Ģimenes ārstu un skolotāju protesta akcija. Foto no arhīva

Ministru kabinets pievīlis mediķus: budžeta projektā līdzekļu algu pielikumam nav

30
(atjaunots 17:21 30.10.2018)
Nav saprotams, vai jaunās partijas izšķirsies par pašreizējās koalīcijas sagatavotā budžeta grozījumiem un kas notiks, ja dokuments netiks pieņemts līdz gada beigām.

RĪGA, 30. oktobris — Sputnik. Par lielu pārbaudījumu Latvijas nākamai valdībai kļūs 2019. gada budžets, jo brīvas naudas vēlēšanu solījumu pildīšanai, nākamā gada budžetā nebūs, vēsta skaties.lv. Pensiju pielikumam vai nodokļu nemaksātāju ārstēšanai nauda būs jāatņem citām nozarēm vai jāpalielina nodokļi. Galu galā jaunievēlētās partijas varēs savus vēlēšanu solījumus sākt pildīt tikai 2020. gada budžetā.

Savukārt 2019. gada budžetā neizpildīti paliks pat vecās koalīcijas solījumi. Pirmie cietīs mediķi. Viņiem solītā 20% algas pielikuma nebūs.

Aizvadītajā nedēļā valdība atvadījās no sociālajiem partneriem. Ministri, darba devēji un arodbiedrību ļaudis cits citam pateicās par konstruktīvo sadarbību.

Sēdes laikā Finanšu ministrija prezentēja 2019. gada budžeta plānu, kas tiks nosūtīts izskatīšanai Eiropas Komisijā. Tajā "visi gali ir savilkti":  ekonomika aug, bezdarbs mazinās un budžeta deficīts ir normas robežās.

Sirsnīgo noskaņu sanāksmē pabojāja Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (LVSADA) priekšsēdētājs Valdis Keris, jo mediķu algu pielikums plānā nav.

"Paldies par prezentāciju, man diemžēl jāsaka, ka šī Finanšu ministrijas sagatavotā prezentācija ir pielējusi karoti darvas ministru prezidenta sagatavotajam medus podiņam par valdības 1000 dienām. Jo diemžēl budžeta plāna projektā nav paredzēts pieaugumam medicīnas personālam un nav paredzēts finansējums virsstundu apmaksai," – sacīja Keris.

Premjers un finanšu ministre paskaidroja, ka algu pieaugumu nav apstiprinājis Ministru kabinets, – tas esot bijis tikai veselības ministres Andas Čakšas solījums.

"Tagad tiek pateikts, ai, nu mēs nepaspējām to jautājumu izskatīt, un līdz ar to neņemiet ļaunā, un mēs viņu neierakstījām budžeta plāna projektā. Tas ir, godīgi sakot, aizvainojoši," – teica Valdis Keris.

Šogad mediķu algas pieauga par 30%. Pirms vēlēšanām LVSADA un A.Čakša vienojās, ka arī nākamajos trīs gados būs pieaugums par 20%. 2019. gadā tam būtu vajadzīgi 70 miljoni eiro. Tagad ministre iesaka mediķiem vērsties pie jaunajiem politiskajiem spēkiem.

"Es dzirdēju tādus solījumu kā dubultot māsiņu algas, pielikt ārstiem pie algām daudz lielākā apmērā, līdz ar to man ir pamats domāt, ka jaunajai valdībai būs tāpat spēkā visi šie solījumi un tiks turpināts iesāktais gan atalgojuma pieaugumā, gan zāļu cenu samazināšanā un pacienta līdzmaksājuma mazināšanā" – atzīmēja Čakša.

Jaunā valdība veidojas mokoši un lēni. Pagājušajā nedēļā partijas turpināja pārrunas un mēģināja sākt diskusijas par veselības aprūpi un reģionālo reformu, taču process nerit raiti. Jaunā konservatīvā partija (JKP) nepiedalās pasākumos ar Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), KPV LV neiet uz deputātu iepazīšanās pasākumiem, tikai "Attīstībai/Par!" dara visu un ar visiem.

Maz ticams, ka Saeima valdību varētu apstiprināt jau tuvākajās nedēļās, tātad iespējams, ka budžets nebūs gatavs šogad.

Jaunā valdība būs spiesta izlemt – neiejaukties budžetā nejaukties un gadu turpināt Kučinska koalīcijas politiku, vai mēģināt kaut ko mainīt, riskējot atstāt valsti bez budžeta uz nenoteiktu laiku.

Trīs partijas, kas uzņēmušās iniciatīvu valdības veidošanā, pirms vēlēšanām ir sasolījušas labumus, kam būtu nepieciešami simtiem miljonu eiro. Ja partijas gribēs pildīt solīto jau no 1. janvāra, budžeta pieņemšana varētu ieilgt.

"Mēs piedāvāsim tiešām mūsu plānu 500, un pensiju minimālo palielināšanas plānam mēs arī skatīsim šā gada budžetu, kādā veidā to varētu pielāgot, lai izpildītu mūsu prasības," – atklāja JKP vadītājs Jānis Bordāns.

"Ir lietas, kas tur ir atstājamas un nav aiztiekamas, bet ir citas lietas, kuras mēs gribētu kritiski izvērtēt. Gan kontekstā ar to, kas ir tie izdevumu pieaugumi, ko esošā vecā koalīcija ir ielikusi, gan arī protams meklējot veidus, kā pildīt vēlēšanu solījumus. Cik tas ir iespējams," – atzina Daniels Pavļuts, "Attīstībai/Par!" līdzpriekšsēdētājs.

"KPV LV vārdā es varu apsolīt, ka mēs kardinālas izmaiņas netaisāmies, varbūt mazliet kosmētiski kaut ko pieregulēt, mazdrusciņ, varbūt, bet nekādas lielas izmaiņas pašā 19. gada budžetā mēs to nedarīsim, tas nav valstiski, tas nav pareizi," – uzskata KPV LV līderis Artuss Kaimiņš.

Finanšu ministrija gatavojas situācijai, ja līdz gada beigām budžets netiks pieņemts. Tādā gadījumā nākamgad katru mēnesi drīkst iztērēt divpadsmito daļu no šī gada izdevumiem. Valsts pamatbudžetā lielas problēmas rasties nevarētu, bet pašvaldībām grūtības var radīt  nodokļu reforma – valdība solījusi kompensēt zaudējumus par Iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, taču kompensāciju nebūs, ja nebūs budžeta.

"Šī ietekme 2018. gadā bija mazāka, šogad speciālā dotācija ir 21 miljona apmērā, nākamajā gadā, ņemot vērā aktualizētās prognozes, mēs runājam, ka speciālā dotācija ir nepieciešama 100 miljonu apmērā. Līdz ar to, ja mēs finanšu izlīdzināšanā iekļausim tikai šo 21 miljonu, pēc šī gada sadales principiem mēs redzam to, ka pašvaldībām ir gaidām samazinājums šajā periodā, kad darbosies pagaidu budžets," – paskaidroja FM Pašvaldību finansiālās darbības uzraudzības un finansēšanas departamenta direktore Inita Komisare.

Optimistiski aprēķini liecina, ka bez budžeta valstij, iespējams, nāksies dzīvot līdz februārim, ja partijas neiestigs diskusijās.

Iepriekš finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola stāstīja, ka ministriju budžetos izdevies atrast 50 miljonus eiro, kas palīdzēs jaunajai valdībai darba sākuma posmā. Tomēr šī nauda, visticamāk, arī aizies jau zināmiem mērķiem. Piemēram, ārstiem par virsstundu darbu būs jāsamaksā 19 miljoni, tiesnešu un prokuroru algu pielikumam – gandrīz 9 miljoni. Austrumu robežas iekārtošanai un žoga būves turpināšanai būs nepieciešami vēl 7 miljoni eiro.

30
Tagi:
ārsti, budžets, alga, medicīna, mediķi
Pēc temata
Latviju varētu lūgt palielināt iemaksas Eiropas Savienības budžetā
Latvija nomainījusi budžeta pārpalikumu uz deficītu
Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka valdībai jāizveido rezerve valsts budžetā
Kučinskis: 2019. gada budžeta pieaugums varētu sastādīt līdz 200 miljoniem eiro
Sirmgalvis parkā, foto no arhīva

Bāzes un koeficientu kāpums: tagad Latvijā tiks aprēķināta minimālā pensija

8
(atjaunots 16:25 27.09.2020)
Cik turpmāk sastādīs minimālā vecuma pensija un kādus tās aprēķināšanas principus valdība ir apstiprinājusi.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Valdība ir ņēmusi vērā Labklājības ministrijas piedāvājumu un konceptuāli vienojās par minimālo ienākumu, tostarp minimālās vecuma pensijas, palielināšanu – no nākamā gada tā sastādīs 149,60 eiro, raksta Neatkarīgā.

Vislielākā minimālā pensija ir paredzēta pensionāriem ar lielu darba stāžu – viņi saņems vairāk nekā 220 eiro mēnesī, tikmēr šobrīd "lielākais minimums" sastāda 136 eiro. Šāds pensijas pielikums var šķist ievērojams, ja neņem vērā, ka, lai saņemtu šādu minimumu, cilvēkam ir jānostrādā vairāk nekā 40 gadus, turklāt oficiāli.

Minimālā pensija no 149 līdz 220 eiro

Šonedēļ valdība atbalstīja informatīvu paziņojumu, kurā tiek apkopoti piedāvājumi par valsts izdevumiem un ienākumiem 2021. gadā un budžeta rāmjiem tuvākajiem trim gadiem. Šajā paziņojumā nospraustas arī Labklājības ministrijas iniciatīvas par minimālo ienākumu rādītāja palielināšanu. No 2021. gada 1. janvāra plānots paaugstināt minimālās vecuma un invaliditātes pensijas, sociālā nodrošinājuma pabalstu sirmgalvjiem un cilvēkiem ar invaliditāti. Saskaņā ar ministrijas aprēķiniem, izmaiņas izmaksās 70,7 miljonus eiro.

Minimālo pensiju varēs saņemt, ja būs vismaz 15 gadu darba stāžs. To aprēķina pēc bāzes, kurai tiek piemērots koeficients atkarībā no stāža. Jo lielāks stāžs, jo lielāka minimālā pensija.

No nākamā gada valdība vēlas paaugstināt minimālās pensijas aprēķina bāzi līdz 136 eiro tagadējo 80 eiro vietā. (Personām ar invaliditāti bāze kļūs vēl lielāka – to pacels līdz 163 eiro esošo 122,69 eiro vietā).

Tas nozīmē, ka minimālā pensija Latvijā būs ne zemāka par 149,6 eiro, savukārt lielākā minimālā pensija sastādīs 220 eiro.

Paredzēta koeficientu celšana

Šobrīd pastāv četras stāža grupas: no 15 līdz 20 gadiem, no 21 līdz 30 gadiem, no 31 līdz 40 gadiem un no 41 un vairāk gadiem. Nākotnē Labklājības ministrija vēlētos ņemt vērā katru stāža gadu, savukārt koeficientus palielināt.

Šobrīd, nosakot minimālo vecuma pensiju, bāzei tiek piemērots koeficients 1,1. No 2025. gada to pacels līdz 1,2, savukārt par katru gadu, kurš pārsniedz minimālo stāžu, plāno palielināt pensijas apmēru par 2% no bāzes. Tā ir Labklājības ministrijas atbilde uz kritiku, saskaņā ar kuru minimālās pensijas aprēķināšana ir netaisnīga, sevišķi cilvēkiem ar nelielu stāžu un tiem, kam stāžs pārsniedz 40 gadus.

Iepriekš Satversmes tiesa uzdeva politiķiem izstrādāt pabalstu apmēra aprēķina metodoloģiju. Labklājības ministrija piedāvā noteikt, ka vecuma pensijas aprēķina bāzei būs jāsastāda 25% no tekošā mājsaimniecību ienākumu mediānas uz vienu patērētāju (šobrīd tie ir 136 eiro), savukārt personām invaliditāti kopš bērnības – 30% no ienākumu mediānas valstī (šobrīd tie ir 163 eiro).

Minimumu saņem tūkstošiem

Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras datiem, Latvijā minimālo vecuma pensiju saņem vairāk nekā 30 tūkstoši pensionāru, nākamgad to skaits sastādīs 31 373 cilvēkus.

Saskaņā ar Labklājības ministrijas aprēķiniem, minimālo pensiju saņēmēju skaits tuvākajos gados samazināsies – par 100 cilvēkiem gadā. Minimālās vecuma pensijas palielināšanai budžetā vajadzēs piešķirt vairāk nekā 22 miljonus eiro.

Tie, kas nevar pretendēt uz vecuma pensiju, saņem valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu, un arī to valdība vēlas palielināt. Tā apmērs arī tiks aprēķināts no ienākumu mediānas un sastādīs 20% no tās – 109 eiro. Tāds pats ir paredzēts garantētais minimālo ienākumu līmenis.

Valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu saņem 1677 pensijas vecuma cilvēki. Tuvākajos gados to skaits nedaudz pieaugs, prognozē ministrija.

8
Tagi:
pensionāri, pensija, Latvija
Pēc temata
Pensionāriem-ekspatiem nākas pierādīt, ka viņi ir dzīvi
Zagļu vidū Latvijas veikalos pieaudzis pensionāru skaits
Bezdarbnieku armija, tukša kase un sirmgalvji bez pensijām: kas sagaida Latviju
Latvija stāv grūtas izvēles priekšā: demogrāfija pret pensiju
Lietuvas parlamenta ēka. Foto no arhīva

Eksperts norādījis Lietuvai: prasībās par sankcijām pret KF trūkst loģikas

17
(atjaunots 15:59 26.09.2020)
Lietuvai vispirms pašai jāaptver, ko tā vēlas, pirms pieprasīt no Eiropas Savienības sankcijas pret Krieviju.

RĪGA, 26. septembris – Sputnik. Lietuvas parlamenta deputāti aicināja Eiropas Savienību ieviest sankciju mehānismu pret Krieviju tā saucamā "Magņitska saraksta" formātā, ņemot vērā incidentu ar blogeri Alekseju Navaļniju, un iekļaut tajā gan atsevišķas personas, gan sankcijas pret konkrētām nozarēm ekonomikā, informēja Sputnik Lietuva.

Lietuvai vajadzētu konkretizēt, par kādām tieši sankcijām ir runa, sarunā ar Sputnik Latvija ieteica Krievijas valdības Finanšu universitātes un Nacionālās enerģētiskās drošības fonda eksperts Staņislavs Mitrahovičs.

""Magņitska sarakstā" bija paredzēts iekļaut konkrētas personas, kas apsūdzētas sakarā ar paša Magņitska nāvi, tās nebija ekonomiska rakstura sankcijas. Toties sektorālās sankcijas, ko ieviesa ASV un ES, attiecās uz ekonomiku. Tāpēc Lietuvas deputātiem vajadzētu aptvert, ko viņi vēlas," akcentēja Mitrahovičs.

Ja runa ir par pasākumiem pret Krievijas politiķiem un specdienestu pārstāvjiem, Brisele šādu ieceri varētu atbalstīt, uzskata eksperts.

"Taču, ja, pēc Lietuvas domām, jāievieš sankcijas pret Krievijas rūpniecību un tirdzniecību, tas diezin vai izdosies. Visas svarīgākās sankcijas pret Krieviju ES ieviesa 2014. gadā, un kopš tā laika nekādi jauni vērienīgi ierobežojumi nav bijuši," norādīja Mitrahovičs.

Aizvadītajā nedēļā Eiropas Parlamenta deputāti aicināja pārvērtēt attiecības ar Krieviju un "turpināt tās izolāciju", ņemot vērā incidentu ar Navaļniju. Eiropas diplomātijas vadītājs Žozeps Borels norādīja, ka Brisele apņēmusies izveidot globālu sankciju režīmu par cilvēktiesību pārkāpumiem pasaulē un piešķirt tam Navaļnija vārdu.

