Eiro banknotes. Foto no arhīva

Latvijas iedzīvotāji vēlas sniegt pakalpojumus, krievi un ķīnieši ražot

28
(atjaunots 11:29 16.11.2018)
Uzņēmējdarbības gars Latvijā ir mundrs, taču tikai retais ir gatavs nodarboties ar sociālā biznesa projektiem – lielākā daļa orientēta uz peļņu, liecina pētījums Amway.

RĪGA, 16. novembris — Sputnik. Baltijas valstu iedzīvotāji pārsvarā dod priekšroku pakalpojumu sniegšanai, nevis preču ražošanai, parādīja kompānijas Amway organizētais uzņēmējdarbības pētījums, vēsta la.lv.

Latvijā 60% iedzīvotāju izvēlētos biznesu pakalpojumu sfērā, Igaunijā – 62%, Lietuvā - 63%.

Dati Eiropas Savienībā nedaudz atšķiras – 54% eiropiešu dotu priekšroku pakalpojumiem, savukārt 46% orientēti uz ražošanu.

Valstis, kurās iedzīvotāji ir vairāk uz ražošanu orientēti – Grieķija (60%), Indija (51%), Ķīna (50%), Krievija (50%).

Rīgas Ekonomikas augstskolas zinātniskais līdzstrādnieks un pētnieks Aivars Timofejevs uzskata, ka iedzīvotāju vēlme sniegt pakalpojumus ir izskaidrojama ar faktu, ka parasti produktu ražošana asociējās ar lielākām investīcijām un attiecīgi – arī risku. Savukārt pakalpojumi lielākajai daļai cilvēku šķiet vienkāršāki un saprotamāki.

Jāpiebilst, ka tāda proporcija atbilst Latvijas IKP struktūrai, kura lielāko daļu (75%) veido tieši pakalpojumi.

Labāk klātienē un ar peļņu

Interesanti, ka joprojām cilvēku attieksme pret digitālajām iespējām ir visai skeptiska – gan pasaulē, gan Latvijā vairums izvēlētos uzņēmējdarbību ar iespēju apkalpot savus klientus klātienē, nevis digitāli. Latvijā šādu viedokli pauda 78% respondentu, Lietuvā – 76%, Igaunijā – 72%, Eiropas Savienībā vidēji – 75%.

Lielākais skaits respondentu, kuri gatavi izmantot digitālās iespējas sakariem ar klientiem, atrodams Ķīnā – tur 47% izvēlētos virtuālos, nevis personīgos sakarus.

Sākot biznesu, lielākā daļa cilvēku Latvijā (73%) orientējas uz peļņas saņemšanu, nevis sociāli orientētu uzņēmējdarbību. Kaimiņvalstīs rādītājs ir mazāks: Lietuvā – 59%, Igaunijā – 64%. Vidēji ES šis rādītājs sasniedz 60%.

Sociāli orientētu uzņēmējdarbību biežāk izvēlētos Dānijā (tamlīdzīgai darbībai priekšroku dotu 64% respondenti), ASV (57%), Grieķijā (57%).

Peļņas lielā nozīme Latvijas iedzīvotāju acīs ir skaidrojama ar izpratni par uzņēmējdarbību, uzskata Timofejevs. Lai arī iedzīvotāji gribētu kontaktēties ar klientiem un sniegt pakalpojumus klātienē, kas varētu liecināt par lielāku gatavību iesaistīties sociālā uzņēmējdarbībā, taču tādu tendenci aptauja neuzrāda.

Viņš atzīmēja, ka, lai arī uz tiešu jautājumu par peļņu cilvēki atbild ar vispārpieņemtajiem šabloniem, viņu rīcība reālajā dzīvē var būt citāda, un salīdzinoši liels skaits cilvēku varētu iesaistīties sociāla rakstura uzņēmējdarbības projektos.

Amway pētījums notiek jau astoto reizi. 44 pasaules valstīs pa tālruni vai personiskās sarunās aptaujāti 48 998 cilvēki vecumā no 14 gadiem.

Amway ir tiešās pārdošanas uzņēmums, tā ienākumi aizvadītajā gadā sasnieguši 8,6 miljardus ASV dolāru.


28
Pēc temata
Nodokļi žņaudz biznesu: Vecrīgā tiek slēgts nozīmīgs amatnieku veikals
Viņiem ir daudz naudas: Latvijas restorāna īpašnieks iesaka mācīties tūristu valodu
Siera darītājs: pēc algu un nodokļu nomaksas attīstībai paliek 1000 eiro
Dievs, sargi Latviju: cik iedzīvotāju izjūt patriotismu
Banku ēkas Rīgas centrā

Kļuvušas par atavismu: analītiķis paskaidroja, kas sagaida bankas Latvijā

42
(atjaunots 14:49 18.09.2020)
Bankas pakalpojumu nozīme ir kritusies, klientu nav, un tuvākajā laikā arī nebūs – kredītiestāžu pastāvēšanai nav nekāda pamata.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) vadītāja Ilze Znotiņa aicināja bankas iemācīties apkalpot augsta riska klientus tā, lai no tā necieš ekonomika. Viņa piezīmēja, ka Latvijas valdība ir izpildījusi mājasdarbu (ko uzdeva ASV Finanšu ministrija – red.) un valsts nav iekļauta pelēkajā valstu sarakstā.

