Automobiļa uzpilde DUS. Foto no arhīva

ANO pieprasa: benzīna cenai jāpārsniedz 60 dolārus par litru

147
(atjaunots 12:04 02.12.2018)
ANO eksperti prognozē, ka nākamā gadsimta beigās gaisa temperatūra pieaugs vēl par grādu. Tas nav pieļaujams, un cilvēcei par katru cenu jāaptur globālā sasilšana līmenī, kas par pusotru grādu pārsniedz pirmsindustrijas līmeni.

Nākamnedēļ Katovicē (Polijā) darbu sāks ANO Klimata pārmaiņu konference. Starptautiskā ekspertu grupa savā pārskatā ierosina radikāli ierobežot fosilās degvielas – ogļu, naftas un gāzes izmantošanu. Par to, kādas ir iespējas īstenot šīs idejas un cik pie tam maksās benzīns – Maksima Rubčenko rakstā portālā RIA Novosti.

Cīņa par pusgrādu

Galvenās tēzes un ierosinājumi, ko plānots apspriest konferencē, jau ir zināmi, jo sabiedriskais viedoklis šajā jautājumā tiek gatavots jau sen.

Jau oktobra sākumā ANO Starpvalstu klimata izmaiņas ekspertu grupa publicēja sava pārskata centrālās tēzes. Protams, runa ir par globālās sasilšanas katastrofālajām sekām.

Dokumenta autori – 90 zinātnieki no 40 valstīm – informēja, ka kopš industriālās ēras sākuma, tas ir, pusotra gadsimta laikā, vidējā gaisa temperatūra uz planētas ir pieaugusi par vienu grādu.

"Tas novedis pie aizvien biežākām dabas kataklizmām, kā arī arktisko ledāju kušanas, kā rezultātā ceļas Pasaules okeāna līmenis," – apgalvo pārskata autori.

ANO eksperti prognozē, ka nākamā gadsimta beigās gaisa temperatūra pieaugs vēl par grādu. Tas nav pieļaujams, un cilvēcei par katru cenu jāaptur globālā sasilšana līmenī, kas par pusotru grādu pārsniedz pirmsindustrijas līmeni.

"Tas mazinās nelabvēlīgo ietekmi uz ekosistēmām, cilvēka veselību un labklājību, kas atvieglos "Stabilas attīstības mērķu" – ANO pieņemtās programmas – īstenošanu," – apgalvo ekspertu grupas līdzpriekšsēdētājs Prijardarši Šukla.

Klimatologi norāda, ka, globālajai temperatūrai pieaugot par pusotru grādu, līdz 2100. gadam Pasaules okeāna līmenis celsies tikai nedaudz: par desmit centimetriem mazāk, nekā temperatūrai pieaugot par diviem grādiem. Koraļļu skaits samazināsies tikai par 70-90%, bet, temperatūrai palielinoties par diviem grādiem, bojā ies vairāk nekā 99% dzīvo rifu.

"Starpība starp globālās temperatūras palielināšanos par pusotru un diviem grādiem – tā ir starpība starp "Bada kariem" un "Trako Maksu"," – apgalvo ekspertu grupas loceklis Džonatans Miltmors no ASV Ekonomiskās izglītības fonda.

Koraļļi vai benzīns?

Tikai "plašas un radikālas" izmaiņas pasaules ekonomikā spēj novērst klimatisko katastrofu, ir pārliecināti ekspertu grupas locekļi.

"Ja jūs vēlaties nobremzēt globālo sasilšanu pie pusotra grāda, ogļskābās gāzes tīrie izmeši globālā mērogā ir jāsamazina līdz nullei 2050. gadā, – uzsvēra ANO eksperts Valerijs Masons-Delmots. – Tas ir dokumenta svarīgākais slēdziens."

Šī mērķa īstenošanai Starpvalstu klimata izmaiņas ekspertu grupa ierosina ķerties pie virknes netriviālu pasākumu, kas ļautu pilnībā atteikties no fosilās degvielas – naftas, gāzes un oglēm. Pēc viņu domām, vispirms jāpārtrauc enerģētisko ogļu lietošana.

"Oglēm ir augstākais ūdeņraža saturs starp fosilajām degvielām, - paskaidroja eksperts Džims Ske. – Tāpec no tām jāatsakās līdz gadsimta vidum."

Starptautiskās Enerģētiskās aģentūras dati liecina, ka patlaban pasaulē darbojas aptuveni desmit tūkstoši ogles elektrostaciju, kuru jauda pārsniedz 30 MV; tās ražo vairāk nekā 40% visas elektroenerģijas. Tātad vidēji jāslēdz viena stacija dienā, lai izpildītu ANO ekspertu prasības.