Maskava uzskata ES pozīciju par atklātu un tiešu iejaukšanos KF iekšējās lietās. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova akcentēja, ka runas par Navaļnija vārda piešķiršanu sankciju režīmam izskatās kā atklāts mēģinājums piešķirt ES jaunajiem ierobežojumiem nepārprotami Krievijai nedraudzīgu vektoru.

Navaļnijs tika hospitalizēts 20. augustā Omskā, kad viņa pašsajūta strauji pasliktinājās lidmašīnā. Divas dienas vēlāk viņš tika pārvests uz klīniku Charite Berlīnē. Vācijas valdība, atsaucoties uz kara mediķiem, paziņoja, ka blogeris it kā esot bijis saindēts ar vielu no kaujas indīgo vielu grupas "Novičok". Maskava lūdza Berlīni dokumentāli apstiprināt savus paziņojumus, atzīmējot, ka, saskaņā ar izmeklējumiem Krievijā, indes Navaļnija analīzēs netika atrastas.

17
Tagi:
Navaļnijs, sankcijas, Krievija, Lietuva
Pēc temata
Die Welt: Krievija neievainojama sankciju priekšā
ES komentēja Krievijas lēmumu noteikt atbildes sankcijas
ASV Kongresā ziņo: sankciju apstiprināšana pret Krieviju ir problemātiska
ES liek likmi uz sankcijām, lai mainītu varu valstīs: Krievija aicina mainīt kursu
Alkohola pārdošana, foto no arhīva

Dānijā plāno aizliegt alkohola tirdzniecību pēc plkst. 20:00

0
(atjaunots 16:29 27.09.2020)
Pēc Kopenhāgenas varasiestāžu domām, šis pasākums, ja ne izslēgs vēlās ballītes pie dabas, tad vismaz padarīs tās mazāk trokšņainas.

RĪGA, 27. septembris – Sputnik. Kopenhāgenas mērija varētu ieviest alkohola tirdzniecības ierobežojumus, lai nakts stundās padarītu pilsētas parkus un citas pilsētas zaļās zonas mierīgākas, vēsta RIA Novosti.

Врач-нарколог, суггестолог, магистр социальной психологии Борис Фальков
© Photo из личного архива Бориса Фалькова

Kopš augusta Dānijas galvaspilsētā ir spēkā nakts ballīšu aizliegums parkos, kuras bieži vien rīko tūristi. Tas tika izdarīts pēc vietējo iedzīvotāju lūgumiem, kur sūdzējās par troksni. Dabas aizsardzības organizācijas atzīmēja, ka šādu ballīšu dēļ cita dzīvnieki un pēc tām paliek atkritumi.

Neraugoties uz aizliegumu, ballīšu skaits īpaši nesamazinājās – policisti nespēj pastāvīgi patrulēt visas pilsētas zaļās zonas, kuru ir visnotaļ daudz.

Tagad mērija grasās atrisināt problēmu radikālākā veidā – aizliedzot alkohola tirdzniecību vismaz parku un dārzu tuvumā no plkst. 20:00 līdz 6:00. Pēc pilsētas varasiestāžu domām, šis pasākums, ja ne izslēgs vēlās ballītes pie dabas, tad vismaz padarīs tās mazāk trokšņainas. Vienlaikus varasiestādes varētu pacelt naudas sodus par skaļu mūzikas atskaņošanu pēc plkst. 23:00.

Galīgais lēmums tika pieņemts septembra beigās.

0
Tagi:
tirdzniecība, alkohols, Dānija
Pēc temata
Karalieni glābs alkohols. Kā pelna Elizabete II
Vispārējs alkoholisms atcelts: alkohola pārdošana ārkārtējās situācijas laikā ir kritusies
Igaunijā var aizliegt pirkt alkoholu personām līdz 21 gada vecumam
Dodas cīņā kunga prātā. Kā alkohols noved postā amerikāņu karavīrus