Strādnieks. Foto no arhīva

Viesstrādnieki no Ukrainas dārgs, taču rentabls prieks

650
Kaut arī ārzemju strādnieku piesaistīšana - tās ir gan papildus izmaksas, gan administratīvā slodze, tas atmaksājas, jo viesstrādnieki ir motivētāki un dara vairāk.

RĪGA, 1. novembris – Sputnik. Kaut arī algas celtniecībā turpina pieaugt, uzņēmēji atzīst, ka šobrīd nozarē katastrofāli trūkst kvalificēta darbaspēka – un tas viss pateicoties ātrai attīstībai, raksta Latvijas Bizness, avīzes Latvijas Avīze pielikums.

Apsteidzošā tempā

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, celtniecības nozare aug ātros tempos jau otro gadu pēc kārtas. 2018. gada otrajā ceturksnī celtniecības apjomi par 31,6% pārsniedza šī paša perioda rādītājus pērn.

Nozare attīstās pateicoties tam, ka pieaug privātās celtniecības investīcijas, arvien intensīvāk tiek īstenoti Eiropas Savienības struktūrfondu projekti, kā arī palielinās valsts pasūtījumu skaits.

Visvairāk pieaugusi tieši ēku celtniecība (47,7%), taču attīstība vērojama arī būvniecības inženierijas nozarē un specializētajos būvdarbos (27,8%).

Par strauju attīstību pēdējo divu gadu laikā pastāstīja arī AS "RERE Grupa" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš. 2017. gadā uzņēmuma apgrozījums sastādīja apmēram 48,6 miljonus eiro, divreiz vairāk nekā 2016. gadā, savukārt 2018. gadā tiek prognozēts apjoma pieaugums 1,7 reizes.

Uzņēmējs saista apjomu celšanos ar vairāku lielu projektu īstenošanu, piemēram, ar Mežaparka Lielās estrādes tribūnu celtniecību un Jaunā Rīgas teātra rekonstrukciju.

Līdzīga situācija tiek novērota AS "UPB" – tās kopējais apjoms pēdējā gada laikā turpināja augt gan Latvijas, gan eksporta tirgū. Kā pastāstīja Mārketinga un komunikācijas departamenta direktore Ilze Rosicka, 2018. gadu plānots noslēgt ar apjoma pieaugumu līdz 10%.

Trūkst darbaroku

Kaut arī varētu likties, ka šī tendence ir pozitīva, tai ir arī negatīvā puse – izveidojies ass kvalificēta darbaspēka trūkums. Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, vispieprasītāko Latvijas profesiju vidū daudzas ir saistītas tieši ar celtniecību.

Visbiežāk meklē betonētājus un palīgstrādniekus, pēc tam seko celtnieki, apdares darbu speciālisti, namdari, mūrnieki, metinātāji, elektriķi un krāsotāji.

"Būvniecības nozare periodiski saskaras ar lielāku un ne tik lielu strādājošo trūkumu," - pastāstīja "RERE Grupa" priekšsēdētājs.

Pēc viņa sacītā, galvenokārt trūkst kvalificētu strādnieku, kā arī profesionālu un pieredzējušu projektu vadītāju, tādēļ uzņēmums arī pats iegulda naudu šo grupu kvalifikācijas paaugstināšanā, rīkojot apmācības.

 "Tā kā ir liels objektu skaits, novērojams arī būvuzraugu trūkums. Iemesls ir arī tas, ka viņiem nepieciešama noteikta augstākā izglītība, kā arī sertifikācija," - pastāstīja Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Parasti zemas kvalifikācijas personāla atlasi veic darbu izpildītāji, taču arī šajā grupā vērojamas grūtības darbinieku atrašanā un noturēšanā.

"Šā iemesla dēļ darbam būvlaukumā tiek apmācīti cilvēki, kas ar šo nozari iepriekš nav bijuši saistīti," - pastāstīja uzņēmējs.

Viesstrādnieki – tas ir izdevīgi

Daudzos "RERE Grupa" objektos strādā darbinieki no citām valstīm, piemēram, no Ukrainas. Kā norāda uzņēmumā, nevajag domāt, ka viesstrādnieki – tas ir lēts darbaspēks: savā vairākumā tie ir profesionāļi, kuri pierādījuši savu meistarību, un tas nozīmē, ka viņiem arī attiecīgi ir jāmaksā par to.

