Kompānijas Gazprom logo

Latvijas GTS operators tiesājas par tiesībām strādāt ar "Gazprom"

40
(atjaunots 16:44 15.11.2018)
Latvijas GTS operators lūdz atcelt regulatora lēmumu par sertifikāciju ar noteikumiem, kuru starpā ir arī prasība atņemt "Gazprom" iespēju tieši vai netieši kontrolēt Conexus.

RĪGA, 15. novembris — Sputnik. Uzņēmums Conexus Baltic Grid apstrīdējis tiesā Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) lēmumu par operatora sertificēšanu ar prasībām, par kuru neizpildīšanu iespējams piemērot soda naudu, vēsta Latvijas GTS operators.

Oktobra beigās SPRK sertificēja Conexus Baltic Grid kā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatoru Inčukalna pazemes gāzes glabātavā, taču ar vairākiem noteikumiem. Cita starpā Conexus pienākums ir atņemt "Gazprom" iespēju tieši vai netieši kontrolēt uzņēmumu līdz 2020. gada 1. janvārim, kā arī novērst interešu kontroles risku, ko rada kompāniju Marguerite Gas I un Marguerite Gas II dalība Conexus un Latvijas Gāze. Divu mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas brīža Conexus jāsniedz informācija komisijai par noteikumu izpildes gaitu un darbībām, ko plānots veikt nākotnē, iesniegt rakstisku ziņojumu un dokumentus, kas to pamato.

Komisija uzsvēra, ka lēmumam piekrīt arī Eiropas Komisija, un norādīja, ka "Gazprom" dalība Latvijas Gāze un Conexus var ietekmēt Conexus darbību, bet finanšu investora Marguerite dalība abos uzņēmumos rada interešu konfliktu.

EK norādīja, ka, saskaņā ar Gāzes direktīvas prasībām, Gazprom drīkst saglabāt dalību transportēšanas sistēmu operatoros, ja šī dalība būs pasīva, ja tā nav akciju kontrolpaketes turētāja, tai nav balsstiesību un tiesību izvirzīt valdes locekļus. Vienlaikus EK piekrīt SPRK uzstādījumam, ka Conexus nolikumā minētajiem ierobežojumiem nav juridiska spēka attiecībā uz akcionāru saistībām neīstenot balsstiesības un nenorīkot valdes locekļus, un viņi tiek uzskatīti par brīvprātīgajiem. Tādēļ EK piekrīt komisijas secinājumam, ka Gazprom dalību Conexus nevar uzskatīt par Gāzes direktīvas prasībām atbilstošu.

Conexus Baltic Grid nepiekrīt šādai nostādnei. Uzņēmums iesniedzis prasību pret SPRK Administratīvajā apgabaltiesā. Latvijas GTS operators norāda, ka lēmumā par sertifikāciju regulators iekļāvis Conexus Baltic Grid akcionāriem adresētas prasības. Pats uzņēmums nevar izpildīt prasības, nepārkāpjot akcionāru tiesības, un tam nav nekādu juridiski pamatotu instrumentu, kas ļautu ietekmēt akcionāra rīcību. Uzņēmums uzsver, ka iejaukšanās akcionāru lēmumos būtu bīstams signāls, kas radītu virkni tālāko tiesvedību un finansiālos zaudējumus pašai komercsabiedrībai.

Lai izvairītos no soda naudas, ko SPRK varētu piespriest par sertificēšanas prasību neievērošanu, GTS operators nolēmis vērsties tiesā. To uzņēmums uzskata par vienīgo iespēju atrisināt strīdu. Conexus Blatic Grid tiesu lūdz pieaicināt arī akcionārus kā trešo pusi, jo SPRK lēmums tieši skar viņu intereses.

Gāzes tirgus atvēršana

Iepriekš Sputnik Latvija ziņoja, ka saskaņā ar 2016. gadā pieņemtajiem Enerģētikas likuma grozījumiem, vertikāli integrētajam gāzes uzņēmumam "Latvijas Gāze" bija jābūt sadalītam funkcionāli saistītās, taču pēc īpašumtiesībām sadalītās daļās. No uzņēmuma tika izveidoti divi meitasuzņēmumi — Conexus Baltic Grid un Gaso.

Conexus Baltic Grid ir dabasgāzes transportēšanas un glabāšanas uzņēmums, kas saņēma maģistrālos gāzesvadus un Inčukalna pazemes gāzes glabātavu. Gaso — sadales pakalpojumu operators.

Enerģētikas likums paredz, ka līdz 2018. gada sākumam "Conexus Baltic Grid" bija jāpārdod, lai tās akcionāri nebūtu saistīti ar "Latvijas gāze" īpašniekiem. Šī prasība neattiecas uz finanšu investoru Marguerite Fund, kam pieder 29,06% akciju.

2017. gada nogalē AS "Augstsprieguma tīkls" izpirka divas Conexus Baltic Grid akciju paketes — 18,31% akciju, kas piederēja vācu akcionāram Uniper Ruhrgas International GmbH (Uniper) un 16,05% akciju, kas piederēja Itera Latvija. Abu no Itera Latvija un Uniper izpirkto akciju pakešu cena sastādīja 57,394 miljonus eiro. Patlaban AST pieder 34,36% akciju.

Vēl 34,1% Conexus Baltic Grid akciju pieder Krievijas koncernam "Gazprom", kurš tās līdz šim nav pārdevis, lai arī holding pārstāvji jau 20. decembrī izstājušies no Conexus Baltic Grid padomes.

Iepriekš avīze "Kommersant" rakstīja, ka "Gazprom" ir gatava pārdot savu Conexus Baltic Grid akciju paketi, taču gaida labu piedāvājumu. Latvijas likums par gāzes tirgus liberalizāciju paredz valsts pirmtiesības gāzes transporta un gāzes sadales uzņēmumu akciju un aktīvu izpirkšanai, taču valsts piedāvātā cena "Gazprom" neapmierina.

Pie tam izdevums vēsta, ka Krievijas holdings saņēmis arī citus piedāvājumus. Uz akciju paketi pretendēja uzņēmējs Indreks Rahumā, kurš bija gatavs samaksāt 130 miljonus eiro, un starptautiskais treideris Vitol, kurš piedāvāja 75 miljonus. Tāpat informācijas avots pastāstījis "Kommersant", ka cits pircējs par daļām "Latvijas Gāze" un "Conexus" tirgus cenu ar 20% prēmiju — aptuveni 200 miljonus eiro, taču arī uz šo piedāvājumu monopolists nav atbildējis.   

40
Pēc temata
Latvija, Lietuva, Polija un Ukraina apvienojušās pret "Gazprom"
"Gazprom" atteicies par "pa lēto" pārdot Latvijai tā GTS operatora akcijas
Latvija samaksās Polijai 30 miljonus eiro, lai tā "padzenātu" Gazprom gāzi
Gazprom samazinājis gāzes piegādes Latvijai 10 reizes
VID ēka, foto no arhīva

Atlaidi darbiniekus atgriez dīkstāves pabalstus: VID pastāstīja par attiecībām ar firmām

7
(atjaunots 10:51 28.09.2020)
Ja uzņēmums ir pārkāpis dīkstāves pabalstu piešķiršanas nosacījumus un neatgrieza tos, sods var sasniegt 1500 eiro.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Piešķirot nodokļu nomaksas atlikšanu, Valsts ieņēmumu dienests ņem vērā to, kā uzņēmumi līdz šim ir maksājuši nodokļus, pastāstīja iestādes vadītāja Ieva Jaunzeme telekanālam TV3.

"Visiem, kam bijusi ļoti laba, laba vai ciešama disciplīna, mēs esam pretimnākoši, savukārt tiem, kuri jau pirmskrīzes laikā nav rādījuši īpaši labu nodokļu nomaksas disciplīnu, mēs esam vai nu nogaidoši, vai atsakoši," pastāstīja Jaunzeme.

Tāpat VID turpina sekot līdzi firmu darbībai, kuras saņēmušas dīkstāves pabalstus. Visvairāk tos ir saņēmuši sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumi un viesnīcas, kā arī mazumtirdzniecības darbinieki.

"Viens no šo [pabalstu saņemšanas] nosacījumiem bija saglabāt darba vietas. Tiem, kuri neilgi pēc tam atbrīvoja darbiniekus, ir pienākums atmaksāt [pabalstus], jo tā bija ar konkrētu mērķi mērķēta palīdzība," paziņoja Jaunzeme.

Ja uzņēmums ir pārkāpis dīkstāves pabalstu piešķiršanas nosacījumus un neatgrieza tos, sods var sasniegt 1500 eiro.

