Strādnieks. Foto no arhīva

Viesstrādnieki no Ukrainas dārgs, taču rentabls prieks

627
Kaut arī ārzemju strādnieku piesaistīšana - tās ir gan papildus izmaksas, gan administratīvā slodze, tas atmaksājas, jo viesstrādnieki ir motivētāki un dara vairāk.

RĪGA, 1. novembris – Sputnik. Kaut arī algas celtniecībā turpina pieaugt, uzņēmēji atzīst, ka šobrīd nozarē katastrofāli trūkst kvalificēta darbaspēka – un tas viss pateicoties ātrai attīstībai, raksta Latvijas Bizness, avīzes Latvijas Avīze pielikums.

Apsteidzošā tempā

Saskaņā ar Ekonomikas ministrijas datiem, celtniecības nozare aug ātros tempos jau otro gadu pēc kārtas. 2018. gada otrajā ceturksnī celtniecības apjomi par 31,6% pārsniedza šī paša perioda rādītājus pērn.

Nozare attīstās pateicoties tam, ka pieaug privātās celtniecības investīcijas, arvien intensīvāk tiek īstenoti Eiropas Savienības struktūrfondu projekti, kā arī palielinās valsts pasūtījumu skaits.

Visvairāk pieaugusi tieši ēku celtniecība (47,7%), taču attīstība vērojama arī būvniecības inženierijas nozarē un specializētajos būvdarbos (27,8%).

Par strauju attīstību pēdējo divu gadu laikā pastāstīja arī AS "RERE Grupa" valdes priekšsēdētājs Guntis Āboltiņš-Āboliņš. 2017. gadā uzņēmuma apgrozījums sastādīja apmēram 48,6 miljonus eiro, divreiz vairāk nekā 2016. gadā, savukārt 2018. gadā tiek prognozēts apjoma pieaugums 1,7 reizes.

Uzņēmējs saista apjomu celšanos ar vairāku lielu projektu īstenošanu, piemēram, ar Mežaparka Lielās estrādes tribūnu celtniecību un Jaunā Rīgas teātra rekonstrukciju.

Līdzīga situācija tiek novērota AS "UPB" – tās kopējais apjoms pēdējā gada laikā turpināja augt gan Latvijas, gan eksporta tirgū. Kā pastāstīja Mārketinga un komunikācijas departamenta direktore Ilze Rosicka, 2018. gadu plānots noslēgt ar apjoma pieaugumu līdz 10%.

Trūkst darbaroku

Kaut arī varētu likties, ka šī tendence ir pozitīva, tai ir arī negatīvā puse – izveidojies ass kvalificēta darbaspēka trūkums. Saskaņā ar Nodarbinātības valsts aģentūras datiem, vispieprasītāko Latvijas profesiju vidū daudzas ir saistītas tieši ar celtniecību.

Visbiežāk meklē betonētājus un palīgstrādniekus, pēc tam seko celtnieki, apdares darbu speciālisti, namdari, mūrnieki, metinātāji, elektriķi un krāsotāji.

"Būvniecības nozare periodiski saskaras ar lielāku un ne tik lielu strādājošo trūkumu," - pastāstīja "RERE Grupa" priekšsēdētājs.

Pēc viņa sacītā, galvenokārt trūkst kvalificētu strādnieku, kā arī profesionālu un pieredzējušu projektu vadītāju, tādēļ uzņēmums arī pats iegulda naudu šo grupu kvalifikācijas paaugstināšanā, rīkojot apmācības.

 "Tā kā ir liels objektu skaits, novērojams arī būvuzraugu trūkums. Iemesls ir arī tas, ka viņiem nepieciešama noteikta augstākā izglītība, kā arī sertifikācija," - pastāstīja Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Parasti zemas kvalifikācijas personāla atlasi veic darbu izpildītāji, taču arī šajā grupā vērojamas grūtības darbinieku atrašanā un noturēšanā.

