Dzelzceļš

Līdz ar Bordāna nākšanu pie varas Latvija varētu atteikties no 350 miljoniem eiro no ES

46
(atjaunots 10:53 10.11.2018)
Ja Bordāns izveidos valdību un atteiksies no dzelzceļa elektrifikācijas projekta, tad Latvija varētu arī nepaspēt laicīgi izdomāt citu projektu un apgūt 350 miljonus eiro.

RĪGA, 10. novembris – Sputnik. Jaunās konservatīvās partijas kandidāta Jāņa Bordāna izvirzīšana Latvijas premjerministra amatā apšauba dzelzceļa elektrifikācijas projekta nākotni. Partija pauda šaubas par šī projekta lietderīgumu jau priekšvēlēšanu kampaņas laikā, tā nav arī valdības deklarācijas melnrakstā, vēsta Latvijas Radio.

Taču, ja Latvija nolems atteikties no elektrifikācijas idejas, tai steidzami nāksies izdomāt, kādiem citiem projektiem varētu novirzīt eirofondu līdzekļus – un tie ir miljoni eiro – vai arī vispār jāatteicas no tiem.

Elektrificēt Latvijas dzelzceļu virzienā Austrumi – Rietumi plānots līdz 2030. gadam. Pirmā posma ietvaros, līdz 2023. gadam plānots elektrificēt dzelzceļa līnijas Daugavpils – Krustpils, Rēzekne – Krustpils un Krustpils - Rīga. Dzelzceļa elektrifikācijas pirmās kārtas kopējie izdevumi tiek plānoti 441 miljona eiro apmērā. Lielāko daļu līdzekļu piešķir ES, taču pašam uzņēmumam Latvijas Dzelzceļš jāsameklē 94 miljoni eiro. līdzekļus kompānija grasās aizņemties Eiropas Investīciju Bankā. Esošajā eirofondu līdzekļu apgūšanas periodā šis projekts ir lielākais pēc finanšu apjoma no ES Kohēzijas fonda.

Projektam ir gan atbalstītāji, gan pretinieki. Un ja pēdējo viedoklis gūs pārsvaru, valdībai vajadzēs jau tuvākajā laikā izlemt, kā rīkoties tālāk, norādīja Finanšu ministrijas Eirofondu departamenta direktors Edgars Šadris.

Pēc viņa sacītā, ir iespējami divi varianti: steidzama konsultācija ar Eiropas Komisiju par alternatīvu naudas izmantošanas piedāvājuma izstrādi vai atteikšanās no līdzfinansējuma.

Iespējas līdzekļu pārdalīšanai ir ierobežotas:  ES Kohēzijas fonds finansē liela mēroga infrastruktūras projektus apkārtējās vides, enerģētikas un transporta nozarē. Transporta projektos naudu iespējams izmantot, tikai ja runa ir par projektiem, kas saistīti ar Eiropas tīkliem.

Vienošanās par ES līdzekļu piešķiršanu Latvijai dzelzceļu elektrifikācijai tika panākta jau pirms dažiem gadiem. Ja Latvija vēlas novirzīt šo naudu citiem projektiem, tai nāksies pārliecināt Eiropas Komisiju, ka to realizācijā tiks nodrošināta to pašu mērķu sasniegšana, kādi tik noteikti elektrifikācijas gadījumā, paskaidroja Šadris.

"Projekts ir saistīts arī ar CO2 izmešu samazinājumu un dod būtisku artavu plānotajos CO2 samazināšanas mērķos, par kuriem mēs kā Eiropas Savienības dalībvalsts esam vienojušies. Tad arī šis būtu būtisks un pietiekami centrāls jautājums sarunās ar Eiropas Komisiju, vai šie alternatīvie projekti spēj sniegt līdzvērtīgu CO2 samazinājumu," - pateica Šadris.

Kohēzijas fonda nauda, kas paredzēta dzelzceļa elektrifikācijas projektam, Latvijai ir jāapgūst līdz 2023. gada beigām. Taču Eiropas Komisija vēl nav paziņojusi galīgo lēmumu šajā projektā.