Atzīmēsim, ka ogles ir lētākā degviela elektroenerģijas ražošanai – šī iemesla dēļ ogļu elektrostaciju skaits ir tik liels. Pāreja pie cita veida degvielas vai elektrības ražošanas metodēm neizbēgami iespaidos patērētāju naudas makus.

Taču atteikšanās no ogļu enerģētikas nav ANO ekspertu skandalozākais ierosinājums. Viņi vēlas radikāli mazināt benzīna un dīzeļdegvielas patēriņu, un šim nolūkam iesaka drakoniskus ekoloģiskos nodokļus.

ANO vēlas, lai līdz 2030. gadam visas valstis ieviestu ekoloģisko nodokli – 5500 dolārus par tonnu ogļskābās gāzes, tas ir, apmēram 13 dolārus par litru benzīna vai dīzeļdegvielas. Līdz 2100. gadam nodokli piedāvāts pieckāršot – līdz 65 dolāriem par litru degvielas (27 000 dolāru par tonnu ogļskābās gāzes).

Portāla Globalpetroltprices dati liecina, ka vidējā benzīna cena pasaulē patlaban sasniedz 1,1 dolāru par litru, dīzeļdegvielas cena – 1,05 dolārus. Tātad ANO eksperti iesaka 12 reizes palielināt degvielas cenu tuvāko 12 gadu laikā un vairāk nekā 60 reizes – līdz gadsimta beigām.

Īsta laupīšana

Maigi sakot, ideja par ekoloģiskā nodokļa ieviešanu tautā nav īsti populāra. Par to liecina nekārtības Francijā, kas turpinās jau trešo nedēļu.

Jaunākie dati liecina, ka demonstrācijās pret degvielas cenu palielināšanu ekoloģiskā nodokļa dēļ visā valstī piedalījušies vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku. Sadursmēs ar policiju gājuši bojā divi cilvēki, ievainojumus guvuši vairāk nekā simt cilvēki.

Valdības skaidrojums, ka degvielas cenas pieaugums ir maksa par ekoloģisku tīru nākotni, ka saņemto naudu plānots tērēt atjaunojamai enerģētikai, ka Francija mazinās savu atkarību no naftas, nerod nekādu atsaucību protestu dalībnieku rindās.

Jāņem vērā, ka pie pilsoņu kara sliekšņa Francija nonākusi gluži simboliska degvielas cenas pieauguma dēļ. Benzīna cenu valstī no 1. janvāra plānots palielināt par 2,9 centiem, dīzeļdegvielas cenu – par 6,5 centiem par litru. Degvielas pašreizējā cena valstī sasniegusi 1,46 eiro par litru.

Tātad runa ir par cenu pieaugumu par 2-4,5%, un valsts prezidents Emanuels Makrons par to jau samaksājis ar sava reitinga kritumu no 40% jūlijā līdz īstam antirekordam – aptuveni 20%. Viegli iztēloties, kas notiks ar politiķa karjeru, kurš nopietni ierunāsies par benzīna cenu vairākkārtēju pieaugumu, lai cīnītos ar globālo sasilšanu.

Acīmredzot, tā nav nejaušība, ka šonedēļ ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka netic pārskata secinājumiem par globālās sasilšanas negatīvajām sekām ASV ekonomikā. Dokumentā, ko iesnieguši zinātnieki no 13 ASV ministrijām un iestādēm, apgalvots, ka līdz gadsimta beigām klimatiskās izmaiņas var izmaksāt ASV 10% IKP.

Ekologu apokaliptiskajiem pareģojumiem atsakās ticēt ne tikai politiķi. Piemēram, Kolorado Universitātes profesors Rodžers Pilke uzsvēra, ka pagaidām nekas nepierāda saikni starp ekstremālu dabas parādību skaita pieaugumu un globālo sasilšanu.

"Pat SKIEG eksperti atzīst, ka nav pamata apgalvojumiem, it kā sausuma, plūdu, viesuļvētru, tornado skaits būtu pieaudzis siltumnīcas gāzu dēļ," – viņš uzrakstīja savā lapā Twitter.

"Milzīgo nodokli, jo SKIEG uzskata par nepieciešamu, lai samazinātu siltumnīcas gāzu izmešus, normāli cilvēki uzskata par nekaunīgu laupīšanu," – norādīja amerikāņu analītiskais portāls The Daily Caller. – Sabiedrības naudas pastāvīgā laupīšana ar klimata izmaiņu ieganstu tikai pasliktināja situāciju."

Izdevums uzsvēra: nepietiks nekādu līdzekļu, lai apmierinātu līderu prasības, kuri domā, ka cilvēki vienkārši atteiksies no paša pēdējā par labu jebkuram jautājumam, ar ko elites cenšas iebiedēt iedzīvotājus.

