Krievijas Stratēģisko izstrāžu centra vadītājs Aleksejs Kudrins

Kudrins: Latvijai ir iespējas uzlabot attiecības ar Krieviju

66
Pragmatisms Krievijai ir pirmajā vietā, un, kaut arī tranzīts aiziet uz krievu ostām, Latvijai ir citas sadarbības iespējas ar kaimiņieni – tirdzniecība, kultūras projekti, paziņoja Aleksejs Kudrins.

RĪGA, 8. oktobris – Sputnik. Latvija, neskatoties uz Eiropas Savienības sankciju politiku, varētu uzlabot tirdzniecības un darījumu attiecības ar Krieviju – speciāli neviens nevienu neatstumj, paziņoja bijušais Krievijas finanšu ministrs, Krievijas Stratēģisko izstrāžu centra vadītājs Aleksejs Kudrins intervijā žurnālam "Freecity.lv".

Pragmatisms pirmajā vietā

Pēc Kudrina sacītā, vēl vismaz 30 gadus Eiropa būs Krievijas galvenais partneris.

"Pirmām kārtām, Eiropa – tas ir galvenais mūsu energoresursu un citas produkcijas pircējs: metāli, ķīmiskā rūpniecība, dažādi jauni materiāli, kuri arī tiek ražoti, pārstrādājot izejvielas. Mēs esam saistīti gan ar savstarpējiem pakalpojumiem un tūrismu, gan ar tehnoloģiju un gatavas produkcijas importu. Vienā acu mirklī tas neizmainīsies. Es domāju, ka mēs visi, gan Eiropa, gan Krievija, neesam ieinteresēti šo attiecību izmainīšanā," — pateica Kudrins.

Pēc viņa sacītā, Latvijai ir iespējas uzlabot attiecības ar Krieviju esošo savstarpējo tiesisko un tirdzniecības attiecību ietvaros ar Eiropas Savienību, nepārkāpjot principus, kurus īsteno ES. Kudrins norādīja, ka Krievijas kravu pārkraušanas novirzīšana uz pašmāju ostām patiešām notiek, tostarp, arī kā reakcija uz krievvalodīgo stāvokli Latvijā, taču pragmatisms Krievijai ir pirmajā vietā. Izņemot tranzītu, Krievijai un Latvijai ir potenciāls arī citās nozarēs.

Pēc viņa domām, "telpa attiecību uzlabošanai pastāv, taču tam ir nepieciešami politiski soļi un sakari".

"Es redzu, ka pastāv iespējas abpusējo attiecību ietvaros ieprogrammēt tos projektus, kurus mēs vēlētos īstenot kopā," — pateica Kudrins.

Viņš uzskata, ka ja tops šāda iniciatīva, tad pakāpeniski tā varētu būt īstenota.

"Jau šodien ar vairākām Eiropas valstīm mums ir pietiekami ciešas un tuvas attiecības. Piemēram, ar Itāliju mēs palielinām sadarbību. Kādēļ mēs nevaram to pašu darīt arī ar Latviju? Itālija darbojas savstarpējo Eiropas noteikumu ietvaros, taču arī ar mums sadarbojas. Itālijas prezidents vai premjerministrs ierodas Pēterburgas forumā, uzstājas, atbrauc delegācija, tiek parakstītas vienošanās. Kādēļ tas ir neiespējami? Ziniet, neviens nevienu speciāli neatstumj," — uzsvēra bijušais ministrs.

Latvijas saknes

Aleksejs Kudrins piedzima Dobelē, viņa māte ir latviete, tēvs – krievs. Netālu no Dobeles atrodas Kudrina ģimenes dzimtas lauksaimniecība. Krievijas politiķis iniciēja vairākus labdarības projektus dzimtajā pilsētā – mūzikas skolas atjaunošanu, koncertzāles celtniecību. Pēc darba atsākšanas valsts struktūrās, viņš griezies pie Pētera Avena un viņa labdarības Fonda "Paaudze", kurš vāc līdzekļus šādiem kultūras projektiem, ar lūgumu finansēt projektu Dobelē. Tāpat projektam palīdz vietējā pašvaldība.

Kudrins kopā ar bērniem bieži apciemo Latviju – pēc bijušā ministra sacītā, viņi jūt saikni ar šo valsti.

66
Pēc temata
Neviens nevar būt mazliet miris: Jakuņins paredz Baltijas tranzīta sabrukumu
Dombrovskis: ja tranzīts Latvijai nav vajadzīgs, zvaniet lietuviešiem
Latvija izdomājusi, kā palielināt Baltkrievijas tranzītu
Latvijas eksporta nākotne: vai IT spēs apdzīt tranzītu
Latvijas tranzīta beigu sākums: pārvadātājus šausmina jaunais tarifs
Eiro

Koronavīruss mazinājis apetīti: cik Latvijas iedzīvotājiem vajag naudas normālai dzīvei

3
(atjaunots 10:43 12.08.2020)
Cik parastam Latvijas iedzīvotājam vajag naudas mēnesī, lai normāli dzīvotu, un cik ir nepieciešams, lai īstenotu visus sapņus.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Pēc koronavīrusa pandēmijas Latvijas iedzīvotāju finanšu apetīte ir kritusies, liecina Pētījumu centra SKDS aptauja.

Rezultātus Twitter vietnē publicēja centra direktors Arnis Kaktiņš.

"Šogad jūlijā, lai varētu normāli dzīvot, vidēji vienam Latvijas iedzīvotājam pietiktu mēnesī saņemt €1338. Tas ir par €128 mazāk nekā pirms gada, taču mazliet vairāk nekā 2018. Jāsecina, ka Covid sērga prasības pret dzīves finansiālo aspektu kopumā ir mazliet pazeminājusi," uzrakstīja Kaktiņš.

​Kopumā gada laikā Latvijas iedzīvotāju prasības ir kritušās par 9%. Pirms tam divus gadus normālai dzīvei nepieciešamā summa auga.

​​"​Arī sapņus Covid-19 ir mazliet palētinājis. Šogad jūlijā visu sapņu apmierināšanai vienam Latvijas iedzīvotājam vidēji mēnesī vajadzētu pelnīt € 3378. Tas ir par € 176 mazāk nekā pirms gada. Redzams, ka sapņi sarūk lēnāk nekā prasības pret normālu dzīvi," uzrakstīja sociologs.

​Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, jau pirmajos koronavīrusa krīzes mēnešos katrs otrais Latvijas iedzīvotājs atzīmēja labklājības krišanos.

3
Tagi:
koronavīruss
Pēc temata
Gamaleja centrā pastāstīja par vakcīnas pret Covid-19 izmēģinājumiem uz bērniem
Igaunija paziņoja par otrā Covid-19 viļņa sākšanos valstī
Latvijā pieaug saslimstība ar Covid-19: atvērtas robežas liek sevi manīt
Vēl nav pienācis laiks: ar Covid-19 saistītos ierobežojumus Latvijā nemīkstinās
VID ēka, foto no arhīva

Obligātās sociālās iemaksas un jauns neapliekamais minimums: Latvijā mainīsies nodokļi

34
(atjaunots 15:08 11.08.2020)
Runas par nodokļu celšanu Latvijā nav, reformas būtība ir sloga pārdalīšanā, lai atrastu finansējumu veselības aprūpes nozarei, skolotāju algu celšanai un izpildītu Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu līmeni, paziņoja Kariņš.

RĪGA, 11. augusts – Sputnik. Latvijas valdība nākamnedēļ plāno uzklausīt Finanšu ministrijas paziņojumu par iespējamām izmaiņām nodokļu sistēmā, lai "kliedētu mītus" un sniegtu sabiedrībai pilnu informāciju, paziņoja premjers Krišjānis Kariņš.

Pēc viņa sacītā, Finanšu ministrijas piedāvājums paredz obligāto sociālo maksājumu ieviešanu, lai rēķinātos ar sociālo palīdzību, piemēra, darba zaudēšanas gadījumā, varētu visi. Tai pat laikā standarta nodokļu režīmu nav plānots mainīt.

"Nav runas par nodokļu paaugstinājumu. Mums ir diskusija par to, ka varētu notikt iekšēja nodokļu pārdale, jo zinām, ka ir jāatrod trīs lietas – prognozējams finansējums nākotnē veselības nozarei un pedagogu algām, kā arī jārisina jautājums saistībā ar Satversmes tiesas lēmumu par garantēto minimālo ienākumu," citē Kariņu BNN.

Finanšu ministrijas izstrādātais paziņojums paredz pārdalīt daļu sociālā nodokļa un iedzīvotāju ienākumu nodokļa par labu veselības aprūpes nozares finansējumam, nepaceļot nodokļu slogu nodarbinātajiem. Reformas mērķis ir savest kārtībā nodokļu sistēmu tā, lai tā būtu taisnīgāka, vienlaikus nodrošinot valdībai ienākumus no nodokļiem visu valsts sociālo programmu finansēšanai.

Attiecībā uz Jaunās konservatīvās partijas piedāvājumiem par nekustāmā īpašuma nodokļa likmju izmaiņām Kariņš norādīja, ka nodokļu reformas kontekstā tas netika apspriests. "Es neatbalstīšu vienkāršu nodokļu celšanu, jo mērķis ir sakārtot sistēmu," paziņoja premjers. Kariņš atzīmēja, ka jaunās kadastrālās vērtības aprēķina sistēmas stāšanās spēkā gadījumā maksājumi par nekustamā īpašuma nodokli daudziem var palielināties vairākas reizes, un jārosina diskusija par nodokļa likmju samazināšanas nepieciešamību, lai nepaaugstinātu nodokļu maksājumu slogu.

