Diagrammas uz datora ekrāna, foto no arhīva

"Katra jauna valdība cenšas sarežģīt dzīvi": biznesmenis par haosu Latvijā

30
(atjaunots 09:43 02.11.2018)
"Liktu 11 ministriem nodarboties ar ekonomiku, un vienam – dalīt budžetu," uzņēmējs Pēteris Šmidre pastāstīja par to, kādēļ Latvijas ekonomikā notiek haoss.

RĪGA, 2. novembris – Sputnik. Pēc Telekomunikāciju asociācijas vadītāja, uzņēmēja Pētera Šmidres domām, Latvijas biznesa bēdu iemesls ir tāds, ka katra jaunā Saeima ievieš budžetā kaut ko savu, taču visi šie jauninājumi, gan atsevišķi, gan kopumā, ir paredzēti dzīves apgrūtināšanai. Par to Šmidre paziņoja intervijā radio Baltkom.

Šmidre norādīja, ka to haosu, kas šobrīd notiek Latvijas nodokļu sistēmā, var droši nosaukt par cirku. Jo neviens normāls grāmatvedis, neviens vadītājs nemēģina tikt skaidrībā ar notiekošo. Runājot par sevi, Šmidre paziņoja, ka vispār neko nesaprot šodienas likumu kopojumā.

"Vai tad tiešām nevar visu izdarīt vienkāršāk. Katra jaunā valdība, atnākot pie varas, sāk strādāt kāda labā, ievieš kaut kādas izmaiņas, kaut ko izslēdz, beigās grozījums uz grozījuma. Un tas viss krājās gadiem ejot. Beigās iznāk tāds budžets, ka normāls cilvēks tajā jau netiks skaidrībā," - pauda sašutumu biznesmenis.

Šāda lietu kārtība, pēc viņa sacītā, spiež uzņēmējus pastāvīgi nodarboties ar grāmatvedību, nevis ar savu biznesu.

Biznesmenis uzsvēra, ka viņš nav politiķis, taču neskatoties uz to, pastāstīja par izmaiņām, kas varētu ieviest valsts pārvaldes sistēmā, ieņemot Latvijas prezidenta amatu. Šmidre uzskata, ka, pirmām kārtām, jāpanāk izmaiņas prezidenta institūtā. Pēc viņa domām, ir nepieciešams, lai valsts vadītāju Latvijā vēlētu tauta, un lai viņam būtu virkne funkciju, savukārt viņa pārziņā jābūt uzraudzības iestādēm, tostarp, KNAB un ekspertu grupai.

Turklāt Šmidre vēlētos izmainīt Ministru Kabineta struktūru.

"Lai nevis viens ekonomikas ministrs nodarbotos ar ekonomikas attīstību, un 11 ministri – ar budžeta dalīšanu. Es ar prieku mainītu proporciju – liktu 11 ministriem nodarboties ar ekonomiku, un vienam – dalīt budžetu," - paskaidroja biznesmenis.

Pēc Šmidres sacītā, "visu to cirku ar budžeta sadalīšanu" var elementāri sakārtot, atdodot ministrijām tos procentus, kurus tās ir izstrādājušas, lai ministrijas negrauztu viena otru visu četru gadu garumā par vienu lielu budžetu. Ja ministrijas vēlēsies saņemt lielāku finansējumu, lai pašas pelna sev lielāku procentu, nevis cenšas šos līdzekļus atņemt viena otrai.

Tāpat Šmidre piedāvā savest kārtību mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu jomā un visās jomās, kuras attiecas uz privāto biznesu. Viņš uzskata, ka uzņēmējus ir maksimāli jāatbrīvo no nodokļiem, lai sniegtu viņiem iespēju pelnīt.

"Nodokļiem šodien ir jābūt tādiem, lai cilvēki nebrauktu prom uz citām valstīm, bet gan brauktu uz šejieni, uz Latviju," - beigās sacīja Šmidre.