"Šā iemesla dēļ darbam būvlaukumā tiek apmācīti cilvēki, kas ar šo nozari iepriekš nav bijuši saistīti," - pastāstīja uzņēmējs.

Viesstrādnieki – tas ir izdevīgi

Daudzos "RERE Grupa" objektos strādā darbinieki no citām valstīm, piemēram, no Ukrainas. Kā norāda uzņēmumā, nevajag domāt, ka viesstrādnieki – tas ir lēts darbaspēks: savā vairākumā tie ir profesionāļi, kuri pierādījuši savu meistarību, un tas nozīmē, ka viņiem arī attiecīgi ir jāmaksā par to.

Papildus izdevumus rada nepieciešamība noformēt ārvalstu darbiniekiem uzturēšanās atļauju. Uzņēmumiem, kuri vēlas piesaistīt šādus strādniekus, jāņem vērā salīdzinoši liels administratīvais slogs.

Neskatoties uz to, prakse liecina, ka šie tēriņi atmaksājas, jo viesstrādnieki atšķiras ar augstu motivāciju un orientējas uz rezultātu, tādēļ dara vairāk. Tas atbilst citam arvien aktuālākam nozares izaicinājumam – ne vien nodrošināt nepieciešamo darbaspēku, bet arī paaugstināt tā efektivitāti, norādīja Guntis Āboltiņš-Āboliņš.

Nepaspēj pieņemt pasūtījumus

Celtniecības apjomu pieaugums un tā sekas izjūt arī mazie uzņēmumi. Piemēram, kā stāsta SIA "Ventis SV" īpašnieks Ventis Spricis, pēdējā gada laikā apjomi pieauguši tik daudz, ka uzņēmums vienkārši nevar paspēt pieņemt pasūtījumus – trūkst darbinieku.

Taču pieņemt darbā jaunus darbiniekus Spricis nevēlētos, jo ilgtermiņa perspektīvā nav pārliecības, ka objektu joprojām paliks tik daudz, tātad, darbiniekus nāktos atlaist.

Vērtējot situāciju no mazā uzņēmēja viedokļa, Spricis norāda : "Šobrīd valstī trūkst apakšuzņēmēju, kas izpilda ģenerāluzņēmēja prasības."

Viņš to skaidro ar faktu, ka valsts iepirkumu gadījumā veikto darbu apmaksa tiek pārskaitīta galvenajam uzņēmuma, un bieži izrādās, ka līdz apakšuzņēmējam nonāk tikai summa par materiāliem un daļu no darbiem.

"To var saprast, jo iepirkumos uzvar zemākā cena, par kuru ir praktiski nereāli īstenot daļu projektu. Šāda modeļa dēļ virkne mazo uzņēmumu pat nestartē konkursos," - paskaidrojis Spricis.

Kā pielāgoties pārmaiņām

Rezumējot situāciju, Guntis Āboltiņš-Āboliņš noslēdz, ka pieprasījums nereti pārsniedz nozares iespējas. Kaut arī tas liecina par pozitīvām ekonomikas tendencēm, viņš brīdina, ka nozare šobrīd patiesi nav gatava pielāgoties ātrām pārmaiņām.

"Tāpat kā citos sektoros, arī būvniecībā ir novērojams cikliskums, ko ietekmē ne tikai lokāli ekonomiskie aspekti, bet arī globālās ekonomiskās tendences. Tāpēc publiskā finansējuma saņēmējiem gan valsts, gan pašvaldību līmenī būtu rūpīgi jāprognozē nozares attīstības cikli un savlaicīgi jādomā, kā kritumus aizpildīt," - norādīja Āboltiņš-Āboliņš.

Par to, ka viesstrādnieki strādā daudz labāk, nekā vietējie darbinieki, saka arī citu nozaru pārstāvji. Piemēram, šādu viedokli izteica Latvijas Restorānu biedrības priekšsēdētājs Jānis Jenzis.

627
Tagi:
darba migrācija, viesstrādnieki
Pēc temata
Lazdiņš: Latvija neizbēgami aicinās viesstrādniekus no Ukrainas un Baltkrievijas
Latvijā ierosināts aizstāt viesstrādniekus ar robotu armiju
Būvuzņēmuma vadītājs: viesstrādnieki strādā kvalitatīvāk, nekā latvieši
Lembergs: skolu pāreja uz latviešu valodu atbiedēs ukraiņu viesstrādniekus
Poļi atraduši veidu, kā pārpludināt Latviju ar ukraiņu viesstrādniekiem
Latvijas dzelzceļš

Bez Krievijas kravām Latvijas dzelzceļš cieš zaudējumus

20
(atjaunots 09:56 26.05.2020)
Pagājušajā gadā "Latvijas dzelzceļš" cieta zaudējumus, kravu plūsmas pieaugums nav gaidāms, kompānija optimizē izdevumus un atlaiž daļu darbinieku.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Aizvadītajā gadā "Latvijas dzelzceļa" apgrozījums krities par 7,5% salīdzinājumā ar 2018.gadu un sastādījis 337,645 milj.eiro. Koncerna zaudējumi sastādījuši 9,328 milj.eiro, salīdzinājumā ar ienākumiem 14,408 milj.eiro apmērā, vēsta Diena.

Lielāko daļu LDz ienākumu nodrošina kravu pārvadājumu meitas uzņēmums "LDz Cargo". Pērn pa dzelzceļu pārvadāti 41,49 milj. tonnu kravu – par 7,77 milj.tonnu, jeb 15,8% mazāk nekā 2018.gadā. 79,4% šī apjoma veidoja importa pārvadājumi (32,949 milj.tonnu), par 18,6% mazāk nekā 2018.gadā.

Lielāko daļu kravu plūsmas pa Latvijas dzelzceļu veido partneri no Krievijas - 70,4% visu pārvadājumu. Kravas no Baltkrievijas sastāda 21,7%, no Lietuvas - 5%, no Kazahstānas - 1,2%, no Ukrainas – 1,1%, no Igaunijas – 0,3%, no Uzbekistānas – 0,1%, no citām valstīm – kopā 0,2%.

Koncerna LDz ienākumi par infrastruktūras lietošanu, salīdzinājumā ar 2018.gadu, pieauguši par 14,2%, jeb 9,514 milj.eiro.

"Latvijas dzelzceļš" kapitālieguldījumi pagājušajā gadā sastādīja 29,742 milj.eiro, "LDz Cargo" kapitālieguldījumi – 2,61 milj.eiro.

"Latvijas dzelzceļa" ienākumi šogad sarukuši tik lielā mērā, ka nesedz izdevumus. Tāpēc izņēmums finansiālā līdzsvara nodrošināšanas labad pieprasa piešķirt no valsts budžeta 25 milj.eiro. vēl 15,8 milj.eiro nepieciešami sabiedriskā transporta pakalpojumu izdevumu kompensācijai, informēja LDz.

"Latvijas dzelzceļš" pārskatījusi arī plānoto un uzsākto projektu īstenošanas iespējas, kas tiek finansēti no ES struktūrfondiem. Kompānija nolēmusi atteikties no dzelzceļa elektrifikācijas projekta. To bija plānots īstlenot saiknē ar Daugavpils stacijas pieņemšanas parka un tā piebraucamo ceļu attīstības projektu.

Sputnik Latvija jau rakstīja, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms Latvijā 2019. gadā krities līdz minimālajam 17 gadu laikā. Kompānija "Latvijas Dzelzceļš" informēja, ka līdz šī gada beigām tiks atlaisti 1500 darbinieki – ceturtā daļa uzņēmuma personāla.

Latvijas satiksmes ministrs Tālis Linkaits atzīmēja, ka valsts negrasās glābt nacionālo dzelzceļu. Viņš teica, ka LDz finansēšana no valsts budžeta ir ārkārtējs solis. Pirmām kārtā ir jāķeras klāt izmaksu samazināšanai visos virzienos, jāveic racionalizācijas process un jāstrādā pie jaunu kravu piesaistīšanas.

LDz valdes priekšsēdētājs Māris Kleinbergs atzīmēja, ka darbinieku skaita samazināšana vienmēr ir sāpīgs lēmums uzņēmuma dzīvē, taču solis nepieciešams finansiālās stabilitātes labad.

Koncernu veido seši meitasuzņēmumi: uzņēmums "LatRailNet" nosaka infrastruktūras ekspluatācijas maksu un sadala dzelzceļa jaudas; "LDZ Cargo" nodrošina dzelzceļa kravu pārvadājumus un starptautiskos kravu pārvadājumus, "LDZ infrastruktūra" nodarbojas ar infrastruktūras būvdarbiem un apkopi; "LDZ ritošā sastāva serviss" nodarbojas ar ritošā sastāva remontu un uzturēšanu, "LDZ apsardze" atbild par drošību, bet "LDZ loģistika" – par loģistiku.

20
Tagi:
tranzīts, kravas, Latvijas Dzelzceļš, Latvija, Krievija
Pēc temata
Baltkrievijai parādījām vidējo pirkstu, KF ir savas ostas: Elksniņš par Latvijas tranzītu
Kravu nav: "Latvijas dzelzceļš" lūdz valstij 40 miljonus eiro
Vispirms darbinieki, tagad – sliedes: "Latvijas dzelzceļš" izpārdod metāllūžņus
Kravas aizgāja, bet mēs sēdējām: Latvijā alternatīvu vietā meklē vainīgos
Naudas maks, foto no arhīva

Ceturtā daļa darbinieku Latvijā saņem 450 eiro algu un mazāk

24
(atjaunots 14:40 23.05.2020)
Latvijā 14,9% nodarbināto pirmajā ceturksnī saņēma minimālo algu un zemāk, savukārt vairāk nekā 1400 eiro – tikai 6,3% strādājošo.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Šī gada pirmajā ceturksnī ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju saņēma galvenajā ienākumu gūšanas vietā algu zem 450 eiro pēc nodokļu samaksas, 15% nodarbināto – minimālo algu un zemāk, vēsta Centrālā statistikas pārvalde. Bezdarba līmenis sastādīja 7,4%, vēsta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Pirmajā ceturksnī 25,4% Latvijas iedzīvotāju saņēma algu mazāk par 450 eiro pēc nodokļu samaksas. Tas ir par 3,6% mazāk, nekā pērn. Turklāt 117,1 tūkstotis cilvēku, jeb 14,9% nodarbināto, saņēma minimālo algu (430 eiro) vai mazāk. Tas ir par 0,4% mazāk, nekā pērn.

Ja agrāk vismazāk saņēma Latgalē strādājošie cilvēki, tad šajā ceturksnī pirmajā vietā izrādījās Vidzeme – algu, kas ir mazāka vai vienāda ar minimālo, saņēma 22,9% nodarbināto (Latgalē – 22,4%).

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 33,7% (2019. gadā šis rādītājs bija 34,8%) – uz rokām saņem no 450 līdz 700 eiro, 28,9% (pērn 26,4%) – no 700 līdz 1400 eiro, vairāk par 1400 eiro – 6,3% Latvijas iedzīvotāju (pērn 4,4%).

Saskaņā ar CSP datiem, Latvijā pirmajā ceturksnī strādāja 902,1 tūkstotis cilvēku, jeb 64,7% iedzīvotāju, kas ir par 0,3% vairāk, nekā pērn, taču par 0,7% mazāk, nekā 2019. gada ceturtajā ceturksnī.

