Krievijas Stratēģisko izstrāžu centra vadītājs Aleksejs Kudrins

Kudrins: Latvijai ir iespējas uzlabot attiecības ar Krieviju

67
Pragmatisms Krievijai ir pirmajā vietā, un, kaut arī tranzīts aiziet uz krievu ostām, Latvijai ir citas sadarbības iespējas ar kaimiņieni – tirdzniecība, kultūras projekti, paziņoja Aleksejs Kudrins.

RĪGA, 8. oktobris – Sputnik. Latvija, neskatoties uz Eiropas Savienības sankciju politiku, varētu uzlabot tirdzniecības un darījumu attiecības ar Krieviju – speciāli neviens nevienu neatstumj, paziņoja bijušais Krievijas finanšu ministrs, Krievijas Stratēģisko izstrāžu centra vadītājs Aleksejs Kudrins intervijā žurnālam "Freecity.lv".

Pragmatisms pirmajā vietā

Pēc Kudrina sacītā, vēl vismaz 30 gadus Eiropa būs Krievijas galvenais partneris.

"Pirmām kārtām, Eiropa – tas ir galvenais mūsu energoresursu un citas produkcijas pircējs: metāli, ķīmiskā rūpniecība, dažādi jauni materiāli, kuri arī tiek ražoti, pārstrādājot izejvielas. Mēs esam saistīti gan ar savstarpējiem pakalpojumiem un tūrismu, gan ar tehnoloģiju un gatavas produkcijas importu. Vienā acu mirklī tas neizmainīsies. Es domāju, ka mēs visi, gan Eiropa, gan Krievija, neesam ieinteresēti šo attiecību izmainīšanā," — pateica Kudrins.

Pēc viņa sacītā, Latvijai ir iespējas uzlabot attiecības ar Krieviju esošo savstarpējo tiesisko un tirdzniecības attiecību ietvaros ar Eiropas Savienību, nepārkāpjot principus, kurus īsteno ES. Kudrins norādīja, ka Krievijas kravu pārkraušanas novirzīšana uz pašmāju ostām patiešām notiek, tostarp, arī kā reakcija uz krievvalodīgo stāvokli Latvijā, taču pragmatisms Krievijai ir pirmajā vietā. Izņemot tranzītu, Krievijai un Latvijai ir potenciāls arī citās nozarēs.

Pēc viņa domām, "telpa attiecību uzlabošanai pastāv, taču tam ir nepieciešami politiski soļi un sakari".

"Es redzu, ka pastāv iespējas abpusējo attiecību ietvaros ieprogrammēt tos projektus, kurus mēs vēlētos īstenot kopā," — pateica Kudrins.

Viņš uzskata, ka ja tops šāda iniciatīva, tad pakāpeniski tā varētu būt īstenota.

"Jau šodien ar vairākām Eiropas valstīm mums ir pietiekami ciešas un tuvas attiecības. Piemēram, ar Itāliju mēs palielinām sadarbību. Kādēļ mēs nevaram to pašu darīt arī ar Latviju? Itālija darbojas savstarpējo Eiropas noteikumu ietvaros, taču arī ar mums sadarbojas. Itālijas prezidents vai premjerministrs ierodas Pēterburgas forumā, uzstājas, atbrauc delegācija, tiek parakstītas vienošanās. Kādēļ tas ir neiespējami? Ziniet, neviens nevienu speciāli neatstumj," — uzsvēra bijušais ministrs.

Latvijas saknes

Aleksejs Kudrins piedzima Dobelē, viņa māte ir latviete, tēvs – krievs. Netālu no Dobeles atrodas Kudrina ģimenes dzimtas lauksaimniecība. Krievijas politiķis iniciēja vairākus labdarības projektus dzimtajā pilsētā – mūzikas skolas atjaunošanu, koncertzāles celtniecību. Pēc darba atsākšanas valsts struktūrās, viņš griezies pie Pētera Avena un viņa labdarības Fonda "Paaudze", kurš vāc līdzekļus šādiem kultūras projektiem, ar lūgumu finansēt projektu Dobelē. Tāpat projektam palīdz vietējā pašvaldība.

Kudrins kopā ar bērniem bieži apciemo Latviju – pēc bijušā ministra sacītā, viņi jūt saikni ar šo valsti.

