Diagrammas uz datora ekrāna, foto no arhīva

"Katra jauna valdība cenšas sarežģīt dzīvi": biznesmenis par haosu Latvijā

30
(atjaunots 09:43 02.11.2018)
"Liktu 11 ministriem nodarboties ar ekonomiku, un vienam – dalīt budžetu," uzņēmējs Pēteris Šmidre pastāstīja par to, kādēļ Latvijas ekonomikā notiek haoss.

RĪGA, 2. novembris – Sputnik. Pēc Telekomunikāciju asociācijas vadītāja, uzņēmēja Pētera Šmidres domām, Latvijas biznesa bēdu iemesls ir tāds, ka katra jaunā Saeima ievieš budžetā kaut ko savu, taču visi šie jauninājumi, gan atsevišķi, gan kopumā, ir paredzēti dzīves apgrūtināšanai. Par to Šmidre paziņoja intervijā radio Baltkom.

Šmidre norādīja, ka to haosu, kas šobrīd notiek Latvijas nodokļu sistēmā, var droši nosaukt par cirku. Jo neviens normāls grāmatvedis, neviens vadītājs nemēģina tikt skaidrībā ar notiekošo. Runājot par sevi, Šmidre paziņoja, ka vispār neko nesaprot šodienas likumu kopojumā.

"Vai tad tiešām nevar visu izdarīt vienkāršāk. Katra jaunā valdība, atnākot pie varas, sāk strādāt kāda labā, ievieš kaut kādas izmaiņas, kaut ko izslēdz, beigās grozījums uz grozījuma. Un tas viss krājās gadiem ejot. Beigās iznāk tāds budžets, ka normāls cilvēks tajā jau netiks skaidrībā," - pauda sašutumu biznesmenis.

Šāda lietu kārtība, pēc viņa sacītā, spiež uzņēmējus pastāvīgi nodarboties ar grāmatvedību, nevis ar savu biznesu.

Biznesmenis uzsvēra, ka viņš nav politiķis, taču neskatoties uz to, pastāstīja par izmaiņām, kas varētu ieviest valsts pārvaldes sistēmā, ieņemot Latvijas prezidenta amatu. Šmidre uzskata, ka, pirmām kārtām, jāpanāk izmaiņas prezidenta institūtā. Pēc viņa domām, ir nepieciešams, lai valsts vadītāju Latvijā vēlētu tauta, un lai viņam būtu virkne funkciju, savukārt viņa pārziņā jābūt uzraudzības iestādēm, tostarp, KNAB un ekspertu grupai.

Turklāt Šmidre vēlētos izmainīt Ministru Kabineta struktūru.

"Lai nevis viens ekonomikas ministrs nodarbotos ar ekonomikas attīstību, un 11 ministri – ar budžeta dalīšanu. Es ar prieku mainītu proporciju – liktu 11 ministriem nodarboties ar ekonomiku, un vienam – dalīt budžetu," - paskaidroja biznesmenis.

Pēc Šmidres sacītā, "visu to cirku ar budžeta sadalīšanu" var elementāri sakārtot, atdodot ministrijām tos procentus, kurus tās ir izstrādājušas, lai ministrijas negrauztu viena otru visu četru gadu garumā par vienu lielu budžetu. Ja ministrijas vēlēsies saņemt lielāku finansējumu, lai pašas pelna sev lielāku procentu, nevis cenšas šos līdzekļus atņemt viena otrai.

Tāpat Šmidre piedāvā savest kārtību mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu jomā un visās jomās, kuras attiecas uz privāto biznesu. Viņš uzskata, ka uzņēmējus ir maksimāli jāatbrīvo no nodokļiem, lai sniegtu viņiem iespēju pelnīt.

"Nodokļiem šodien ir jābūt tādiem, lai cilvēki nebrauktu prom uz citām valstīm, bet gan brauktu uz šejieni, uz Latviju," - beigās sacīja Šmidre.