Salīdzinot ar pērnā gada ceturto ceturksni, strādājošo skaits ir samazinājies par 11 tūkstošiem cilvēku, visvairāk samazinājums skāris būvniecības nozari.

Strādājošo skaits valstī, salīdzinot ar 2019. gada pirmo ceturksni, ir palielinājies par 9,2 tūkstošiem. Vislielākais nodarbinātības pieaugums bija pārstrādes rūpniecībā, izglītībā, atpūtas un izklaides nozarē, viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, administratīvo un servisa dienestu jomā.

Bezdarba līmenis pirmajā ceturksnī sastādīja 7,4% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas ir par 0,5% vairāk, nekā attiecīgajā periodā 2019. gadā, un par 1,4% vairāk, nekā pērnā gada ceturtajā ceturksnī.

Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 72,2 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5,3 tūkstošiem vairāk, nekā pirms gada, un par 14,3 tūkstošiem vairāk, nekā iepriekšējā ceturksnī.

Salīdzinot ar 2019. gada pēdējo ceturksni, Covid-19 krīzes rezultātā divas reizes palielinājies bezdarbnieku skaits, kuri meklē darbu mazāk nekā mēnesi, un pusotru reizi pieaudzis bezdarbnieku skaits, kuri meklē darbu 1-2 mēnešus.

24
Tagi:
alga, Latvija
Pēc temata
Pieci eiro noguldījumu procentos: Latvijas satiksmes ministrs atskaitījās par ienākumiem
Cenas Latvijā aug naftas un algu dēļ: Danusēvičs paskaidroja, kāpēc cenas ir tik augstas
Apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji un skolotāji Latvijā saņem aptuveni vienādu algu
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Dzintars

Izpārdod "Dzintaru": fabrikai piederošās iekārtas ir nopērkamas

0
(atjaunots 17:45 26.05.2020)
Pārdošanai piedāvāti aptuveni 800 vienību. To vidū ir gan kosmētikas ražošanai paredzētās iekārtas, gan uzņēmuma transporta līdzekļi.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Uzņēmuma "Dzintars" administrators Jānis Ozoliņš izstādījis pārdošanai fabrikai piederošās kosmētikas un parfimērijas ražošanas iekārtas, vēsta Press.lv.

Noskaidrojis, ka pārdošanai izstādītas 749 vienības. To vidū ir ražošanas iekārtas, transporta līdzekļi un cits uzņēmuma īpašums.

Dzintars
© Sputnik / Sergey Melkonov Sergey Melkonov

Visa īpašuma kopējā vērtība – aptuveni 534 300 eiro, neskaitot PVN.

Piedāvājumi iekārtu iegādei tiek pieņemti līdz 19.jūnijam, visi interesenti var to apskatīt pirms pirkuma.

Iepriekš tika ziņots, ka 30.martā sāksies maksātnespējīgā kosmētikas ražotāja "Dzintars" ražošanas un administratīvo ēku izsole.

Ēkas izstādītas izsolei ar sākumcenu 6,9 milj. eiro apmērā.

Iespējams iegādāties objektu Rīgā, Mālu ielā 30 – zemes gabalu 65 300 kvadrātmetru platībā ar apbūvi, kā arī kustamo īpašumu – inženiertīklus, ofisa tehniku, iekārtas un mēbeles.

Par agrāk slavenā zīmola bēdīgo stāvokli kļuva zināms 2019.gada oktobrī. Jau 12.novembrī Rīgas Pārdaugavas tiesa pasludināja Latvijas kosmētikas ražotāja maksātnespēju un iecēla Jāni Ozoliņu maksātnespējas procesa administratora amatā.

0
Tagi:
Dzintars, Latvija
Pēc temata
Stāsta beigas? "Dzintaru" pasludināja par maksātnespējīgu
Kas zināms par masveida kadru samazināšanu uzņēmumā "Dzintars"
Rokas nost no vietēja biznesa! VID represijas iedzinušas stūrī Latvijas uzņēmējus