"Runa vairs nav par klimata izmaiņām, bet gan par vēlmi nozagt naudu tiem, kuri atrodas uz ekonomisko kāpņu apakšējiem pakāpieniem, un to dara cilvēki, kuri sevi uzskata par pārākiem," – ir sašutis The Daily Caller.

147
Pēc temata
Francijā vairāk nekā divsimt cilvēku cietuši protesta akciju laikā
Dīzeļdegvielas un benzīna cenas Rīgā nepielūdzami pieaug
Krievija uzstādījusi jaunu rekordu naftas ieguves jomā
Kam nāksies patukšot kabatas: 2019. gadā Latvijā palielināsies vairāki nodokļi
Liepājas panorāma, foto no arhīva

Lietuvas tūristi izglāba vasaru Liepājā

0
(atjaunots 14:25 28.09.2020)
Tūrisma bizness Latvijas galvaspilsētā ir cietis Covid-19 pandēmijas dēļ, toties Liepājā tūristu plūsma ir tikai pieaugusi.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Šī gada tūrisma sezona Liepājā un Kurzemē izrādījusies negaidīti veiksmīga, pateicoties Lietuvas tūristiem un rīdziniekiem, raksta LSM.lv.

Tūrisma sezona Liepājā sākās jūnijā, uzreiz pēc ārkārtējās situācijas režīma atcelšanas. Sākumā viesu plūsma bija visnotaļ neliela, taču jūlijā dambis plīsa – tik daudz tūristu Liepājā sen nav bijis.

"Jūlijs un augusts Liepājā, kā saka paši uzņēmēji, bija labākā vasara piecu gadu laikā. Cilvēku – un mēs paši to redzējām ielās un restorānos, kafejnīcās, viesnīcās bija neiedomājami daudz. Tostarp, protams, daudz viesu no Lietuvas, kā arī rīdzinieku, Latvijas iedzīvotāju, kuri gadiem ilgi nav ceļojuši apkārt valstij," pastāstīja Liepājas Tūrisma informācijas reģionālā biroja vadītāja Inta Šoriņa.

Jaunais restorāns Liepājā, kura atklāšana aizkavējās ārkārtējās situācijas režīma izsludināšanas dēļ, beigās aizvadīja veiksmīgu pirmo sezonu, pateicoties apmeklētājiem no Lietuvas.

"Ļoti labi gāja! Protams, lielākā daļa klientu bija lietuvieši. Tas nav noslēpums, Liepājā visur tā bija – gan viesnīcās, gan restorānos, praktiski visur bija lietuvieši. Lietuvieši faktiski "izvilka" mums šo vasaru. Taču tagad, sākot no 3. septembra, sācies straujš kritums, var teikt, ka par 50%," pastāstīja restorāna īpašniece.

"Karostas glābšanas biedrībā", kas strādā tūristu vidū populārajā Kara pilsētiņas virssardzē, vasaras sākumā uztraucās, ka sezona būs neveiksmīga, taču bailes nepiepildījās.

"Varu pateikt, ka tūristu bija vairāk, nekā jebkad ir bijis. Un, protams, tie visi bija Latvijas tūristi un lietuvieši, ļoti daudz lietuviešu, pīķa brīžos mums tur bija vairāk nekā 200 tūristu vienlaikus. Mēs strādājām ne tikai uz 100%, bet dažkārt uz 150% un 200%, strādājām dažkārt dienu un nakti, taču mēs visi sapratām, ka tā būs vien dažas nedēļas, ir jāiztur. Nu, tā, protams, arī bija - kolīdz augusts beidzās, tad vairāk vai mazāk viss kaut kā arī beidzās," stāsta biedrības vadītāja Monta Krafte.

Lai atbalstītu uzņēmējus un piesaistītu tūristus, Liepājas dome sarīkoja projektu konkursu un piešķīra finansējumu to īstenošanai. Pateicoties konkursam, Karostas virssardze atrada jaunus sadarbības ceļus ar citiem uzņēmējiem, piedāvāja tūristiem jaunus maršrutus un pasākumus, piemēram, ar lieliem panākumiem notikušo ar nosaukumu "Karostas vasara".

Rezultātā Liepājā tūrisma sezona pagāja daudz veiksmīgāk nekā galvaspilsētā.

"Šī vasara Liepājā, salīdzinot ar Rīgu… Vispār nevar salīdzināt! Visi sabiedriskās ēdināšanas nozares, restorānu biznesa pārstāvji no Rīgas, ar kuriem ir gadījies runāt, atzīmēja, ka slikti viss ir gājis. Liepājā gāja ļoti labi, Kuldīgā labi un vispār Kurzemē gāja neslikti. Tāda īpašība, man liekas, ir pirmo gadu. Arī mūsu piegādātāji teica, ka visi ir šokā – tā, kā gāja Kurzemē, nav bijis nekad. Savukārt Rīgā gan bija slikti, gan arī tagad turpinās. Jā, vairāk vai mazāk var teikt, ka lietuviešu dēļ. Domāju, ka lietuvieši mums bija vismaz 60% apmeklētāju," pastāstīja kāda restorāna īpašniece.