46
Pēc temata
Eksperts: Zīda ceļš vedīs cauri Baltijai, ja tā izlems "Krievijas Dzelzceļš"
Latvijas Dzelzceļš sācis krāt naudu nebaltai dienai
Eiropas Komisija piešķīrusi Latvijai nepilnus 7 miljonus eiro jaunam dzelzceļam
Latvijas dzelzceļš attīstīs tranzītu uz parāda
Kalkulātors

Latvijas Banka pauž optimismu: krīzes pīķis ir pārvarēts

6
(atjaunots 14:28 30.09.2020)
Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks paziņoja, ka dziļākais ekonomiskais kritums jau ir pārvarēts un noskaņojums ekonomikā ir labāks, nekā iepriekš prognozēts.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas Banka publiskojusi atjaunotas galveno makroekonomikas rādītāju izmaiņu prognozes – tās izskatās visnotaļ optimistiski. Lai gan par precizitāti ekonomisti negalvo – pārliecību par nākotni bojā ģeopolitiskie riski.

Latvijas Banka samazinājusi valsts IKP krituma prognozi šim gadam no 7,5% (jūnija dati) uz 4,7%. Taču IKP prognoze 2021. gadam izskatās mazāk optimistiska – iekļauts ekonomikas pieaugums 5,1% apmērā, nevis iepriekš noteiktie 6,7%. Prognoze IKP izaugsmei 2022. gadā palikusi nemainīga – 5%. Inflācijas prognoze šim gadam paaugstināta no nulles līdz 0,2%, nākamajam gadam – no 0,2% līdz 1,4%, 2022. gadam – no 1,3% līdz 1,8%. Optimistiskāka kļuvusi bezdarba prognoze – no 9,6% tā mainīta uz 8,1%, savukārt 2021. gadā – no 10,3% uz 7,8%.

Kopumā valsts ekonomikas atkopšanās prognoze no Covid-19 krīzes sekām izskatās optimistiskāk. To diskusijas laikā ar ekonomistiem un ekspertiem uzsvēra Latvijas Bankas pārstāvji. Gan mājsaimniecības, gan uzņēmēji pārdzīvoja smagu pavasara laiku ar mazākām negatīvām sekām, savukārt vasaras garumā ekonomika manāmi atjaunojās.

Diskusijas gaitā, kas tika veltīta ekonomikas attīstības prognozēm, Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks uzsvēra: "Dziļākais krīzes punkts viennozīmīgi palicis mums aiz muguras – gan no noskaņojumu, gan no darījumu aktivitātes viedokļa. Pašlaik notiek atgriešanās process pie līdzšinējām pozīcijām. Noskaņojumi ir labāki, nekā varēja cerēt, tas ļauj domāt, ka nedz uzņēmumi, nedz mājsaimniecības neņems ilgstošāku pauzi, tātad – var negaidīt otro krīzes negatīvo seku vilni… Ienākumi nav stipri samazinājušies, tie sāka lēnāk uzkrāties, kā jau jebkādā krīze, taču izteiktu krīzes pazīmju nav."

Esošā krīze, kā norāda Kazāks, būtiski atšķiras no iepriekšējās, 2008. gada krīzes. Tad notika ekonomikas sabrukums, šobrīd vērojama tā saucamā finanšu krīze, taču pagaidām nevar teikts, vai tā sekas būs nopietnas. Turklāt, ņemot vērā situāciju pasaules finanšu tirgos, valdībai šī gada pavasarī izdevās izdevīgi refinansēt valsts ārējās saistības, kas ļāva ietaupīt aptuveni 200 miljonus uz parāda apmaksas rēķina. Milzīgu atbalstu sniedza (un sniegs) Eiropas fondi, tai skaitā ekonomikas atveseļošanas Next Generation EU programma Eiropas Savienības valstīs, kuras ir Latvijas tirdzniecības partneri.

Krīze kopumā vienādi ietekmējusi Baltijas valstu ekonomiku, taču pastāv nianses. Tā, pēc Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkases sacītā, Igaunijā un Latvijā stiprāk, nekā Lietuvā, ir cietis pakalpojumu eksports. Latvijā – stiprāk, nekā pārējās Baltijas valstīs, krīze radīja triecienu iekšzemes pieprasījumam: "Latvijas raksturīgā atšķirība ir bieža patērēšana, kura strauji saruka. Pie tam, gan Latvijas, gan Igaunijas gadījumā cieta pakalpojumu eksports."

