ASV dolārs

Aci pret aci: Ķīna organizē lielāko ASV valsts parāda izpārdošanu

97
(atjaunots 12:50 07.10.2018)
Ķīna ir lielākais ārējais ASV ekonomikas kreditors. Ķīnas Centrālās bankas bilancē pašlaik atrodas ASV valsts obligācijas par vairāk nekā triljonu dolāru – gandrīz 20% visa ASV valsts parāda, kas pieder ārvalstu kreditoriem.

RĪGA, 5. oktobris — Sputnik. Ķīna jau pašlaik ir samazinājusi ieguldījumus ASV valsts parādā līdz minimālajam līmenim pusgada laikā, taču tagad tā ir gatava spert nākamo soli, vēsta RIA Novosti.

Izdevums The Wall Street Journal vēstīja, ka oktobrī Pekina plāno atbrīvoties no ASV obligācijām vēl par trim miljardiem dolāru – tā ir viena no lielākajām izpārdošanām kopš 2004. gada. Iemesls – attiecību saasināšanās ar Vašingtonu tirdzniecības kara rezultātā.

Jūs saņēmāt brīdinājumu

Ķīna ir lielākais ārējais ASV ekonomikas kreditors. Ķīnas Centrālās bankas bilancē pašlaik atrodas ASV valsts obligācijas par vairāk nekā triljonu dolāru – gandrīz 20% visa ASV valsts parāda, kas pieder ārvalstu kreditoriem.

2016. gada nogalē un 2017. gada sākumā ĶTR samazināja ieguldījumus ASV vērtspapīros, lai kompensētu juaņas nostiprināšanos, taču kopš tā laika savu obligāciju portfeli jau ir atjaunojusi.

ĶTR ekonomika cieš ASV darbību rezultātā: Vašingtonas sāktais tirdzniecības karš jau sasniedzis miljardiem dolāru lielu summu. Kopš gada sākuma Ķīnas fondu tirgus Shanghai Composite indekss krities par 15%.

Pekina ne vienu reizi vien jau ir brīdinājusi: ja tā turpināsies, nāksies atbrīvoties no ASV valsts parāda ekonomisku apsvērumu dēļ. Tagad Ķīna ir sākusi rīkoties.

Pusgada laikā Ķīna jau samazinājusi ieguldījumu ASV vērtspapīros par 7,7 miljardiem dolāru. Vērienīgāki soļi draud ASV ar dolāra kursa nestabilitāti un ekonomikas palēnināšanos.

Taču, šķiet, Vašingtona mājienus nesaprot. Septembra beigās Tramps ieviesa jaunus muitas tarifus precēm no ķīnas par kopējo summu 200 miljardu dolāru apmērā un līdz jaunajam gadam sola pacelt likmes līdz 25%.

Atbildes trieciens

Ķīna no savas puses ir noskaņota apņēmīgi. ASV valsts parāda gaidāmās izpārdošanas gaitā, ko, pēc amerikāņu izdevuma The Wall Street Journal datiem, Pekina sāks jau nākamnedēļ, tiks samazināti ieguldījumi Savienoto Valstu obligācijās ar 5, 10 un 30 gadu dzēšanas termiņiem par kopējo summu 3 miljardu dolāru apmērā.

Finansisti ir nobažījušies, ka tas varētu dārgi maksāt ASV ekonomikai. Ja Ķīna pārdos ievērojamu daļu ASV obligāciju, to cena kritīsies, bet ienesīgums – pieaugs. Tas automātiski palielinās ASV – gan kompāniju, gan ierindas patērētāju – aizņēmumu cenu, tātad kaitēs ekonomiskajai izaugsmei. Obligāciju izlaišana Baltajam namam izmaksās dārgāk.

"Ekonomikā sāksies drudzis viscaur augošo procentu likmju dēļ, un rezultātā būs vērojams spēcīgs bremzējošs efekts," – paskaidroja PNC Financial Services Group galvenais investīciju stratēģis Džefs Mills.

ASV valsts parādu izpārdod ne tikai Ķīna, bet arī Japāna, turklāt no lielāko vērtspapīru turētāju saraksta izstājusies Krievija un Turcija – valsts, kas cietušas Vašingtonas ekonomiskā spiediena dēļ.

"Ārvalstu kreditori ir ļoti nozīmīgi no ASV ekonomikas viedokļa. Mēs nevaram eksistēt bez ārvalstu kapitāla tāda ekonomiskās izaugsmes tempa un bēdīgu budžeta deficīta prognožu apstākļos," – atzīmēja ASV kompānijas Loomis, Sayles & Co portfeļa pārvaldnieki.

Iemesli ir acīmredzami: Vašingtonas agresīvās politikas dēļ sarūk valstu skaits, kas vēlētos kreditēt tās ekonomiku, turklāt aizvien lielāks skaits valstu cenšas izslēgt no saviem norēķiniem ASV valūtu.

97
Pēc temata
Foreign Policy: Eiropa izvērtē dolāra hegemonijas iznīcināšanas iespējas
Erdogans aicinājis pielikt punktu dolāra virsvaldībai pasaulē
Informācijas avoti Briselē: ES pārstās maksāt par Irānas naftu dolāros

"Mēs radām jaunu krīzi": bizness sit trauksmes zvanu budžeta projekta dēļ

2
(atjaunots 16:24 25.11.2020)
Tik sarežģītā laikā radikālas nodokļu izmaiņas – tas ir teju noziegums, uzskata mazā biznesa īpašniece Stella Trusa, kurai pēc nodokļu pacelšanas nāksies slēgt firmu; tādu kā viņa būs daudz, brīdina Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Trešdien, 25. novembrī, Saeima turpina darbu pie nākamā gada budžeta projekta. Viena no lielākajām uzņēmēju organizācijām – Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) – dēvē to par brāķi. LTRK uzskata, ka nodokļu izmaiņas sevišķi sāpīgi iesitīs mazajiem uzņēmējiem, kuriem jau tā klājas smagi koronavīrusa krīzes dēļ, vēsta LTV.

Latvijā joprojām nav precīzas statistikas par to, cik uzņēmumu bankrotēja koronavīrusa krīzes dēļ. Lai arī valdība ir paplašinājusi un pagarinājusi atbalsta pasākumus, daudziem no tiem, kas vēl turas virs ūdens, klāsies smagi jaunā budžeta dēļ, kurš paredz nodokļa sloga pieaugumu mazajam biznesam.

"Tādā laikā vispār nekādas nodokļu reformas! Kaut ko mainīt krasi – tas ir pat tā kā noziegums!  Nu, pagaidiet gadu divus un tad skatīsimies!" paziņo SIA "Alfa kravu kontrole" īpašniece Stella Trusa.

Viņa jau šobrīd atrodas uz bankrota robežas. Viņas firma nodarbojas ar tranzītkravu kontroli ostās un muitas noliktavās. Nodokļu pacelšanu uzņēmums nepārdzīvos: pandēmijas dēļ tas jau tā ir pazaudējis pusi klientu, savukārt darbinieku skaits samazināts līdz minimumam.

"Tagad mēs esam palikuši divi. Un pēc jaunā projekta iznāk tā, ka es varēšu tikai viena strādāt. Protams, es viena nevarēšu strādāt. Es taisīšu uzņēmumu ciet," saka Trusa.

Saskaņā ar viņas aprēķiniem, citas izejas neesot. Ja vēl pērn mēneša peļņa sastādīja aptuveni 1000 eiro, tad šobrīd tie ir vien 300 eiro uz diviem darbiniekiem.

"Kādi nodokļi vēl var būt papildus, kādi? Es nevaru ne veselības apdrošināšanu nopirkt ne sev, ne savam darba biedram!" uzsver uzņēmēja.

LTRK prognozē, ka uzņēmējus, kuri var nokļūt šādā situācijā, būs daudz.

"Mēs varam pateikt, ka sīkajam biznesam īpašā mikrouzņēmuma nodokļa režīmam "de facto" – tā ir likvidācija. Jo likmes celšana, dažādi citi ierobežojumi, aizliegums izmantot šo režīmu sabiedrībām ar ierobežotu atbildību nozīmēs, ka liela daļa šo statusu vienkārši izbeigs.