Viens no izskaidrojumiem – Rīgas iedzīvotāji vēlējās atpūsties ārpus galvaspilsētas robežām, tādēļ arī brauca uz reģioniem, pirmām kārtām izvēloties Kurzemi.

"Atpūtu bieži saista ar skaistu pludmali, un mums Liepājā tā ir. Tādēļ tūristu plūsma rietumu piekrastē arī bija nesalīdzināmi augstāka, nekā viesu skaits citos reģionos. Taču mēs dzirdējām, ka Vidzemē, Latgalē un Zemgalē arī neslikti gājis. Domāju, ka rīdzinieki ļoti gribēja izrauties no galvaspilsētas. Un ar lietuviešiem bijis tāpat – Kauņas un Viļņas iedzīvotāji meklēja iespējas aizbraukt no lielas pilsētas uz jūru," pastāstīja Šoriņa.

Tūristu plūsma no Lietuva strauji apstājās pēc 3. septembra, kad pārplīsa "Baltijas burbulis". Tomēr Liepājā arī tagad ir visai daudz viesu – Latvijas iedzīvotāji steidz izbaudīt septembrim neierasto siltumu.

0
Tagi:
Lietuva, tūrisms, Liepāja, Latvija
Pēc temata
Starp Latviju un Lietuvu ārkārtējās situācijas laikā palielinājusies tūristu plūsma
Viņķele: mēs izvēlējāmies starp tūrisma biznesu un visu Latviju
Latvijā aug bezdarbs, bet varasiestādes dzen postā kafejnīcas: tūrisma nozare bailēs trīc
Pasaules tūrisma diena
VID ēka, foto no arhīva

Atlaidi darbiniekus atgriez dīkstāves pabalstus: VID pastāstīja par attiecībām ar firmām

7
(atjaunots 10:51 28.09.2020)
Ja uzņēmums ir pārkāpis dīkstāves pabalstu piešķiršanas nosacījumus un neatgrieza tos, sods var sasniegt 1500 eiro.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Piešķirot nodokļu nomaksas atlikšanu, Valsts ieņēmumu dienests ņem vērā to, kā uzņēmumi līdz šim ir maksājuši nodokļus, pastāstīja iestādes vadītāja Ieva Jaunzeme telekanālam TV3.

"Visiem, kam bijusi ļoti laba, laba vai ciešama disciplīna, mēs esam pretimnākoši, savukārt tiem, kuri jau pirmskrīzes laikā nav rādījuši īpaši labu nodokļu nomaksas disciplīnu, mēs esam vai nu nogaidoši, vai atsakoši," pastāstīja Jaunzeme.

Tāpat VID turpina sekot līdzi firmu darbībai, kuras saņēmušas dīkstāves pabalstus. Visvairāk tos ir saņēmuši sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi un viesnīcas, kā arī mazumtirdzniecības darbinieki.

"Viens no šo [pabalstu saņemšanas] nosacījumiem bija saglabāt darba vietas. Tiem, kuri neilgi pēc tam atbrīvoja darbiniekus, ir pienākums atmaksāt [pabalstus], jo tā bija ar konkrētu mērķi mērķēta palīdzība," paziņoja Jaunzeme.

Ja uzņēmums ir pārkāpis dīkstāves pabalstu piešķiršanas nosacījumus un neatgrieza tos, sods var sasniegt 1500 eiro.

Ja runā par budžeta ienākumiem, šeit ir vērojamas zināmas grūtības, taču situācija nav tik slikta, kā tika gaidīts. 60% iemaksu budžetā nodrošina 1800 uzņēmumi. Kā pastāstīja Jaunzeme, 20% no tiem stāvolis ir uzlabojies, taču 50% lietām klājies sliktāk.

"Tendences nav tik sliktas, kā mēs, iespējams, gaidījām, bet tagad ir jau oktobris, un [nodokļu] ieņēmumi [valsts budžetā] atpaliek par 7-8% pievienotās vērtības nodoklī, bet darba spēka nodokļos mazākā mērā – tur varētu [atpalikt] būt 3-4%," paziņoja VID vadītāja.

Tai pašā laikā par kaut kādu lielu optimismu runāt nenākas, nobeigumā sacīja Jaunzeme.

7
Tagi:
sods, pabalsts, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Stingra režīma palīdzība. Dīkstāves pabalstus Latvijā iedeva cietumiem
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt
Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem