RĪGA, 15. oktobris — Sputnik. Krievija pārtrauks benzīna, dīzeļdegvielas un mazuta piegādes Baltkrievijai no novembra. Ierobežojums saglabāsies līdz nākamā gada beigām. Enerģētikas ministrija paskaidroja, ka naftas produktu beznodevu eksports uz Baltkrieviju nav lietderīgs – republika pilnībā sedz savas naftas produktu vajadzības uz Krievijas naftas pārstrādes rēķina. Toties pārpalikums Minskai nav vajadzīgs, un sabiedrotais eksportē tos uz kaimiņu Ukrainu un nopelna miljardiem dolāru. Novērotāji atzīmēja, ka reeksporta apjomi ir sasnieguši tādu apjomu, ka Maskava vairs nevar to ignorēt, vēsta RIA Novosti.
Vairāk nekā vajadzīgs
Krievijas Enerģētikas ministrija paskaidroja: noteiktu naftas produktu piegādes saglabāsies. Runa ir par produktiem, kas Baltkrievijā netiek ražoti. Ierobežojumi neskars arī naftas tirdzniecību: 2019. gadā Maskava plāno eksportēt uz kaimiņvalsti 24 miljonus tonnu, tāpat kā pērn.
Taču bilancē paredzēts pilnībā pārtraukt automašīnām paredzētā benzīna, dīzeļdegvielas un mazuta piegādes.
Šī gada septiņu mēnešu laikā Baltkrievija importējusi 2,3 miljonus tonnu naftas produktu no Krievijas par vairāk nekā 900 miljoniem dolāru. Neapšaubāmi, republikas reālais naftas produktu patēriņš ir daudz mazāks. Salīdzinājumam jāpiebilst, ka pirms pieciem gadiem naftas produktu imports no Krievijas nepārsniedza ne 90 tūkstošus tonnu.
Viss, ko valsts neizmantoja, tika aktīvi reeksportēts, un lielākā daļa tika nogādāta Ukrainā.
Baltkrievi ir neapmierināti
Naftas, naftas produktu un gāzes piegādes pārtraukšana apjomā, kas pārsniedz Baltkrievijas patēriņam nepieciešamo, tika apspriesta jau sen. Tagad lēmums ir pieņemts, un aprēķins ir vienkāršs: jaunās vienošanās izslēdz naftas produktu piegādes "pelēkās shēmas", kuru rezultātā Krievijas federālais budžets nesaņēma attiecīgos ienākumus.
Baltkrievi šādam viedoklim nepiekrīt. Augustā republikas prezidents Aleksandrs Lukašenko intervijā telekanālam "Belarusj-1" paziņoja: viņš neizprot pārmetumus par to, ka baltkrievu uzņēmumi pērk tumšos naftas produktus Krievijā, pārstrādā Baltkrievijā un pēc tam pārdod ārējā tirgū. Valsts vadītājs norādīja, ka tādas darbības neesot jaunas. Pēc viņa vārdiem, tumšie naftas produkti ir naftas pārstrādes atliekas, ko Krievija nerealizē, taču Baltkrievija, tos pārstrādājot, "nopelna kapeiku".
Labas kaimiņu attiecības
Taču runa nebūt nav par kapeikām. Pēdējos gados tamlīdzīgas piegādes auga ģeometriskā progresijā. Baltkrievu ekonomisti ir aprēķinājuši: uz Krievijas naftas produktu reeksporta rēķina Baltkrievija pelnījusi līdz 5% sava IKP.
"Krievu, ukraiņu un baltkrievu tautas, neskatoties uz visām domstarpībām, vienmēr izcēlušās ar atjautību. Ukraiņu atjautība: Baltkrievija ir ērts un lēts reeksporta kanāls," – konstatēja Enerģētikas un finanšu institūta direktors enerģētikas jautājumos Aleksejs Gromovs.
Eksperts uzskata, ka pagaidām kanāls slēgts testa režīmā, taču, ja baltkrievi pārliecinoši pierādīs, ka viņiem nepieciešams lielāks daudzums energoresursu no Krievijas ekonomikas vajadzībām, iespējams, ierobežojumi tiks grozīti.
"Tas ir saprātīgs profilaktiskais pasākums, mēs nevēlamies palīdzēt citai valstij, kaitējot sev. Ukraiņi var nopirkt naftu citviet, ja nevēlas pirkt pa taisno no Krievijas. Tas, ka mēs zaudējam vērā ņemamu naudu, kļuva pārāk labi saskatāms, to jau ir neērti ignorēt," – piezīmēja analītiķis Dmitrijs Adamidovs.
Nāksies maksāt vairāk
Gaidāmais naftas produktu eksporta aizliegums, domājams, būs visai sāpīgs Ukrainas naftas pārstrādes produktu tirgum. Atsevišķi dati liecina, ka aptuveni 40% savu motora degvielas vajadzību Ukraina segusi uz Krievijas naftas rēķina, ko reeksportēja Baltkrievija. Kijevas gūtās priekšrocības ir acīmredzamas: izdevīga loģistika ar gandrīz tiešām piegādēm un labas cenas.
Protams, ukraiņiem nedraud fiziskais deficīts, naftas produktu apjoms tirgū ir pietiekams. Taču, atšķirībā no lētās pelēkās shēmas (Minska saņēma naftas produktus bez nodevām Muitas savienības ietvaros), piegādes no alternatīviem avotiem būs dārgākas – Ukraina būs spiesta maksāt tirgus cenas.
Ekonomisti uzskata, ka izsīkstošās piegādes no Baltkrievijas centīsies aizvietot tuvākie konkurenti, piemēram, Kazahstāna. Cits variants – kaimiņi Eiropā.
"Ukraina pērk alternatīvo gāzi Eiropā par cenu, kas par 10-15% pārsniedz Krievijas cenu, tas pats būs arī ar naftas produktiem," – uzskata Aleksejs Gromovs.