Jāsaka, ka liela daļa vienkārši pāries ēnu zonā. Un otra daļa, es domāju, paliks bezdarbnieku rindās.

Un šeit ir tā dīvainākā situācija, ka, no vienas puses, mums vajadzētu darīt visu, lai bezdarba apjomu mazinātu, un to mēģina darīt ar dažādiem Covid-19 atbalsta rīkiem. Bet patiesībā mēs radām jaunu krīzi. Jo pilnīgi skaidrs, ka ar šo regulējumu bezdarbnieku rindas tikai palielināsies," pārliecināts LTRK priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Kā jau rakstīja Sputnik Latvija, uzņēmēji sagaida tālāku situācijas pasliktināšanos tuvākajos mēnešos.

2
Tagi:
budžets
Pēc temata
Ļoti interesanti, bet nesaprotami: kāpēc Saeima ir spiesta balsot par "brāķētiem" likumiem
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad
"Katrs dzīvo savā Latvijā": skolnieks un Latvijas lepnums uzrunāja Levita kungu
Dzīres krīzes laikā: kādiem ierēdņiem tomēr pacels algas 2021. gadā
Oļegs Burovs

Burovs: Rīga būvēs tiltus un ceļus, ja saņems ES naudu

2
(atjaunots 16:17 25.11.2020)
Rīgas dome cer saņemt no Eiropas fondiem gandrīz 2 miljardus eiro. Pozitīvas Briseles atbildes gadījumā, galvaspilsētas transporta infrastruktūru sagaida izrāviens.

RĪGA, 25. novembris – Sputnik. Teorētiskajos remonta un būvniecības plānos Rīgā ir iekļauti 12 tilti un ceļu pārvadi, taču pašlaik būvdarbi notiek tikai trīs objektos. Vairums tiltu Latvijas galvaspilsētā ne tikai netiek remontēti, bet pat netiek projektēti. Rīgas budžets nākamgad ir samazināts par 40 miljoniem eiro, un pilsēta ir ierobežota iespējās patstāvīgi finansēt lielus projektus.

Kopš Rīgas domes jaunā sasaukuma darba sākuma nav pagājis tik daudz laika, lai varētu runāt par pilsētas problēmu risināšanu, pateica Sputnik Latvija bijušais Rīgas mērs, deputāts no partijas "Gods kalpot Rīgai" Oļegs Burovs.

"Problēmas ar transporta infrastruktūru Rīgā pastāv. Ja daudzas pilsētas īpašumā esošās ēkas ir savestas kārtībā, tad ar ceļiem un tiltiem problēmas ir acīmredzamas. Esošā Rīgas domes vadība pirms vēlēšanām solīja pilsētai daudz Eiropas naudas. Dome apkopoja pieprasījumus un iesniedza pieteikumu 1,9 miljardu eiro apmērā. Jautājums – kas no tā reāli aizies līdz Rīgai," prāto Burovs.

Pēc viņa sacītā, ja Rīga saņems Eiropas naudu, notiks noteikts izrāviens attiecībā uz jauniem transporta infrastruktūras projektiem.

"Tā, piemēram, ir Austrumu maģistrāle, kura ir apvedceļa prototips, kā arī Rīgas un Rīgas rajona savienošanas projekti… Taču daudzi skatās uz finansējuma perspektīvu pesimistiski un nedomā, ka nauda tiks piešķirta," atzīmēja Burovs.

Pilsētvides un satiksmes jautājumus pārvaldošais Rīgas vicemērs Vilnis Ķirsis apgalvo, ka jaunā domes vadība liek lietā visas pūles, lai atrastu līdzekļus galvaspilsētas aktuālo problēmu atrisināšanai.

Буров: Рига будет строить мосты и дороги, если получит деньги из ЕС
2
Tagi:
Oļegs Burovs, nauda, ceļi, Rīga
Pēc temata
Latvijas valsts ceļus vēlas nodot privātuzņēmumu rokās
Elksniņš: ostas stāv, tranzīts izsīcis, bet Latvijas varasiestādes iedzen valsti ellē
Latvijas IeM pieprasa no valdības 200 miljonus eiro ekoloģijai
Pūce aizgāja, viņa reforma palika: cik tai tiks iztērēts nākamgad