Krīzes ietekme uz Latvijas ekonomiku būtu mazāka, ja nebūtu bijušas problēmas, kas parādījās vēl pirms Covid-19. Pie šādām Rutkaste pieskaitīja divas: apgrozījuma kritumu transporta un tranzīta nozarē un Latvijas banku sistēmas "kapitālremonts". Par pēdējā negatīvajām sekām diskusijas laikā minēja arī  Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja Inna Šteinbuka: "Finanšu pakalpojumu apjoma samazināšanās, diemžēl, nozīmē, ka "kapitālremontam" ir otra, negatīvā puse. Manuprāt, to ir nepieciešams mazināt pēc iespējas ātrāk. Jo banku darbs tik smagos apstākļos neuzlabo nedz investīciju klimatu valstī, nedz attieksmi no klientu puses, kuri var un kuri aizies uz citām valstīm."

Pēc nozarēm var teikt sekojošo: visstiprāk ir cietusi tūrisma un viesu apkalpošanas nozare (restorāni un viesnīcas). Saskaņā ar Latvijas Bankas prognozēm, šī nozare izies no krīzes lēnāk, nekā pārējās. Krīze ir satricinājusi kultūras nozari – masveida pasākumi ir atcelti un pārcelti, un situācija saglabāsies vēl kādu laiku. Transporta nozare diez vai atgriezīsies pie līdzšinējiem, pirmskrīzes rādītājiem. Šajā gadījumā vainot nākas ne tik daudz "koronakrīzi", cik, piemēram, ES jūlijā apstiprinātās Mobilitātes pakotnes dēļ, kura nozīmē virkni nopietnu ierobežojumu ES austrumu valstu transporta kompānijām. Uzlabošanās pārstrādes rūpniecībā ir saistīta ar to, cik ātri no krīzes izkļūs valstis, kur tradicionāli iet eksporta plūsma no Latvijas. Labākā situācijā atrodas celtniecības nozare. Pēc Rutkastes sacītā, turpmāk katru gadu valsts ekonomika papildus saņems ap 500-600 miljoniem eiro, un lielākā daļa no šīs naudas nonāks tieši celtniecībā. "Tādēļ derētu uzmanīgāk izturēties pret pārkarsuma risku celtniecībā," sacīja Rutkaste.

Pastāv vēl viens risks, kuram uzmanību pievērsa Saeimas Tautsaimniecības komisijas loceklis, deputāts Ivars Zariņš: "Notiek masveida naudas ieplūdināšanas ekonomikā. Tajā pašā laikā mēs redzam, ka inflācija paliek zema. Tas, manuprāt, nozīmē, ka nauda aizkavējas finanšu tirgos un nenonāk līdz reālajai ekonomikai." Deputāts painteresējās – kas būs, ja ekonomikā tomēr tiks ieguldītas lielas naudas summas. Vai tas nenozīmē, ka pēc iziešanas no "koronakrīzes", ekonomika neizrādīsies citā krīze, kuru būs izraisījusi pārkaršana? Latvijas Bankas pārstāvji uzskata šādu notikumu attīstības variantu par ļoti maz iespējamu – jo šobrīd līdzekļi tiek novirzīti nozaru un darba tirgus "iesildīšanai", nevis pieprasījuma stimulēšanai, kas iedzītu inflāciju. Runājot par zemo pieprasījumu, tad šeit bremzējošu efektu rada mājsaimniecību uzvedība – tās pagaidām nelabprāt lemj par labu liekiem tēriņiem, tostarp neaktīvi kreditējas bankās, acīmredzot, gaidot prognozējamākus laikus.

Par prognozēm. No Latvijas Bankas pārstāvju uzstāšanām top skaidrs, ka, lai gan pagaidām prognozes izskatās labvēlīgi, Eiropā pieaugošā pandēmija var būtiski mainīt situāciju šī gada pēdējā ceturksnī. Pēc Kazāka sacītā, "lielu lomu Latvijas ekonomikas attīstībā spēlē ģeopolitiskie riski – attiecības starp ASV un Ķīnu, politiskie procesi Eiropas Savienībā un ar tās kaimiņvalstīm, ASV prezidenta vēlēšanas, ilgstošais Brexit. Taču galvenais risks joprojām ir un paliek koronavīruss.

