: eksperts pastāstīja, kā Ķīna pārpērk ostas Eiropā
No nokdauna līdz nokautam jeb Latvijas tranzīts ringā
Krievijas attieksme pret tranzītu mainīsies: Ventspils osta saskata iespēju ietekmēt KF

2020. gadā dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā samazinājās par 40%, caur ostām par 30%

44
(atjaunots 13:04 20.01.2021)
Latvijas ostās 2020. gadā zaudējuši gandrīz 80% ogļu kravu, kā arī 20% no naftas produktu pārkraušanas apjoma.

RĪGA, 20. janvāris - Sputnik. Dzelzceļa kravu pārvadājums Latvijā pērn samazinājās par 41,9%, bet ostās tika pārkrauts par 28% kravu, liecina Satiksmes ministrijas dati.

Dzelzceļš

Salīdzinājumā ar 2019. gadu dzelzceļa kravu pārvadājumi Latvijā 2020. gadā samazinājās par 41,9% un sastādīja 24,113 miljonus tonnu.

Tostarp starptautisko pārvadājumu apjoms bija 22,047 miljoni tonnu (-44,6%), bet iekšzemes pārvadājumu apjoms palielinājās par 20,8%, līdz 2,066 miljoniem tonnu.

Tranzīta pārvadājumi sastādīja 19,028 miljonus tonnu (-47,4%), importa kravu apjoms - 2,695 miljonus tonnu (-18,9%), eksporta - 324 000 tonnu (+15,4%).

Dzelzceļa tranzītkravu pārvadājumi caur ostām pērn bija 15,31 miljons tonnu (-51,6%), sauszemes tranzīts caur Latvijas teritoriju - 3,718 miljoni tonnu (-18,%).

2019. gadā kravu pārvadājumi pa dzelzceļu samazinājās par 15,8%, salīdzinot ar 2018. gadu, un sastādīja 41,492 miljonus tonnu.

Ostas

Latvijas ostās 2020. gadā pārvadātais kravu apjoms salīdzinājumā ar pērno gadu samazinājies par 28% un bija 44,928 miljoni tonnu.

Visvairāk pērn Latvijas ostās tika pārkrautas beramkravas - 21,205 miljoni tonnu (-39,3%), tai skaitā ogles - 3,449 miljoni tonnu (-79,6%), labība un tās produkti - 6,21 miljons tonnu (+12,8%), šķeldas - 2,061 miljoni tonnu (+0,5%%), ķīmiskās kravas - 1,833 miljoni tonnu (-21,6%).

Lejamkravas tika pārkrautas 11,687 miljonu tonnu (-19,9%) apmērā. Lielāko daļu no tiem veidoja naftas produkti - 10,968 miljoni tonnu (-20,2%).

Ģenerālkravas pērn pārkrautas 12,035 miljonu tonnu apmērā (-6,4%), tostarp konteineros pārkrautas 4,683 miljoni tonnu (-4,1%) apmērā, kokmateriāli - 3,784 miljoni tonnu (-8,1%), ro-ro kravas - 3,088 miljoni tonnu (-9,7%) apmērā.

Pēc kravas apgrozījuma pirmo vietu ieņēma Rīgas osta ar 23,68 miljoniem tonnu, kas ir par 27,7% mazāk nekā gadu iepriekš. Ventspils ostas kravu apgrozījums 2020. gadā bija 12,902 miljoni tonnu, kas ir par 36,9% mazāk nekā gadu iepriekš, Liepājas ostas - 6,603 miljoni tonnu, kas ir par 10% mazāk nekā pērn.

44
Tagi:
Kravu pārvadājumi, kravas, osta, dzelzceļš
Pēc temata
Puškovs: Krievijai nav jānovirza savas kravas caur Latviju
Meževičs pastāstīja, kad Krievija sāks ar Latviju "citādu sarunu"
Ar traku rusofobiju tālu netiksi: eksperts brīdināja Baltiju
Krievija atņems Latvijai 70% kravu plūsmu
Vakcinācija pret Covid-19, foto no arhīva

Vairāki ārsti saslimuši ar Covid-19 pēc pirmās vakcīnas, vakcinācijas tempi krītas

0
(atjaunots 19:00 23.01.2021)
Dažos gadījumos radusies nepieciešamība atcelt vakcinācijas otro posmu, jo mediķi saslimuši laika posmā starp pirmo un otro vakcīnas devu.

RĪGA, 23. janvāris — Sputnik. Vakcinācijas tempi Covid-19 būtiski kritušies – pirmajā posmā četru dienu laikā vakcīnas saņēmuši 2960 cilvēki, otrajā – tikai 2139 cilvēki, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Vairāki ārsti saslimuši pirms vakcīnas otrās devas.

Ceturtdien, 21. janvārī tikai 13 cilvēki divās slimnīcās saņēmuši vakcīnas otro devu Covid-19 profilaksei. Salīdzinājumam, vakcinācijas pirmā posma ceturtajā dienā vakcinējušies 698 cilvēki desmit veselības aprūpes iestādēs.
Kopumā vakcīnu pret Covid-19 saņēmis 16 541 ārsts un medicīnas darbinieks, tostarp 2139 saņēmuši abas vakcīnas devas.
Ceturtdien vakcinācijas procesā izmantotas 17 528 BioNTech/Pfizer vakcīnas devas un 1152 Moderna vakcīnas devas. Pfizer vakcīnām noteikts 21 dienas intervāls starp pirmo un otro vakcīnu, citām, ko Latvija patlaban saņem vai plāno saņemt, intervāls sastāda 28 dienas.

Fiksēti vairāki gadījumi, kuros Covid-19 vakcīnas otro devu nācies atlikt, jo starp pirmo un otro vakcīnu cilvēki inficējušies ar koronavīrusu, Imunizācijas valsts padomes vadītāja Dace Zavadska pastāstīja Latvijas radio ēterā. Viņa paskaidroja, ka ārsti, kas saņēmuši vakcīnas pirmo devu, varēs saņemt otro devu, tiklīdz izveseļosies.

Zavadska piebilda, ka otro vakcīnu izlaist nav ieteicams.

Viņa pievērsa uzmanību arī tam, ka, saskaņā ar novērojumiem, pēc otrās devas saņemšanas nepatīkamās sajūtas ir spilgtāk izteiktas. Piemēram, spēcīgs nogurums vai sāpes dūriena vietā. Taču simptomi, parasti daudzkārt mazāki, nekā pašas slimības gadījumā, ilgst tikai vienu vai divas dienas, apliecināja Zavadska.

Iepriekš Latvijas valdība atbalstīja ierosinājumu iesniegt pieteikumu par valstij papildus pieejamajām 646 510 vakcīnas CureVac devas, tātad tagad no šī ražotāja plānots iegādāties 946 510 vakcīnas devas. CureVac vakcīnas piegāde ieplānota gada pirmajā pusē.

 

0
Tagi:
mediķi, vakcinācija, vakcīna
Pēc temata
Vakcinācijas procesā Latvijā varētu iesaistīt armiju
Publicēts vakcinācijas tempu grafiks Latvijā, Lietuvā un Igaunijā
"Tas ir nepiedodami un nepieņemami": premjers neapmierināts ar vakcinācijas gaitu
Temperatūra un roku tirpšana: Austrumu slimnīca noliedz problēmas pēc vakcinācijas