67
Pēc temata
Neviens nevar būt mazliet miris: Jakuņins paredz Baltijas tranzīta sabrukumu
Dombrovskis: ja tranzīts Latvijai nav vajadzīgs, zvaniet lietuviešiem
Latvija izdomājusi, kā palielināt Baltkrievijas tranzītu
Latvijas eksporta nākotne: vai IT spēs apdzīt tranzītu
Latvijas tranzīta beigu sākums: pārvadātājus šausmina jaunais tarifs

"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ

29
(atjaunots 16:24 25.11.2020)
Tik sarežģītā laikā radikālas nodokļu izmaiņas – tas ir teju noziegums, uzskata mazā biznesa īpašniece Stella Trusa, kurai pēc nodokļu pacelšanas nāksies slēgt firmu; tādu kā viņa būs daudz, brīdina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Trešdien, 25. novembrī, Saeima turpina darbu pie nākamā gada budžeta projekta. Viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – dēvē to par brāķi. LTRK uzskata, ka nodokļu izmaiņas sevišķi sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem, kuriem jau tā klājas smagi koronavīrusa krīzes dēļ, vēsta LTV.

Latvijā joprojām nav precīzas statistikas par to, cik uzņēmumu bankrotēja koronavīrusa krīzes dēļ. Lai arī valdība ir paplašinājusi un pagarinājusi atbalsta pasākumus, daudziem no tiem, kas vēl turas virs ūdens, klāsies smagi jaunā budžeta dēļ, kurš paredz nodokļa sloga pieaugumu mazajam biznesam.

"Tādā laikā vispār nekādas nodokļu reformas! Kaut ko mainīt krasi – tas ir pat tā kā noziegums!  Nu, pagaidiet gadu divus un tad skatīsimies!" paziņo SIA "Alfa kravu kontrole" īpašniece Stella Trusa.

Viņa jau šobrīd atrodas uz bankrota robežas. Viņas firma nodarbojas ar tranzītkravu kontroli ostās un muitas noliktavās. Nodokļu pacelšanu uzņēmums nepārdzīvos: pandēmijas dēļ tas jau tā ir pazaudējis pusi klientu, savukārt darbinieku skaits samazināts līdz minimumam.

"Tagad mēs esam palikuši divi. Un pēc jaunā projekta iznāk tā, ka es varēšu tikai viena strādāt. Protams, es viena nevarēšu strādāt. Es taisīšu uzņēmumu ciet," saka Trusa.

Saskaņā ar viņas aprēķiniem, citas izejas neesot. Ja vēl pērn mēneša peļņa sastādīja aptuveni 1000 eiro, tad šobrīd tie ir vien 300 eiro uz diviem darbiniekiem.

"Kādi nodokļi vēl var būt papildus, kādi? Es nevaru ne veselības apdrošināšanu nopirkt ne sev, ne savam darba biedram!" uzsver uzņēmēja.

LTRK prognozē, ka uzņēmējus, kuri var nokļūt šādā situācijā, būs daudz.

"Mēs varam pateikt, ka sīkajam biznesam īpašā mikrouzņēmuma nodokļa režīmam "de facto" – tā ir likvidācija. Jo likmes celšana, dažādi citi ierobežojumi, aizliegums izmantot šo režīmu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nozīmēs, ka liela daļa šo statusu vienkārši izbeigs.

Jāsaka, ka liela daļa vienkārši pāries ēnu zonā. Un otra daļa, es domāju, paliks bezdarbnieku rindās.

Un šeit ir tā dīvainākā situācija, ka, no vienas puses, mums vajadzētu darīt visu, lai bezdarba apjomu mazinātu, un to mēģina darīt ar dažādiem Covid-19 atbalsta rīkiem. Bet patiesībā mēs radām jaunu krīzi. Jo pilnīgi skaidrs, ka ar šo regulējumu bezdarbnieku rindas tikai palielināsies," pārliecināts LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmēji sagaida tālāku situācijas pasliktināšanos tuvākajos mēnešos.

29
Tagi:
budžets
Pēc temata
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
"Katrs dzīvo savā Latvijā": skolnieks un Latvijas lepnums uzrunāja Levita kungu
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Oļegs Burovs

Burovs: Rīga būvēs tiltus un ceļus, ja saņems ES naudu

30
(atjaunots 16:17 25.11.2020)
Rīgas dome cer saņemt no Eiropas fondiem gandrīz 2 miljardus eiro. Pozitīvas Briseles atbildes gadījumā, galvaspilsētas transporta infrastruktūru sagaida izrāviens.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Teorētiskajos remonta un būvniecības plānos Rīgā ir iekļauti 12 tilti un ceļu pārvadi, taču pašlaik būvdarbi notiek tikai trīs objektos. Vairums tiltu Latvijas galvaspilsētā ne tikai netiek remontēti, bet pat netiek projektēti. Rīgas budžets nākamgad ir samazināts par 40 miljoniem eiro, un pilsēta ir ierobežota iespējās patstāvīgi finansēt lielus projektus.