Ja runā par budžeta ienākumiem, šeit ir vērojamas zināmas grūtības, taču situācija nav tik slikta, kā tika gaidīts. 60% iemaksu budžetā nodrošina 1800 uzņēmumi. Kā pastāstīja Jaunzeme, 20% no tiem stāvolis ir uzlabojies, taču 50% lietām klājies sliktāk.

"Tendences nav tik sliktas, kā mēs, iespējams, gaidījām, bet tagad ir jau oktobris, un [nodokļu] ieņēmumi [valsts budžetā] atpaliek par 7-8% pievienotās vērtības nodoklī, bet darba spēka nodokļos mazākā mērā – tur varētu [atpalikt] būt 3-4%," paziņoja VID vadītāja.

Tai pašā laikā par kaut kādu lielu optimismu runāt nenākas, nobeigumā sacīja Jaunzeme.

7
Tagi:
sods, pabalsts, Valsts ieņēmumu dienests
Pēc temata
Stingra režīma palīdzība. Dīkstāves pabalstus Latvijā iedeva cietumiem
Vidējā alga Latvijā ir 1000 eiro, bet 43% dīkstāves pabalstu nesasniedz pat 180 eiro
Labāk saņemt pabalstu, nekā šķirot zivis par 680 eiro: cilvēkiem nav motivācijas strādāt
Bijušo politiķu pabalstiem aiziet vairāk naudas, nekā sociālajiem pabalstiem
Sirmgalvis parkā, foto no arhīva

Bāzes un koeficientu kāpums: tagad Latvijā tiks aprēķināta minimālā pensija

30
(atjaunots 16:25 27.09.2020)
Cik turpmāk sastādīs minimālā vecuma pensija un kādus tās aprēķināšanas principus valdība ir apstiprinājusi.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Valdība ir ņēmusi vērā Labklājības ministrijas piedāvājumu un konceptuāli vienojās par minimālo ienākumu, tostarp minimālās vecuma pensijas, palielināšanu – no nākamā gada tā sastādīs 149,60 eiro, raksta Neatkarīgā.

Vislielākā minimālā pensija ir paredzēta pensionāriem ar lielu darba stāžu – viņi saņems vairāk nekā 220 eiro mēnesī, tikmēr šobrīd "lielākais minimums" sastāda 136 eiro. Šāds pensijas pielikums var šķist ievērojams, ja neņem vērā, ka, lai saņemtu šādu minimumu, cilvēkam ir jānostrādā vairāk nekā 40 gadus, turklāt oficiāli.

Minimālā pensija no 149 līdz 220 eiro

Šonedēļ valdība atbalstīja informatīvu paziņojumu, kurā tiek apkopoti piedāvājumi par valsts izdevumiem un ienākumiem 2021. gadā un budžeta rāmjiem tuvākajiem trim gadiem. Šajā paziņojumā nospraustas arī Labklājības ministrijas iniciatīvas par minimālo ienākumu rādītāja palielināšanu. No 2021. gada 1. janvāra plānots paaugstināt minimālās vecuma un invaliditātes pensijas, sociālā nodrošinājuma pabalstu sirmgalvjiem un cilvēkiem ar invaliditāti. Saskaņā ar ministrijas aprēķiniem, izmaiņas izmaksās 70,7 miljonus eiro.

Minimālo pensiju varēs saņemt, ja būs vismaz 15 gadu darba stāžs. To aprēķina pēc bāzes, kurai tiek piemērots koeficients atkarībā no stāža. Jo lielāks stāžs, jo lielāka minimālā pensija.

No nākamā gada valdība vēlas paaugstināt minimālās pensijas aprēķina bāzi līdz 136 eiro tagadējo 80 eiro vietā. (Personām ar invaliditāti bāze kļūs vēl lielāka – to pacels līdz 163 eiro esošo 122,69 eiro vietā).

Tas nozīmē, ka minimālā pensija Latvijā būs ne zemāka par 149,6 eiro, savukārt lielākā minimālā pensija sastādīs 220 eiro.

Paredzēta koeficientu celšana

Šobrīd pastāv četras stāža grupas: no 15 līdz 20 gadiem, no 21 līdz 30 gadiem, no 31 līdz 40 gadiem un no 41 un vairāk gadiem. Nākotnē Labklājības ministrija vēlētos ņemt vērā katru stāža gadu, savukārt koeficientus palielināt.