Valdībai jāpieņem Finanšu ministrijas informatīvais paziņojus, lai izslēgtu "spekulāciju un cilvēku iebiedēšanas" varbūtību, uzsvēra Kariņš, atzīstot, ka sabiedrībā trūkst dziļākas izpratnes par to, par ko diskutē valdība.

Kariņš uzsvēra, ka JKP piedāvājums palielināt neapliekamo minimumu līdz 500 eiro samazinās naudas apjomu valsts budžetā.

"To tagad vērtējam. Nav runas par to, ka samazināsim neapliekamo minimumu. Es esmu par to, ka mēs to palielinātu, bet ir jārēķina, par cik mēs varam atļauties to palielināt, neatņemot līdzekļus no citām budžeta pozīcijām," teic valdības vadītājs.

34
Tagi:
budžets, Latvija, nodokļi, Krišjānis Kariņš
Pēc temata
Varasiestādes vēlas ievākt vairāk nodokļu: ko par to domā Latvijas sabiedrība
Dažiem nāksies pārdot mājas augsto nodokļu dēļ: eksperti par "kadastra" pārrēķinu
Bailes par budžetu: izdevumus neierobežos, nodokļus pacels?
Nodokļu strupceļš koalīcijai: "jaunie konservatori" bloķē reformas apspriešanu
Политолог Семен Уралов

Politologs: krīzi Baltkrievija silda Varšava un Viļņa

0
(atjaunots 10:48 12.08.2020)
Lietuva un Polija ir ieinteresētas politiskajā krīzē Baltkrievijā un cenšas ievilkt tajā pēc iespējas vairāk ES valstu, paziņoja politologs, portāla "Sonar-2050" galvenais redaktors Semjons Uralovs.

RĪGA, 12. augusts – Sputnik. Lietuvas prezidents Gitans Nausēda paziņoja, ka Eiropas Savienībai derētu apspriest sankcijas pret Baltkrieviju atbildes kārtā uz varasiestāžu represijām pret opozīciju. "Šobrīd mēs redzam gan bojāgājušos, gan ievainotus cilvēkus. Redzam vairākus tūkstošus cilvēkus, kuri ir ieslodzīti, vai arī viņu liktenis nav zināms. Mēs nevaram skatīties uz to caur pirkstiem," sacīja valsts vadītājs.

Pēc Nausēdas sacītā, no situācijas ar cilvēktiesībām būs atkarīga Lietuvas sadarbība ar Baltkrievijas varasiestādēm.

"Polija ar Lietuvu sinhroni rosina politiku, kuras būtība ir tajā, lai ievilktu maksimāli lielu ES valstu skaitu Baltkrievijas krīzē. Galvenais iedragājošas darbības avots pret Baltkrieviju un tās savienību ar Krieviju bija Varšava un Viļņa. Tā krīze, kurā izrādījusies republika, lielā mērā tā ir mākslīga krīze, un "rociņas" aug tieši no turienes. Un tagad viņi īsteno savu stratēģiju priekš tam, lai padziļinātu politisko krīzi Baltkrievijā," pateica Sputnik Latvija politologs Semjons Uralovs.

Viņš atzīmēja, ka gadījumā, ja vairums ES valstu būs par kaut kādu sankciju ieviešanu attiecībā pret Baltkrieviju, tām pievienosies arī nozīmīgākais ES ekonomiskais spēlētājs – Vācija.

Svētdien, 9. augustā, notika Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas. Saskaņā ar CVK datiem, Aleksandrs Lukašenko iegūst 80,08%, otrajā vietā ir Svetlana Tihanovska ar 10,09%. Pie tam Tihanovskas štābā paziņoja, ka neatzīst CVK rezultātus, atzīmējot, ka dati no iecirkņiem visos republikas rajonos liecina, ka viņa ieguvusi 70-80%.

Svētdienas vakarā vairākās Baltkrievijas pilsētās sākās masveida nesankcionētas protesta akcijas, kuras turpinājās arī pirmdienas vakarā. Protestētāji Minskas centrā būvēja barikādes no atkritumu tvertnēm. Milicija pielietoja pret viņiem asaru gāzi, ūdensmetējus un gaismas-trokšņa granātas, kā arī izstūma protestētājus no pilsētas centra.

Уралов: кризис в Беларуси творят руками Варшавы и Вильнюса
0
Tagi:
Baltkrievija, Lietuva, Polija
Pēc temata
Lukašenko paliek: Baltkrievijas prezidenta vēlēšanu rezultāti
Pats svarīgākais ir bērni: Tihanovska ierakstīja uzrunu baltkrieviem
Protesti Baltkrievijā: karsta nakts pēc vēlēšanām