Medicīnas preparātu ražošanas cehs

Uzņēmējs: par 1500 eiro algu izglītotus darbiniekus sameklēt neceram

138
(atjaunots 09:51 30.10.2018)
Visi labie speciālisti Latvijā jau darbu ir atraduši, un darba devējiem ir ļoti grūti atrast darbiniekus – kontingents, kas ierodas iekārtoties darbā, ir ļoti vājš, pastāstīja Vitālijs Skrīvelis.

RĪGA, 30. oktobris — Sputnik. Uzņēmēji Latvijā aizvien biežāk saskaras ar darbaspēka trūkumu – 69% uzņēmēju darbspēka pieejamību uzskata par sliktu vai ļoti sliktu. Situācija ir tik nelabvēlīga, ka, piemēram, farmaceitiskais uzņēmums darbinieku meklējumos vairs necer, ka sameklēs cilvēkus ar ķīmiķa izglītību, vēsta avīze Dienas Bizness.

Bankas Citadele un SKDS veiktais pētījums liecina, ka darbaspēka pieejamības līmenis Latvijā ir krities līdz minimumam kopš 2016. gada sākuma. Darbinieku deficīts kļūst aizvien manāmāks ar katru ceturksni. Patlaban jau gandrīz puse uzņēmēju atzīst, ka pēdējā gada laikā nācies saskarties ar grūtībām, ko rada uzņēmuma nodrošināšana ar nepieciešamo darbaspēku.

Uz atbilstošu izglītību vairs necer

Avīze Dienas Bizness aprunājās ar kompānijas PharmIdea pārstāvjiem, kas par 80% pieder investoriem no Krievijas. Tā strādā industriālā parka teritorijā Olainē un nodarbojas ar patentbrīvo pretvēža medikamentu un ginekoloģijā nepieciešamo farmaceitisko preparātu ražošanu. Pat uzņēmumam, kas gatavs maksāt no reģiona viedokļa visai lielu algu, kvalificētu kadru problēma ir ļoti asa.

Kompānijas valdes priekšsēdētājs Vitālijs Skrīvelis pastāstīja, ka zāļu iesaiņošanas līnijai uzņēmums vairs pat necer sameklēt darbiniekus ar attiecīgo izglītību (ķīmiķus).

"Mums vienkārši vajadzīgi loģiski domājoši cilvēki, ko iespējams apmācīt un kuri no fizisko datu viedokļa spēj strādāt sterilajā zonā, jo tur darbs rit speciālā skafandrā. (..) Nu, sterilā šķīduma pagatavošanā ir jāzina matemātika. Tas ir, vajadzīgi cilvēki, kas prot koncentrēties. Grūti tādus atrast," – stāstīja Skrīvelis.

Viņš atklāja, ka 70% darbinieku, kuri ieradušies darbā preparātu fasēšanas līnijā, pamet darbu pirmo triju mēnešu laikā, lai arī alga no Olaines viedokļa nav nemaz tik maza.

"Mūsu algu līmenis sākas no 1000 eiro un beidzas ar 4000 eiro. Līniju operatori sāk ar mazu amatu, taču pēc tam var pakāpties līdz augstākam. Piemēram, 40 gadus veca sieviete. Droši vien bērni jau ir izauguši, tātad viņai nevajadzēs bieži ņemt slimības lapas, viņai ir darba un dzīves pieredze. Mums tas ir labs variants," – paskaidroja Skrīvelis.

Taču pat ar algu, piemēram, 1500 eiro apmērā nav nemaz tik vienkārši sameklēt labus darbiniekus.

"Domāju, visi labie darbinieki jau strādā. Latvija ir zaudējusi 400 tūkstošus darbspējīgo iedzīvotāju, un tagad vietējiem darba devējiem grūti atrast darbiniekus," – stāstīja farmaceitiskā uzņēmuma pārstāvis.

Viņš atzina, ka darba meklētāju kontingents ir ļoti vājš.