30
Tagi:
budžets, biznesmenis, valdība, ekonomika
Pēc temata
Augs ekonomisko noziegumu apkarošanas efektivitāte Latvijā
Uzņēmēji: pie ēnu ekonomikas noveduši augstie nodokļi, nevis parādi
Ekonomists: cilvēki neatgriezīsies Latvijā
Latvijā nestrādā gandrīz 60 000 ekonomiski aktīvo iedzīvotāju
Neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva

Ekonomiste: Latvija aprok tranzīta atliekas ar bļāvieniem "Krievija ienaidnieks!"

41
(atjaunots 23:26 28.11.2020)
Latvijas valdība neko nedara, lai Krievijai rastos vēlēšanās novirzīt kravas uz Baltijas valstis, tikai kliedz, ka Krievija esot ienaidnieks. Kāpēc lai Krievija gribētu sadarboties ar tādu valsti?

RĪGA, 29. novembris – Sputnik. Krievijas Valsts dome pieņēmusi likumu par iespēju glabāt agroķimikālijas speciālās glabātavās jūras ostu teritorijā – tas ļaus palielināt minerālmēslu pārkraušanu un eksportu.

Pēc tam Baltija zaudēs pēdējās kravas, kas tika novirzītas caur tās ostām, sarunā ar Sputnik Latvija konstatēja neatkarīgā ekonomiste Jevgēņija Zaiceva.

"Gandrīz visas Krievijas kravas jau ir aizgājušas no Latvijas ostām. Krievija jau sen ir pieņēmusi lēmumu par kravu novirzīšanu un nodarbojas ar ostu un specializēto termināļu būvdarbiem. Gada sākumā tika saņemta informācija, ka Krievijas ostās jau uzbūvēti termināļi "netīrajām" kravām – kālija un slāpekļa minerālmēsliem, kas tika transportēti caur Latvijas ostām. Droši vien, kaut kas Latvijā paliks, taču tā būs ļoti maza plūsma," paskaidroja Zaiceva.

Viņa konstatēja, ka Latvijas valdība neko nedara, lai Krievija vēlētos novirzīt kravas uz Baltijas republiku.

"Ja Latvija ir pirmajās rindās starp tiem, kuri kliedz, ka Krievija ir ienaidnieks, kaitīga un bīstama valsts, kāpēc tad Krievijai sadarboties ar tādu valsti?" taujāja Zaiceva.

Krievija konsekventi strādā ar mērķi pārorientēt savu tranzītu uz iekšzemes ostām. Baltijas valstis jau zaudējušas lielu daļu kravu no Krievijas, Latvijas ostas vienu mēnesi pēc otra ziņo, ka pārkraušanas apjomi krītas, bez Krievijas tranzīta cieš arī dzelzceļš. Eksperti jau vairākkārt norādījuši: izeju valstij varētu dāvāt uzlabota sadarbība ar Krieviju.  

41
Tagi:
Latvija, tranzīts, Jevgēņija Zaiceva
Pēc temata
Kliedzoši nepieņemams tonis: Latvijas ĀM aizliedza stividoriem prasīt Krievijai kravas
Dzelzceļa kravu tranzīts Latvijas ostās krities par 56%
"Pasakas par balto vērsīti": Zaiceva parādīja jauno nodokļu aprēķinus
"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ
Protesta akcija pret 2021. gada budžeta, foto no arhīva

Politoloģe par nodokļu reformu Latvijā: nav nekā atbaidošāka

37
(atjaunots 23:19 28.11.2020)
Nodokļu sloga pieaugums mazajiem uzņēmējiem vienlaikus ar mediķu atalgojuma pieaugumu no 2021. gada rada iespaidu, ka valdība liek sadurties abām šīm iedzīvotāju kategorijām un skatās, kas no tā iznāks.

RĪGA, 29. novembris - Sputnik. Apstiprinātā mikrouzņēmumu nodokļu reforma nav savlaicīga un izskatās ļauni no ētiskā viedokļa, ir pārliecināta politoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Saeimas bijusī spīkere Ilga Kreituse. Savu viedokli viņa pauda Latvijas radio 4 pārraidē "Atklāts jautājums", vēsta Lsm.lv.