Papildus izdevumus rada nepieciešamība noformēt ārvalstu darbiniekiem uzturēšanās atļauju. Uzņēmumiem, kuri vēlas piesaistīt šādus strādniekus, jāņem vērā salīdzinoši liels administratīvais slogs.

Neskatoties uz to, prakse liecina, ka šie tēriņi atmaksājas, jo viesstrādnieki atšķiras ar augstu motivāciju un orientējas uz rezultātu, tādēļ dara vairāk. Tas atbilst citam arvien aktuālākam nozares izaicinājumam – ne vien nodrošināt nepieciešamo darbaspēku, bet arī paaugstināt tā efektivitāti, norādīja Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Nepaspēj pieņemt pasūtījumus

Celtniecības apjomu pieaugums un tā sekas izjūt arī mazie uzņēmumi. Piemēram, kā stāsta SIA "Ventis SV" īpašnieks Ventis Spricis, pēdējā gada laikā apjomi pieauguši tik daudz, ka uzņēmums vienkārši nevar paspēt pieņemt pasūtījumus – trūkst darbinieku.

Taču pieņemt darbā jaunus darbiniekus Spricis nevēlētos, jo ilgtermiņa perspektīvā nav pārliecības, ka objektu joprojām paliks tik daudz, tātad, darbiniekus nāktos atlaist.

Vērtējot situāciju no mazā uzņēmēja viedokļa, Spricis norāda : "Šobrīd valstī trūkst apakšuzņēmēju, kas izpilda ģenerāluzņēmēja prasības."

Viņš to skaidro ar faktu, ka valsts iepirkumu gadījumā veikto darbu apmaksa tiek pārskaitīta galvenajam uzņēmuma, un bieži izrādās, ka līdz apakšuzņēmējam nonāk tikai summa par materiāliem un daļu no darbiem.

"To var saprast, jo iepirkumos uzvar zemākā cena, par kuru ir praktiski nereāli īstenot daļu projektu. Šāda modeļa dēļ virkne mazo uzņēmumu pat nestartē konkursos," - paskaidrojis Spricis.

Kā pielāgoties pārmaiņām

Rezumējot situāciju, Guntis Āboltiņš-Āboliņš noslēdz, ka pieprasījums nereti pārsniedz nozares iespējas. Kaut arī tas liecina par pozitīvām ekonomikas tendencēm, viņš brīdina, ka nozare šobrīd patiesi nav gatava pielāgoties ātrām pārmaiņām.

"Tāpat kā citos sektoros, arī būvniecībā ir novērojams cikliskums, ko ietekmē ne tikai lokāli ekonomiskie aspekti, bet arī globālās ekonomiskās tendences. Tāpēc publiskā finansējuma saņēmējiem gan valsts, gan pašvaldību līmenī būtu rūpīgi jāprognozē nozares attīstības cikli un savlaicīgi jādomā, kā kritumus aizpildīt," - norādīja Āboltiņš-Āboliņš.

Par to, ka viesstrādnieki strādā daudz labāk, nekā vietējie darbinieki, saka arī citu nozaru pārstāvji. Piemēram, šādu viedokli izteica Latvijas Restorānu biedrības priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

650
Tagi:
darba migrācija, viesstrādnieki
Pēc temata
Lazdiņš: Latvija neizbēgami aicinās viesstrādniekus no Ukrainas un Baltkrievijas
Latvijā ierosināts aizstāt viesstrādniekus ar robotu armiju
Būvuzņēmuma vadītājs: viesstrādnieki strādā kvalitatīvāk, nekā latvieši
Lembergs: skolu pāreja uz latviešu valodu atbiedēs ukraiņu viesstrādniekus
Poļi atraduši veidu, kā pārpludināt Latviju ar ukraiņu viesstrādniekiem
Donalds Tramps

Tramps apsolījis bloķēt ASV aizsardzības budžeta projektu

16
(atjaunots 11:26 04.12.2020)
Likumprojekts cita starpā paredz paplašinātas sankcijas pret Krievijas gāzesvadu "Ziemeļu straume 2".

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. ASV prezidents Donalds Tramps paziņoja, ka bloķēs saskaņoto aizsardzības budžeta projektu, jo kongresmeņi nav iekļāvuši tajā strīdīga panta grozījumus, vēsta RIA Novosti.

"Ļoti skumji mūsu tautai. Šķiet, senators Džims Inhofs neiekļaus aizsardzības budžetā grozījumu par 230. panta dzēšanu. (..) Pēdējā iespēja ir palaista garām. Es uzlikšu veto!" Tramps pastāstīja savā lapā Twitter.

