Elektroenerģijas skaitītāji

Nākamgad Elektrum plāno paaugstināt elektroenerģijas cenas

116
(atjaunots 11:44 16.11.2018)
Klienti, kuri izvēlējušies "peldošos" tarifus līgumos ar piegādātājiem, jau izjutuši cenu pieaugumu, taču no 1. janvāra tas skars arī tos, kam līgumā norādīts fiksētais tarifs.

RĪGA, 16. novembris — Sputnik. Elektroenerģijas cenu pieauguma dēļ biržā augs cenas arī mājsaimniecībām, kas, noslēdzot līgumus ar piegādātājiem, izvēlējušies fiksētos tarifus, vēsta Press.lv.

Latvenergo prognozē, ka no 2019. gada 1. janvāra Elektrum klientu elektroenerģijas rēķini var pieaugt par 15%. Kompānija Elektrum jau izsūtījusi jaunu cenu piedāvājumu nākamajam periodam visiem klientiem, kam 2018. gada beigās noslēdzas iepriekšējā tarifa termiņš.

Pēdējo desmit mēnešu laikā elektroenerģijas cena pieaugusi gandrīz par 50%, tāpēc jaunie piedāvājumi klientiem saistīti ar cenu pieaugumu, paskaidroja Latvenergo pārstāve Ilvija Līvmane. Taču cenas līgumos nemainīsies tik būtiski, kā elektroenerģijas cena biržā. Maksa par elektroenerģiju ir tikai viens no rēķina komponentiem un veido aptuveni trešo daļu maksājuma.

"Elektrības sadaļa nākamā gada mājsaimniecību rēķinos pieaugs aptuveni par 33-35%. Taču, tā kā elektroenerģijas maksa kopējā rēķinā ir tikai viena trešdaļa, tad rēķina kopējās izmaiņas būs no 0-15%," – skaidroja kompānijas pārstāve.

Daudziem klientiem, piemēram, aizsargātajiem lietotājiem, izmaiņu nebūs vispār vai tās būs minimālas. Jāpiebilst, ka rēķina pieaugumu pārējiem lietotājiem ietekmēs pieslēguma jauda un patērētais elektroenerģijas apmērs.

Elektroenerģijas tirgus Latvijā tika atvērts 2007. gadā. Process tika īstenots pakāpeniski, un no 2015. gada 1.janvāra tirgus tika atvērts mājsaimniecībām. Tirgus kontroli īsteno Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (SPRK).

Līgumā ar piegādātāju klienti var izvēlēties tarifu, kas piesaistīts biržas cenām. Šie klienti jau izjutuši elektrības cenu pieaugumu. Tāpat elektroenerģijas patērētāji var izvēlēties fiksētos tarifus noteiktā laika periodā. Viņus Elektrum lēmums palielinās cenas skars no 2019. gada sākuma.

116
Pēc temata
Krievija noslēdz sagatavošanos Baltijas atslēgšanai no BRELL
Krievija samazinājusi elektroenerģijas piegādes Latvijai – cena pieaugusi par 12%
Latvija pēc elektroenerģijas cenas apsteigusi pat Lietuvu
Zivjrūpniecības uzņēmums Kaija/Karavela, foto no arhīva

Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt

24
(atjaunots 13:48 02.07.2020)
Bezdarbniekiem Latvijā ir izdevīgāk saņemt pabalstus, nekā, piemēram, iet strādāt uz zivju fabriku ar algu 680 eiro uz rokām.

RĪGA, 2. jūlijs – Sputnik. Bezdarbniekiem Latvijā nav motivācijas meklēt darbu, jo viņi saņem valsts pabalstus, šādu viedokli telekanāla RigaTV24 ēterā izteica zivju pārstrādes uzņēmuma "Karavela" līdzīpašnieks Andris Bite.

Uzņēmējs atzīmēja, ka šobrīd Latvijā ir aptuveni 95 tūkstoši oficiāli reģistrēto bezdarbnieku, turklāt gribētāju iekārtoties viņa uzņēmuma praktiski nav. "Mums, piemēram, pastāvīgi ir vakances ražošanā – gan Rīgā, gan Ventspilī. Nedēļas laikā pie mums atnāca vien divi cilvēki, no kuriem neviens beigās nepalika strādāt," pastāstīja Bite.