"Nepatīkamākais ir tas, ka valsts iet pie tā, ka mums it kā vajag ņemt no vieniem, lai dotu ārstiem. Nav nekā atbaidošāka politikā, nekā tāda rīcība – likt sadurties pierēm iedzīvotāju grupām un skatīties, kas iznāks. Nedomāju, ka ārsti būtu streikojuši, lai viņiem maksātu lielāku naudu, atņemot to mazajiem uzņēmējiem. Domāju, mūsu sabiedrība vēl nav nonākusi līdz tādam līmenim. Taču tā tas pašlaik izskatās: tiem atņemsim, bet jums iedosim, un jums būs labi," pārmaiņas komentēja Kreituse.

Viņa piezīmēja, ka valdība līdz galam nav izpratusi, kā funkcionē mazais bizness.

"Man ir sajūta, ka daudzi politikā vispār nesaprot, ar ko nodarbojas mūsu mazie uzņēmēji. Viņi parasti neražo datorus, tā pārsvarā ir apkalpošanas zona. Kas šodien notiek apkalpošanas jomā? Nu, aizejiet līdz Doma laukumam, paskatieties, kur jūs varēsiet iedzert kafiju.

Un atkal rodas jautājums: vai laiks ir izvēlēts pareizi? Cilvēki pat nav saņēmuši dīkstāves pabalstus, bet tu domā, kā viņiem palielināt nodokļus. (..) Ja tu man šodien saki, ka tev jāatdod puse, lai pēc tam – pēc 30 gadiem – būtu pensija... No vienas puses, tas ir pareizi. Taču ne šajā situācijā. Kā var raizēties par to, kas man būs pēc 30 gadiem, ja es nezinu, kas būs pēc trim dienām?" par valdošās koalīcijas lēmumu brīnījās politoloģe.

37
Tagi:
Latvija, nodokļu reforma
Pēc temata
Mikrouzņēmumiem nav izredžu: Saeima atbalstījusi nodokļu celšanu
Latvijā komunisti ir pie varas? Sadusmotie iedzīvotāji nolamāja kārtējo nodokļu reformu
No 2021. gada Latvijā samazināsies sociālās iemaksas: jauni noteikumi
"Pašreiz tas ir brāķis. Teiksim godīgi": kas ir neapmierināts ar nodokļu reformas projektu

Ekologi ceļ trauksmi: Barenca jūra riskē kļūt par atkritumu plankumu

0
(atjaunots 18:58 29.11.2020)
Barenca jūra var pārvērsties vienā lielā atkritumu plankumā; pie šādiem secinājumiem nonākusi zinātnieku ekspedīcija, kuri nodarbojas ar ūdens ekosistēmu piesārņojuma problēmām.

Uz katru piekrastes līnijas kilometru ir 4-5 tonnas plastmasas. Brīvprātīgie rīko speciālas "talkas" – viņi izved atkritumus un pēc tam nodod tos pārstrādei. Ne visu ir iespējams utilizēt, daļa plastmasas neder otrreizējai pārstrādei. Sekas var būt bēdīgas – ja netiks pārtraukta vienreizlietojamo priekšmetu patērēšana, tad daba vienkārši nosmaks atkritumos.

Oļesja Iļjina Maskavas Valsts universitātes Bioloģijas fakultātē pēta ūdens ekosistēmu plastmasas piesārņojuma problēmas. Tāpat viņa rīko zinātniskas jūras ekspedīcijas, lai izpētītu ūdens stāvokli, mikroplastmasas saturu, un nodarbojas ar piekrastes līnijas tīrīšanu. Secinājumi nav mierinoši: ja netiks izbeigta vienreizlietojamo lietu ražošana un patērēšana, nekāda utilizācija nepalīdzēs ekosistēmai.

0
Tagi:
Barenca jura, ekoloģija
Pēc temata
Barenca jūrā atrasti Otrā pasaules kara laiku ASV tanki