30
Tagi:
budžets, biznesmenis, valdība, ekonomika
Pēc temata
Augs ekonomisko noziegumu apkarošanas efektivitāte Latvijā
Uzņēmēji: pie ēnu ekonomikas noveduši augstie nodokļi, nevis parādi
Ekonomists: cilvēki neatgriezīsies Latvijā
Latvijā nestrādā gandrīz 60 000 ekonomiski aktīvo iedzīvotāju
Kaķis, foto no arhīva

Katrai piektajai mājsaimniecībai ir grūti apmaksāt komunālos pakalpojumus

26
(atjaunots 21:24 06.03.2021)
2020. gadā dzīvokļa komunālo pakalpojumu izmaksas vienai mājsaimniecībai Latvijā vidēji sasniedza 156 eiro mēnesī.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. 2020. gadā komunālo pakalpojumu apmaksa kļuva par smagu slogu katrai piektajai mājsaimniecībai Latvijā, vēsta Centrālā statistikas pārvalde (CSP).

Visgrūtāk apmaksāt komunālos pakalpojumus ir vientuļiem sirmgalvjiem, vecākiem par 65 gadiem (grūtības rodas 35,4%) un ģimenēm, ko veido viens vecāks un viens vai vairāki bērni (30%). Starp daudzbērnu ģimenēm (trīs un vairāk bērni) ar abiem vecākiem komunālos pakalpojumus grūti apmaksāt 19,6% - daudz lielākam skaitam, nekā starp pilnajām ģimenēm ar vienu bērnu (19,4%) vai diviem bērniem (8,1%). Visretāk grūtības šajā jomā rodas bezbērnu pāriem (4,1%).

Salīdzinājumā ar 2019. gadu mazliet krities mājsaimniecību skaits, kuri pēdējo 12 mēnešu laikā aizkavējušies ar komunālo maksājumu nomaksu līdzekļu trūkuma dēļ.

2020. gadā dzīvokļa komunālo pakalpojumu izmaksas vienai mājsaimniecībai Latvijā vidēji sasniedza 156 eiro mēnesī, par 5 eiro vairāk, nekā gadu iepriekš. Pie tam izdevumu daļa mājokļa uzturēšanai vēl joprojām samazinās – 2019. gadā tā vidēji sastādīja 12,2% ienākuma, 2020. gadā – 11,8%.

Vissmagāk klājas vientuļajiem senioriem – viņi ir spiesti tērēt komunālajiem pakalpojumiem 22,1% savu ienākumu. Ģimenēs ar vienu vecāku šī daļa sastāda 16,4% ienākumu, pilnajām ģimenēm ar bērniem – 10,8%, bezbērnu ģimenēm – 11,1% no ienākumiem.
Jāpiebilst, ka, saskaņā ar Eurostat datiem, 9,6% Eiropas Savienības iedzīvotāju komunālajiem maksājumiem tērē 40% savu ienākumu.

26
Tagi:
Latvija, CSP
Pēc temata
Mediji raksta: latvieši atbrīvoti no naudas, dzīvokļiem, medicīnas un izglītības
"Novest valsti līdz epidēmijai, cilvēkus līdz kliņķim": Ušakovs kritizē valdību
VID saņēmis vairāk nekā divus tūkstošus pieteikumu kompensāciju izmaksām
Maksāšanas termināls, foto no arhīva

"Sarkanais terors" turpinās: bankas atsakās atvērt kontus

62
(atjaunots 21:02 06.03.2021)
Finanšu sektora tīrīšana Latvijā un banku cīņa ar naudas atmazgāšanu turpinās – bez jebkāda skaidrojuma klientiem bloķē norēķinu kontus vai vienkārši tos neatver.

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Finanšu sektora "kapitālais remonts" noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai, kā arī starptautisko standartu sasniegšanai pandēmijas dēļ mazliet zaudējis savu aktualitāti.

Taču vēl aizvien pārsteidz iztapība, ar kādu banku darbinieki pilda protokolus KYC (Know Your Client) un AML (Anti-Money Laundering), kā arī padzen "nerezidentu kapitālus".