Kopš Rīgas domes jaunā sasaukuma darba sākuma nav pagājis tik daudz laika, lai varētu runāt par pilsētas problēmu risināšanu, pateica Sputnik Latvija bijušais Rīgas mērs, deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

"Problēmas ar transporta infrastruktūru Rīgā pastāv. Ja daudzas pilsētas īpašumā esošās ēkas ir savestas kārtībā, tad ar ceļiem un tiltiem problēmas ir acīmredzamas. Esošā Rīgas domes vadība pirms vēlēšanām solīja pilsētai daudz Eiropas naudas. Dome apkopoja pieprasījumus un iesniedza pieteikumu 1,9 miljardu eiro apmērā. Jautājums – kas no tā reāli aizies līdz Rīgai," prāto Burovs.

Pēc viņa sacītā, ja Rīga saņems Eiropas naudu, notiks noteikts izrāviens attiecībā uz jauniem transporta infrastruktūras projektiem.

"Tā, piemēram, ir Austrumu maģistrāle, kura ir apvedceļa prototips, kā arī Rīgas un Rīgas rajona savienošanas projekti… Taču daudzi skatās uz finansējuma perspektīvu pesimistiski un nedomā, ka nauda tiks piešķirta," atzīmēja Burovs.

Pilsētvides un satiksmes jautājumus pārvaldošais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis apgalvo, ka jaunā domes vadība liek lietā visas pūles, lai atrastu līdzekļus galvaspilsētas aktuālo problēmu atrisināšanai.

Буров: Рига будет строить мосты и дороги, если получит деньги из ЕС
30
Tagi:
Oļegs Burovs, nauda, ceļi, Rīga
Pēc temata
Latvijas valsts ceļus vēlas nodot privātuzņēmumu rokās
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Latvijas IeM pieprasa no valdības 200 miljonus eiro ekoloģijai
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
NATO

Varēs uzņemt trīs vilcienus ar 300 tankiem: Rail Baltica aprīkos laukumus NATO

0
(atjaunots 18:18 26.11.2020)
Lietuva pastāstīja, kādos rajonos gar Rail Baltica sliežu ceļu tiks izbūvēti laukumi NATO militārās tehnikas izkraušanai no vilcieniem.

RĪGA, 26. novembris — Sputnik. Dzelzceļa maģistrāles Rail Baltica būvdarbu ietvaros plānots uzbūvēt četrus laikumus militārās tehnikas iekraušanai un izkraušanai, pastāstīja Lietuvas dzelzceļš, vēsta Baltic Course.

NATO vienībām, kas piedalās mācībās Lietuvā, neradīsies grūtības ar smagās tehnikas piegādi. Līdz 2026. gadam Kazlu Rūdas, Kauņas intermodālā termināļa, Jonavas un Panevēžas rajonos tiks iekārtoti laukumi, kuros būs ērti iekraut vilcienos un izkraut tehniku.

Ziņots, ka minētie laukumi spēs vienlaikus uzņemt trīs sastāvus ar aptuveni 300 tehnikas vienībām. Laukumi tiks savienoti ar autoceļu tīklu.

Patlaban Ziemeļatlanijas alianses militāro tehniku, kas tiek transportēta pa dzelzceļu, izkrauj pie Polijas robežas, Šeštokai terminālī.

Projekta Rail Baltica ietvaros paredzēta ātrgaitas dzelzceļa izbūve ar Eiropas sliežu platumu (1435 mm) no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, kur atzarojums tiks savienots ar Eiropas dzelzceļa tīklu. Projekts paredz, ka vilcieni varēs sasniegt līdz 240 km/h ātrumu.

Projekta kopējā vērtība sastāda 5,8 miljardus eiro, ieskaitot atzarojumu starp Kauņu un Viļņu. Daļu izdevumu segs Eiropas Savienība. Būvdarbus plānots pabeigt līdz 2026. gadam.

0
Tagi:
militārā tehnika, Rail Baltica, Lietuva, NATO
Pēc temata
"Rail Baltica" jau sākotnēji bija iecerēts kā militārs projekts
Latvieši – uz Berlīni, tanki – uz Ādažiem. Vai Rail Baltica kļūs par veiksmes stāstu
Ekonomists: klājas plāni, ja valdība nolēmusi nosaukt Rail Baltica patieso mērķi
Meževičs: Rīga, Viļņa un Tallina kļuvušas par sīviem ienaidniekiem Rail Baltica dēļ