"Mazliet vienkāršāk ir ar speciālistiem, viņi pie mums pelna 2-3 tūkstošus eiro, taču arī prasības ir augstākas. Mēs viņus pieņemam tūlīt pēc universitātes, vēl gadu mācām uz vietas. Ļoti trūkst ķīmiķu-analītiķu. Viņu vienkārši nav. Trūkst kvalitātes nodrošināšanas speciālistu, tos nākas mācīt pašiem," – stāstīja Skrīvelis.

Šajā situācijā uzņēmums cer piesaistīt darbiniekus no ārzemēm, piemēram, no Baltkrievijas.

"Plānojam piesaistīt analītiķus no Baltkrievijas. Esam jau strādājuši ar vienu meiteni no Baltkrievijas, taču tas bija pirms 4 gadiem. Formalitāšu nokārtošanas procedūra ilga gadu. Tagad apstākļi it kā ir labāki, un pašlaik formalitātes iespējams nokārtot pusotra mēneša laikā," – norādīja Vitālijs Skrīvelis.

138
Tagi:
bezdarbs, darba migrācija, viesstrādnieki
Pēc temata
Deficīta profesijas: kur atrast ārstus un pilotus
Fabrikas īpašniece: Latvijā izaugusi bezdarbnieku paaudze
Kā strādāt Latvijā: gandrīz 70% uzņēmumu saskārušies ar kadru deficītu
Ekonomists: Latvija drīzumā varēs piesaistīt bezdarbniekus no ES
Naudas maks, foto no arhīva

Ceturtā daļa darbinieku Latvijā saņem 450 eiro algu un mazāk

24
(atjaunots 14:40 23.05.2020)
Latvijā 14,9% nodarbināto pirmajā ceturksnī saņēma minimālo algu un zemāk, savukārt vairāk nekā 1400 eiro – tikai 6,3% strādājošo.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Šī gada pirmajā ceturksnī ceturtā daļa Latvijas iedzīvotāju saņēma galvenajā ienākumu gūšanas vietā algu zem 450 eiro pēc nodokļu samaksas, 15% nodarbināto – minimālo algu un zemāk, vēsta Centrālā statistikas pārvalde. Bezdarba līmenis sastādīja 7,4%, vēsta Neatkarīgā Rīta Avīze.

Pirmajā ceturksnī 25,4% Latvijas iedzīvotāju saņēma algu mazāk par 450 eiro pēc nodokļu samaksas. Tas ir par 3,6% mazāk, nekā pērn. Turklāt 117,1 tūkstotis cilvēku, jeb 14,9% nodarbināto, saņēma minimālo algu (430 eiro) vai mazāk. Tas ir par 0,4% mazāk, nekā pērn.

Ja agrāk vismazāk saņēma Latgalē strādājošie cilvēki, tad šajā ceturksnī pirmajā vietā izrādījās Vidzeme – algu, kas ir mazāka vai vienāda ar minimālo, saņēma 22,9% nodarbināto (Latgalē – 22,4%).

Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju – 33,7% (2019. gadā šis rādītājs bija 34,8%) – uz rokām saņem no 450 līdz 700 eiro, 28,9% (pērn 26,4%) – no 700 līdz 1400 eiro, vairāk par 1400 eiro – 6,3% Latvijas iedzīvotāju (pērn 4,4%).

Saskaņā ar CSP datiem, Latvijā pirmajā ceturksnī strādāja 902,1 tūkstotis cilvēku, jeb 64,7% iedzīvotāju, kas ir par 0,3% vairāk, nekā pērn, taču par 0,7% mazāk, nekā 2019. gada ceturtajā ceturksnī.

Salīdzinot ar pērnā gada ceturto ceturksni, strādājošo skaits ir samazinājies par 11 tūkstošiem cilvēku, visvairāk samazinājums skāris būvniecības nozari.

Strādājošo skaits valstī, salīdzinot ar 2019. gada pirmo ceturksni, ir palielinājies par 9,2 tūkstošiem. Vislielākais nodarbinātības pieaugums bija pārstrādes rūpniecībā, izglītībā, atpūtas un izklaides nozarē, viesnīcu un sabiedriskās ēdināšanas nozarē, administratīvo un servisa dienestu jomā.