Šobrīd, nosakot minimālo vecuma pensiju, bāzei tiek piemērots koeficients 1,1. No 2025. gada to pacels līdz 1,2, savukārt par katru gadu, kurš pārsniedz minimālo stāžu, plāno palielināt pensijas apmēru par 2% no bāzes. Tā ir Labklājības ministrijas atbilde uz kritiku, saskaņā ar kuru minimālās pensijas aprēķināšana ir netaisnīga, sevišķi cilvēkiem ar nelielu stāžu un tiem, kam stāžs pārsniedz 40 gadus.

Iepriekš Satversmes tiesa uzdeva politiķiem izstrādāt pabalstu apmēra aprēķina metodoloģiju. Labklājības ministrija piedāvā noteikt, ka vecuma pensijas aprēķina bāzei būs jāsastāda 25% no tekošā mājsaimniecību ienākumu mediānas uz vienu patērētāju (šobrīd tie ir 136 eiro), savukārt personām invaliditāti kopš bērnības – 30% no ienākumu mediānas valstī (šobrīd tie ir 163 eiro).

Minimumu saņem tūkstošiem

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, Latvijā minimālo vecuma pensiju saņem vairāk nekā 30 tūkstoši pensionāru, nākamgad to skaits sastādīs 31 373 cilvēkus.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas aprēķiniem, minimālo pensiju saņēmēju skaits tuvākajos gados samazināsies – par 100 cilvēkiem gadā. Minimālās vecuma pensijas palielināšanai budžetā vajadzēs piešķirt vairāk nekā 22 miljonus eiro.

Tie, kas nevar pretendēt uz vecuma pensiju, saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, un arī to valdība vēlas palielināt. Tā apmērs arī tiks aprēķināts no ienākumu mediānas un sastādīs 20% no tās – 109 eiro. Tāds pats ir paredzēts garantētais minimālo ienākumu līmenis.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saņem 1677 pensijas vecuma cilvēki. Tuvākajos gados to skaits nedaudz pieaugs, prognozē ministrija.

30
Tagi:
pensionāri, pensija, Latvija
Pēc temata
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
Zagļu vidū Latvijas veikalos pieaudzis pensionāru skaits
Bezdarbnieku armija, tukša kase un sirmgalvji bez pensijām: kas sagaida Latviju
Latvija stāv grūtas izvēles priekšā: demogrāfija pret pensiju
Hakeris, foto no arhīva

Lietuvā pastāstīja, pasargāt savus profilus sociālajos tīklos no to uzlaušanas

0
(atjaunots 13:59 28.09.2020)
Saskaņā ar sakaru operatora pasūtītā pētījuma datiem, vairums Lietuvas iedzīvotāju izmanto pārāk vieglas paroles, noraida dubulto autentifikāciju un aizmirst iziet no saviem profiliem darbavietā.

RĪGA, 28. septembris – Sputnik. Mobilo sakaru operators Lietuvā pastāstīja, kā pasargāt savus profilus Internetā no to uzlaušanas, vēsta Sputnik Lietuva ar atsauci uz "Bite Lietuva" preses dienestu.

Ziņapmaiņas lietotne WhatsApp
© Sputnik / Наталья Селиверстова

Ikgadējie tiešsaistes drošības pētījumi liecina par vienu un to pašu problēmu: cilvēki izmanto vājas paroles savu profilu aizsardzībai un reti maina tās. Šī problēma saasinājās pandēmijas laikā, jo darbs no mājām pastiprināja datu aizsardzības un konfidencialitātes draudus.

Saskaņā ar Lietuvas iedzīvotāju reprezentatīvās aptaujas datiem, kas tika veikta pēc "Bite Lietuva" pasūtījuma, paroles, kas satur personīgu informāciju, tādu kā cilvēka vārdu vai dzimšanas datumu, joprojām tiek plaši izmantotas.

"Bite Lietuva" tehniskais direktors Gints Butens pastāstīja, ka 78% respondentu izmanto tikai vienu vai dažas paroles piekļuvei dažādiem profiliem.