Izeja – ārvalstu banka

Par to, kā viena no Latvijas bankām atteikusies atvērt kontu uzņēmumam, kas strādā pie miljoniem vērta projekta Latvijā, savā lapā Twitter stāsta Mārtiņš Kalniņš.

"Rit darbs pie lielas rūpnīcas projekta Latvijā (darba vietas/nodokļi/eksports/iesaistītas citas nozares kā dzelceļš). Projekts gana labs, lai saņemtu ES naudu, pašvaldības zemi nomā, bet ... bankas kontu atvērt nevar, jo daļu izejvielu pirksim un vedīsim no Krievijas," savu pieredzi pastāstīja Kalniņš.

​"Rūpnīca ar vācu tehnoloģijām, viss atbilstoši mūsdienu eko/šmeko un citām prasībām. Esam labi, lai saņemtu ES naudu un atbalstu no pašvaldības, bet bankas bez jebkādiem paskaidrojumiem tevi sūta dirst (atvainojos)," stāstu papildināja autors.

​Komentētāji piedāvāja dažādus variantus – elektroniskās platformas naudas pārskaitīšanai, taču, pēc Kalniņa domām, izeja meklējama citviet.

Viņš paskaidroja, ka 20 miljonus vērtam projektam piedāvātie varianti nebūs piemēroti. Risinājumu viņš saskata ārzemju bankā.

"Sarkanā terora" jaunā konstrukcija

Citu stāstu no banku sektora jomas publicēja advokāts Artūrs Zvejsalnieks. Spriežot pēc visa, runa ir pa viņa klientu, Latvijas nerezidentu.

"Jaunākā juridiskā konstrukcija sarkanajā terorā: konts tiek bloķēts ar formulējumu, tajā veiktas legalizācijas darbības. Cilvēks prasa - izskaidrojiet, kuras manas darbības Jūsuprāt ir nelikumīgas? Neskaidrosim – mēs Jūs aizdomās neturam, tikai kontu. Man LU kaut ko nepareizi mācīja!" par banku formulējumiem bija pārsteigts advokāts.

​​"Šis tiešām ir interesants jautājums, kāpēc Latvijas rezidentiem, kuri veic legālus savstarpējus darījumus, jāatskaitās ārvalstu komersantam – bankai, skaidrojot, piemēram, darījuma motivāciju vai cenas veidošanās parametrus? Komercnoslēpums ir miris?" painteresējās jurists Aivars Borovkovs.

​​ Zvejsalnieks precizēja, ka šajā gadījumā runa ir par Latvijas nerezidentu.

"Te ir runa par totālu pamattiesību ignorēšanu - tiesības zināt par ko tevi tur aizdomās," uzsvēra advokāts.

"Tas ir masveidā. Totalitāras valsts pazīmes:

1. tiek radīta sistēma, kurā subjekts izjūt vainas sajūtu par visu, neizprotot, kur varētu būt bijis kāds pārkāpums.

2. visaptverošs pienākums "stučīt" par visu un visiem, ko nedarot - pats kļūst vainīgs.

Tas diskreditē valsti!" savu viedokli atklāja Borovkovs.

​​Atgādināsim, ka formulējumu "sarkanais terors" uz tīrīšanu Latvijas finanšu sistēmā attiecināja un pirmā izmantoja advokāte Daiga Siliņa, kura par savu viedokli teju vai samaksāja ar atstādināšanu no profesionālo pienākumu pildīšanas – Finanšu izlūkošanas dienesta vadītāja Ilze Znotiņa apvainojās un vērsās ar sūdzību Zvērinātu advokātu padomē.

Banku kontroles sistēmu Siliņa salīdzināja ar padomju laikiem. Viņa uzsvēra: Znotiņas vadībā sistēma kļuvusi nedraudzīga pret klientiem, vēl vairāk – pat bīstama, jo naudu, ko cilvēki tajā iegulda, var arestēt ar vienu rīkojumu, un radīts speciāls mehānisms, lai nebūtu iespējams neko pierādīt.