Bezdarba līmenis pirmajā ceturksnī sastādīja 7,4% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju, kas ir par 0,5% vairāk, nekā attiecīgajā periodā 2019. gadā, un par 1,4% vairāk, nekā pērnā gada ceturtajā ceturksnī.

Šī gada pirmajā ceturksnī Latvijā bija 72,2 tūkstoši bezdarbnieku vecumā no 15 līdz 74 gadiem, kas ir par 5,3 tūkstošiem vairāk, nekā pirms gada, un par 14,3 tūkstošiem vairāk, nekā iepriekšējā ceturksnī.

Salīdzinot ar 2019. gada pēdējo ceturksni, Covid-19 krīzes rezultātā divas reizes palielinājies bezdarbnieku skaits, kuri meklē darbu mazāk nekā mēnesi, un pusotru reizi pieaudzis bezdarbnieku skaits, kuri meklē darbu 1-2 mēnešus.

24
Tagi:
alga, Latvija
Pēc temata
Pieci eiro noguldījumu procentos: Latvijas satiksmes ministrs atskaitījās par ienākumiem
Cenas Latvijā aug naftas un algu dēļ: Danusēvičs paskaidroja, kāpēc cenas ir tik augstas
Apbedīšanas pakalpojumu sniedzēji un skolotāji Latvijā saņem aptuveni vienādu algu
Kur jāmeklē Latvijas premjerministra "pieticīgie" ienākumi
Ogļu pārkraušana Rīgas brīvosta, foto no arhīva

Latvijas Dzelzceļam un ostām klāsies grūti: ministrs liek likmi uz aviāciju

25
(atjaunots 14:35 23.05.2020)
Latvijas transporta nozarē satiksmes ministrs Tālis Linkaits izceļ aviāciju, dzelzceļam viņš neprognozē kravas un iesaka samazināt izdevumus.

RĪGA, 23. maijs – Sputnik. Igaunija ir jūras valsts, tur ir Tallink, Lietuvā ir konkurētspējīgāks dzelzceļš, savukārt Latvijas ir aviācijas mezgls, tādēļ valsts arī piešķīra tik lielu finanšu palīdzību kompānijai airBaltic, paziņoja Latvijas Radio 4 raidījumā "Darbības personas" satiksmes ministrs Tālis Linkaits.

Sauszemes transportam, sevišķi kravu pārvadājumiem, iestājusies grūti laiki, kritums dzelzceļā sākās jau pērn, kad Krievija pārorientēja enerģētikas kravas uz savām ostām. Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze vēl vairāk apgrūtinājusi tranzīta sektora stāvokli – Ķīnā bija problēmas ar konteineru sastāvu veidošanu, kas ietekmējis arī Latviju, sacīja Tālis Linkaits. Salīdzinot ar 2019. gada pirmajiem četriem mēnešiem, pārvadājumu apjoms krities par 46%, un šogad principiālas izmaiņas nenākas gaidīt – tas ir tas apjoms, ar kuru var rēķināties.

Pēc Linkaita sacītā, šajā situācijā var tikai un vienīgi samazināt izdevumus, ko arī dara, piemēram, Latvijas Dzelzceļš, samazinot darbinieku skaitu un atceļot elektrifikācijas projektu.

"Dzīve uz dzelzceļa neapstājas, kravas nāk, lai gan mazākā apjomā. Līdz ar to, ir un būs nepieciešamība dzelzceļa darbiniekos. (…) Taču darbinieku atlaišana bija un, laikam, būs vēl. Ja salīdzina mūsu ceļu ar Lietuvas vai Igaunijas pārvadāto kravu ziņā, rēķinot uz vienu darbinieku un kilometru ceļa, tad efektivitāte mums ir krietni zemāka. Pastāv iespēja izmainīt tehnoloģisko procesu, lai samazinātu cilvēku skaitu uz dzelzceļa," sacīja ministrs.