Iepriekš Baltā nama preses sekretāre Keilija Makinani informēja, ka Tramps bloķēs budžetu, ja no likuma par ētikas normu ievērošanu publikācijās netiks dzēsts 230. pants. Tas atbrīvo interneta platformas no atbildības par lietotāju komentāru saturu, kā arī dāvā servisiem iespējas veikt moderāciju.

Tramps uzsvēra, ka pants apdraud nacionālo drošību un vēlēšanas.

Likumprojekts cita starpā paredz paplašinātas sankcijas pret Krievijas gāzesvadu "Ziemeļu straume 2"  (Nord Stream 2). Piemēram, ierobežojumus plānots attiecināt uz kompānijām, kas veicina gāzesvada būvdarbiem nepieciešamo cauruļvadu izbūves kuģu pārdošanu, nomu vai piešķiršanu. Saskaņā ar iniciatīvu, ASV prezidents var atcelt sankcijas pret kādu no to subjektiem, ņemot vērā nacionālās intereses.

Savienotās Valstis, kas cenšas pārdot Eiropai savu sašķidrināto dabasgāzi, aktīvi iebilst pret Krievijas projektu. Oktobrī Vašingtona paplašināja sankcijas pret "Ziemeļu straumi 2" un vērsa tās pret uzņēmumiem, kas sniedz pakalpojumus cauruļvada izbūvē iesaistītajiem kuģiem. Šie ierobežojumi veido daļu no paketes PEESA "Par Eiropas enerģētiskās drošības aizsardzību". Sertificējošā kompānija "Det Norske Veritas — Germanischer Lloyd" (DNV GL) jau ziņoja, ka ierobežo plānoto pakalpojumu sniegšanu.

Novembrī Vācijas valdība negatīvi novērtēja eksteritoriālās sankcijas pret Krievijas gāzesvada projektu. Berlīne uzsvēra, ka koordinēs tālākos soļus ar partneriem Eiropā, Eiropas Komisiju un gāzesvada būvdarbos iesaistītajām kompānijām.

16
Tagi:
Ziemeļu straume 2, budžets, aizsardzība, Donalds Tramps, ASV
Pēc temata
Bild: Baidens apglabās gāzesvadu "Ziemeļu straume 2"
Baidens pārvērtīs ASV par Eiropas marioneti
"Ziemeļu straumes 2" sertificētājs atteicies sniegt daļu pakalpojumu sankciju dēļ
Izšķirošā cīņa par "Ziemeļu straumi 2". Ar ko Baidens draud projektam
Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs ar budžeta projektu 2021. gadam

Ekonomikas brīnuma gaidās: Saeima apstiprināja 2021. gada budžetu

22
(atjaunots 17:40 03.12.2020)
Latvijas Saeima galīgajā lasījumā pieņēma 2021. gada budžetu – spriežot pēc skaitļiem un paziņojumiem, tas būs krīzes gads; pie tam, trešā daļa parlamenta atteicās atbalstīt valsts galveno finanšu likumu.

RĪGA, 3. decembris – Sputnik, Dmitrijs Oļeiņikovs. Latvijas budžeta ienākumi ir apstiprināti 9,58 miljardu eiro apmērā, izdevumi – 10,76 miljardu eiro apmērā. Budžeta ienākumu samazinājums, salīdzinājumā ar 2020. gadu, sastāda 328 miljonus eiro, savukārt izdevumi palielinājušies par 744 miljoniem eiro. Budžeta deficīts paredzēts 3,9% apmērā no IKP.

Būtībā, budžetu var iedalīt divās pamatdaļās. Pirmkārt, pozitīvā, sociālā. Šeit budžets iznācis salīdzinoši neslikts (to atzīst pat Saeimas opozīcija). Papildu 183 miljoni eiro piešķirti medicīnas iestāžu darbinieku atalgojuma palielināšanai. Pieaugs arī skolotāju algas. Nākamgad šim mērķim papildus atvēlēti 33,3 miljoni eiro, savukārt 2022. gadā un sekojošajos gados – 49,1 miljons eiro. Papildu finansējums 95,7 miljonu eiro apmērā piešķirts garantēto minimālo ienākumu līmeņa palielināšanai valstī, 70,7 miljonus eiro novirzīs minimālo pensiju un sociālās apdrošināšanas pabalstu paaugstināšanai.