6
Tagi:
Latvijas Banka, ekonomiskā krīze, ekonomika, IKP
Pēc temata
Jaunieši Eiropā zaudējuši darbu "koronakrīzes" dēļ
IKP lejupslīde Savienotajās Valstīs sasniegusi rekordu
Tagad – miljoni, vēlāk – miljardi: kā koronakrīze kaitē Latvijas budžetam
Ekonomists: Brisele izvēlas – zaudēt ienākumus vai riskēt ar cilvēku veselību
Eiro

Vai Eiropas Savienība atbrīvosies no sīknaudas

22
(atjaunots 12:30 30.09.2020)
Saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojumu, atteikšanās no viena un divu centu monētām palīdzēs ietaupīt naudu un apkārtējās vides resursus.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Eiropas Komisija uzsāk 1 un 2 centu monētu izmantošanas lietderīguma novērtējumu, vēsta Euractiv.

Vai eirozonai ir vērts atteikties no divām savām vissīkākajām monētām? Tās aizņem vietu makā un piesaista jums nosodošus apkārtējo skatienus lielveikala rindā pie kases, kad jūs sākas tās drudžaini skaitīt.

Ir arī nopietnāki iemesli atteikties no vara monētām. Tas kļūs par vēl vienu soli ceļā pie ekonomikas bez skaidrās naudas.

Saskaņā ar Eiropas Komisijas ziņojumu, atteikšanās no viena un divu centu monētām palīdzēs ietaupīt naudu un apkārtējās vides resursus – vairs nevajadzēs iegūt metālu un tērēt naudu monētu ražošanai, transportēšanai un pārstrādāšanai.

ES iedzīvotāji atbalsta šo piedāvājumu. Saskaņā ar aptauju datiem, gandrīz 65% eiropiešu ir gatavi atteikties no sīkajām monētām. 3017. gadā tikai respondenti no Latvijas un Portugāles vēlējās saglabāt šos eirocentus.

Vēl viens iemesls – koronavīruss. Pētījumi vēl tiek turpināti, taču pastāv aizdomas, ka skaidra nauda palīdz vīrusam izplatīties pa visu pasauli. Varbūt monētām nav vietas jaunajā pasaulē?

Bet, varbūt, arī ir. Noliekot malā numismātu vajadzības, ir arī citi iemesli, kādēļ viena un divu centu monētas ir jāatstāj apritē. Viens no tiem ir iespējamais cenu kāpums. Patērētāji raizējas, ka pārdevēji pacels cenas īsi pirms to noapaļošanas: piemēram, kafija, kura maksāja 1,95 eiro, sadārdzināsies līdz 1,98 eiro, un lūk jums kafija par diviem eiro.

Tomēr Eiropas Komisija atgādina, ka Nīderlandē un Somijā, kur cenas jau ir noapaļotas, nekas tāds nenotika – manipulācijas ar cenām aizliedz konkurences likumi.

Arī labdarības organizācijas ir priecīgas par to, ka mūsu makos ir sīknauda, un ubagotāji Eiropas ielās. ES varasiestādēm, visticamāk, būs grūti novērtēt ekonomisko efektu vienam un otram, taču tām nāksies pacensties – Eiropas Komisija vēlas pabeigt savu pētījumu nākamgad un publicēt to 2021. gada beigās.

Ja jums piemīt azarts, varat saderēt uz pāris eirocentiem, ka ES izstrādās kaut kādus "vispārīgus noteikumus", kurus valstis vienkārši ignorēs vai aizmirsīs ieviest. Tā kā mēs vēl ilgi ik pa laikam atradīsim monētas savos dīvānos.

22
Tagi:
nauda, Eiropas Savienība
Pēc temata
Valdība atbalstīs kultūras organizācijas ar naudu
Pandēmijas dēļ eiropiešiem nākas sākt taupīt
Pietiek to paciest! Iedzīvotāji sadumpojušies pret ierēdņiem reprezentācijas izdevumu dēļ
Pats grūtākais – atrast naudu: Latvijas iedzīvotāji novērtēja biznesa uzsākšanas iespējas

CSDD: tehniskās apskates nodošana privātās rokās uzskrūvēs pakalpojuma cenas

0
(atjaunots 19:26 30.09.2020)
Nododot automobiļu tehniskās apskates veikšanu privāto kompāniju rokās, autoīpašniekiem šīs pakalpojums nekļūs lētāks, atzina CSDD valdes loceklis Aivars Aksenoks.