Pēc Linkaita sacītā, tādus Krievijas ogļu apjomus Latvijas tranzītam vairs nebūs redzēt, un uz to aizstāšanu ar Ķīnas kravām arī nav vērts cerēt.

"Vēsturiski mēs saņēmām dažus vilcienus ar kravām no Ķīnas – taču tā, drīzāk, bija demonstratīva uzstāšanās. Es vairāk ceru uz kravām, kuras nāk caur Baltkrievijas loģistikas centru "Boļšoj kameņ", un no turienes – Skandināvijas virzienā (Somija, Zviedrija, Norvēģija, Dānija). Mēs strādājam pie tā, lai šīs kravas ietu caur Latviju. Tā ir reālāka iespēja, nekā gaidīt kravas pa tiešo no Ķīnas. (…) Ja paskatāmies kartē, mēs neatrodamies šo kravu kustības ceļā uz Eiropu. Pārsvarā tās iet caur Baltkrieviju un Poliju, nav loģikas tajā, lai tās ietu pa taisno caur Latviju. Mēs strādājam pie tā, lai atsevišķi kravu sastāvi ietu uz Latviju, taču, ja paskatīsimies uz statistiku, tie nekādā veidā nevar kompensēt to lielo kravu daudzumu, kurš gāja no Krievijas. Ogles… Tādā apjomā, protams, tādu kravu nebūs," sacīja Linkaits.

Pēc viņa domām, uz lietām ir jāskatās reāli un jāaizķeras aiz tā, ko reāli var dabūt.

"Piemēram, mēs labi strādājam kravas aviopārvadājumu jomā no Ķīnas, ir iespēja sūtīt pastu no Ķīnas caur Latviju, ja ļoti pacentīsimies," sacīja ministrs.

Tāpat ministrs paskaidroja, kādēļ valsts piešķīra tik lielu finanšu atbalstu (250 miljonus eiro) airBaltic koronavīrusa pandēmijas laikā.

"Aviācija ir mūsu viss. Ja skatāmies uz sadalījumu starp Baltijas valstīm, tad var teikt, ka Igaunija ir jūras valsts, tur ir liels Baltijas jūras pasažieru prāmju satiksmes uzņēmums Tallink. Lietuvai ir konkurētspējīgāks dzelzceļš. Latvija ir aviācijas mezgls, airBaltic strādā ne tikai Baltijas valstīs, bet arī citos virzienos, ar labu jaunu floti un mazākiem izdevumiem. Mēs esam ieinteresēti, lai gan aviokompānija, gan visi uzņēmumi ap to pēc krīzes strādātu tajā pašā virzienā," teic Linkaits.

Pēc viņa sacītā, daļu airBaltic flotes krīzes dēļ atgriezīs līzinga devējiem, daļu lidmašīnu pārdos. "Protams, šobrīd to ir grūti izdarīt – visas pasaules aviokompānijas samazina floti. Ceru, ka pircēji tomēr atradīsies. Varbūt, ne par labāko cenu, taču arī tas ir labāk, nekā atstāt lidmašīnas airBaltic," sacīja Linkaits.

Attiecībā uz kravu autopārvadājumiem Satiksmes ministrija sagatavojusi dokumentus, lai nākamajam pusgadam par 50% samazinātu kravas mašīnu ekspluatācijas un transporta nodokli, samazinot transporta kompāniju izmaksas, paziņoja Linkaits. Daži pārvadātāji izmantoja dīkstāves pabalstus un iespēju atlikt nodokļu samaksu, citi saņēma no "Altum" piekļuvi papildu apgrozāmajiem līdzekļiem kompānijas atbalstam, sacīja ministrs.