Budžeta mīnusi, protams, skar tā ienākumu daļas veidošanu.. Pirmkārt, iedzīvotāju ienākumu nodokļa sadalījuma izmaiņas, kurš tradicionāli veidoja pašvaldību ienākumu galveno daļu. Valdība novirzījusi valsts budžetā 5% šī nodokļa ienākumu, tādējādi, saskaņā ar provizoriskiem aprēķiniem, pašvaldības 2021. gadā pazaudēs aptuveni 90 miljonus eiro. Pieaugušo prasību fonā attiecībā uz sociālo atbalstu iedzīvotājiem un vispārējā ekonomikas krīzes stāvokļa fonā – pašvaldībām faktiski atņemta ievērojama daļa līdzekļu, kuri bija nepieciešami šo uzdevumu risināšanai. Savukārt pašvaldību budžetu izdevumu daļas sociālo izmaksu ziņā, tieši pretēji, ir pieaugušas. Jā, pašvaldībām palielināja attīstības aizdevumu saņemšanas kvotas (tā izlēma valdība), taču kredītus kaut kad nāksies atmaksāt.

Debašu laikā opozīcijas deputāti sniedza skaitļus: iedzīvotāju dzīves līmenis Rīgā sastāda 110% no vidējā rādītāja Eiropas Savienībā, savukārt Latgalē tie ir tikai 40%. Pašvaldību diskriminācijas turpinājums vedīs pie tālākas cilvēku aizplūšanas no reģioniem uz galvaspilsētu, savukārt pie pirmās iespējas – no galvaspilsētas uz ārzemēm.

ES karogs, foto no arhīva
© Sputnik / Владимир Астапкович

Vēl viens globāls mīnuss – nodokļu reforma, kuru iecerējusi valdība, atkal jau, krīzes gadā. Mikrouzņēmumu darbība faktiski tiek ierobežota līdz minimāli iespējamajam līmenim, pašnodarbinātās personas, lai arī ir nodrošinātas ar sociālo apdrošināšanu, taču ir apliktas ar nodokļu iemaksām sociālajā budžetā. Pluss – minimālās algas palielināšana no 1. janvāra no 430 līdz 500 eiro. Lielām kompānijām un valsts ierēdņiem tas, neapšaubāmi, ir pluss (ņemot vērā, ka par 1% samazinās sociālā nodokļa likme), taču mazajam biznesam, sevišķi reģionos, tas nozīmēs nodokļu palielinājumu, turklāt ne vienmēr iespējamu samaksāt. Maksimālais neapliekamais minimums, starp citu, palielināts no 250 līdz 300 eiro mēnesī.

No 1. janvāra izmaiņas ir gaidāmas arī citos nodokļos. Palielināsies akcīze tabakas izstrādājumiem. Paaugstināta transporta nodokļa likme uzņēmumiem, spriežot pēc visa, transporta nodoklis pieaugs arī privātpersonām. Toties tikt saglabāta pievienotās vērtības nodokļa likme Latvijai raksturīgiem dārzeņiem, augļiem un ogām.

Nedaudz optimisma – jau nākamgada, kā paredzēts budžetā, Latvijas ekonomika atkal sāks augt. IKP ir jāpalielinās par 5,1% 2021. gadā, savukārt sekojošajos divos gados pieaugums tiek prognozēts 3% apmērā gadā.

Uzstājoties parlamentā ar runu, kura bija veltīta budžeta pieņemšanai, premjerministrs Krišjānis Kariņš salīdzināja "koronakrīzi" ar tādiem vēsturiskiem notikumiem, kā Latvijas neatkarības iegūšana vai iestāšanās NATO. Pēc premjera domām, gūstot pieredzi pirmā, pavasara Covid-19 viļņa laikā, valdība šobrīd ir izstrādājusi efektīvu ekonomikas (un iedzīvotāju) atbalsta sistēmu. Galvenais kritērijs uzņēmumiem – apgrozījuma kritums 20% apmērā novembrī, salīdzinājumā ar trim iepriekšējiem mēnešiem, un, atšķirībā no "pavasara viļņa", nav svarīgi, kādā nodokļu režīmā strādā uzņēmējs. Saskaņā ar premjera vērtējumu, pirmajā dīkstāves, algu līdzfinansējuma un apgrozījuma uzturēšanas pabalstu pieteikšanas dienā tos iesniedza gandrīz 700 uzņēmumu.