Nav iespējams iedomāties izmaiņas, kuru apstākļos bankas Latvijā varētu atgriezties pie agrākā "naudas mazgātavas" režīma, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja investīciju kompānijas "Grand Kapital" vecākais analītiķis Vladimirs Rošankovskis.

"Latvija bija ļoti specifisks landromāts, kas strādāja bijušo Padomju Savienības kolēģu labā... Laikā, kad pēcpadomju republikās tapa finanšu sistēma, bija pārrobežu pārskaitījumu pieprasījums, bet pēc tam tika sarīkota tamlīdzīgas operācijas veikušo banku licenču anulēšanas kampaņa. Šī tīrīšana sakrita ar problēmām Latvijas bankās, tāpēc tagad viņu pakalpojumi vairs nav vajadzīgi," pastāstīja Rožankovskis.

Pēc analītiķa domām, Latvijas bankas ir nonākušas neapskaužamā stāvoklī un izeja no tā nav saskatāma.

"Pēc būtības, klientu viņiem nav, un diezin vai tie parādīsies tuvākajā laikā. Kopš pazudušas finanšu plūsmas no Krievijas un Kazahstānas, šo banku pastāvēšanai nav nekāda pamata. Latvijas bankas ir kļuvušas par atavismu, lai kādi pasākumi tiktu vērsti pret tām. Ir vajadzīgi nereāla ierobežojumu vājināšana, lai cauri Latvijai atkal plūstu pelēkās pārrobežu naudas straumes," secināja Rožankovskis.

Banku sistēmas vērienīgo tīrīšanu iniciēja ASV Finanšu ministrija, kas 2018. gadā pārmeta ABLV bankai naudas atmazgāšanu, dalību transakcijās, kas saistītas ar Ziemeļkoreju, un ierēdņu uzpirkšanu. Kredītiestāde bija spiesta pieņemt lēmumu par pašlikvidāciju, un Latvijas banku sistēmā notika globālas izmaiņas.

42
Tagi:
atmazgāšana, banku reforma, Latvija, bankas
Pēc temata
"Apvaino godprātīgu Latvijas pilsoni": ārste šokēta par bankas lēmumu bloķēt karti
Urbanovičs: ne ostas, ne bankas Latvijā neatgūsies bez Krievijas
"Bīstamā Kuba": SEB banka pieprasīja paskaidrojumus latvietei par 20 eiro maksājumu
Latvijas bankas vēlas piešķirt vairāk kredītu uzņēmumiem: kas tām traucē
Ustjlugas osta, foto no arhīva

Politologs: izdevīgi tranzīta noteikumi KF nerada grūtības, tagad jāstrādā Minskai

14
(atjaunots 14:25 18.09.2020)
Baltkrievijas tranzītu iespējams pārorientēt uz Ustjlugu – osta var piedāvāt atbilstošus noteikumus, tomēr viss ir atkarīgs no tā, vai baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas.

RĪGA, 18. septembris – Sputnik. Baltkrievija pārorientēs savas kravu plūsmas no Baltijas uz Krieviju, ja tai tiks piedāvāti līdzīgi noteikumi, valsts prezidents Aleksandrs Lukašenko norādīja Krievijas valsts vadītājam Vladimiram Putinam tikšanās laikā Sočos. Viņš piezīmēja, ka Putins devis rīkojumu "visu aprēķināt" un organizēt pārrunas.

Spriežot pēc agrākajiem izteikumiem, Baltkrievijas valdībai tranzīta jautājums nav prioritārs, svarīgāka ir politiskā aktivitāte, atzīmēja Integrācijas perspektīvu pētījumu centra direktors, portāla RuBaltic.Ru galvenais redaktors Sergejs Rekeda.

Eksperts atgādināja, ka pirms dažiem gadiem Krievija jau ir piedāvāja Baltkrievijai izdevīgus tranzīta noteikumus.

"Minska atteicās, sakot, ka ar to nepietiek. Toreiz godā bija tranzīta un ogļūdeņražu piegādes daudzveidības un diversifikācijas idejas," Rekeda atgādināja sarunā ar Sputnik Latvija.

Pēc viņa domām, patlaban iespējama pārorientācija drīzāk uz Ustjlugu nekā uz Kaļiņingradu – šī osta var piedāvāt piemērotus noteikumus.

"Tagad Krievija var piedāvāt Baltkrievijai izdevīgus finansiālos noteikumus, atliek politiskais jautājums – cik lielā mērā baltkrievi ir gatavi aiziet no Klaipēdas un atteikties no Baltijas republiku ostām," konstatēja Rekeda.