62
Tagi:
sociālie tīkli, Latvija, banku reforma, bankas
Pēc temata
Kas atbildēs par "sarkano teroru"? Advokāte pastāstīja, kas notiek ar bankām Latvijā
Latvijā reģistrēts holdings, kas pārvaldīs visas Swedbank grupas bankas Baltijā
Latvijas prezidents atzina, ka banku pakalpojumi nav vienādi pieejami visiem
Ziņas par "aizdomīgiem" Latvijas banku klientiem tiks nodotas ASV
Vīrietis ar koferi, foto no arhīva

Lido nezināmā virzienā: aviokompānija Austrālijā pārdod "noslēpumainos reisus"

11
(atjaunots 13:24 07.03.2021)
Austrālijas aviokompānija laidusi apgrozībā reisus pēc aviolidojumu "un nekurieni" piemēra, tikai Austrālijā plāno pārdot biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem".

RĪGA, 7. marts — Sputnik. Aviokompānija Austrālijā nolēmusi izklaidēt cilvēkus, kuri ilgu laiku iztikuši bez ceļojumiem, un pārdod biļetes uz "noslēpumainajiem reisiem", stāsta RIA Novosti.

Pasažieri, pērkot biļeti uz tādu reisu, nezinās, kurp viņi lido. Zināms tikai tas, ka lidojums paredzēts kontinenta robežās, jo starptautiskās robežas ir slēgtas.

Kopā plānoti trīs šādi lidojumi ar lidmašīnām Boeing 737. Lidmašīnas izlido no Brisbenes, Sidnejas un Melburnas lidostām 27. martā, 18. aprīlī un 1. maijā.

Biļetes iespējams rezervēt jau no 4. marta. Zināms, ka lidojumu mērķis būs ārpus lielajām pilsētām.

Šī nav pirmā "noslēpumaino ceļojumu" pieredze austrāliešu aviopārvadājumiem. 90. gados tūristi lidostā tieši tāpat saņēma biļeti uz jebkuru regulāru reisu, nonāca pie mērķa, kur pavadīja veselu dienu, bet pēc tam lidoja atpakaļ.

Arī šoreiz pie mērķa tūristus gaidīs dažādas izklaides, un viņi nezinās, kādi pasākumi gaidāmi. Rezervējot biļeti viņi var cerēt tikai uz nelieliem mājieniem par to, ko ņemt līdzi bagāžā.

Latvijā tas jau ir bijis

Tādus pašus avioreisus jau pērnā gada oktobrī mēģināja ieviest citu valstu, arī Latvijas aviokompānijas. Tikai pārlidojumi bija plānoti bez pieturvietām. Saskaņā ar plāniem lidmašīnām vajadzēja lidot virs valsts vai tās kaimiņvalstu teritorijām un atgriezties izlidošanas punktā.

Tādi reisi kļuva visai populāra. Piemēram, ziņots, ka StarLux Airlines, piedāvājot biļetes, izpārdeva visas 188 vietas piecu minūšu laikā.

Rīgā "lidojumus uz nekurieni" piedāvāja tūrisma aģentūra Balt-Go. Reisa Rīga-Rīga ieplānotais ilgums – 1 stunda un 25 minūtes. Pasažieriem piedāvāja speciālu ēdienkarti ar ēdienu no 1937. gada pavārgrāmatas, ekskursijas vadītāja lomā bija aktieris Andris Bulis.

11
Tagi:
lidojumi, Austrālija
Pēc temata
Rīga pievienojās pilsētu sarakstam, no kurām ir iespējams "aizlidot uz nekurieni"
Izbeidziet izvazāt Covid-19 pa pasauli: PVO aicina kārtīgi apdomāt ceļojumu nepieciešamību
Aicinām nekur nebraukāt: valdība ierobežojusi iebraukšanu un izbraukšanu
Ielaiž, bet uzliek sodu: jebkurš ES pilsonis drīkst ieceļot Latvijā bez svarīga iemesla