Galvanais jautājums: kad beigsies ierobežojošie pasākumi, kuri bremzē ekonomiku? Saskaņā ar premjerministra izteiktajām prognozēm, tas ir atkarīgs no tā, cik ātri izdosies saņemt vakcīnu pret Covid-19: "Latvija ir rezervējusi vakcīnas no vairākiem ražotājiem. Ir rezervēts tik plašs loks, jo nezinām, kuras vakcīnas saņems atļaujas. Bet tās, kuras saņems, esam rezervējuši. Mūsu mērķis būtu vakcinēt visus Latvijas iedzīvotājus par velti… Taču nāksies paskatīties uz nākotni. Mums būs grūti turpmākie 6-9 mēneši, ir šādi aprēķini. Kamēr vakcīnas izstrādās, kamēr tās apstiprinās, kamēr tās tiks izplatītas visā Eiropā, kamēr spēs vakcinēt visus iedzīvotājus, paies aptuveni šāds laiks – no 6 līdz 9 mēnešiem. Tas nozīmē, ka mums jāgatavojas drošības pasākumus ievērot vismaz līdz vasaras vidum."

Premjers uzsvēra reformu turpināšanas svarīgumu – gan nodokļu, gan administratīvi teritoriālās, gan izglītības reformas, tostarp no Latvijas ekonomikas konkurētspējas stiprināšanas viedokļa reģionā. Tiesu reforma, sadarbība ar NATO, infrastruktūras projektu nozīme (tai skaitā Rail Baltica – lielākais, pēc premjera teiktā, projekts finansējuma apjoma ziņā kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas brīža) – visi šie jautājumi paliek valdības prioritātes.

Nevar neatzīmēt pašu deputātu reakciju uz premjerministra runu. Vērtējumu spektrs bijis plašs – no pateicības paušanas valdībai par teicami padarītu darbu līdz asai kritikai.

To vidū, kas pateica premjerministram paldies, lai cik dīvaini tas nebūtu, bija opozīcijā esošās Zaļās un zemnieku savienības deputāts Māris Kučinskis, Kariņa priekšgājējs premjerministra amata. "Tikai bijušie premjeri saprot to darbu apjomu un atbildības līmeni, kurš pastāv, un valdības vadītāju… Un tikai pašreizējā premjerministra spējas sabalansēt dažādus politiskos spēkus koalīcijā ļāva valdībai joprojām pastāvēt," atzīmēja Kučinskis.

Deputāts Vjačeslavs Dombrovskis norādīja premjeram uz to, ka budžeta apspriešanas gaitā valdības koalīcija trīs reizes samazināja debašu laiku, un viņam jau sāka rasties bažas, ka nākamgad deputātiem vispār mikrofonu: "Es jūsu vietā noteikti nepieļautu šādu praksi."

IQOS produkcija, foto no arhīva
© Sputnik / Евгений Одиноков

Vēl viens Dombrovska komentārs skāra valdības pieņemtos "uzlabotos" dīkstāves pabalstus. Jo valdības apstiprinātā "rudens" pabalstu programma – tas ir tas pats, ko parlamenta opozīcija piedāvāja jau pavasarī, kritizējot neefektīvo sistēmu, kuru toreiz piedāvāja valdība. "Tas ļauj domāt, ka valdība pēc pusgada atbalstīs arī tos grozījumus, kurus opozīcija šobrīd piedāvāja 2021. gada budžetam," ironiski secināja politiķis.

Deputāts no "Saskaņas" Igors Pimenovs atzīmēja, ka, lai gan premjers Kariņš savā runā arī sola ekonomikas brīnumu Latvijā, tomēr skaitļi liecina par pretējo. Saskaņā ar deputāta aprēķiniem, lai Latvija panāktu vidējo dzīves līmeni Eiropā, ekonomiskajai izaugsmei ir jābūt 7% gadā. Lai to panāktu, ir nepieciešamas ikgadējas investīcijas 2,7 miljardu eiro apmērā. Taču šobrīd, pēc Pimenova sacītā, vērojama tikai un vienīgi privāto investīciju aizplūšana no valsts ekonomikas.

Deputāte Dana Reizniece-Ozola ieteica premjerministram aizdomāties par to, ka pieņemto nodokļu izmaiņu dēļ desmitiem tūkstošu cilvēku Latvijā nākamgad paliks bez darba, un valdība būs spiesta meklēt izejas iespējas no sarežģītās sociālās situācijas valstī.