Baltijas valstis ieviesa individuālās sankcijas pret virkni Baltkrievijas amatpersonu, ieskaitot valsts prezidentu. Lukašenko informēja, ka necīnīsies par to, lai viņu tur ielaistu, viņš risinās problēmu ekonomiski. Pēc viņa vārdiem, Baltkrievijai "būs mazliet neizdevīgi" pārorientēt kravas uz Krievijas ostām, taču ar Krieviju "var vienoties par tarifiem".

Baltkrievijā joprojām nerimst protesti pēc prezidenta vēlēšanām, kurās, saskaņā ar CVK datiem, uzvarējis Lukašenko. Opozīcija neatzina balsošanas rezultātus un radīja koordinācijas padomi "varas nodošanai" republikā. Ģenerālprokuratūra to kvalificēja kā valstiskuma apdraudējumu un ierosināja krimināllietu. Vairāki opozīcijas aktīvisti ir aizturēti.

14
Tagi:
tranzīts, Krievija, Baltkrievija
Pēc temata
Kurss uz Krievijas ostām: kā Baltija palikusi bez Baltkrievijas naftas tranzīta
Latvijas Augstākā tiesa apglabājusi cerības par naftas tranzītu uz Baltkrieviju
Ventspils zaudējusi izredzes saņemt Baltkrievijas minerālmēslu tranzītu
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu
KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs, foto no arhīva

Lavrovs: Baltijā atklāti diskriminē Sputnik korespondentus

0
(atjaunots 16:46 19.09.2020)
Maskava rosinās jautājumu par Krievijas mediju diskriminēšanu EDSO ministru samitā decembrī, paziņoja KF ĀM vadītājs Sergejs Lavrovs.

RĪGA, 19. septembris – Sputnik. Krievija uzskata par nepieņemamu Sputnik un RT diskriminēšanu Eiropā, paziņojumi, ka šie mediji ir propagandas instruments, ir absurdi, paziņoja KF ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Pēc viņa sacītā, Maskava rosinās jautājumu par Krievijas mediju diskriminēšanu EDSO ministru samitā decembrī.

"Mēs uzskatām par nepieņemamu, ka gan Sputnik, gan RT, to korespondenti tiek atklāti diskriminēti – gan Francijā, gan tajā, kas skar Sputnik Baltijas valstīs, tas arī ir labi zināms fakts," pateica Lavrovs.

Viņš atzīmēja, ka uzskata par nožēlas cienīgu faktu, ka kopš 2017. gada RT un Sputnik nav akreditācijas Elizejas pilī.

"Taču vēl pārsteidzošāks ir tas, ka līdz ar savu uzticību brīvībai, vienlīdzībai un brālībai, mēs redzam arī māsu būšanu. Mūsu franču kolēģi paziņo, ka viņi neatcels savu lēmumu, akreditācija netiks piešķirta, jo RT un Sputnik, es citēju, "tie nav plašsaziņu līdzekļu, bet propagandas instruments". Es domāju, ka nevajag komentēt šāda veida paziņojumu absurdumu un nejēdzību, jo RT un Sputnik gūst milzīgu popularitāti arvien lielākā skaitā valstu, auditorija pieaug," uzsvēra Lavrovs.

Ministrs atzīmēja, ka Krievija uzstāda jautājumu par Krievijas mediju diskriminēšanu EDSO, UNESCO un Eiropas Padomē. Kārtējo reizi šo tematu Maskava rosinās EDSO ministru samitā decembrī.

"Gaidāms kārtējais EDSO ministru samits šī gada decembrī. Šie jautājumi nekur nepazudīs no darba dienas kārtības. Mūsu rietumu kolēģiem nāksies sniegt daudz atbilžu," sacīja Lavrovs.

Eiropas Parlaments 2016. gadā pieņēma rezolūciju par pretošanos Krievijas medijiem, kuri it kā veic "naidīgu propagandu". Par galvenajiem draudiem tajā nosaukti Sputnik un RT, savukārt atsevišķos dokumenta punktos, būtībā, tika piedāvāts ieviest cenzūru.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins, komentējot EP rezolūciju, apsveica RT un Sputnik žurnālistus ar rezultatīvu darbu. Dokumentu viņš nosauca par demokrātijas degradācijas apliecinājumu rietumu sabiedrībā.

Krievija daudzkārt uzsvērusi, ka bezprecedenta spiediens uz Krievijas žurnālistiem rietumvalstīs ir informācijas telpas tīrīšanas centieni. Tas ir pilnīgi pretrunā ar starptautisko tiesību normām par vienādas piekļuves informācijai visiem un viedokļu paušanas brīvības nodrošināšanu.

0
Tagi:
vārda brīvība, diskriminācija, RT, Rietumi, Sputnik, Lavrovs
Pēc temata
"Twitter pārstājis būt brīvs": Sputnik profili pazuduši no meklēšanas rezultātiem
KF piedāvāja uz RT un Sputnik aizliegšanu Baltijas valstīs atbildēt ar sankcijām
Simoņana par RT aizliegšanu Latvijā: Sputnik bloķēšana netraucē
KF vēstniecība ASV atbildēja uz Pentagona apsūdzībām pret RT un Sputnik