Viņš uzskata, ka Latvijā vēlas dzīvot kā Zviedrijā, bet strādāt – kā Āfrikā.

"Tā ir realitāte. Kamēr cilvēkam nebūs motivācijas iet un strādāt, kamēr viņam vienkāršāk būs saņemt pabalstu, viņš izvēlēsies šo vienkāršo ceļu," piebilda Bite.

Iepriekš fabrika "Karavela" izsludināja kampaņu ar lozungu "Neatlaid, bet aizdod". Krīzē fabrika piedāvāja kompānijām, kuras nonāca dīkstāvē, sniegt uz laiku savus darbiniekus. Ceha darbinieka stundas likme sastāda 6 eiro pirms nodokļu samaksas. par 160 stundām mēnesī var nopelnīt 960 eiro pirms nodokļu nomaksas. Tie ir aptuveni 680 eiro uz rokām.

SIA "Karavela" ir vienīgais Latvijas uzņēmums, kuram "Rosseļhoznadzor" atļāva atjaunot šprotu piegādi Krievijā, aizliegums bija spēkā no 2015. gada jūnija sistemātisku pārkāpumu dēļ, kurus iestāde atklāja inspekcijas laikā, kā arī saistībā ar to, ka produkcijas sastāvā tika pārsniegts kancerogēnās vielas benzopirēna līmenis.

24
Tagi:
pabalsts, bezdarbs, Latvija
Pēc temata
Cilvēki izvēlēsies pabalstu: fermeri neatradīs strādniekus septembrī par 800 eiro
Latvijas iedzīvotāji neiet strādāt uz lauka par 900 eiro: zemnieki uztraucas par ražu
Vietējās zemenes veikalos? Latgales zemnieki cer pārpludināt valsti ar ogām
Nabadzība, foto no arhīva

Kariņu neizbrīnīja tas, ka ar 64 eiro nevar izdzīvot

26
(atjaunots 12:29 01.07.2020)
Garantētais minimālo ienākumu līmenis arī "kļūs par daļu reformu" Latvijā, paziņoja premjerministrs Krišjānis Kariņš.

RĪGA, 1. jūlijs – Sputnik. Satversmes tiesas (ST) lēmums, ka garantētais minimālo ienākumu (GMI) līmenis neatbilst Satversmei, nekļuva par pārsteigumu, sacīja telekanāla "Rīga TV24"  ēterā premjerministrs Krišjānis Kariņš. Pēc viņa teiktā, labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu".

Satversmes tiesa 25. jūnijā nolēma, ka GMI līmenis neatbilst Satversmei. Saskaņā ar tiesas lēmumu, likumdevēji nav atrisinājuši svarīgākos jautājumus, kuri skar GMI, tai skaitā to, kādām pamatvajadzībām tas tiek izmaksāts, kā arī nav izstrādāta tā noteikšanas metodika.

Apstrīdētā norma tiek atzīta par spēkā neesošu no 2021. gada 1. janvāra.

Lieta tika izskatīta pēc tiesībsarga Jura Jansona iesnieguma.

Komentējot tiesas lēmumu, Kariņš paziņoja, ka tas nekļuva par kaut ko negaidītu. Premjers atzīmēja, ka labklājības ministrei Ramonai Petravičai ir "fantastiska iespēja sakārtot sistēmu", tādēļ viņš gaida, kad viņa sniegs savus piedāvājumus valdībai.

"Manuprāt, mēs varēsim sakārtot šo sistēmu. Ja paskatās, tad šī valdība ir veikusi finanšu pārraudzības kapitālo remontu un mēs saņēmām labu kredītreitingu. Tāpat mēs panācām Administratīvi teritoriālās reformas īstenošanu. Arī GMI līmenis būs viena daļa no reformām," sacīja Kariņš, piebilstot, ka valdība atbalstīs ministres piedāvājumu un piešķirs finansējumu sistēmas sakārtošanai.