25
Tagi:
Latvija, dzelzceļa pārvadājumi, aviācijas pārvadājumi, Kravu pārvadājumi, Tālis Linkaits
Pēc temata
Kravu tranzīts caur Latviju krities vairāk nekā divkārt – un tās vēl nav krīzes beigas
"Latvijas Dzelzceļš" turpina atlaist darbiniekus
Kravu tranzīts caur Latviju krities gandrīz par 60%
Kravu nav: "Latvijas dzelzceļš" lūdz valstij 40 miljonus eiro
"Latvija neprātīgi atņēma sev tranzītu": KF izvērtēja Levita izteicienus par "tilta" lomu
Saeimas eka

Pie Saeimas notiks piketi pret novadu reformas attālināto izskatīšanu

0
(atjaunots 09:51 26.05.2020)
Reformas attālināta izskatīšana un pikets ar sociālās distances ievērošanu – pandēmija joprojām ietekmē Latvijas politiku.

RĪGA, 26. maijs — Sputnik. Šodien Saeima sāks attālinātā režīmā izskatīt galīgajā lasījumā likumprojektu par administratīvi teritoriālo reformu, vēsta Mixnews.lv.

Pie tam plānots izmanto "e-Saeimas" sistēmu, ko opozīcijas deputāti iepriekš novērtēja visai negatīvi.

Patlaban Saeimas sēdes notiek daļēji attālinātā režīmā – deputātu frakcijas izvietojas dažādās Saeimas ēkās un zālēs. Tādā režīmā darbs nav pietiekami efektīvs: balsu skaitīšana aizņem ilgu laiku, gadās dažādas tehniskas kļūmes. Pēc būtības, platforma "e-Saeima" pieļauj pilnvērtīgu parlamenta darbu virtuālajā vidē.

Tomēr radusies virkne jautājumu gan sistēmas iepirkuma, gan tās ekspluatācijas aspektā. Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas vadītājs Kaspars Ģirģens (KPV LV) bija neizpratnē par to, kāpēc e-Saeimas izstrāde uzticēta uzņēmumam bez atbilstošās pieredzes, turklāt neatkarīgie deputāti pauda šaubas par elektroniskās balsošanas drošību.

Tagad Saeimai nāksies ar elektroniskās platformas starpniecību lemt par likumprojektu, ko daļa opozīcijas novērtēja ļoti negatīvi. Tāpēc Latvijas Zaļās partijas pārstāvji šodien no pl.14:00 līdz 15:00 organizēs divus piketus pie Saeimas ēkas, lai paustu neapmierinātību par likuma izskatīšanas laiku un metodi.

Rīgas dome iesniegti pieteikumi viena piketa un vienas sapulces rīkošanai šajā laikā ar dalībnieku skaitu līdz 50 cilvēkiem. Organizatori sola protesta akciju laikā ievērot divu metru distanci un citus ierobežojumus.

Vienos vārtos, foto no arhīva
© Sputnik / Sergey Melkonov

LZP pārstāve Līga Bulmeistere atklāja, ka partija kategoriski iebilst pret attālināta formāta un "nepārbaudītas elektroniskās sistēmas" izmantošanu tik svarīģā jautājumā.

LZP valdes priekšsēdētājs Edgars Tavars nosauca par amorālu likumprojekta izskatīšanu ārkārtējās situācijas režīmā, jo reformas pretiniekiem nav iespēju paust savu neapmierinātību. Politiķis uzskata: ja nebūtu ierobežojumu, kuri ļauj pulcēties līdz 25 cilvēkiem, pie Saeimas sapulcētos vismaz 2500 cilvēki.

Jāpiebilst, ka pirms ĀS režīma ieviešanas visā Latvijā notika "traktoru protesti" pret reformu. Pēc tam valdība daļēji piekāpās.

0
Tagi:
Latvijas Zaļā partija, saeima, Rīga, Latvija
Pēc temata
"Vai mēs gribam haosā valsti iedzīt": opozīcija nedod mieru nedz Pūcem, nedz viņa reformai
Diskusijas ir liekas: kāpēc Pūce nevēlas atlikt novadu reformu
Mierīgie iedzīvotāji un buldozeri: kā zemnieki protestēja pret novadu reformu