Deputāts Aldis Gobzems pieņēma, ka premjers vienkārši nesaprot, kas patiesībā notiek valstī. Politiķis atgādināja, ka pavasarī un vasarā Kariņš kopā ar veselības ministri Ilzi Viņķeli lepojās, "kādi mēs esam čempioni cīņā ar koronavīrusu", un te pēkšņi notiek "sabrukums medicīnā" 500 aizņemtu gultasvietu slimnīcās dēļ. Gobzems pavaicāja: ko tad valdība darīs reāla mēra gadījumā, piemēram, vai ja sāktos karš?

2021. gada budžeta pieņemšana Saeimai prasījusi vēsturiski rekordlielu laika daudzumu. Darbs pie dokumentu paketes sākās 23. novembrī, kopumā Saeimai bija nepieciešamas 78 stundas, lai izskatītu 142 grozījumu. Turklāt neviens no Saeimas opozīcijas iesniegtajiem piedāvājumiem neguva valdības koalīcijas deputātu atbalstu.

22
Tagi:
budžets, IKP
Pēc temata
FM bremzē pensijas pielikumu tiem, kuri aizgājuši pelnītā atpūtā pēc 2012. gada
Lai nebūtu jānogriež algas: Rīga meklē iespējas ietaupīt 20 miljonus eiro
Rokudzelži

VDD pastāstīja, par ko aizturēti septiņi krievvalodīgie žurnālisti

0
(atjaunots 17:30 04.12.2020)
Valsts drošības dienests sniedza komentārus par kratīšanu un Baltnews un Sputnik autoru aizturēšanu.

RĪGA, 4. decembris — Sputnik. Nākamajā dienā pēc kratīšanas, ko VDD organizēja septiņu krievvalodīgo žurnālistu mājās un darba vietās Rīgā, kā arī minēto žurnālistu aizturēšanas, specdienests atskaitījās par veiktajiem izmeklēšanas pasākumiem savā vietnē.

Iepriekš jau vēstīts, ka 3. decembrī VDD organizēja kratīšanas, izņēma tehniku, aizturēja un nopratināja virkni krievvalodīgo žurnālistu. Visi aizturētie ir starptautiskās ziņu aģentūras "Rossija segodņa", kuras ietvaros strādā portāli Baltnews un Sputnik. Patlaban aģentūras juristi cenšas atrisināt minēto situāciju.

VDD informēja, ka procesuālās darbības veiktas kriminālprocesa ietvaros, kas sākts 2020. gada 16. janvārī saskaņā ar Krimināllikuma 84. panta pirmo daļu: par Eiropas Savienības un citu starptautisko organizāciju ieviesto vai Latvijas Republikas noteikto nacionālo sankciju pārkāpšanu.

VDD izmeklētājiem radušās aizdomas, ka notikusi saimnieciskā resursa nodošana personai, pret kuru vērstas Eiropas Savienības sankcijas par darbībām, ar ko tiek grauta Ukrainas teritoriālā integritāte, suverenitāte un neatkarība.  

Procesuālo darbību laikā VDD ir ieguvis apjomīgu informācijas kopumu, kas ietver datu nesējus un dokumentus. Personām piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi. Lai izmeklēšana varētu noritēt netraucēti, VDD no plašākiem komentāriem par šo gadījumu šobrīd atturas.

"VDD atgādina, ka neviena persona nav uzskatāma par vainīgu, kamēr tās vaina nav atzīta likumā noteiktajā kārtībā," teikts specdienesta paziņojumā.

Iepriekš jau norādīts, ka ES individuālās sankcijas vērstas pret ziņu aģentūras "Rossija segodņa" ģenerāldirektoru Dmitriju Kiseļovu, pati aģentūra sankciju sarakstos nav iekļauta. Baltijas valstis sankcijas interpretē paplašināti un attiecina tās arī uz aģentūru, tomēr Krievijas ĀM jau norādījusi, ka tamlīdzīgs traktējums ir absurds.

0
Tagi:
sankcijas, Sputnik, žurnālists, Drošības dienests
Pēc temata
"Kriminalizēta jebkāda sadarbība ar Krieviju": Lindermans par rusofobiju Latvijā
VDD organizējis kratīšanu pie krievvalodīgajiem žurnālistiem Jakovļeva un Lindermana
Ziņu portāls Baltnews informēja par lapas bloķēšanu Facebook
Krievijas ĀM asi nosodīja Sputnik un Baltnews žurnālistu aizturēšanu Latvijā