"Šāda uzvedība biežāk ir sastopama starp personām ar vidējiem un zemiem ienākumiem, kā arī nelielu pilsētu vai ciemu iedzīvotāju vidū. Uzlaužot vienu paroli, ļaunprāši, visticamāk, spēs iekļūt arī citos lietotāja profilos," paskaidroja viņš.

Gandrīz ceturtā daļa (22%) respondentu izmanto personīgu informāciju savās parolēs. Vārdu parolē izmanto 40%, dzimšanas datumu – 35%, mājdzīvnieka vārdu – 17%.

Vārdi, kurus nevar uzminēt

Butens iesaka, lai izveidotu drošu paroli, kuru ir grūti uzminēt, ir jāizvairās no jebkādas personīgas informācijas izmantošanas: neizmantojiet dzimšanas datumu, pasta indeksu, telefona numuru vai savu radinieku dzimšanas datumus.

Luminor
© Sputnik / Sergey Melkonov

"Pieredzējušiem noziedzniekiem būs nepieciešams vidēji ap 10 sekundēm, lai uzlauztu šādu profilu. Galu galā, šos datus var viegli uzzināt, iedziļinoties sociālajos tīklos vai pat uzminot," sacīja viņš.

Vienkārša skaitļu vai lielo burtu iekļaušana parolē palielinās profila uzlaušanas laiku. Taču Bite veiktā aptauja liecina, ka cilvēki tiecas izvēlēties maksimāli vienkāršas paroles – gandrīz puse Lietuvas iedzīvotāju (48%) izmanto speciālos simbolus tikai, ja to prasa programma.

Dubultā autentifikācija (2FA) – tā ir papildu sociālo profilu un personīgās informācijas aizsardzība. Tas ir praktiski visdrošākais veids, kā pasargāt profilu, jo lietotāja autentifikācijai tiek izmantota papildu ierīce.

Tā pārbauda cilvēka identitāti divos posmos: pirmajā posmā tiek izmantota drošības parole, savukārt otrajā posmā automātiski tiek veidota hipersaite, pie kuras profils pieslēdzas pie katras ieslēgšanas.

Pat ja parole ir uzlauzta, ar šīs tehnoloģijas palīdzību iespējams pasargāt savu profilu, vienkārši noraidot neatpazīto mēģinājumu ieiet sistēmā.

Mācīties paroles no galvas

Vairums (59%) aptaujāto lietuviešu atceras visas savas paroles, kas tiek izmantotas Internetā, no galvas. Daži pieraksta paroles piezīmju blociņā (22%) un 12% slēpj paroles telefona piezīmēs.

Paroļu pārvaldnieks ir viens no efektīvākajiem drošu un sarežģītu paroļu izveidošanas veidiem. Nevajag iegaumēt duci sarežģītu savienojumu, vienkārši jāatzīmē viens, un visi pārējie tiks droši piefiksēti draiverī.

Daudzi paroļu pārvaldnieki šodien arī piedāvā dubulto autentifikāciju (2FA) vai auditu: programma pastāvīgi pārbauda un sniedz informāciju par vājām, vecām, atkārtotām kombinācijām un ģenerē jaunas katram profilam.

Šodien tirgū ir liels skaits paroļu pārvaldnieku. Vairums no tiem ir maksas, taču iespējams lejupielādēt bezmaksas versiju ar nedaudz mazāku funkciju skaitu. Šo variantu šodien piedāvā Keeper, Dashlane, 1Password un daudzi citi.

Iziet no profila

Lai pasargātu personīgu informāciju un datus, ir svarīgi iziet no sava profila katru reizi, kad beidzas darbs, sevišķi ja tiek izmantoti koplietošanas datori.

Saskaņā ar Bite pasūtīto aptauju, gandrīz ceturtā daļa respondentu (29%) nekad neiziet no Gmail vai Facebook. Trešā daļa respondentu (33%) cenšas, taču ne vienmēr par to atceras, un tikai 38% obligāti iziet.

Butens atzīmēja, ka, pat ja lietotājs ir pārliecināts par savu paroļu drošumu, tās ir jāmaina vismaz reizi mēnesī.
0
Tagi:
Kiberdrošība
Pēc temata
Android lietotājus brīdina par vīrusu, no kura nav iespējams atbrīvoties
Jūs esat uzlauzti: hakeri tikuši pie Latvijas ierēdņu un Valsts policijas parolēm
Wikileaks publicējis CIP dokumentus par programmām viedierīču uzlaušanai