RĪGA, 30. septembris – Sputnik. Otrdien Saeimas Publisko iepirkumu un revīzijas komisijas deputāti uzklausīja minēto iestāžu ierēdņus par to, kā tiks organizēta Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) rīcībā esošo kompāniju kapitāldaļu pārdošana, kuras veic tehnisko apskati. Pirmajā plānā bija jautājumi par to, kāds un vai vispār būs izdevīgums sabiedrībai no pilnas tehniskās apskates nodošanas privātās rokās, raksta Neatkarīgā.

Kam tas ir izdevīgi?

"Jūs rakstāt, ka viens no galvenajiem ieguvumiem [tehniskās apskates tirgus liberalizēšanai] būs brīva konkurence un zemāka pakalpojuma cena. Par cik varētu samazināties pakalpojuma cena iedzīvotājiem?" pavaicāja Aksenokam Saeimas frakcijām nepiederošā deputāte Ļubova Švecova.

Aksenoks norādīja, ka vislielākais garants zemākām cenām ir publiska iepirkuma procedūra, taču precīzi prognozēt, kādas būs cenu izmaiņas, viņš neņemas.

"Publiskā iepirkuma procedūrai būtu jānodrošina reālā patiesā cena. Kāda tā būs, ir ļoti grūti prognozēt. Tīri pie sevis rēķinot, šī cena klientam būtiski varētu nemainīties," norādīja CSDD pārstāvis.

Uz to, ka tehniskās apskates cena var nevis nokrist, bet gan, tieši otrādi, pieaugt, netieši norādīja arī Konkurences padomes pārstāvis Jānis Račko. Viņš atgādināja, ka padome vairākkārt aicinājusi ļaut piedalīties tehniskās apskates pakalpojumu sniegšanas konkursos arī autoservisiem, taču šī ideja interešu konflikta dēļ tika noraidīta.

"Grūti prognozēt, kāda cena būs iepirkumā, bet, ņemot vērā ierobežoto pretendentu loku, nezinu, vai būs daudz pretendentu, kas konkursā startēs. Ir bijusi diskusija, vai serviss ir ieinteresēts to vai citu darīt. Esam izteikuši viedokli, ka mūsdienās iespējas kontrolēt pakalpojumu no CSDD puses ir daudz lielākas un pakalpojuma sniegšanu būtu iespējams kontrolēt un pretendentu loku paplašināt. Esam vairākkārt teikuši, bet atdūrās pret argumentu, ka pastāv interešu konflikts. Līdz ar to būs šaurs pretendentu loks," atgādināja Račko.

"Tātad cena nemainīsies, tas ieguvums atkrīt [...]. Cena drīzāk varētu kāpt, kā izklausījās," rezumēja Nacionālās apvienības pārstāve Ilze Indriksone.

Priekš kam tad ir vienota cena?

Aksenoks norādīja, ka vislielākais liberalizācijas ieguvums – sistēmas sakārtošana – nebūs jūtama, taču esošajā situācijā, kad CSDD gan kontrolē tos, kas veic tehnisko apskati, gan tai pat laikā ir šo kompāniju līdzīpašnieks, neatbilst mūsdienu lietu kārtības izpratnei un normatīvu bāzei.

Tāpat viņš norādīja, ka, nododot publiskā iepirkuma kārtā tehniskās apskates punktus privātās rokās, jārēķinās ar to, ka dažādās Latvijas vietās reālā pakalpojuma cena atšķirsies. Piemēram, Rīgā, kur transportlīdzekļu ir vairāk, izdevumu pašizmaksas būs mazākas, nekā attālos tehniskās apskates punktos. Tādēļ, lai nodrošinātu vienādu cenu visā valstī, CSDD apkopos komersantu piedāvājumus un nosūtīs tos Ministru kabinetam, kurš noteiks vienotu cenu.

0
Tagi:
Ceļu satiksmes drošības direkcija
Pēc temata
Jauni pārbaudes kritēriji: Rīgā un Liepājā uz luksoforiem uzstādīti fotoradari
Autovadītājiem pastāstīja, kā izvairīties no dubulta soda