Dzelzceļš

Līdz ar Bordāna nākšanu pie varas Latvija varētu atteikties no 350 miljoniem eiro no ES

34
(atjaunots 10:53 10.11.2018)
Ja Bordāns izveidos valdību un atteiksies no dzelzceļa elektrifikācijas projekta, tad Latvija varētu arī nepaspēt laicīgi izdomāt citu projektu un apgūt 350 miljonus eiro.

RĪGA, 10. novembris – Sputnik. Jaunās konservatīvās partijas kandidāta Jāņa Bordāna izvirzīšana Latvijas premjerministra amatā apšauba dzelzceļa elektrifikācijas projekta nākotni. Partija pauda šaubas par šī projekta lietderīgumu jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā, tā nav arī valdības deklarācijas melnrakstā, vēsta Latvijas Radio.

Taču, ja Latvija nolems atteikties no elektrifikācijas idejas, tai steidzami nāksies izdomāt, kādiem citiem projektiem varētu novirzīt eirofondu līdzekļus – un tie ir miljoni eiro – vai arī vispār jāatteicas no tiem.

Elektrificēt Latvijas dzelzceļu virzienā Austrumi – Rietumi plānots līdz 2030. gadam. Pirmā posma ietvaros, līdz 2023. gadam plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas Daugavpils – Krustpils, Rēzekne – Krustpils un Krustpils - Rīga. Dzelzceļa elektrifikācijas pirmās kārtas kopējie izdevumi tiek plānoti 441 miljona eiro apmērā. Lielāko daļu līdzekļu piešķir ES, taču pašam uzņēmumam Latvijas Dzelzceļš jāsameklē 94 miljoni eiro. līdzekļus kompānija grasās aizņemties Eiropas Investīciju Bankā. Esošajā eirofondu līdzekļu apgūšanas periodā šis projekts ir lielākais pēc finanšu apjoma no ES Kohēzijas fonda.

Projektam ir gan atbalstītāji, gan pretinieki. Un ja pēdējo viedoklis gūs pārsvaru, valdībai vajadzēs jau tuvākajā laikā izlemt, kā rīkoties tālāk, norādīja Finanšu ministrijas Eirofondu departamenta direktors Edgars Šadris.

Pēc viņa sacītā, ir iespējami divi varianti: steidzama konsultācija ar Eiropas Komisiju par alternatīvu naudas izmantošanas piedāvājuma izstrādi vai atteikšanās no līdzfinansējuma.

Iespējas līdzekļu pārdalīšanai ir ierobežotas:  ES Kohēzijas fonds finansē liela mēroga infrastruktūras projektus apkārtējās vides, enerģētikas un transporta nozarē. Transporta projektos naudu iespējams izmantot, tikai ja runa ir par projektiem, kas saistīti ar Eiropas tīkliem.

Vienošanās par ES līdzekļu piešķiršanu Latvijai dzelzceļu elektrifikācijai tika panākta jau pirms dažiem gadiem. Ja Latvija vēlas novirzīt šo naudu citiem projektiem, tai nāksies pārliecināt Eiropas Komisiju, ka to realizācijā tiks nodrošināta to pašu mērķu sasniegšana, kādi tik noteikti elektrifikācijas gadījumā, paskaidroja Šadris.

"Projekts ir saistīts arī ar CO2 izmešu samazinājumu un dod būtisku artavu plānotajos CO2 samazināšanas mērķos, par kuriem mēs kā Eiropas Savienības dalībvalsts esam vienojušies. Tad arī šis būtu būtisks un pietiekami centrāls jautājums sarunās ar Eiropas Komisiju, vai šie alternatīvie projekti spēj sniegt līdzvērtīgu CO2 samazinājumu," - pateica Šadris.

Kohēzijas fonda nauda, kas paredzēta dzelzceļa elektrifikācijas projektam, Latvijai ir jāapgūst līdz 2023. gada beigām. Taču Eiropas Komisija vēl nav paziņojusi galīgo lēmumu šajā projektā.

34
Pēc temata
Eksperts: Zīda ceļš vedīs cauri Baltijai, ja tā izlems "Krievijas Dzelzceļš"
Latvijas Dzelzceļš sācis krāt naudu nebaltai dienai
Eiropas Komisija piešķīrusi Latvijai nepilnus 7 miljonus eiro jaunam dzelzceļam
Latvijas dzelzceļš attīstīs tranzītu uz parāda