26
Tagi:
Labklājības ministrija, Ramona Petraviča, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Orlovs: varasvīri apšņāps iztikas minimumu, lai izpatiktu tiesai
Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem
Reirs: Latvija pirmo reizi palīdz saviem iedzīvotājiem krīzes situācijā
Tiesībsargs iesniedza prasību Satversmes tiesā Latvijas niecīgo pensiju dēļ
CSN

Eksperts pastāstīja, kāpēc Latvijā ir tik daudz avāriju un nāvju uz autoceļiem

0
(atjaunots 11:15 03.07.2020)
Pēc drošas braukšanas autoskolas direktora Jāņa Vanka domām, pie visa vainīgs Latvijas autovadītāju braukšanas stils.

RĪGA, 3. jūlijs – Sputnik. Autosportists, drošas braukšanas autoskolas direktors Jānis Vanks radio Baltkom ēterā pastāstīja, kāpēc uz Latvijas autoceļiem ir tik smaga situācija CSNg un nāvju ziņā.

Vanks atzīmēja, ka Latvijā ir visi apstākļi tam, lai autovadītāji pārliecināti un pareizi uzvestos uz autoceļiem. Sezonu maiņai jāliek autovadītājiem būt uzmanīgākiem un piesardzīgākiem.

Taču visu bojā Latvijas iedzīvotāju braukšanas stils, viņu vieglprātīgā attieksme pret ceļu satiksmes noteikumiem un likumiem, kā arī sliktā ceļu kvalitāte valstī.

Iepriekš Ceļu policijas vadītājs Edmunds Zivtiņš skaidroja, ka Latvija nav tā valsts, kur var braukt ar ātrumu 120 kilometri stundā, un atbalstīja fotoradaru uzstādīšanu.

Kā teica Zivtiņš, kad Latvijā tika būvēti autoceļi, tie tika aprēķināti braukšanai ar maksimālo ātrumu 90 kilometri stundā. Tādēļ nevajag domāt, ka pa tiem var droši pārvietoties ar ātrumu 100-120 kilometri stundā.

Vanks atkārtoja to pašu, ko sacīja Zivtiņš: Latvijā pagaidām nav autoceļu, kuri atbilstu ātrgaitas maģistrāles statusam un ļautu attīstīt ļoti lielu ātrumu.

Autosportists atzīmēja, ka arī citās Eiropas valstīs ir maz vietu, kur drīkst braukt ātrāk par 90 kilometriem stundā. Savukārt tur, kur drīkst uzņemt lielāku ātrumu, tiek ievērota virkne speciālu nosacījumu – ir norobežojums, lai uz ceļa neizskrien dzīvnieki, ir trīs-četras braukšanas joslas katrā virzienā, savukārt ceļa vidus ir atdalīts ar zaļo zonu.

Attiecībā uz Latvijas autovadītāju braukšanas stilu Vanks atzīmēja, ka Latvijas iedzīvotāji domā, ka prot labi braukt, un bieži riskē un veic bīstamus apdzīšanas manevrus. Taču šādos gadījumos nepalīdzēs nekādi drošības līdzekļi, jo frontālā sadursme lielā ātrumā – tā ir garantēta katastrofa.

Statistikas skaitļi

Saskaņā ar 1. jūlijā publicēto Eurostat statistiku par 2018. gadu, mirstības rādītāji uz autoceļiem Latvijā ir vieni no augstākajiem Eiropas Savienībā.

Rumānijā uz miljonu iedzīvotājiem 2018. gadā bija 96 ceļu satiksmes negadījumu upuru, Bulgārijā – 87, Latvijā un Horvātijā – 77, Polijā – 75.

Vismazāk ar CSNg saistītu nāvju 2018. gadā bija reģistrēts Īrijā, Dānijā, Zviedrijā, Nīderlandē, Maltā, Spānijā un Vācijā.

Kopumā 2018. gadā avārijās Eiropas Savienībā bojā gāja 23 339 cilvēki. No tiem 45% ir vieglo automobiļu pasažieri, 21% - gājēji, 15% - motociklisti, 8% - velosipēdisti, 12% - kravas mašīnu, autobusu, mopēdu, kā arī citu transportlīdzekļu šoferi un pasažieri.

0
Tagi:
CSN, ceļi
Pēc temata
Totāla kontrole: varasiestādes vēlas uzstādīt videonovērošanas sistēmas ielās
Latvijas IeM par 5 tūkstošiem eiro nopirkusi dronu, taču nevar to palaist
Policija meklē nāvējošā CSN aculieciniekus Krimuldas novadā